Category Archives: Krīze un globalizācija

Pretstatu karš un miers

Atzīsim, ka nevar būt tikai viens pols

Cilvēks kopš dzimšanas pasauli dala divās daļās: labajā un sliktajā. Tiesa, pastāv vēl it kā neitrālas lietas, taču tās var spēlēt par labu kādai no pusēm. Labuma un kaitīguma kritēriji – mēs to gribam vai nē, ir ielikti mūsu vērtējuma pamatā un nosaka mūsu uztveri.

Galarezultātā es visu izskatu attiecībā uz sevi, visu izkārtoju pa skalu starp labo un slikto, starp labvēlīgo un ļauno. Visa mūsu dzīve pulsē uz balansa kritumiem starp diviem poliem. (vairāk…)

Kā apstādināt laiku

Replika: Parīzes viesnīcās tukšum. Pandēmija – tūristu nav. Un, lūk, viesnīca „Avenju Monmartra”, kura atrodas labā vietā ar skatu uz Eifeļa torni, ielaida bezpajumtniekus.

Viesnīcas vadība gada laikā nodeva savus numuriņus bezpajumtnieku labdarības fondam un deva pajumti cilvēkiem, lai viņi tagad aukstajā laikā nepazustu uz ielas, viņus izvietoja šajos numuriņos. Tur ir ēdināšana trīs reizes dienā, silta duša, silta tualete. (vairāk…)

Žēlsirdība, taisnīgums un miers

Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.

Taču cilvēks apkārtni iekārto pēc savām vajadzībā, to mainot, lai padarītu komfortāku. Ja apstākļi ir slikti, tad cilvēks tos uzlabo: ievelk ūdeni tur, kur tā nav, iededz uguni, sevi sasilda un pat izgudro ledusskapjus. Viņš pats sev rada labus apstākļus. (vairāk…)

Dižais Scenārista nodoms

Replika: Holivudas scenāristiem uzdeva jautājumu: „Ja 2020. gads būtu kā seriāla pēdējā sērija, ko jūs teiktu? Ar ko jūs beigtu šo seriālu?”

Starp citu, viņi man lika vilties. Es izlasīju divas lapas ar atbildēm. Pirmkārt viņi „uzbrauca” scenāristam, sakot: „šo visu ir sarakstījis kaut kāds neprātīgs scenārists”.

Atbilde: Neatbilstoši viņu prātam. Saprotams.

Replika: Jā, neatbilstoši viņu prātam. Pēc tam viņi teica: „Šis scenārists ir pārāk straujš pagriezienos. Holivudai! (vairāk…)

Kas mūs sagaida 2021. gadā?

Replika: Neatvairāmi tuvojas 2021. gads – to dēvē par ārkārtīgi nenoteiktu gadu.

Un šeit ir liels daudzums dažādu minējumu, kāds tas būs. Cīņa par vakcīnu, un cik cilvēku piekritīs to pieņemt. Plaisa starp nabagajiem un bagātajiem palielināsies. Jaunas pasaules kārtības noteikšana.

Pieaugs saspringums starp ASV un Ķīnu, kompānijas tiks ievilktas tirgus karos, paātrināta ciparu revolūcija, pasaule kļūs mazāk viegla pacēlumam. Tūrisms, lidojumi – nebūs vai samazināsies. (vairāk…)

Ir dzīve pēc nāves!

Koronavīrusa pandēmija izsauc vispārēju atslābumu visai cilvēcei: nogurums no mērķa, cerības, atalgojuma par pūlēm zaudējuma. Cilvēks zemapziņā jūt, ka nav dēļ kā dzīvot, un krīt apātijā, depresijā, grūtsirdībā. Visa pasaule it kā grimst miegā. (vairāk…)

Sirds vai nauda?

Ja mēs labi viens pret otru attiecamies un, turklāt vēl mīlam, tad starp mums nevar būt trūcīgi cilvēki, nabagie, slimie.

Tas ir, problēma ir tikai tajā, ka starp mums nav mīlestības. Mēs pārliekam rūpes par nelaimīgajiem uz valdību. Mēs esam gatavi ziedot kaut kādu naudu, taču neieguldīt tajā savu sirdi, nespējam pārdzīvot par mums svešiem cilvēkiem. (vairāk…)

Plaisas sirdī

Kāds ir korona vīrusa parādīšanās iemesls? Tādēļ, ka nav pareizas saiknes starp visiem radījuma elementiem visos līmeņos: nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā, cilvēciskajā.

Tur, kur atbilstoši attīstības programmai, kas mūs virza uz galīgo labošanos, vajadzētu parādīties savienojumam, taču tā vēl līdz šim nav – no šo pārrāvumu vietām kā no plaisām sienās lien ārā vīrusi. (vairāk…)

Visi vienā laivā

Dienu no dienas situācija visā pasaulē arvien vairāk pasliktinās. Tas liecina par to, ka cilvēce nevirzās pareizā virzienā un neatvieglo savu stāvokli.

Tā vietā, lai ietu gaismas ceļu, kas ir vēlams radījumam un Radītājam, cilvēce tāpēc, ka nesaprot, kas notiek un ko nepieciešams darīt, iet ciešanu ceļu – izejot dabisku notikumu attīstību, tas ir, zem spēku spiediena, kas mums uzliek par pienākumu virzīties uz priekšu. Nav izvēles nākas iet. (vairāk…)

Aplis, kur vieta visiem

Nepieciešams tiekties uz to, lai mūsu vēršanās pie Radītāja būtu pēc iespējas tālāka no mūsu egoisma, un mēs vēlētos apvienoties centrālajā punktā starp mums. Tas nozīmē, ka es anulēju sevi un attiecos pret visiem vienlīdzīgi, un starp viņiem nav slikto un labo, tuvo un tālo, bet visi ir absolūti vienādi.

Es nepārtraukti rūpējos par to, lai nedomātu par individuālu labumu, par savām jūtām, sapratni, piepildījumu, bet visu daru tikai tāpēc, lai izveidotu kli (tilpni), apvienošanos, vienotību – Radītāja, Viņa diženuma atklāšanās vietu. (vairāk…)