No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Raksti par pēdējo paaudzi”: Kļuvis skaidrs, ka pasaule kļūdaini uzskata nacismu tikai par Vācijas augli, tostarp tas ir demokrātijas un sociālisma sekas, kas palika bez reliģijas, morāles un pasaules tiesas. Un ja tā, tad visas tautas šajā aspektā ir vienlīdzīgas un nav nekādas cerības, ka ar sabiedroto uzvaru nacisti atmirs, tāpēc ka rīt, piemēram, nacismu pieņems anglosaksi – turklāt arī viņi dzīvo demokrātu un nacistu pasaulē.

Ja neizlabot demokrātiju un sociālismu, ja neiekļaut tos pareizi labošanās procesā, tad tieši no tiem atzarojas nacisms. Un tas norisinās nevis kaut kur, bet mūsdienu pasaulē. Vācija 20. gadsimtā bija progresīvākā valsts ar progresīvāko zinātni un bagātu kultūru, taču sabiedrības attīstība tur ieņēma nacisma formas. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No nodarbības, kas tika veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 67. p.: Ja cilvēks no Izraēlas tautas cildina un vērtē savu ārējo daļu – „pasaules tautas” – virs „Israēla” kategorijas sevī, tad ārējā daļa „pacelsies tev pāri arvien augstāk un augstāk, bet tu pats” – iekšējā daļa – „nolaidīsies arvien zemāk un zemāk”. Tad ar savām darbībām viņš noved pie tā, ka ārējā pasaules daļa kopumā – pasaules tautas – paceļas arvien augstāk un augstāk, ņem virsroku pār Iraēlas tautu un nogāž to pīšļos un Izraēlas dēli – pasaules iekšējā daļa – nolaižas arvien zemāk un zemāk.

Tā notiek kopš Makabeju un ellinistu laikiem, kuri vēl Otrā Tempļa laikmetā pārņēma grieķu kultūru un aktīvi centās izplatīt to tautā. Ja veikt visas vēstures dziļu analīzi, mēs redzēsim, ka katrreiz, kad bija iespēja izvairīties no lielām problēmām, mēs to nedarījām. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: (A.Žorda, Reimsas universitātes profesors, Šampaņa-Ardēni): Pols Lafargs savas idejas ir formulējis tā:

„Katram ir tiesības brīvi rīkoties ar savu laiku un nebūt tā vergam.”

Piespiežot strādājošos noticēt, ka darbs – tā ir dzīve, kapitālisti tādā veidā zog laiku darbiniekiem. Darbiniekiem jāpieprasa nevis tiesības uz darbu (mazohistiska kļūda), bet gan tiesības uz slinkošanu. Tieši darba mīlestība atnesa vislielākās nelaimes tiem, kam nekā nav. Viņi kļuva pilnībā atkarīgi no darba, kurš bojā viņu prātu un veselību un nokauj viņu labākās spējas. (vairāk…)

Tēma: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Alens de Benuā, franču filozofs un politologs):

Tirgus ekonomika bāzējas uz pastāvīgu pieaugumu – vēl vairāk produkcijas, vairāk patēriņa, vairāk peļņas. Ekonomikas izaugsme nevar apstāties, jo tad tā sabruks. Un tieši šī mentalitāte tiek uzspiesta cilvēkiem – vēl vairāk strādāt, vairāk tērēt un iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Tā ir kapitālisma loģika – ar visiem iespējamiem līdzekļiem pieaudzēt kapitālu. Materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ tiek sasniegta izaugsmes robeža. Tā ir ekoloģiska robeža – ekonomikas izaugsme var novest līdz ekoloģiskai katastrofai un dabas resursu pilnīgam izsīkumam. Sekojoši, krīze būs globāla. Tā izies no ekonomikas un finanšu rāmjiem un pilnībā izmainīs pasauli. Ir jāpārskata paši ekonomiskie principi un precīzi jāatdala privātā, valsts un publiskā sektora ekonomika. Vajadzīga arī cilvēku domu dekolonizācija, par cik ekonomika jau dziļi iesakņojusies ļaužu prātos.

Avots krievu valodā

Tēma: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc tieši XXI gadsimta paaudzei jālemj visas problēmas? Kāpēc XXI gadsimts, nevis XXV? Ar ko tas ir tik īpašs?

Atbilde: Pirmkārt, šeit nav nekā jauna. Principā tā ir tā pati egoisma attīstība, kad tas pāriet no nedzīvā līmeņa uz augu, bet no augu uz dzīvniecisko. Tur taču arī viss balstīts uz integrāciju.

Bija elementārdaļiņa, un piepeši tā sāka veidot asociāciju ar pārējām daļiņām – atoms. Pēc tam šie atomi savstarpēji savienojās noteiktos ķīmiskos elementos, turpretim ķīmiskie elementi – augu veidojumos. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Č.Kupčans, Džordžtaunas universitātes profesors starptautiskajās attiecībās): Varas balanss pasaulē ātri mainās. Ķīna un citas attīstošās valstis ātri virzās augšup pasaules hierarhijā, bet rietumu pasaules trīs pīlāri – ASV, Eiropa un Japāna – sadūrās ar ilgstošu ekonomisko krīzi un elektorāta īgnumu.

21. gadsimtā nedominēs neviena no valstīm, rietumu virsvaldības laikmets virzās uz savu nobeiguma posmu, taču arī neviena no attīstošām valstīm neiegūs materiālos un ideoloģiskos spēkus, lai nonāktu pie pasaules virskundzības. BRICS valstīm nav kopējas integrētas nākotnes redzējuma. Tās nevēlas pasaules kārtību, kurā dominē Rietumi. Taču ko vēlas tā vietā? Šajā gadsimtā pasaule nepiederēs nevienam.

Replika: Pasaule mainīsies nevis pēc starptautisko attiecību likumiem, bet gan atbilstoši izmaiņām cilvēkos – tā „izjuks”, lai „sakārtotos” pilnīgi jaunā pasaules kārtībā, kurā dominēs tikai viens – savstarpējās atdeves, galvojuma, mīlestības — spēks.

Avots krievu valodā

Tēma: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Jūs teicāt, ka cilvēks – it kā vēža audzējs dabas ķermenī. Pirms cik gadiem tas notika?

Atbilde: Lieta tā, ka egoisms mūsos attīstās pakāpeniski. Mēs esam izgājuši dažus attīstības posmus.

Sākot ar 5. gs. pirms m. ē. līdz m. ē. 5. gs. cilvēce attīstījās tieksmē pēc bagātības. No 5. gs. līdz 15. gs. – tieksmē pēc varas, varenības. Un pēdējos gadsimtos, sākot ar 15. – 16. un līdz 20. gs. beigām – tieksmē pēc zināšanām. Tās ir galvenās tendences.

Jau 20. gs. sākumā akadēmiķis Vernadskis raksturoja mūsu attīstību kā beigu posmu, kas ved pie noosfēras – līdzsvara ar dabu. Vēlāk šo ideju atbalstīja daudzi citi zinātnieki. Tālāk šīs iestrādes turpināja visiem pazīstamais „Romas klubs”, bet pēc tā parādījās arī citi atzarojumi. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (B.Levins, psihologs): Rūpesti par naudu atņem mums iespēju pretoties netaisnībai sabiedrībā, kur visas domas, lēmumi, lietas griežas ap naudu, jo nauda kļuvusi par izdzīvošanas pamatfaktoru, kas piespiež visus fokusēties uz naudu, kaitējot visam pārējam.

Alkatība kļuvusi par sociāli pieņemamu, neskaidrība par finansiālo nākotni ņēmusi vispārēju dabu, nav nodarbinātības garantiju – un tas provocē paniku naudas dēļ. Visa dzīve rit pastāvīgi domājot par naudu, naudas iekrāšana pārvērtās par mūsu dzīves centru.

1936. gadā F. Rūzvelts zināja, ka lamāt alkatīgo eliti ir noderīgi popularitātes veicināšanai. Obama 2010. gadā gan teica, ka attaisno alkatību. (vairāk…)

Tēma: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Mēs dzīvojam pasaulē, kas kļuvusi integrāla. To apstiprina visu zemju un valstu kopsakarība.

Šodien pat nav jākaro vienam ar otru, pietiek pārtraukt sakarus ar kādu valsti un tā krīt. Aizliedziet preču ievešanu un eksportēšanu un tā jau nevarēs pastāvēt, tādā pakāpē mēs esam savstarpēji saistīti.

Iznāk, ka mums jāmācās sadzīvot vienam ar otru, jo ja mēs esam savstarpēji saistīti, tad nevaram pastāvīgi atrasties pretdarbībā gluži kā vienas ģimenes locekļi, kuri pastāvīgi strīdas, bet vienalga dzīvo zem viena jumta. Tas ir, mums ar to kaut kas ir jādara. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (N.Smorodinska, KZA Ekonomikas institūta izaugsmes polu analīzes centra vadītāja): Pašreizējā situācija nav klasiskā krīze. Tas ir signāls, ka valstis pabeigušas savu darbu un to suverenitāte kļuvusi par šķērsli tālākai cilvēces attīstībai. Sabiedrības pārvaldīšanā notiek pāreja no vertikālām hierarhijām pie horizontāliem tīkliem.

Pasaule sadūrās ar jaunu ekonomisko loģiku, ar tīklu struktūrām. Lai iemācītos darboties jaunos apstākļos, vadībai jāmaina domāšana. Taču tas, kā zināms, ir pats sarežģītākais. Turklāt nāksies aizmirst par ekonomisko suverenitāti, jo aiz tādiem tīkliem kļūst redzams nākamās pasaules valdības apveids. (vairāk…)

Tēma: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→