Category Archives: Lūgšana un nolūks

Apvērsuma punktā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”1. raksts): Un tikai tam, kurš patiešām vēlas pietuvināties Radītājam, sniedz palīdzību no augšienes, neļaujot viņam apmierināties ar mazumu un palikt maza, nesaprātīga bērna pakāpē… Tikai, ja cilvēkam patiešām ir īsta vēlme.

Vai tad ir iespējams, lai cilvēkam būtu patiesa vēlme? Man jāsajūt pašam sevī, savā sirdī, jāizanalizē ar prātu, cik lielā mērā katru savas dzīves mirkli es esmu virzīts uz to, lai tikai sevi pasargātu, gūtu labklājību.

Galvenais, lai neviens mani neaizskartu, neaizvainotu mani. Es uztraucos tikai par to, kā izsargāties no visa mani aptverošā ļaunuma, no apdraudējumiem, kas man uzglūn no visām pusēm. (vairāk…)

Patiesa lūgšana

Kongress Sanktpēterburgā, 4. nodarbība

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, raksts „Nav pienācis laiks savākt ganāpulku”: Viens nedrīkst atdalīties no sabiedrības un lūgt par sevi, pat aiz vēlmes sniegt baudu Radītājam.

Pat ja vēlies vērsties pie Radītāja un tev ir vistīrākie nodomi, un visideālākās vēlmes lūgt Viņu ne sevis dēļ, bet citu labā un Viņa paša dēļ, taču tu sūti šīs vēlmes Radītājam vienatnē, tās nekur nepacelsies un paliks ar tevi. (vairāk…)

Pēdējais piliens, kas piepildījis kausu

Jautājums: Vai ir kādas izredzes gūt panākumus cilvēkam, kurš studē jau vienkārši pēc inerces? Viņš nepamet studijas pilnībā, jo materiālā pasaule viņam arī nešķiet saistoša. Taču, no otras puses, viņš redz, ka kabala viņam ir pārāk augsta mācība un viņš netic, ka spēs reiz nonākt pie atklāšanas.

Atbilde: Nav iespējams mācīties pēc inerces. Katrs nodzīvotais mirklis prasa enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja cilvēks studē, tas nozīmē, ka uz viņu iedarbojas augstākā gaisma un viņu notur. Acīmredzot, viņam ir nepieciešams iziet šādu periodu. Mēdz būt periodi, kad cilvēks vispār pārvēršas par nedzīvu ķermeni: pasaulīgajā dzīvē viņš vairs neprot dzīvot, bet garīgajā vēl nav sācis.

Jautājums: Rodas iespaids, ka gadiem var klaiņot pie garīgās pasaules sliekšņa un tā arī nenonākt pie lūgšanas?

Atbilde: Nē, tas ir atkarīgs no tevis, no saskarsmes vides. Ticiet man, es runāju, pamatojoties uz praktisku pieredzi: sagatavošanās periods nevar ilgt bezgalīgi. Nav stāvokļu, kuri turpinātos mūžīgi.

Katru mirkli, kurā tu eksistē un zināmā veidā esi saistīts ar garīgo pilnveidošanos, uz tevi iedarbojas gaisma un pilienu pa pilienam ielej tevī infūziju, garīgo spēku. Gaismai ir jāuzkrājas līdz noteiktam mēram, tāpēc tam ir nepieciešams laiks.

Ja vēlies ātrāk nonākt pie atklāsmes, pasteidzini laiku. Taču nevar būt, ka kauss nekad nespētu piepildīties. Tā nemēdz būt. Būtībā nepieciešams zināt tikai vienu: kā savienot grupu ar mērķi.

Es vēlos paēst zupu, bet man saka: „Tad nes šķīvi!” Taču man nav šķīvja – kur tad man ielies zupu? Šķīvis ir grupa. Ja neesmu iekļāvies grupā, man nav kur saņemt garīgo. Man cieši jāsaista grupa ar mērķa sasniegšanu, ar Radītāja atklāšanu.

Mēs joprojām ceram, ka mūsos ir kāda tilpne, vieta, kur var atklāties Radītājs. Taču cilvēkā nav tādas vietas, ir tikai viens melns punkts, kas nav spējīgs saņemt atklāsmi. Un tomēr, pilienu pa pilienam, gaisma iedarbojas uz cilvēku, un viņš pakāpeniski savus panākumus sāk saistīt ar savienošanos ar biedriem.

Tas jau ir liels sasniegums: pavērsiens no individuālās, materiālās, mietpilsoniskās pieejas uz garīgo ceļu. Tu jau zemapziņā sāc sevi saistīt ar grupu. Tu tai tuvojies arvien vairāk un tajā mirklī, kad radīsies pirmais kontakts, tu sāc kāpt augšup pa garīgajām kāpnēm. To dēvē par augšupejas pakāpieniem.

No nodarbības: no grāmatas „Shamati” raksta, 11.09.2014.

Avots krievu valodā

Darbs sašķeltajā sirdī

No Ramhala grāmatas „Adir ba marom”: Darbs sirdī nozīmē lūgšanu. Nukva, kas pārvalda pasaules, tiek dēvēta par „sirdi”, bet visu cilvēku sirdis ir šīs sirds daļas, kurā atrodas visu dvēseļu saknes.

Tātad, kopīgā sirds nav pilnīga, iekams iekļaus sevī visas sirdis, visas dvēseles, kas nāk no tās un tad sapratīs visu augstāko vadību kopumā, kā sacīts: „Saprot ar sidi”.

Jāsaprot, ka mēs visi esam Malhut daļas, kas dēvētas par kopīgo dvēseli, un mums ir jāapvieno savas sirdis. Līdz ar to mēs tās labojam. Nevienam no mums nav nepiecieciešama personīgā labošanās – pašā cilvēkā nekas nav jālabo, izņemot attieksmi pret citiem. (vairāk…)

Bez palīdzības neiztikt

Jautājums: Kāpēc Radītājs grib novest mūs pie apziņas, ka mēs paši neesam spējīgi sasniegt mērķi? Ja es to zinātu, uzsākot studēt kabalu, tad neturpinātu!

Atbilde: Tu vari sasniegt mērķi, tikai tev ir nepieciešama palīdzība! Vai tad ikdienas dzīvē tu vari iztikt bez palīdzības, kad esi zīdainis, mazs bērns vai nokļūsi kādā jaunā darbā?

Cilvēks pats neko nevar izdarīt: viņu laiž pasaulē citi cilvēki, apmāca un apglabā. Viņš pats nav spējīgs sev palīdzēt, turklāt vēl mainīt savu iekšējo dabu. (vairāk…)

Piekrišana laboties

Cilvēka garīgās pilnveidošanās metodika tiek dāvāta mums nevis tad, kad ciešanas ir sasniegušas savu maksimumu, kad mēs beidzot nolemjam darīt galu mūsu briesmīgajām savstarpējām attiecībām un apvienoties.

Mēs piekrītam mainīt sevi un saprotam, ka to nespējam izdarīt paši – šeit var darboties tikai tas kreatīvais spēks, kas mūs ir radījis un tagad šim spēkam mūs ir jāpārveido. Iznāk, ka mums, sabojātiem ar savu personīgo egoismu, ir jāiziet nopietna korekcija. (vairāk…)

Krustvārdu mīkla

Radītājs rada apslēptību un mūs pakāpeniski ved caur viņa sajušanu, lai mēs saprastu, kam ir jābūt apslēptības vietā: kādam Radītāja tēlam, atdeves tēlam, tur ir jāatklājas? Tas līdzinās spēlei, kur pašiem ir jaaizpilda trūkstošie fragmenti, noprotot, kam tur ir jābūt, lai iegūtu pilnu ainu.

Es it kā aizpildu krustvārdu mīklu, ierakstot trūkstošos burtus, lai izveidotos vārds. Tikai šajā gadījumā – ne vārds, bet kāds tēls, atdeves realitātes fragments. Mums pašiem ir jāaizpilda šī aina. (vairāk…)

Žēlsirdības spēka varā

Un viņš lai liek savu roku uz dedzināmā upura galvas, un Tas Kungs to labvēlīgi pieņems par salīdzināšanu. (Tora, „Iziešana”, „Vayikra”, 1:4)

Hesed ir labā roka, tai jābūt augstāk par mūsu domām un jūtām, jo atdeve, mīlestība un žēlsirdība stāv augstāk par visu.

Principā mūsu pasaulē žēlsirdība nozīmē vājību. Ja kāds mani mīl tik lielā mērā, ka pastāvīgi ir pret mani žēlsirdīgs, es to sāku egoistiski izmantot un momentāni, tā sacīt, kāpju viņam uz galvas. (vairāk…)

Neredzamais nolūks

Visu grēku sakne  ir kreisās (līnijas) pārsvars pār labo. Katram cilvēkam ir sava sakne augšienē.

Tas, kurš pastiprina kreiso (līniju) un to atdala no labās, izraisa strīdu starp kreiso (līniju) un labo, tāpat kā starp tām bija strīds vēl līdz tam, iekams vidējā līnija tās iekļāva sevī.

To visu grēcinieks dara savas dvēseles augstākajā saknē. (Zoar Grāmata ar komentāru „Sulam”, nodaļa „Vayikra”, 411. p.) (vairāk…)

Izsargāt vecākus no ciešanām

Kongress par integrālo audzināšanu, 5. seminārs

Visa Universa sistēma izjūt negatīvu sašutumu par to, ka tās daļas savstarpēji harmoniski nedarbojas. Sistēmā ir daļa, kas dēvēta par Aba (tēvs) un daļa, kas dēvēta par Ima (māte).

Māte ir absolūtas atdeves īpašība, hefec hesed (absolūta žēlsirdība). Tēva īpašība ir augstākais saprāts, Hohma gaisma, dzīvības avots. Abām šīm daļām savstarpēji harmoniski ir jāpastāv.

Vēl ir Keter vai Radītājs – nodoms, doma, programma, kas sniedzas līdz kādai realizācijai, kas atrodas lejā.

Mātei ir jāizveido pamatne, vieta, kurā var ienākt Radītāja gaisma. Taču tas ir iespējams tikai atbilstoši tam, kā mēs par to viņu lūdzam, jo, atrodoties absolūtas žēlsirdības stāvoklī, viņa neko nevēlas sev personīgi. (vairāk…)