Kategorija arhīvs: Rabašs

Rabaša raksti

Rabašs ir īpaša dvēsele, kura savos rakstos atklāja cilvēcei metodiku, kādā veidā cilvēks var nonākt Augstākajā pasaulē.

Atceros, ka es viņam to pat teicu. Tas bija manu studiju sākumā. Rabašs painteresējās, kāds ir mans viedoklis par viņa rakstiem un es tos jūtot padziļināti atbildēju: „Jūs darāt kaut ko absolūti jaunu, kas pasaulē nekad nav bijis”. (more…)

Augstākais uzdevums nosaka visu

Replika: Jūs stāstījāt, ka jūsu skolotājs Rabašs, atrodoties tumsas stāvokļos, sāka dziedāt, dejot un tādā veidā no tiem izgāja. Ko jūs darāt tumsas stāvokļos?

Atbilde: Kad es atceros Rabaša neatlaidību, viņa tieksmi, nesamierināšanos ne ar ko, izņemot tikai ar Radītāju, ar viņa tēva metodes uztveri, tas manī izraisa ja ne spēku pieplūdi, tad vismaz pacietību.

Bez tā, protams, es nespētu turpināt darbu, jo arī es neesmu no dzelzs: no manis aiziet studenti un es, protams, sāpīgi reaģēju. (more…)

Tora dēvēta par vidējo līniju

Rabašs „Šelavei Sulam”, 1989./90., 19. raksts „Tora tiek dēvēta par vidējo līniju” (saīsinājumā)

Cilvēkam jātic, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, ka visu veic Radītājs. Pirms katras darbības jāatceras, ka cilvēkam tiek dota tikai izvēle, par cik „ja ne es sev, tad kurš man?”.

Citiem vārdiem, viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles. Taču pēc rīcībām ir jānonāk pie secinājuma, ka viss pakļauts Augstākajai vadībai un cilvēks neko nedara pats.

Jātic, ka Radītājs dod mums vēlmi un tieksmi darīt labus darbus. Taču iekams cilvēks nav izpelnījies, viņš nedrīkst just, it kā Radītājs uzliek viņam pienākumu veikt labus darbus. Tādējādi Radītājs slēpj Sevi nolūka „lo-lišma” ietērpā. (more…)

Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi

Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.

Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (more…)

Bāla Sulama piemiņas diena

No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.

No manis paša ir apslēpts, kādēļ tieši es esmu izraudzīts šai brīnumainai dvēselei, kuru nav izpelnījies neviens cilvēks kopš viņa nāves un līdz šai dienai. Taču nespēju vairs par to runāt, jo nav manā dabā runāt par brīnumainiem noslēpumiem…”

Bāls Sulams neatklāja augstākos noslēpumus, jo tas bija pret viņa noteikumiem, – bet mums vienkārši nav tādas iespējas… Tomēr mēs redzam no viņa darbiem, cik īpašs bija šis cilvēks, un sūtīts mums no debesīm. Šī dvēsele tika izraudzīta, lai savienotu mūs augstākajā sistēmā. Es pat nezinu, kā to nosaukt – tas nav „cilvēks”, tas nav cilvēciskais spēks, tā nav tāda dvēsele, kas atrastos starp mums, un kurai būtu iespējams pielīdzināties un pietuvināties. (more…)

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Tas, kurš neizjūt ciešanas par sabiedrības nelaimēm, un sajūt tikai savas personīgās vajadzības, nevar saņemt kopējo garīgo atklāsmi, dēvētu par „sabiedrības mierinājumu”, jo nebija sagatavojis kopīgo vēlmi, bet tikai savu personīgo.

Turklāt tas, kurš jūt līdzi sabiedrības nelaimēm, kurš uztver sabiedrības nelaimes kā savas personīgās, izpelnīsies Radītāja atklāsmi, jo viņa vajadzība – kopēja, un tās piepildīšana – arī kopīga.

Bāls Sulams. „Pri Haham”, sarunas „Katrs, kurš izjūt ciešanas par sabiedrību”. (more…)

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 43. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Viedie sacījuši: Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu” (Bava Batra 16).

Attiecībā uz jautājumu par piedevu viedie sacīja: Varat Mani atstāt, galvenais ievērojiet Manu Toru, jo Tās gaisma atgriež pie Avota (Jeruzalemes Talmuds, Hagiga Traktāts, 1:7)”. Tātad Torā ir līdzeklis, kas atgriež cilvēku pie Avota, tiek domāts tas ļaunums, kas atrodas cilvēkā, tas ir, vēlme saņemt kļūst par atdodošo.

Rabašs. Dargot Sulam. 267. raksts.


Mēs redzam, ka galvenais pasauļu un dvēseļu radīšanā bija nolūks izlabot visu – uz nolūku atdeves dēļ, kas dēvēts par saplūsmi un īpašību līdzību. Turklāt par Toru Radītājs sacīja: Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – piedevu”. Tas ir, pēc tam, kad cilvēks saņēma Toru kā piedevu” (zāles), ļaunuma sākotne (egoisms) tiks izlabota uz atdevi, kā sacīts: nākotnē nāves eņģelis (egoisms) kļūs par svēto eņģeli (mīlestību).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 12. raksts „Ko nozīmē Tora un darbs Radītāja ceļā”.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 42. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Tāpēc, ka nespēj iziet no egoistiskās vēlmes, viņam dzimst vajadzība pēc Radītāja palīdzības. Turklāt Radītāja palīdzība iekļauta Viņa Torā, jo gaisma, kas iekļauta Tajā, atgriež pie Avota, kas nozīmē atdodošo vēlmju iegūšana.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 16. raksts „Kas ir tas pamats, uz kura izveidots garīgums”.


Viedie sacījuši: Sacīja Radītājs: „Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu tai (tās izlabošanai)”. Tas ir, Tora un baušļi sagatavo (izlabo) ļaunuma sākotni, lai tai rastos garša, jo ļaunuma sākotne tiek dēvēta par vēlmi saņemt.

Taču kad tā virzīta tikai uz sevi, tai nav garšas. Tāpēc ka pār to valda samazinājums, un paliek tukša telpa. Tajā pašā laikā ar Toras un baušļu palīdzību tā nonāk līdz nolūkam atdeves dēļ, tad šī vēlme, kura dēvēta par vēlmi saņemt, saņem visu labestību un baudu.

Rabašs. Dargot Sulam. 577. raksts „Mērķa jautājums”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 41. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Galvenais mums uzliktā (garīgā) darba (ar sevi) mērķis – sasniegt mērķi, dēļ kura radīta pasaule – (dot Radītājam iespēju) sniegt baudu radījumiem. Tāpēc mums sevi jāsagatavo atdodošo vēlmju iegūšanai (vēlme ar nolūku atdot), kas arī ir labošanās, lai Radītāja dāvana būtu absolūta, lai mēs nejustu kaunu baudas saņemšanas laikā.

Kā līdzeklis šim nolūkam – mums dota Tora un baušļi, lai iegūtu šīs vēlmes, kā sacījuši viedie (Kidušin 30): Sacīja Radītājs: „Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu tai (tā izlabošanai), ar kuras palīdzību tā zaudēs visas mīlestības dzirkstis pret sevi, un izpelnīsies, lai visas tās vēlmes tiktu virzītas tikai uz to, lai sniegtu baudu Radītājam”.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 10. raksts „Cik smaga ir mēlnesība un pret ko tā vērsta”.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 40. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Cilvēks radīts ar vēlmi saņemt sev baudu, tas tiek dēvēts par vēlmi saņemt egoistisku labumu. Taču viņam saka, ka jāatsakās no šīs vēlmes saņemt, un jāiegūst jauna kli (vēlme), kas tiek dēvēta par vēlmi atdot. Taču ne katrs cilvēks to izpelnas, tas ir, var iegūt šīs kelim (vēlmes), kas derīgas tam, lai tajās varētu ienākt Augstākā gaisma (atklāties Radītājs).

Lai cilvēks varētu iegūt vēlmi atdot, viedie sacīja (Kidušin 30): “Es radīju ļaunuma sākotni (egoismu cilvēkā), un Es radīju Toru – piedevu (piedevu egoismam nolūka “atdeves dēļ” veidā)”. Tieši ar Toras palīdzību (mācoties to ar mērķi sevi izlabot) viņš (cilvēks) spēj iegūt atdeves nolūku.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 6. raksts “Ticības svarīgums pastāv vienmēr”

Avots krievu valodā