Kategorija arhīvs: Krīze un globalizācija

Kas ir laime?

Ziņojums: Ekonomisti un sociologi labu laiku mēģina atrast sakaru starp laimi un naudu. Dzīves apmierinātības līmenis un laime ir subjektīvi jēdzieni un ir mērāmi ar aptauju palīdzību. Zinātnieki mēģina mērīt laimi ar ienākumiem, IKP, valsts attīstības līmeni.

Likumsakarības ir neskaidras:

- bagāto valstu iedzīvotāji vidēji jūtas laimīgāki par nabadzīgo valstu iedzīvotājiem,

- taču nabadzīgo valstu iedzīvotāju ienākuma (augstāk par $15 000 uz cilvēku) līmeņa paaugstināšana nepadara viņus laimīgākus,

- laimes izjūta palielinās pieaugot ienākumiem, taču tikai līdz noteiktai robežai (līdz $15 000 uz cilvēku). (vairāk…)

Sabiedrības piecas ekonomiskā sabrukuma stadijas

Viedoklis: Vēsture rāda, ka ekonomiskā sabrukuma process norisinās 5 stadijās:

1. Sabrukuma sākums. Viss ir normāli, ekonomika plaukst, sasniegts augsts dzīves līmenis, preces nav dārgas un ir viegli pieejamas, viss ir pārpilnībā, visumā dzīve ir skaista. Darba infrastruktūra ir lieliskā stāvoklī un funkcionē nevainojami. Taču sabiedrībā sāk izplatīties ideja par to, ka katram ir tiesības uz to, ko ir nopelnījuši citi. Tiek radīta bagātības pārdalīšanas politika. Šī politika pazemina ražīgumu un palielina atkarību no valsts pabalstiem un sociālām programmām. Galvenie aktīvi ir karjera, nekustamā īpašuma tirgus cena, uzkrājumi, investīcijas, medicīniskā apdrošināšana, dzīvesveids apkārtējo acīs, labs kredītreitings parādu palielināšanai.

2. Slidenais celiņš. Ekonomikā sākas lēna un arvien spēcīgāka lejupslīde, aug bezdarbs, pieaug valsts palīdzības saņēmēju skaits. Cilvēkiem maksā par to, lai viņi nestrādātu. Strauji pieaug valsts izdevumi, zelta cena, inflācija – līdz tie sasniedz fantastiskus apmērus. Galvenie aktīvi: skaidrā nauda, zelts, stabils darbs, parādu nomaksa, medicīniskā apdrošināšana, nekustamā īpašuma tirgus vērtība, ekonomiska automašīna, zemes gabals tālu no pilsētas. (vairāk…)

Saruna ar bezdarbnieku

Jautājums: Pieņemsim, ka pie jums atnācis bezdarbnieks un uzdod jautājumu: „Kas konkrēti man ir jādara?” Ko jūs viņam atbildētu?

Atbilde: Es teiktu šādi: es gribu tev paskaidrot, ka tu neesi bezdarbnieks. Šobrīd pasaule, visa cilvēku sabiedrība – valsts, tauta, ģimene, mēs visi – pārejam pavisam citā eksistences līmenī. Mums nav jāstrādā 10 stundas diennaktī, bet gan pilnīgi citādi jāorganizē sava dzīve. Pie tā gribot negribot nonāks visi – tu taču redzi, ka neesi tāds viens. (vairāk…)

Krīzes cēlonis ir cilvēks

Viedoklis (V. Soboļevs, profesors, ekonomisko zinātņu doktors): Visu draudu pamats ir pats cilvēks. Mums mācīja, ka cilvēks ir racionāla būtne, viņš pieņem vislabākos lēmumus un tirgus ekonomikā ir ideāls ekonomisks subjekts. Tomēr vesela Nobela laureātu plejāde ekonomikā pierādīja gluži pretēju faktu: cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties un tātad viņa darbību sekas mēdz būt postošas.

Finanšu instrumenti ātri izplatījās banāla alkatīguma dēļ. Tev piedāvā konfekti fondu instrumenta veidā, kas sola milzīgu peļņu, un tu to norij, iekļaujies kopīgajā egoismā neprātīgi dzenoties pēc pasakainas bagātināšanās. Taču pēc tam izrādās, ka tu neesi vienīgais, kas iekrīt bezdibenī… (vairāk…)

Ceļā uz vispārējo harmoniju

Viedoklis: (M. Andrejevs, docents, ģeogrāfisko zinātņu kandidāts): Cilvēks un sabiedrība ir dabas daļa. Dabas resursi un dzīvās dabas atjaunošanās spējas ir ierobežoti. Cilvēks ir kļuvis par lielāko planētas mēroga virzītājspēku. Saasinās dzeramā ūdens trūkuma problēma. Mūsdienu pilsētas gaiss ir saindēts. Izzūd daudzas dzīvnieku un augu sugas. Dabas līdzsvars ir izjaukts tiktāl, ka ekoloģiskā pašnāvība reāli apdraud cilvēces eksistenci. Visas cilvēces vēstures esence ir ekonomiska izaugsme un biosfēras pakāpeniska iznīcināšana. Civilizācijas attīstība ir novedusi pie apkārtējās vides degradācijas, iztukšošanas un par aktuālāko jautājumu kļuva visa dzīvā izdzīvošana uz Zemes.

Sabiedrība ir un paliek visas dabas daļa un tikai saglabājoties pienācīgai vides kvalitātei, kurā dzīvo cilvēki (gaiss–ūdens–zeme), viņiem ir iespējama pilnvērtīga dzīve. (vairāk…)

Apvienošanās kā līdzeklis pret depresiju

Viedoklis (Džoanna Čao, psiholoģijas profesore Northwestern University, ASV, pēc 29 valstu statistikas analizēšanas Rietum– un Austrumeiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā): Sabiedrībās, kuras ir orientētas uz individuālismu, depresiju īpatsvars ir daudz augstāks nekā tajās, kurās kolektīvs ir svarīgāks par atsevišķu cilvēku. Depresijas attīstību ietekmē ne tik lielā mērā gēni kā sabiedrības vērtības. Tie cilvēki, kuri dzīvo individuālisma kultūrā (eiropiešu un amerikāņu), vērtē vienreizību augstāk par harmoniju, pašizpausmi – augstāk par saskaņu. Viņi nostāda sevi pret jebkāda veida grupām. (vairāk…)

Novecojošā Vācija

Paziņojums: Vācijas iedzīvotāji noveco ātrāk nekā vidēji ES. 20% vāciešu vecums ir jau vairāk nekā 65 gadi. Tas ir divreiz vairāk nekā 1950. gadā. Vācijas Federatīvās Republikas iedzīvotājiem ir arvien mazāk bērnu, viņi retāk precas un biežāk šķiras nekā citi eiropieši. Dzimusi meitenīte dzīvos 82 gadus, zēns – 77. Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu vidējais vecums ir 44 gadi.

Dzimstības koeficients – 1.38 bērni uz vienu sievieti. 60 gadu laikā tas samazinājies uz pusi. Tas ir zemākais rādītājs Eiropā. Līdz 2060. gadam cilvēku skaits, kuriem būs vairāk nekā 65 gadi, visā ES dubultosies, bet tiem kam būs vairāk par 80 gadiem – trīskāršosies. Laulības kļūst arvien mazāk stabilas. 2009. gadā tika reģistrētas 4,6 laulības uz 1000 iedzīvotājiem, bet uz 1000 cilvēku – 2,3 šķiršanās.

Replika: Tikai integrācija visu valstu un ES sabiedrību vidū palīdzēs katrai valstij pārvarēt tās konkrēto vājo vietu.

Avots krievu valodā

Viedoklis (A.Terentjevs): ES vietējā elite nevēlas pakļauties Berlīnei, baidoties, ka ES kļūs par „ceturto reihu”, kurā nacionālās valdības loma aprobežosies vien ar tādu lēmumu pieņemšanu, kādus pieņēma jau centrālā birokrātija.

Eiropas politbirojs. Vācija iegulda naudas lielāko daļu finansiālās stabilitātes fondā un uzskata, ka ES ir vajadzīgs efektīvs izpildes mehānisms, kas ļauj kontrolēt nacionālo valstu budžeta politiku. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek uztverts kā Briseles elites pašpasludināts diktāts, kurš aizstāv Berlīnes intereses. Parādu krīze, iespējams, ļaus realizēt sapni par supervalsti – apvienot parādus, radīt Eiropas valsts kasi un uzsākt politisko integrāciju. (vairāk…)

Kā mums nenogrimt…

Mūsdienu pasaulē cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu, kaut arī viņš uzskata, ka var brīvi rakstīt jebkuru.

Alberts Einšteins

Replika: cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu… – cilvēkam ir tikai viena brīva rīcības iespēja – izveidot vai atrast sev vidi, kurā viņš varētu augt cieņā un mīlestībā pret citiem, tas ir, arvien vairāk pielīdzināties Dabai (Radītājam). (vairāk…)

2012. gada neiepriecinošās perspektīvas

Viedoklis (O.Blanšars, SVF galvenais ekonomists): 2011. gada sākums deva cerību, ka pasaules ekonomika pakāpeniski atveseļosies, tomēr gads tuvojas beigām, bet ekonomikas atveseļošanās ir apstājusies, investori domā par eiro zonas sabrukšanas iespēju, realitāte var izrādīties sliktāka nekā 2008. gadā. (vairāk…)