Mūsdienās dabas līdzsvara saglabāšana ir īpaši aktuāla. Pret iejaukšanos dabā uzstājas tās aizstāvji, ekologi, „zaļie” – kā tikai nav. Viņi cīnās par to, lai mēs nesūknētu naftu, nededzinātu degošos materiālus utt.
Mēs ar dabu darām briesmīgas lietas. Taču pats galvenais nav tas, ka mēs iznīcinām augu valsti, rokam kanālus, nogalinām dzīvniekus, būvējam atomelektrostacijas, izmēģinām bumbas, tās spridzinot apakšzemē un virszemē. (vairāk…)
Jautājums: Pretošanās kabalai sākās vēl Bāla Šem Tova laikos, kas tika izprovocēta parādoties daudziem viltus novirzieniem: Šabtaja Cvi kustība, kurš sevi pasludināja Par mašiahu. Frankizma u.c.
Viņi izmantoja ARI metodiku un no tās radīja surogātu, kas pievilināja daudz cilvēkus. Tas izsauca šaubas par ARI metodiku un par kabalu kopumā, kas pastāv vēl šodien. Kādā veidā iespējams izklīdināt šos vēstures gaitā radušos stereotipus? (vairāk…)
Jautājums: Ko jūs varat atbildēt kabalas pretiniekiem, kuri apgalvo, ka ir nepieļaujami mācīt kabalu masām, jo pastāv risks, ka tās jēdzieni tiks materializēti, vai gluži pretēji, iespējama „lidināšanās mākoņos” un fantazēšana?
Atbilde: Patiešām tāds risks pastāv, ja kabalu apgūstam pēc nepareizas metodikas. Taču mūsu metodika ir ļoti tuva tautai, tāpēc ka būtībā mēs mācām apvienošanos un mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Kurš var protestēt pret šādu metodiku? (vairāk…)
No grāmatas „Aromātu svētīšanas un pateicības svētīšanas likumu krājums”, 4. likums: Šobrīd mums ir nepieciešams kļūt tuvākiem šīs paaudzes īstenam taisnajam, lai viņš mums izskaidrotu, kas šinī brīdī un laikā ir ticība, tāpēc ka ticību nepieciešams izskaidrot katru dienu no jauna.
Un tajā ir katras paaudzes ļaunuma sākotnes palielināšanās galvenais avots: slēpt un neatklāt īsteno laikmeta taisno. Kā mēs arī uzskatāmi redzam, ka galvenās nesaskaņas ir par dotās paaudzes taisno, taču pēc tam, paejot ilgam laikam viņu atzīst un dēvē par taisno. Tomēr viedokļi nesaskanēs par tai sekojošās nākamās paaudzes taisno. (vairāk…)
Kabalas zinātne un paši kabalisti vēstures gaitā piedzīvo īpašu attīstību, tāpēc ka vēlmei gūt baudu, egoismam nepieciešams sniegt iespēju augt un parādīt visu savu materiālā progresa nevajadzīgumu.
Un ikreiz kabalas zinātnei ir sevi jāpiemēro, lai atbilstu tiem cilvēkiem, kuros tā atklājas, tas ir, Izraēlas tautai – grupai, kuru sapulcināja Ābrams. (vairāk…)
Mēs redzam, ka cilvēces attīstība virzās uz priekšu divu spēku ietekmē: atbalsts un pretestība, „par” un „pret”, attīstošais spēks un bremzējošais spēks. Tas ir dabiski jebkāda veida attīstībai, ka nepārtraukti notiek izplešanās un saraušanās, it kā „ieelpa” un „izelpa”.
Visur darbojas šie divi spēki, jo, ja to starpā nav līdzsvara, pareiza attīstība nav iespējama. (vairāk…)
Kamēr cilvēce nenonāks pie ļaunuma atziņas, tā var iet ļoti tālu ceļu. Mēs runājam par to, ka labošanās periodam ir jābeidzas 6000 gados. Taču saskaņā ar kabalu 6000 gadu ir 6000 pakāpienu: NEHI, HAGAT, HABAD. Tātad, ja skaita sākot no Ādama, ir atlikuši 223 gadi.
Beigu beigās, kāda cilvēkam ir atšķirība: tas notiks pēc 223 gadiem vai pēc 20 tūkstošiem gadu? Ja viņš gribēs to izdarīt rīt – lai dara rīt. Tad nav svarīgi, cik ir atlicis: 200 gadu vai 2000 gadu. Uz to ir jāskatās nevis filozofiski, bet gan reāli. (vairāk…)
Replika: Zoar Grāmata ir pirmā grāmata, kura tika sarakstīta pēc Toras. Tora pirms 3100 gadiem un šai grāmatai ir 2000 gadi.
Atbilde: Zoar Grāmata ir Toras komentārs, kura saturēja simts sējumus! Šodien no tās ir palikuši tikai nedaudzi. (vairāk…)
Bāls Sulams rakstā „Pēdējā paaudze” raksta: „Ja tu nonāktu uz salas, kur mīt mežoņi, kurus var saukt pie kārtības, ne ar likuma palīdzību, bet gan viņus pievēršot noteiktai reliģijai – vai tu par to šaubītos, atstājot viņus savstarpējai iznīcināšanai?
Tāpat ar altruismu: visi ir mežoņi un nav veida izdarīt tā, lai viņi pieņemtu altruismu, ja vien netiks izmantota kabalas metodika. Vai tad kāds spēs iedomāties viņus atstāt savā vaļā, līdz viens otru iznīcinās ar ūdeņraža bumbām?” (vairāk…)
Jautājums: Kādas apvienošanās darbības spēs palīdzēt pārvarēt uzticības krīzi?
Atbilde: Šodien pasaulē uzticības krīze ir aptvērusi visus cilvēkus: nav uzticības ne ģimenē, ne starp vecākiem un bērniem, ne starp vienas un tās pašas valsts pilsoņiem, kur nu vēl starp valstīm un tautām. Mēs dzīvojam attālināti un atsvešināti viens no otra, tāpēc ka mūsu egoisms nepārtraukti aug. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana