Jautājums: Kādā veidā garīgo pasauļu mūzika var mūs ietekmēt šodienas apstākļos, kad cilvēki attālinās no patiesajām vērtībām un tiecas saņemt materiālos baudījumus? Cik lielā mērā, lai arī zemapziņā, tā var iedarboties uz klausītāju?

Atbilde: Garīgo pasauļu mūzikā ielikts milzīgs augstākais spēks, jo šādu mūziku sajūt cilvēks, kurš sasniedzis mūsu pasaules vadības augstāko slāni.

Viņš jūt dabu tās smalkākajos līmeņos, kur veidojas pārvaldības signāli un spēki, kuri pēc tam nonāk zemāk, līdz sasniedz šīs pasaules līmeni, darbojas nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā matērijā, formē mūsu domas un mūsu vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Mūzika un dziesmas - Nav komentāru→

Dziesma „Pateicos par manas dvēseles glābšanu” („Ki Hilatzta Nafshi”) ir dziesma – pateicība par to, ka cilvēks beidzot ir atradis atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu, paceļoties uz līmeņiem, kuros tika radīts, – augstāk par mūsu pasauli.

Mūsu dvēsele formējas augstākajos informacionālajos līmeņos, tāpat kā formējas jaundzimušā ķermenis mātes miesās. Pakāpeniski formējoties, dvēsele sāk nonākt lejup, kļūst raupja, ietērpjoties apvalkos, kas kļūst arvien tuvāki matērijai, līdz ienāk materiālajā ķermenī.

Tāpēc garīgās izzināšanas mērķis – pacelties augšup, sasniedzot tos līmeņus, kuros sāka formēties tava dvēsele. Tur tu sāc izzināt dvēseles sakni, pamatu: kāpēc tev ir tieši tāds liktenis; kas tev ir paredzēts ne tikai šajā dzīvē, bet visā pārdzimšanu riņķojuma sērijā, līdz tu pilnībā realizēsi savu garīgo potenciālu un virzīsi dvēseli uz iepriekš paredzēto stāvokli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Mūzika un dziesmas - Nav komentāru→

Jautājums: „Garīgo pasauļu melodijas” ir mākslas sfēra, kurai šodien jāatklājas visiem. Es to nosauktu par pakāpi, kas atrodas nedaudz augstāk salīdzinājumā ar klasisko mūziku, jo garīgo pasauļu melodijās ietverta sestā sajūta (punkts sirdī). No pirmā acu uzmetiena, melodijas šķiet diezgan vienkāršas, ne ļoti faktūras, taču…

Atbilde: Melodija „Radītājs slēpjas” („El Mistater”) atskan ļoti vienkārši, iespējams pat kā nepabeigta, kā mazs skaņdarbs, taču tā ir harmonijas izpausme augstākajā izzināšanā vai harmonijā, kas atklājas.

To pavada ļoti augsti vārdi par augstāko, mūžīgo, absolūto, vienīgo vienoto spēku, kas mūs ieskauj un virza uz noteiktu, ideālu, pilnības stāvokli. (vairāk…)

Filed under: Mūzika un dziesmas - Nav komentāru→

Laikā, kad mēs dziedam melodijas, kuras uzrakstījuši kabalisti, vai lasām psalmus un citus kabalistiskos tekstus, jāsaprot, ka tie visi ir uzrakstīti saplūsmes ar Radītāju stāvoklī. Tāpēc tajos nevar būt skumju, pesimisma, darba smaguma sajūtas.

Viss, kas šķiet vājības, sirdēstu  izpausme, ir pilnīgi pretējas jūtas un nāk tieši no cerībām, tieksmes pie Mīļotā, gaismas, kas jau mirgo iztālēm, gluži kā pirms rītausmas.

Šīs melodijas var izklausīties minoriskas, skumīgas, tādas, no kurām nāk smaguma un nespēka sajūta, taču patiesībā tā nav. Šīs melodijas nāk no kaislīgas vēlmes, saplūsmes, prieka un uzticības. Pamēģiniet tās izdziedāt un sajust tieši tādā veidā.

Tas pats attiecas uz Psalmiem. Jebkuri, šķiet paši traģiskākie dzejoļi, ir Dāvida raudas par to, kā viņam nākas skriet prom no visiem, cik viņš ir vajāts un nīsts, Radītāja atstāts – tie visi uzrakstīti, atrodoties ļoti augstā saplūsmes pakāpē. Un mums jāpapūlas to sajust.

No sagatavošanās nodarbībai, 11.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Mūzika un dziesmas - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)

Filed under: Duhina dziesmas, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Mūzika un dziesmas, ZOAR - Nav komentāru→