Category Archives: Mācāmies kabalu

Efektīvākais līdzeklis virzībai uz priekšu

Zoar Grāmata iedarbojas uz cilvēku īpašā veidā: cilvēkam pietiekams lasīt, klausīties, vēlēties, būt saistītam (pat virtuāli) ar grupu – tas viss pat tik mazā mērā, kādā dzīve viņam ļauj atbrīvoties, lai viņš varētu veltīt laiku šai grāmatai – un Zoar jau sāk attīstīt viņā garīgo uztveres orgānu. Atbilstoši šim mēram, cilvēks sāk sajust izmaiņas, etapus, kas virza uz priekšu.
(vairāk…)

Kabalisti – par kabalas apgūšanu, 4. d.

Par katra cilvēka pienākumu apgūt Kabalas zinātni
Nav iespējams, lai visa Izraēlas tauta citādi nonāktu līdz šai lielajai atbrīvošanai (no egoisma), kā tikai Kabalas apgūšanas ceļā, kas ir visvieglākais ceļš (cilvēka dabas labošanai). No citas puses, tikai vienas atklātās Toras nodarbību ceļā izpelnīties to spēs tikai dažas personas, kuras apveltītas ar brīnumaino spēku, pie tam ar lielas centības palīdzību – bet ne liela tautas daļa (taču saskaņā ar Radītāja nodomu, visai cilvēcei jānonāk līdz pilnīgai savas egoistiskās dabas izlabošanai). Viņi gatavoja to (šo kabalas izglītības sistēmu) slepenībā, viņi nolēma turēt to slepenībā līdz noteiktam laikam, bet ne uz visiem laikiem, kā sacīts Zoar: “Kabalas gudrība atklāsies pēdējās dienās”.
Bāls Sulams “Kabalas zinātne un tās būtība”

Kabalisti – par kabalas studēšanu, 2. d.

Piezīmes iekavās – manas.
Par katra cilvēka pienākumu studēt Kabalas zinātni
Tieksme atklāt Toras noslēpumus ir ideāls dzīves un eksistences mērķis (jo tādā gadījumā cilvēks darbojas optimāli).
Rabīns Kūks. Orot Kodeš, 1. 142. lpp.
Toras noslēpumi nes atbrīvošanu (no egoisma un ar to no visām ciešanām) un atgriež Izraēlas tautu (tie, kuri vēlas atklāt Toru) uz viņu zemi (vēlme – racon, no vārda zeme – arec).
Rabīns Kūks. Orot Kodeš, 95. lpp.
Tieši lielās krīzes (globālās, visu pilnīgas atkarības no visiem) un milzīgo briesmu laikā (risināt problēmu kā parasti ar pasaules karu), nepieciešams izmantot zāļu priekšrocības (gaismas ceļš ciešanu ceļa vietā).
Rabīns Kūks. Vēstules, 2., 123.-124. lpp.
Ja jaunie cilvēki ar laiku sev atklās smagumu (šīs pasaules) un vāju vēlmi (punkts sirdī, tieksme uz augstāko pasauli no sirds, egoistiskajām vēlmēm) studēt iekšējo Toru (pasaules patieso dabu), tad tiem ir pienākums izvirzīt sev noteikumu, lai neviena diena nepaietu bez kabalas studijām, vienas vai divu stundu garumā, – tad ar laiku pieņemsies prātā.
Rabīns Kūks. Vēstules, 1., 82. lpp.

Avots krievu valodā

Jautājāt? – Atbildu…

Jautājums: Neatbilstība: no vienas puses sacīts, ka “Nav neviena, izņemot Viņu” – proti, viss nāk no Radītāja. Taču kā man attiekties pret cilvēku, kurš man dara nekrietnības?
Atbilde: Sacīts: “Radītājs sūta labestību caur cienīgiem cilvēkiem un soda caur sliktiem” – tādējādi tos, kuri dara sliktas rīcības, jāsoda nevis par to, ko izdarījuši, bet par to, ko pelnījuši, jo radītājs caur viņiem ievadīja mūsu pasaulē ļaunumu. Rezultātā sanāk, ka sods – nav sods, bet gan tā, gan pasaules labošana.
Jautājums: Kāpēc Jūs sacījāt žurnālistam, ka neesat profesors un kaut kādā veidā esat vienaldzīgs pret izteikumiem, kas vērsti attiecībā pret Jums, bet tas taču atspoguļojas uz Kabalas izplatīšanu?
Atbilde: Tomēr kad ķengā – tas ir ļoti noderīgi, tā ir profilakse pret lepnību. Tieši tā arī sacīts: “Kuru Radītājs mīl, to apspiež”. Sūta pret viņu apsūdzētājus un mēlnešus, – lai palīdzētu cilvēkam tikt galā ar lepnību un egoismu. Bez tam, kā darbībās pret klipot “Maim ahronim”, “Seir le azazel” uc. – eksistē pienākums ēdiena paliekas atmest suņiem… Patiesa izplatīšana tikai vinnēs.

Avots krievu valodā

Katrs – dzīvo citu labā

Jautājums: Vai pietiekami izlabot sevi, lai ar to izlabotu visu pasauli?
Atbilde: Nē. Ņemot vērā, ka pastāv saikne starp dvēselēm, neviena dvēsele (pakāpe) nespēj pabeigt savu labošanos, neizlabojot nākamās pakāpes daļas. Neviens cilvēks nedzīvo sevis dēļ un visa sistēma – tā ir savstarpējās atdeves sistēma. Tādējādi nevar būt, lai kāds labotu sevi sevis dēļ. Katrs dzīvo tam, lai nodrošinātu labošanos un piepildījumu citiem. Nevar tā būt, ka sevi labojošai dvēselei nebūtu daļiņas, kuru tās labā būtu izlabojuši priekšgājēji un daļiņas, kuru tai pašai jāizlabo citu labā. (vairāk…)

Nepieciešamais ķēdes posms

Bez Rabaša rakstiem mēs nezinātu, kā pareizi orientēt sevi uz mērķi, jo Bāls Sulams sniedz mums akadēmiskus padomus, no milzīga garīgā augstuma. Mēs neesam spējīgi iegūt no turienes detaļas, lai spētu savstarpēji apvienoties, lai veiktu vismaz vienu soli un praktiski to realizētu. Taču Rabašs sāk tieši no pirmā, sākuma punkta un izskaidro mums katru soli. Balstoties uz viņa rakstiem mēs jau labāk spējam izprast un realizēt Bāla Sulama metodiku. Kad nonākam pie tiešas Kabalas realizācijas, Radītāja atklāšanas praktikas, mums kļūst nepieciešami Rabaša raksti un Zoar Grāmata. Rabaša raksti palīdz mums noformēt pareizo nolūku, bet Zoar Grāmata – pietuvināt nolūku tam, kurš atklāj garīgo pasauli, gaismu. (vairāk…)

Caur meliem uz patiesību

Jautājums: Kāpēc kabalisti tīšuprāt sajaukuši mums galvu, sarakstot savas grāmatas ar tādiem vārdiem, it kā runa iet par materiālo pasauli?
Atbilde: Tas darīts tādēļ, lai no šī sajaukuma tu sāktu izprast patiesību. Nesajaucot galvu, tu tā arī neko nesapratīsi. Tādējādi kabalisti uzrakstījuši tik daudz grāmatu, jo mums jānonāk pie atklāsmes, balstoties uz tās pretstatu: no vēlmes baudīt – līdz vēlmei dot. (vairāk…)

Izprast Bāla Sulama dižumu

Jautājums: Dodiet mums padomu, kā sekot Bāla Sulama metodikai, lai sasniegtu mērķi visātrākajā veidā?
Atbilde: Mēs praktiski jau esam apguvuši visu, ko uzrakstījis Bāls Sulams un viņa metodiku. Nepieciešams tikai to realizēt. Esam izpelnījušies iepazīties ar šo cilvēku, šo dvēseli, ar viņa dzīves darbu. Mēs dzīvojam ar viņa domām, atrodamies viņa uzbūvētās “ēkas” iekšienē. Kabalas zinātne attīstās, jo attīstās dvēseles. Arvien vairāk dvēseļu nonāk pie labošanās beigu etapa, tam pietuvojas, lai sevi realizētu. (vairāk…)

“Baroties” no Bāla Sulama un Rabaša mācības

Jautājums: Ko Bāls Sulams pielika klāt dvēseles labošani, kuru uzsāka ARI?
Atbilde: ARI pats neko nerakstīja. Rakstīja viņa skolnieks Marhu (Haims Vitals), un viņa pieraksti tika publicēti trīs paaudžu garumā pēc ARI nāves. (vairāk…)

Pacenties ilūzijā saskatīt patiesību

Komentāra Sulam ievads, 61. p.: “Dižais laika un telpas likums”.
Zini, ka visi kabalas zinātnes raksti, kuri skar laiku un telpu, neattiecas uz laicīgās pasaules šķietamo laiku un telpu, jo garīgais – augstāks par laiku un augstāks par telpu.
Bet “agrāk un vēlāk” – nozīmē cēloni un sekas… Un “augšiene un leja”, un “pacelšanās un nolaišanās” – nozīmē vēlmes raupjuma un tīrības mērus.
Jo “pacelšanās” – nozīmē dzidrināt vēlmi, bet “nolaišanās” – kļūt raupjākai.
Un kad tiek sacīts, ka augstākā pakāpe pacēlās augšup – tas nozīmē, ka zemākā pakāpe dzidrināja sevi un tapa tīra gandrīz kā augstākā, un tāpēc piestiprinājās tai. Jo īpašību līdzība savieno garīgos objektus vienu ar otru… Un tādā formā visi vārdi jāuztver – tieši garīgajos jēdzienos”.

Kabala izmanto zaru valodu, ņemot mūsu pasaules vārdus un aprakstot ar tiem notiekošo garīgajā, augstākajā pasaulē, kurā nav tādu mūsu pasaules jēdzienu kā laiks, kustība, telpa, attālumi, virzieni. (vairāk…)