Jautājums: Kad jūs sakāt, ka cilvēks, kurš izzina garīgo, degs no iekšienes un tas patiešām būs jūtams, jūs ņemat alegoriju no tā, ko uztvērāt pats?
Atbilde: Protams, pats! Visu, kas ir pasaulē, cilvēks iziet pats. Skatoties, kādā veidā katrs izdzīvo dzīvi: īsu vai garu, vairāk vai mazāk veiksmīgu, ciešanas, problēmas, nedaudz no viena, nedaudz no otra. (vairāk…)
Garīgais darbs spēj nest iedvesmu un baudu vēl pirms cilvēks nonāk līdz Radītāja atklāšanai, ja vien mēs viens otru ietekmējam ar mērķa diženumu un grupas svarīgumu. Un tas viss tās krīzes fonā, kuru mēs redzam pasaulē – izmisums un apmulsums, kas aptvēris cilvēci.
Ja iepriekš bija nosacīti mierīgi un veiksmīgi dzīves periodi, kad cilvēki varēja ceļot, izklaidēties, tad šodien visi atrodas bailēs par savu tagadni un nākotni, un jau ir pieraduši dzīvot zem šāda spiediena no dabas puses. Vulkānu izvirdumi, ekstremāls karstums vai aukstums, plūdi, zemestrīces, kari, epidēmijas – it kā visa daba būtu sacēlusies pret mums. (vairāk…)
Liels gods runāt par Bālu Sulamu viņa piemiņas dienā. Šī ir īpaša dvēsele, kura no vienas puses ir saistīta ar Radītāju, taču no otras puses saistīta ar mums, ļaujot mums no tās pārtikt ar garīguma. Garīgā plūsma caurplūst caur Bālu Sulamu un Rabašu pie mums. Un tāpēc nav vārdu, lai izteiktu pateicību Radītājam par to, ka atsūtīja mums šādu sūtni.
Bāls Sulams sacīja, ka nekad nav stāstījis par garīgām parādībām, iekams tās pats neizzināja. Tādējādi var saprast, kāda neparasta augstuma bija šī dvēsele. (vairāk…)
Jautājums: Zināms, kad septiņdesmit tulki tulkoja Toru uz grieķu valodu, tur tika daudz kas sajaukts. Vai tad to neizdarīja speciāli?
Atbilde: Jā, tas tika izdarīts speciāli, lai cilvēce patiešām tajā maldītos, iekams pacels rokas un teiks: „Viss, mēs vairs neko nesaprotam, neko nezinām, neko neprotam. Un mums nav nekādas nākotnes, mēs esam vīlušies savos personīgajos spēkos, un piekrītams klausīties”. (vairāk…)
Mūsdienās dabas līdzsvara saglabāšana ir īpaši aktuāla. Pret iejaukšanos dabā uzstājas tās aizstāvji, ekologi, „zaļie” – kā tikai nav. Viņi cīnās par to, lai mēs nesūknētu naftu, nededzinātu degošos materiālus utt.
Mēs ar dabu darām briesmīgas lietas. Taču pats galvenais nav tas, ka mēs iznīcinām augu valsti, rokam kanālus, nogalinām dzīvniekus, būvējam atomelektrostacijas, izmēģinām bumbas, tās spridzinot apakšzemē un virszemē. (vairāk…)
Jautājums: Pretošanās kabalai sākās vēl Bāla Šem Tova laikos, kas tika izprovocēta parādoties daudziem viltus novirzieniem: Šabtaja Cvi kustība, kurš sevi pasludināja Par mašiahu. Frankizma u.c.
Viņi izmantoja ARI metodiku un no tās radīja surogātu, kas pievilināja daudz cilvēkus. Tas izsauca šaubas par ARI metodiku un par kabalu kopumā, kas pastāv vēl šodien. Kādā veidā iespējams izklīdināt šos vēstures gaitā radušos stereotipus? (vairāk…)
Jautājums: Ko jūs varat atbildēt kabalas pretiniekiem, kuri apgalvo, ka ir nepieļaujami mācīt kabalu masām, jo pastāv risks, ka tās jēdzieni tiks materializēti, vai gluži pretēji, iespējama „lidināšanās mākoņos” un fantazēšana?
Atbilde: Patiešām tāds risks pastāv, ja kabalu apgūstam pēc nepareizas metodikas. Taču mūsu metodika ir ļoti tuva tautai, tāpēc ka būtībā mēs mācām apvienošanos un mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Kurš var protestēt pret šādu metodiku? (vairāk…)
No grāmatas „Aromātu svētīšanas un pateicības svētīšanas likumu krājums”, 4. likums: Šobrīd mums ir nepieciešams kļūt tuvākiem šīs paaudzes īstenam taisnajam, lai viņš mums izskaidrotu, kas šinī brīdī un laikā ir ticība, tāpēc ka ticību nepieciešams izskaidrot katru dienu no jauna.
Un tajā ir katras paaudzes ļaunuma sākotnes palielināšanās galvenais avots: slēpt un neatklāt īsteno laikmeta taisno. Kā mēs arī uzskatāmi redzam, ka galvenās nesaskaņas ir par dotās paaudzes taisno, taču pēc tam, paejot ilgam laikam viņu atzīst un dēvē par taisno. Tomēr viedokļi nesaskanēs par tai sekojošās nākamās paaudzes taisno. (vairāk…)
Kabalas zinātne un paši kabalisti vēstures gaitā piedzīvo īpašu attīstību, tāpēc ka vēlmei gūt baudu, egoismam nepieciešams sniegt iespēju augt un parādīt visu savu materiālā progresa nevajadzīgumu.
Un ikreiz kabalas zinātnei ir sevi jāpiemēro, lai atbilstu tiem cilvēkiem, kuros tā atklājas, tas ir, Izraēlas tautai – grupai, kuru sapulcināja Ābrams. (vairāk…)
Mēs redzam, ka cilvēces attīstība virzās uz priekšu divu spēku ietekmē: atbalsts un pretestība, „par” un „pret”, attīstošais spēks un bremzējošais spēks. Tas ir dabiski jebkāda veida attīstībai, ka nepārtraukti notiek izplešanās un saraušanās, it kā „ieelpa” un „izelpa”.
Visur darbojas šie divi spēki, jo, ja to starpā nav līdzsvara, pareiza attīstība nav iespējama. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana