Category Archives: Lūgšana un nolūks

Lūdzu izmainīt mani, nevis Radītāju

Kādā veidā sasniegt tādu lūgšanu, kura nāks no pašiem sirds dziļumiem un sasniegs Radītāju? Nepieciešams iztēloties, ka mēs atrodamies Radītājā, vienīgajā spēkā izņemot, kuru nekā cita nav.

Un tāpēc viss, ko mēs saņemam un sajūtam, viss mūsu domās un vēlmēs notiekošais, pie mums nonāk no augstākā spēka – laba un labu daroša. Un, ja es to neuztveru kā labu, tad jūtu ciešanas un man jāprasa Radītājam mainīt manu uztveri. (vairāk…)

Mūžīga garīgā piepildījuma noslēpums

Materiālā pasaulē piepildījums dzēš baudu. Ja esmu izsalcis un sāku ēst, tad pakāpeniski nomācu savu izsalkumu un zaudēju apetīti, un kopā ar apetīti zūd arī bauda. Rezultātā es palieku tukšs, absolūta nulle – un šādi it visā.

Karsta mīlestība, uzplaiksnījusi sākumā, pakāpeniski kļūst par pieradumu un sāk dzist. Pieradums notrulina baudas garšu un baigu beigās to nogalina, kas arī noved līdz nāvei. (vairāk…)

Nodoms – sirds noskaņošana

Darbs ar nodomu atrodas mūsu mācību, visu pūļu un darbību pašā centrā. Tāpēc, ka nodoms ir sirds noskaņošana, vēlmes virzīšana uz Radītāju. Radītājs ir vienīgais spēks, kas darbojas realitātē. Taču Viņš mūs – radījumu, radīja attālinātus no Sevis, lai mēs varētu tiekties, virzīties pie Viņa.

Tāpēc viss radījums atrodas ārpus Radītāja, ārpus garīgā, ārpus augstākā spēka sajūtas, lai dotu mums iespēju meklēt Radītāju, just, cik ļoti mums Viņa mūsu dzīvē trūkst. (vairāk…)

Lūgšanas bezgalīgais spēks

Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.

Cilvēks piedzimst kā dzīvnieks, tāpēc ka mūsu pasaulē neeksistē nekas, izņemot nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni. Un, ja mēs turpināsim attīstīties šajā pašā plaknē, tad tā arī neizkļūsim no dzīvnieciskā līmeņa, kā sacīts „Visi līdzīgi mirstīgiem dzīvniekiem”. (vairāk…)

Cietsiržu savienošana

Siržu savienošanās – tā ir sajūta, ka mēs atrodamies vienā sirdī: saprotam viens otru, jūtam, mums ir viens mērķis un ir tikai viens spēks, kurš mūs vada. Taču savienošanās priekšnoteikums ir saprast sevī, ko nozīmē atšķirtība.

Viens neeksistē bez otra, pretstati viens otru atbalsta. Divām īpašībām nepieciešams būt kopā: Radītājs un radība, vēlme baudīt un vēlme atdot. Tad mēs vienu jūtam uz otra fona. (vairāk…)

Kā pareizi prasīt Radītājam?

Jautājums: Kā pareizi prasīt, ja es redzu, ka lūgums dzēš situācijas, no kuras es prasu, izraisītās jūtas? Vai es nemūku no tā, ko man dod Radītājs?

Atbilde: Nē. Visbiežāk, kad prasi, sāc saprast, cik šis lūgums ir nedabisks, vājš un būtu jāprasa kas cits, viss jāformulē citādāk. Tas nav svarīgi. (vairāk…)

Kā vērsties pie Dabas likuma?

Jautājums: Ja Radītājs ir nemainīgs Dabas likums, ko nozīmē Viņam līgt? Kā iespējams kaut ko lūgt likumam?

Atbilde: Ļoti vienkārši. Tu vērsies pie absolūtas sistēmas, kura atrodas absolūtā līdzsvarā. Tajā mēs visi savā galīgajā izlabotajā stāvoklī esam absolūti savstarpēji saistīti. (vairāk…)

Mīlestība stiprāka par dabu

Mietpilsoņa lūgšana: katru mirkli patīkami justies, to prasa arī visa nedzīvā daba, augi un dzīvnieki. Tā ir parasta instinktīva līgšana, kuru cilvēks sajūt kā dabiskas rūpes pašam par sevi, vai arī reliģijas ietekme, kura cilvēkam māca vērsties pie Radītāja ar lūgumu pēc piepildījuma. (vairāk…)

Lūgšana, kura bezgalīgi paplašinās

Kāda līgšana ir visefektīvākā: par biedru (savā vietā), par grupu (biedra vietā), par pasaules kli (grupas vietā)? Kur atrodas optimālais mērķis, par kura sasniegšanu nepieciešams just līdzi?

Es lūdzu par viņiem, raidot augšup MAN, taču viņi atbildē saņem no augšienes MAD, kas ir mans vislielākais atalgojums. Un jo plašāka mana lūgšana, jo tā ir efektīvāka. (vairāk…)

Pēdējais līdzeklis

Lūgšana ir vienīgais, pēdējais, galvenais līdzeklis, ar kura palīdzību mēs sasniedzam to, ko vēlamies un kas mums ir jāsasniedz. Tāpēc, ka mūsu daba ir vēlme gūt baudu tikai egoistiski, tas ir, piepildīt sevi bez jebkādas tuvākā sajūtas.

Mēs ne reizi vien jau esam pārliecinājušies, ka mūsu vēlme nepārtraukti darbojas tikai dēļ individuāla labuma. Mums nav nekādas iespējas no tā iziet, to mainīt, kļūt līdzīgiem Radītājam. (vairāk…)