Category Archives: Metodikas izplatīšana

Pasaule uz svaru kausa

Jautājums: Sacīts, ka cilvēks „visu pasauli vērš uz nopelnu kausa”. Kā viens cilvēks var ietekmēt visu pasauli?

Atbilde: Viens cilvēks var ietekmēt visu pasauli, jo viņš pats ir savienots ar visu pasauli un caur sevi vēlas pievērst pasauli labestībai. Garīgajā katrs cilvēks ir vienlīdz svarīgs tāpat kā visi citi atbilstoši likumam „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”.

Jautājums: Pieņemsim, viens cilvēks regulāri klausās jūsu raidījumus, viņš ir piepildīts ar mīlestību pret visiem. Saprotams, ka viņš virza pasauli uz labu. Kāds cits, gluži pretēji, nosliec pasauli uz vainas kausa pusi. Kas notiks ar pasauli? Kurš uzvarēs? (vairāk…)

„Tici – pasaules tautām piemīt gudrība”

Mozus argumenti pārliecināja Jetrusu atstāt savus dēlus ebreju apmetnē. Jetrusa mazdēli nonāca Izraēlas zemē un kā Mozus bija solījis saņēma auglīgās Jērika zemes, un tām piederošās apkaimes.

Galu galā viņi kļuva par izciliem Toras zinātājiem. Jetrusa pēcnācēji bija slaveni Sinedrija vadītāji, kuri mācīja Toru visai Izraēlas kopienai. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]

Tie no Izraēlas tautas, kuriem bija vislielākās egoistiskās vēlmes, spēja tās izlabot un kļūt par paaudzes dižajiem. Viņi pārspēja cilšu vadoņus, piemēram, kā Rabīns Akiva. (vairāk…)

Nolūkā un darbībās

Replika: Jums izvirza pretenzijas, ka jūs atklājat kabalu ne tikai ebreju vidū, bet arī visai pasaulei.

Atbilde: Pravieši ir teikuši, ka pasaules tautas uz saviem pleciem nesīs jūdus uz Templi. No kurienes tad viņiem radīsies zināšanas un vēlme veikt šo darbu?

Viņiem ir jātiecas uz savu atbrīvošanos un jāsaprot, ka tā nāks pie viņiem tikai caur Izraēlas tautu. Un tad viņi nesīs mūs uz Templi. Pretējā gadījumā mēs tur nenokļūsim – tikai kopā. (vairāk…)

Par augstākā spēka praktisku pielietojumu

Kabala ir vispraktiskākā metodika. Mūsu pasaulē nav citu līdzekļu, kas spēj ietekmēt likteni, mūsu dzīvi, dabas spēkus, kuri to visu pārvalda.

Ienākot jaunajā laikmetā un saņemot savās rokās visus līdzekļus savas dzīves vadīšanai, mēs pēkšņi redzam, ka patiesībā mēs neko nepārvaldām un nezinām, kas ar mums notiks nākamajā dienā. Tā ir ļaunuma apzināšanās, ko nāksies iziet visai cilvēcei.

Taču kabalas zinātne nodrošina mums saikni, kontaktu ar vienīgo spēku, kas darbojas realitātē. Mēs varam to atmodināt, piesaistīt un ar tā palīdzību sasniegt vēlamās izmaiņas, ja mūsu programma sakritīs ar šī augstākā spēka programmu. (vairāk…)

Īpaša attieksme pret Radītāja izredzētajiem

Jautājums: Visas vēstures gaitā ebreju tauta ir daudz cietusi, reizēm pat ir vēlme lūgt Radītāju, lai nākamreiz savu izredzēto lomai izvēlas kādu citu tautu. Kāpēc mēs izciešam pret sevi tādu īpašu attieksmi?

Atbilde: Īpašu attieksmi saņem tā visas cilvēces daļa, kura vairāk attīstīta, lai atklātu Radītāju un tādēļ šo cilvēces daļu dēvē par Israel („tieši pie Radītāja”). (vairāk…)

Vai zinātne garantē panākumus dzīvē?

Jautājums: Par Radītāju interesējas tikai divas cilvēku grupas: reliģiozie vai izcili zinātnieki, dabas pētnieki, tādi kā Einšteins, kuri cenšas saprast, vai pastāv augstākais spēks un cenšas to atrast. Taču visus pārējos Radītājs pilnīgi neinteresē. Kā Viņš ietekmē parasta cilvēka ikdienas dzīvi?

Atbilde: Šim jautājumam nav nekāda sakara ar to, vai cilvēks ir reliģiozs, vai nē. Viņš dzīvo un kopā ar visu cilvēci savas dzīves laikā iziet dažādus attīstības posmus. Ja viņš uzzina, saskaņā ar kādiem likumiem viņš pats un visa cilvēce attīstās, tad savu dzīvi var izveidot daudz veiksmīgāk.

Zinot, kas viņu rīt un parīt gaida, uz kurieni visi virzās, viņš spēs labāk orientēties. Pieņemsim, tu gribi zināt, kādu profesiju labāk dot dēlam, kurš beidz skolu? Tad tev viss būs skaidrs: kā mācīties un ko, ko labāk pirkt. Viss būs jau iepriekš zināms, jo tu zināsi vispārējo programmu saskaņā ar kuru attīsties un iekļausies tās plūsmā. (vairāk…)

Īsie stāsti. Pēdējā trimda

Pēc tam, kad ebreju tauta iegāja Izraēlas zemē, tas ir, sasniedza tādu savienošanās stāvokli, kad sāka savstarpēji strādāt, lai izveidotu starp viņiem mīlestību, labestību un pilnīgu iekļaušanos vienam otrā, radās jauni vadītāji – valdnieks Dāvids un pravieši, kuri dzīvoja katrā paaudzē.

Tie bija diženi kabalisti, kuri turpināja Ābrama ceļu, strādājot pie tā, lai tauta būtu vienota, palīdzot tai apvienoties un nodarboties ar nākamās paaudzes audzināšanu.

Tomēr egoisms viņos pakāpeniski palielinājās, izraisot cilvēku atdalīšanos vienam no otra un šo procesu nebija iespējams apturēt.

Tas bija nepieciešams gan vēsturiski, gan dialektiski, par cik Izraēlas tautai bija jāparāda visai pasaulei piemērs, kā pareizi dzīvot. (vairāk…)

Īsie stāsti. No klīšanas pa tuksnesi līdz pēdējai trimdai

Pēc atrašanās pie Sīnaja kalna Izraēlas tauta sāk strādāt ar sevis pilnveidošanu, iekšēji realizējot labošanās programmu, ko dēvē par „četrdesmit gadu klejojumiem pa tuksnesi”.

Četrdesmit gadi ir laiks (lai gan šeit netiek runāts par laiku kā kategoriju, bet kā par intervālu, mērojot pakāpes), kad viņi paceļas no pilnīga egoisma līmeņa un pa daļām to izlabo, paceļoties līdz pilnīga altruisma līmenim.

Taču tas vēl nenozīmē, ka viņi ir saiknē ar Radītāju. Viņi tikai sasniedz stāvokli, kad atrodas Viņam pretī, bet vēl ar Viņu nesavienojas, jo, lai arī viņiem ir noformējusies savstarpējas atdeves īpašība, tomēr vēl nav savstarpējas mīlestības. (vairāk…)

Īsie stāsti. Kabalas skolas

No tā laika, kad pie Ābrama pievienojās neliela daļa babiloniešu un viņi sāka strādāt, lai savstarpēji apvienotos, sākās ebreju tautas prototipa atskaites punkts.

Un lai gan tā vēl bija nenoformējusies tauta, taču tie jau bija kabalisti – Ābrama mācekļi, kuri saņēma no viņa apvienošanās metodiku ar mērķi atklāt Radītāju un viņus jau var dēvēt par grupu, kas sākusi savu kustību uz priekšu.

No kabalas viedokļa „kustība uz priekšu” nav viņu vēsturiskā pāreja no Babilonas uz Kānaāna zemi, nolaišanās Ēģiptē un atgriešanās Izraēlas zemē, bet gan viņu egoisma palielināšanās un pastāvīga pacelšanās virs tā. Tāpēc, ka tā ideoloģija, kurai viņi piekrita Senajā Babilonā, turpināja viņos strādāt. (vairāk…)

Īsie stāsti. Ābrama grupas attīstība: „Īzaks”

Pēc tam, kad Ābrams nodibināja savu skolu, viņš kopā ar mācekļiem, kuri viņam pievienojās, sāka attīstīt kabalas metodi. Tādā veidā viņš radīja trīs sistēmas: apmācības sistēmu, izplatīšanas sistēmu un kabalas realizācijas sistēmu.

Izplatīšanas sistēma ņēma vērā cilvēka attīstības līmeni. Viss bija atkarīgs no tā, kā cilvēki uztver garīgo ideju, cik tuva tā viņiem ir un vai atbilst viņu vēlmēm, cik daudz var parādīt, ka šī metode ir viņiem noderīga.

Un tad, virzoties augšup un attīstoties, viņi jau spēs saprast arī citas iespējas, kādas tā viņiem dod. Tādēļ vērsties pie cilvēka vienmēr vajag viņa līmenī un viņam saprotamā valodā, pievilinot ar to, ka tu vari viņam palīdzēt realizēt tieši to, ko viņš vēlas. (vairāk…)