Kategorija arhīvs: Radītājs

Iesācēju pirmie jautājumi

Jautājums: Kas ir Radītājs?

Atbilde: Radītājs ir augstākais spēks, kas pārvalda un liek darboties visai sistēmai. Mēs atklājam Viņu tādā pakāpē, kādā pielīdzināmies šai sistēmai, tas ir, mūsu integritātes pakāpē. Tādā mērā mēs arī savienojamies ar Radītāju, ar visparējo vadošo spēku un kļūstam tādi paši mūžīgi un pilnīgi kā Viņš.

Tā ir pakāpe, kura jāsasniedz ikvienam – ja ne tagad, tad agri vai vēlu. Ikviens būs spiests apzināt šo kopējo sistēmu un izzināt Radītāju. (vairāk…)

Mēs Viņu nesaprotam

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 42.p.: Esam tik tāli no Radītāja… Un tam ir tikai viens cēlonis, kas kļuvis par visu ciešanu un mocību avotu, kuras mēs ciešam, visu ļaunprātību un kļūdu, uz kurām paklūpam…

Šis sākotnējais cēlonis ir nekas cits kā „mūsu niecīgā sapratne par Viņa vadību attiecībā uz Saviem radījumiem”. Mēs Viņu nesaprotam kā pienākas.

Tātad visa mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka mēs nesaprotam Viņa vadību. (vairāk…)

Saprast dižos kabalistus

Radītājs – atdeves spēks, kas valda pār visu realitāti. Šis atdeves spēks mums var starot no attāluma, un nav svarīgi, kas mēs esam, ar ko nodarbojamies, no kāda materiāla radīti, – ar savu iedarbību tas spēj mūs pārvērst par sev līdzīgiem – atdodošiem.

Lai mēs spētu nodibināt saikni ar šo spēku, cilvēki, kuri to jau ir izzinājuši, apraksta mums daudzveidīgās formas, kurās atklājas šis atdeves spēks – Radītājs. Viņi mums apraksta Viņa iedarbības uz mums sistēmas uzbūvi, un tādā veidā mēs varam ar Viņu nodibināt sakarus. Mēs taču nekad nevaram kaut ko pateikt par pašu cilvēku kā tādu, mēs runājam par viņa darbību atklāšanu, par viņa izpausmi attiecībā pret mums. Par to raksta Bāls Sulams: mēs nekad nezinām, kas ir būtība, un atklājam tikai šīs būtības darbības. (vairāk…)

No kā veidojas Radītāja tēls

Parasti mēs pieļaujam ļoti izplatītu kļūdu, domājot, ka mums jāatklāj pats Radītājs. Mēs gaidām: „Kad beidzot Viņš atklāsies?!” – it kā galvenais, lai Viņš parādītos.

Turklāt tas nekad nenotiks. Jāparādās tieši samazinājumam, mūsu vēlmei apslēpt Viņu no savas vēlmes gūt baudījumu, no savas sapratnes, lai mums būtu iespēja strādāt ar Viņu tikai ar noteikumu, ka sniedzam Viņam labpatiku.

Tad par mūsu tilpni kļūst apslēptība – īsta tieksme uz atdevi, kuru dēvē „lišma”. Turklāt šīs apslēptības iekšienē mēs būsim spējīgi izveidot Dodošā tēlu un saprast, kas ir atdeve. Ņemot vērā, ka mēs tieksimies tikai uz atdevi bez jebkādas citas baudas ietērpšanas mūsu vēlmēs, tad patiešām sāksim izzināt, ko nozīmē garīgais. (vairāk…)

Aiz vienkāršības slēpjas gudrība

Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.

Visa mana saņemšana var būt tikai atdeves dēļ, tas ir, es veidoju 4 apslēptības līmeņus: apslēptība uz apslēptību uz apslēptību… – tāda veidā izzinu arvien lielāku Radītāja dižumu.

Taču Viņa īsto varenumu mēs nekad tā arī nespēsim saprast (varbūt kādreiz jaunā realitātē pēc labošanās beigām). Patreiz Viņa dižums veidojas no tā, cik daudz mēs esam spējīgi uztvert apslēptību iekšienē, kuras mēs paši esam izveidojuši. (vairāk…)

Neradi sev dievekli

Bāls Sulams „Viens bauslis”: Ieradinot sevi strādāt citu, nevis savā labā, cilvēks pakāpeniski gatavojas garīgajam darbam, ievērojot šo vēlamo nosacījumu – Radītāja dēļ, bet nevis sevis dēļ.

Es neuztveru, nesaprotu, nevaru izprast šo principu. Ja jāstrādā un jāapvienojas ar cilvēci, tas man ir saprotams, jo mēs šeit atrodamies visi kopā, tikai šķelšanās rezultātā starp mani un pārējiem notika pārrāvums, un es sevi sajūtu atsevišķi no viņiem. Tas nozīmē, man jāpārvar, jāizlabo šis šķelšanās spēks un ar viņiem jāapvienojas. (vairāk…)

Visas nepilnības sakne – manī

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (93.): Kas ir visas nepilnības sakne? – Īpašību atšķirība vēlmē saņemt baudu no Radītāja.

Mēs vienmēr sevi pārbaudām attiecībā pret Radītāju, mums nav cita etalona. Sākotnēji radījumam, kurš radīts „no nekā” – šajā tukšumā nav nekādas atskaites sistēmas. Šis radījums, kurš dzimis „no nekā”, var pārbaudīt sevi tikai attiecībā pret „eksistējošo no eksistējošā”, attiecībā pret gaismu. (vairāk…)

Radītāja veidotājs

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 637. p.: Un kad Radītājs vēlējās izveidot pasauli, viņš lūkojās Torā, katrā tās vārdā un saskaņā ar to radīja pasauli. Tāpēc, ka visi pasauļu elementi un darbības atrodas Torā, Radītājs tajā lūkojās un veidoja pasauli.

Bāls Sulams to skaidro piemērā ar cilvēku, kurš vēlas uzcelt māju. Vispirms viņam rodas tāda doma, bet pēc tam viņš sāk domāt: kādu māju, kāda tā ir, kāda forma tai jāiegūst, kādi materiāli tam ir nepieciešami, un tā tālāk. (vairāk…)

Ko lūdz – to saņem…

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Roze”, 1. p.: …Radītājs (Elokim) dzejolī „Iesākumā Radītājs radīja”, t.i., Bina, kas rada Zeir Anpin Nukvu, bilda 13 vārdus: „Iesākumā Radītājs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars”.

… Un šie 13 vārdi norāda uz tām 13 rožu ziedlapiņām starp ērkšķiem jūras īpašībā, kas atrodas uz divpadsmit vēršiem, kuri ir Kneset Israēla iepriekšēja sagatavošanās, lai tas varētu saņemt 13 žēlsirdības mērus. (vairāk…)

Kas ir Radītājs?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (27.): Kas ir Radītājs (Maacil)?

Katrs cēlonis dēvēts par Radītāju attiecībā pret savām sekām, pakāpi, kuru tas rada. Pie tam nosaukums Radītājs ietver arī saņemto gaismu un tilpni, kura šo gaismu saņem.

Tas ir saprotams, kad tiek runāts, ka augstāko pakāpi dēvē par Radītāju attiecībā pret zemāko, tās radīto pakāpi. Taču kāpēc šeit izdarīts pielikums, ka jēdzienā „Radītājs” tiek ietverta ne vien saņemtā gaisma, bet arī tilpne, kura šo gaismu saņem – tas ir, mana tilpne, vēlme? (vairāk…)