Koronavīruss izplatījies jau astoņdesmit valstīs un tas mums rāda, cik ļoti esam atkarīgi viens no otra. Mēs meklējam, kā šie vīrusi pāriet no viena uz otru caur lidmašīnām, fizisko kontaktu.
Taču patiesībā ne jau tā tie izplatās, bet caur mūsu domām. Mēs taču esam saistīti vienā laukā un, ja es domāju par tevi sliktu, tad ar savām domām pamodinu tevī domas, kuras tevī izsauc visdažādākās izpausmes un sekas. (vairāk…)
Ja vēlies kļūt līdzīgs Radītājam, tad nepieciešams pārstāt domāt pašam par sevi. Man nav svarīgi vai es eksistēju, vai neeksistēju, kaut ko vadu vai nē – neviena doma nedrīkst būt par sevi.
Kā Radītājam nav domu par sevi, bet tikai uz visiem simts procentiem par absolūtu atdevi, tā arī cilvēkam nav jādomā par sevi. Tāpēc, ka tieši tas noved pie vislielākās īpašību atšķirības. (vairāk…)
Tam, kurš vēlas iepazīt dzīves garšu, nepieciešams koncentrēt savu uzmanību uz punktu savā sirdī. Radītājs radīja vēlmi baudīt, ļauno sākotni, tas ir, radīja tikai ļaunumu.
Taču šajā ļaunajā egoistiskajā vēlmē ir punkts sirdī, tā dēvētā „dievišķā daļa no augšienes”, kura visa tiecās uz atdevi, mīlestību, savienošanos. Taču tas ir tikai punkts un tas reizēm melnajā sirdī tik pat kā dziest, bet reizēm uzliesmo kā vāja uguntiņa un pat sāk dzirkstīt. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 2. nodarbība
Garīgais tiek izzināts tikai caurs mūsu savstarpējo saikni. To nav vienkārši pieņemt un tas nav īsti saprotams, tāpēc ka tas ir pret mūsu dabu. Cilvēcei arvien vairāk attīstoties, no paaudzes paaudzē tūkstošiem gadu, mēs kļūstam arvien egoistiskāki.
Tas ir labi redzams cilvēciskās sabiedrības transformācijās, kas sākās no dzimtas klaniem, kuri pēc tam pārveidojās ciemos, taču ciemi pārauga lielās pilsētās, valstīts. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 5. nodarbība
Sacīts: „strādājiet Radītājam priekā”. Ja nav prieka – tā ir zīme, ka mēs neatrodamies garīgajā. Atdeve nav iespējama bez prieka.
Grāmatā „Zoar” rakstīts, ka „Šehina atrodas tikai ideālā vietā: ne nepietiekamā vietā, ne bojājuma vietā, ne skumjā vietā, bet gan pareizā vietā, priecīgā vietā”. Tāpēc, ka izlabotā vietā ir Radītāja spīdējums un tas cilvēkam nes prieku. (vairāk…)
Sagatavošanās kongresam sevī ietver vēlmes uzkrāšanu, prieku, ka es braucu uz tikšanos, no kuras varu saņemt pamudinājumu, iedvesmu no Radītāja diženuma un svarīguma, kuru parasti nejūtu, tāpēc ka Viņš šajā pasaulē ir apslēpts.
Līdz tādam līmenim, ka es spēšu veikt darbības kas augstākas par manu sajūtu un prātu, it kā patiešām justu, ka ir spēks, kurš visu uztur un visu darbina, kustina visu Universu kopā ar mani un līdz pat sīkākajai šūnai, visus saistot vienā programmā. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Visam esošajam, no visnoderīgākā līdz viskaitīgākajam ir tiesības eksistēt. Nevienu parādību nedrīkst iznīcināt, gluži otrādi, mums ir uzlikts pienākums tikai to izlabot līdz līdzībai ar Radītāju. (Bāls Sulams, „Miers pasaulē”)
Cilvēku parastas nepareizas darbības ir iemesls pareizām darbībām nākotnē. Taču katrs labs stāvoklis ir iepriekšējā sliktā stāvokļa rezultāts. Tāpēc labā un ļaunā vērtējums ir jāsniedz, nevis pēc dotā stāvokļa, bet pēc tā, kādā mērā tas pietuvina mērķim. Tāpēc, ka atbilstoši Attīstības likumam, grēks ir pareizu stāvokļu dzimšanas iemesls. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Sacīts Zoar Grāmatā, ka dvēselēs eksistē trīs stāvokļi:
Pirmais stāvoklis ir Bezgalības pasaulē, radīšanas nolūkā, kur mēs atradāmies sākotnējā, iedīgļa stadijā.
Otrais stāvoklis ir attīstība, kad dvēseles nolaižas lejup mūsu pasaulē, pakāpeniski kļūst raupjākas un ap tām parādās dzīvnieciski ķermeņi, liels egoisms, vēlme saņemt tikai savā labā, gūt baudu uz citu rēķina utt. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Līdzīgi tam kādā veidā attīstās mūsu Universs, izplešoties no Lielā sprādziena (matērijas rašanās), līdz noteiktam stāvoklim, cilvēcē paplašinās egoisms. Cilvēki arvien vairāk viens no otra attālinās, lai pēc tam sāktu pulcēties, citādāk sadalīšanās un savstarpēja attālināšanās noved līdz haosam un saiknes zudumam.
Iepriekš mūs noturēja egoisms, un atbilstoši tam mēs savā starpā radījām noteiktas sabiedriskas, ekonomiskas, politiskas, ģimeniskas un citas saiknes. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Kabalas zinātne stāsta par cilvēka atgriešanos pie pirmavota, radījuma sākotnējā stāvokļa.
Mēs mācamies, ka viss radījums ir viena vienota sistēma, kura ir piedzīvojusi sašķelšanos daudzās daļās un tās ir savstarpēji viena no otras atdalītas.
Gluži kā no Lielā sprādziena punkta matērija sāka attālināties un pēc tam atkal atgriezeniski pakāpeniskām kustībām savienoties kopā, tā arī mums ir jāsāk atkal savienoties vienā veselumā. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei