Ir tikai viens veids, kā uzvarēt iekšējā karā: pārklāt visus noziegumus ar mīlestību, pacelties virs izskaidrošanās: kuram taisnība, kurš vainīgs. Un tad materiālais karš, kas bija iekšējā kara sekas, arī beigsies.
Taču, ja vispirms nebeigsies karš ar uzvaru garīgā nozīmē, tad materiālā uzvara nepalīdzēs. Kauja uz kādu laiku var pierimt, taču pēc tam tā noteikti tiks atsākta. (vairāk…)
Situācija pasaulē ar katru dienu kļūst arvien sprādzien bīstamāka, visa pasaule saspringti seko līdzi straujai notikumu attīstībai Ukrainā. Taču kabalisti nenodarbojas ar politiku un ģeogrāfiskām robežām.
Kabalisti vēlas tikai vienu: tur, kur iespējams pievienot mīlestību vai vismaz apdzēst naidu, samazināt konfliktu starp cilvēkiem – mums ir jāpalīdz to izdarīt. (vairāk…)
Mūsu tiekšanās pamats pie Radītāja tiek dēvēts par „punktu sirdī”. Es jūtu, kā šis punkts mani velk, taču uz kurieni – es nezinu, un, kurš to dara, man arī nav zināms. Taču es vēlos zināt, kāda ir dzīves jēga, tās mērķis, no kurienes esmu atnācis un kurp dodos, kāpēc cilvēkam ir dota šī dzīve?
Šādi jautājumi bērnībā un pusaudžu vecumā rodas daudziem, taču pēc tam izzūd, jo sāk darboties hormoni, un pasaule mums sajauc prātu ar savām iluzorām vērtībā, novēršot uzmanību no pareiziem jautājumiem: kāpēc es dzīvoju. (vairāk…)
Noslēdzas 2021. gads, klāt jau 2022., un visi vēlas zināt, ko jaunais gads mums nesīs, vai tas sniegs atelpu no problēmām, kuras pēdējā laikā mums uzbrūk?
2021. gads izcirta milzīgu robu daudzu cilvēku dzīvē, nesa bailes, neziņu, katastrofālas izmaiņas dabā, satrieca ekonomiku, veselību – visas dzīves jomas. Kā iespējams visas šīs izmaiņas ievirzīt tādā lūzuma punktā, no kura sāksies jauna dzīve? (vairāk…)
Garīgais darbs spēj nest iedvesmu un baudu vēl pirms cilvēks nonāk līdz Radītāja atklāšanai, ja vien mēs viens otru ietekmējam ar mērķa diženumu un grupas svarīgumu. Un tas viss tās krīzes fonā, kuru mēs redzam pasaulē – izmisums un apmulsums, kas aptvēris cilvēci.
Ja iepriekš bija nosacīti mierīgi un veiksmīgi dzīves periodi, kad cilvēki varēja ceļot, izklaidēties, tad šodien visi atrodas bailēs par savu tagadni un nākotni, un jau ir pieraduši dzīvot zem šāda spiediena no dabas puses. Vulkānu izvirdumi, ekstremāls karstums vai aukstums, plūdi, zemestrīces, kari, epidēmijas – it kā visa daba būtu sacēlusies pret mums. (vairāk…)
Replika: ANO ģenerālsekretārs nosauca sešas problēmas, kas ved cilvēci bezdibenī.
Pirmā – stabils miera trūkums. Otrā – klimata pārmaiņas. Trešā – nevienlīdzība starp valstīm. Ceturtā – dzimumu līdztiesības jautājumi. Viņš saka, ka valstīs, kur vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, valda miers un stabilitāte. (vairāk…)
„Es horizontu pārvaru neapstājoties” – šādi Vladimirs Visockis noslēdz vienu no savām pazīstamākajām dziesmām. Dziesmu par sacīkstēm, kurās nav iespējams uzvarēt, taču nav iespējams arī apstāties. Mūsu laikmets it kā papildina šo finālu ar jaunām rindām.
Jaunumi un analītika mūsdienu pasaulē ir nebeidzama negatīvisma translācija. Krīzes, konflikti, draudi, karu un katastrofu scenāriji. Daudz ko vērta ir viena vien Holivuda ar tās apokalipšu un antiutopiju lavīnu. Pat ja mēs no šiem plūdiem aizmūkam pa stūriem, tie mūs jebkurā gadījumā laiku pa laikam pārņem. Kas tajā ir vairāk: reālijas vai „šausmenes”? (vairāk…)
Mums nav citas iespējas: mums ir jāiegūst atdeves spēks papildus egoistiskajam saņemšanas spēkam, kuru mums devusi daba. Un tad mums rokās būs gluži kā divi groži, ar kuriem mēs spēsim vadīt pasauli un savu dzīvi.
Taču, kur ņemt šo atdeves spēku? Šis spēks eksistē dabā, taču mums tas absolūti nav raksturīgi. Cilvēks ir radīts tikai ar vienu egoisma spēku un rūpējas tikai par saņemšanu. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēces attīstības process nav nejaušs?
Atbilde: Nekādā gadījumā! Vai jūs esat redzējuši dabā kaut ko nejaušu? Mums tikai tā šķiet, tāpēc ka mēs nesaprotam dabu. Patiesībā visi tās likumi ir precīzi determinēti. (vairāk…)
Jautājums: Kādā veidā mēs varam apvienoties? Ambiciozam, no dabas stipram cilvēkam nav nekas nīstamāks, kā sociālā vienlīdzība.
Atbilde: Viņš var palikt tāds, kāds viņš ir. Neviens viņam neko neatņem. Kurš viņam liedz būt bagātam? Kurš viņam liedz sevi realizēt politikā, mākslā, zinātnē – vienalga kur? Kāpēc viņam jānolaižas vidusslāņa līmenī? Nevajag. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei