Jautājums: Kādā veidā mēs varam apvienoties? Ambiciozam, no dabas stipram cilvēkam nav nekas nīstamāks, kā sociālā vienlīdzība.
Atbilde: Viņš var palikt tāds, kāds viņš ir. Neviens viņam neko neatņem. Kurš viņam liedz būt bagātam? Kurš viņam liedz sevi realizēt politikā, mākslā, zinātnē – vienalga kur? Kāpēc viņam jānolaižas vidusslāņa līmenī? Nevajag. (vairāk…)
Mēs atrodamies galīgās labošanās beigu etapā, kuru dēvē par „pēdējo paaudzi”, un tāpēc mums vienam otrs ir jāmodina. Citādāk daba dienu no dienas pastiprinās uz mums spiedienu parādot, ka mēs atrodamies ļoti nopietnā un bīstamā procesā.
Mēs esam izlutināti un nesaprotam, ka pietiek tikai ar nelielām izmaiņām dabā, lai mēs sāktu mirt no bada, dedzinošas svelmes un katastrofāliem plūdiem. (vairāk…)
Pasaule ir nonākusi tik smagā stāvoklī, kas to piespiedīs virzīties apvienošanās virzienā, pasaule to vēlas vai nē. Uz to mūs virza no augšienes, un ja mēs nevēlēsimies savienoties, tad apvienošanās jeb kurā gadījumā sāks realizēties. Taču mēs sajutīsimies tam pretēji un sev piesaistīsim lielas ciešanas un bēdas.
Tas līdzinās vecāku attieksmei pret bērniem: ja bērni ir draudzīgi un paklausīgi, tad vecāki ar viņiem apietas maigi. Taču, ja bērni uzvedās slikti, tad vecākiem nākas viņus sodīt, lai izlabotu un bērni to izjūt kā ļaunumu. (vairāk…)
Jautājums: Vienā traktātā es uzdūros postulātam: „Konkurences augstākā forma ir sadarbība”. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu dzīvotspējīgs, ja to ieviestu?
Atbilde: Tā, protams, ir lieliska kabalas ideja, tāpēc ka konkurence notiek iekšēji pašā cilvēkā. Cilvēkam ir jāpaceļas virs sevis, virs sava egoisma, lai savienotos ar citiem vienā kopīgā veselumā.
Tad mēs savstarpēji atklāsim milzīgu kopīgu spēku, kas mums sniedz absolūti jaunas iespējas, lai realizētos, izzinātu. Mēs ieraudzīsim citu telpu, citas iespējas, tāpēc ka, pieņemsim, apvienojoties desmit cilvēkiem, viņi jūtās kā viens kopīgs veselums. (vairāk…)
Mums ir jāsavieno visas radījuma pretējās puses un jāsaista sevi ar Radītāju. Un vispirms mums nāksies atklāt šos pretstatus visā radījumā un pārliecināties nespējā tos savienot kopā.
Tikai tāpēc, ka mēs atrodamies šajā materiāli iluzorā pasaulē, mēs spējam iztēloties, ka divas radījuma daļas spēj savienoties. Taču pakāpeniski šis māns atklāsies.
Jautājums: Vai mūsu bērni jau jāeksistē jaunā, garīgā etapā?
Atbilde: Būtībā, jā. Savu paaudzi mēs esam zaudējuši, mēs nepaspējām tur nonākt.
Jautājums: Ko nozīmē „zaudējuši savu paaudzi”? Jūs teicāt, ka cilvēkam šajā paaudzē vēl nebija iekšējas nepieciešamības. (vairāk…)
Atzīsim, ka nevar būt tikai viens pols
Cilvēks kopš dzimšanas pasauli dala divās daļās: labajā un sliktajā. Tiesa, pastāv vēl it kā neitrālas lietas, taču tās var spēlēt par labu kādai no pusēm. Labuma un kaitīguma kritēriji – mēs to gribam vai nē, ir ielikti mūsu vērtējuma pamatā un nosaka mūsu uztveri.
Galarezultātā es visu izskatu attiecībā uz sevi, visu izkārtoju pa skalu starp labo un slikto, starp labvēlīgo un ļauno. Visa mūsu dzīve pulsē uz balansa kritumiem starp diviem poliem. (vairāk…)
Replika: Parīzes viesnīcās tukšum. Pandēmija – tūristu nav. Un, lūk, viesnīca „Avenju Monmartra”, kura atrodas labā vietā ar skatu uz Eifeļa torni, ielaida bezpajumtniekus.
Viesnīcas vadība gada laikā nodeva savus numuriņus bezpajumtnieku labdarības fondam un deva pajumti cilvēkiem, lai viņi tagad aukstajā laikā nepazustu uz ielas, viņus izvietoja šajos numuriņos. Tur ir ēdināšana trīs reizes dienā, silta duša, silta tualete. (vairāk…)
Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.
Taču cilvēks apkārtni iekārto pēc savām vajadzībā, to mainot, lai padarītu komfortāku. Ja apstākļi ir slikti, tad cilvēks tos uzlabo: ievelk ūdeni tur, kur tā nav, iededz uguni, sevi sasilda un pat izgudro ledusskapjus. Viņš pats sev rada labus apstākļus. (vairāk…)
Replika: Holivudas scenāristiem uzdeva jautājumu: „Ja 2020. gads būtu kā seriāla pēdējā sērija, ko jūs teiktu? Ar ko jūs beigtu šo seriālu?”
Starp citu, viņi man lika vilties. Es izlasīju divas lapas ar atbildēm. Pirmkārt viņi „uzbrauca” scenāristam, sakot: „šo visu ir sarakstījis kaut kāds neprātīgs scenārists”.
Atbilde: Neatbilstoši viņu prātam. Saprotams.
Replika: Jā, neatbilstoši viņu prātam. Pēc tam viņi teica: „Šis scenārists ir pārāk straujš pagriezienos. Holivudai! (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana