Kategorija arhīvs: Rabašs

Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi

Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.

Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (vairāk…)

Bāla Sulama piemiņas diena

No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.

No manis paša ir apslēpts, kādēļ tieši es esmu izraudzīts šai brīnumainai dvēselei, kuru nav izpelnījies neviens cilvēks kopš viņa nāves un līdz šai dienai. Taču nespēju vairs par to runāt, jo nav manā dabā runāt par brīnumainiem noslēpumiem…”

Bāls Sulams neatklāja augstākos noslēpumus, jo tas bija pret viņa noteikumiem, – bet mums vienkārši nav tādas iespējas… Tomēr mēs redzam no viņa darbiem, cik īpašs bija šis cilvēks, un sūtīts mums no debesīm. Šī dvēsele tika izraudzīta, lai savienotu mūs augstākajā sistēmā. Es pat nezinu, kā to nosaukt – tas nav „cilvēks”, tas nav cilvēciskais spēks, tā nav tāda dvēsele, kas atrastos starp mums, un kurai būtu iespējams pielīdzināties un pietuvināties. (vairāk…)

Kabalisti – par cilvēka dabu un Radītāja dabu, 4. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Cilvēka būtība – vēlme saņemt

Tas, kurš neizjūt ciešanas par sabiedrības nelaimēm, un sajūt tikai savas personīgās vajadzības, nevar saņemt kopējo garīgo atklāsmi, dēvētu par „sabiedrības mierinājumu”, jo nebija sagatavojis kopīgo vēlmi, bet tikai savu personīgo.

Turklāt tas, kurš jūt līdzi sabiedrības nelaimēm, kurš uztver sabiedrības nelaimes kā savas personīgās, izpelnīsies Radītāja atklāsmi, jo viņa vajadzība – kopēja, un tās piepildīšana – arī kopīga.

Bāls Sulams. „Pri Haham”, sarunas „Katrs, kurš izjūt ciešanas par sabiedrību”. (vairāk…)

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 43. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Viedie sacījuši: Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu” (Bava Batra 16).

Attiecībā uz jautājumu par piedevu viedie sacīja: Varat Mani atstāt, galvenais ievērojiet Manu Toru, jo Tās gaisma atgriež pie Avota (Jeruzalemes Talmuds, Hagiga Traktāts, 1:7)”. Tātad Torā ir līdzeklis, kas atgriež cilvēku pie Avota, tiek domāts tas ļaunums, kas atrodas cilvēkā, tas ir, vēlme saņemt kļūst par atdodošo.

Rabašs. Dargot Sulam. 267. raksts.


Mēs redzam, ka galvenais pasauļu un dvēseļu radīšanā bija nolūks izlabot visu – uz nolūku atdeves dēļ, kas dēvēts par saplūsmi un īpašību līdzību. Turklāt par Toru Radītājs sacīja: Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – piedevu”. Tas ir, pēc tam, kad cilvēks saņēma Toru kā piedevu” (zāles), ļaunuma sākotne (egoisms) tiks izlabota uz atdevi, kā sacīts: nākotnē nāves eņģelis (egoisms) kļūs par svēto eņģeli (mīlestību).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 12. raksts „Ko nozīmē Tora un darbs Radītāja ceļā”.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 42. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Tāpēc, ka nespēj iziet no egoistiskās vēlmes, viņam dzimst vajadzība pēc Radītāja palīdzības. Turklāt Radītāja palīdzība iekļauta Viņa Torā, jo gaisma, kas iekļauta Tajā, atgriež pie Avota, kas nozīmē atdodošo vēlmju iegūšana.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 16. raksts „Kas ir tas pamats, uz kura izveidots garīgums”.


Viedie sacījuši: Sacīja Radītājs: „Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu tai (tās izlabošanai)”. Tas ir, Tora un baušļi sagatavo (izlabo) ļaunuma sākotni, lai tai rastos garša, jo ļaunuma sākotne tiek dēvēta par vēlmi saņemt.

Taču kad tā virzīta tikai uz sevi, tai nav garšas. Tāpēc ka pār to valda samazinājums, un paliek tukša telpa. Tajā pašā laikā ar Toras un baušļu palīdzību tā nonāk līdz nolūkam atdeves dēļ, tad šī vēlme, kura dēvēta par vēlmi saņemt, saņem visu labestību un baudu.

Rabašs. Dargot Sulam. 577. raksts „Mērķa jautājums”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 41. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Galvenais mums uzliktā (garīgā) darba (ar sevi) mērķis – sasniegt mērķi, dēļ kura radīta pasaule – (dot Radītājam iespēju) sniegt baudu radījumiem. Tāpēc mums sevi jāsagatavo atdodošo vēlmju iegūšanai (vēlme ar nolūku atdot), kas arī ir labošanās, lai Radītāja dāvana būtu absolūta, lai mēs nejustu kaunu baudas saņemšanas laikā.

Kā līdzeklis šim nolūkam – mums dota Tora un baušļi, lai iegūtu šīs vēlmes, kā sacījuši viedie (Kidušin 30): Sacīja Radītājs: „Es radīju ļaunuma sākotni, un Es radīju Toru – piedevu tai (tā izlabošanai), ar kuras palīdzību tā zaudēs visas mīlestības dzirkstis pret sevi, un izpelnīsies, lai visas tās vēlmes tiktu virzītas tikai uz to, lai sniegtu baudu Radītājam”.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 10. raksts „Cik smaga ir mēlnesība un pret ko tā vērsta”.

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 40. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Cilvēks radīts ar vēlmi saņemt sev baudu, tas tiek dēvēts par vēlmi saņemt egoistisku labumu. Taču viņam saka, ka jāatsakās no šīs vēlmes saņemt, un jāiegūst jauna kli (vēlme), kas tiek dēvēta par vēlmi atdot. Taču ne katrs cilvēks to izpelnas, tas ir, var iegūt šīs kelim (vēlmes), kas derīgas tam, lai tajās varētu ienākt Augstākā gaisma (atklāties Radītājs).

Lai cilvēks varētu iegūt vēlmi atdot, viedie sacīja (Kidušin 30): “Es radīju ļaunuma sākotni (egoismu cilvēkā), un Es radīju Toru – piedevu (piedevu egoismam nolūka “atdeves dēļ” veidā)”. Tieši ar Toras palīdzību (mācoties to ar mērķi sevi izlabot) viņš (cilvēks) spēj iegūt atdeves nolūku.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 6. raksts “Ticības svarīgums pastāv vienmēr”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 39. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota

Tora (mūsu labošanās metodika), ar kuru mēs nodarbojamies, nepieciešama, lai pakļautu savai varai mūsu ļaunuma sākotni (egoismu). Tas ir (un ar to), sasniegt saplūsmi ar Radītāju, lai visas mūsu rīcības būtu tikai atdeves dēļ (kā Viņam). Tas nozīmē, ka pašam cilvēkam nav nekāda spēka sevi izlabot, un (pat vienkārši) pretoties savai dabai.

Tādējādi attiecībā pret prātu (domām) un sirdi (vēlmēm), kurās cilvēkam jāpilnveidojas (virzoties uz atdevi un mīlestību pret citiem), viņam nepieciešama palīdzība. Šī palīdzība atnāk Toras (labojošās gaismas) veidā. Kā sacījuši viedie: „Es radīju ļaunuma sākotni, un es radīju Toru tā labošanai”. Kad ar To nodarbojas (lai izlabotos), Tās gaisma atgriež pie avota (Radītāja).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988. g., 12. raksts „Kas ir Tora un darbs ceļā pie Radītāja”

Avots krievu valodā

Kabalisti – par Toru un Baušļiem, 38. d.

Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota.

Cilvēks dzimis (mūsu pasaulē) ar vēlmi saņemt (viss sevis dēļ) un (ciešanu un gaismas iedarbībā) vēlas izlabot to uz vēlmi dot. Taču kā zināms, tas ir pretstatā viņa (egoistisko) dabai. Viņam dota vien gaisma, jo tikai ar gaismas (kas uz viņu iedarbojas pareizi studējot kabalu) palīdzību viņš spēs mainīt savu vēlmi saņemt uz atdeves vēlmi.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1988.g., 12. raksts „Kas ir Tora un darbs Radītāja ceļā”.

 

Galvenais (visā radījumā) ir (viņa mērķis) izpelnīties saplūsmi ar Radītāju, tas ir, atdeves tilpni vai īpašību līdzību. Šim nolūkam dots līdzeklis – Tora un baušļi (vēlmju labošana ar gaismas palīdzību), ar kuru palīdzību mēs varēsim iziet no mīlestības pret sevi un sākt mīlēt tuvāko.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987.g., 10. raksts „Cik smaga mēlnesība un pret ko vērsta”.

 

Viedie sacījuši „Es radīju egoismu un radīju Toru, kā līdzekli tā labošanai”, tas ir, gaisma (kas iedarbojas uz cilvēku kabalas apgūšanas laikā) labo viņa ļauno sākotni (egoismu). Tas ir, Radītājs dod cilvēkam spēku, lai cilvēks vēlētos visu darīt debesu vārdā (atdeves dēļ).

Rabašs. Šlavei Sulam. 1990.g., 21. raksts „Es esmu velti un jūs velti”.

Avots krievu valodā

Grāmatu grāmata

Vispasaules kongress „WE!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija

Pastāv grāmatas, kuras saraksta parasti cilvēki par to, ko sajūt šajā pasaulē. Ir grāmatas, kuras uzrakstījuši kabalisti, kuri izzina garīgo pasauli un raksta par savām sajūtām garīgajā.

Šīs grāmatas dēvētas par īpašām, svētām grāmatām. „Svēts”/ „kadoš” – burtiskajā nozīmē – „nošķirtais”. Garīgā pasaule pilnībā atdalīta no mums, no mūsu ego, tāpēc cilvēks, aprakstot šo augstāko pasauli, vadoties no savām sajūtām, raksta svētu grāmatu – īpašu, nošķirtu. No visām grāmatām, kuras vēstures gaitā uzrakstījuši tūkstoši cilvēku, kuri izzināja augstāko pasauli, ir viena īpaša grāmata. Kabalas avotos to vienkārši dēvē par Grāmatu, pat nepieminot tās nosaukumu „Zoar”: „rakstīts Gramatā”, „lasīju Grāmatā”. (vairāk…)