Vienīgais, kurš man palīdzēs
Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.
Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.
Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)
Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība
Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība
Jautājums:
Jautājums:
Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.
Mēs uz katra soļa esam spiesti sasniegt prasību, lūgumu, lūgšanu. Šeit nekas cits vairāk nestrādā, izņemot lūgšanu – lūgums par to, lai augstākais spēks, gaisma izpildītu darbību.
Jautājums:
Pirms tikšanās ar gaismu, kura slēpjas Zoar grāmatā un atgriež mūs pie avota, mums jāsagatavo nepieciešamība, vēlme pēc šīs gaismas, kā sacīts: „Nenāciet Valdnieka pilī bez lūguma”.
Pieteikties RSS barotnei