Cilvēce attīstās no egoisma palielināšanās. Tāpēc kopš ARI laikiem un mūsdienās mēs kļūstam derīgi egoisma labošanai, tāpēc ka egoisma attīstība ir sasniegusi tādu stāvokli, kad tas mums sāk traucēt.
Mēs ienākam krituma un citu apspiešanas periodā, kad pasaule ir apdraudēta, ja ne ar pilnīgu iznīcināšanu, tad vismaz tai draud krīzes, kurām mūsdienās ir jāparādās. Un nekāds prāts pret mūsu ierobežoto egoismu nepalīdzēs. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Visam esošajam, no visnoderīgākā līdz viskaitīgākajam ir tiesības eksistēt. Nevienu parādību nedrīkst iznīcināt, gluži otrādi, mums ir uzlikts pienākums tikai to izlabot līdz līdzībai ar Radītāju. (Bāls Sulams, „Miers pasaulē”)
Cilvēku parastas nepareizas darbības ir iemesls pareizām darbībām nākotnē. Taču katrs labs stāvoklis ir iepriekšējā sliktā stāvokļa rezultāts. Tāpēc labā un ļaunā vērtējums ir jāsniedz, nevis pēc dotā stāvokļa, bet pēc tā, kādā mērā tas pietuvina mērķim. Tāpēc, ka atbilstoši Attīstības likumam, grēks ir pareizu stāvokļu dzimšanas iemesls. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Kabalas zinātne stāsta par cilvēka atgriešanos pie pirmavota, radījuma sākotnējā stāvokļa.
Mēs mācamies, ka viss radījums ir viena vienota sistēma, kura ir piedzīvojusi sašķelšanos daudzās daļās un tās ir savstarpēji viena no otras atdalītas.
Gluži kā no Lielā sprādziena punkta matērija sāka attālināties un pēc tam atkal atgriezeniski pakāpeniskām kustībām savienoties kopā, tā arī mums ir jāsāk atkal savienoties vienā veselumā. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
„No haosa līdz harmonijai”, tas nozīmē no mūsu šodienas stāvokļa un līdz tam, kur mums ir jānonāk.
Kas īpašs ir mūsu šodienas stāvoklī?
Atbilstoši kabalas zinātnei cilvēcē daudzu tūkstošu gadu laikā attīstījās egoisms – vēlme gūt baudu, saņemt, ietvert visu sevī.
No gada gadā, no paaudzes paaudzē, sākot no Lielā sprādziena, egoisms attīstījās vispirms nedzīvā matērijā, tad augu un dzīvnieciskajā dabā līdz izveidojās cilvēce. (vairāk…)
Vientulības problēma, kas aptver mūsdienu pasauli, ir saistīta ar cilvēka iekšējo tukšumu. Un pat, ja cilvēks vēlētos no vientulības atbrīvoties, viņš nezina kādā veidā to izdarīt.
To nemāca ne skolotāji skolā, ne psihologi, ne psihiatri. Lieta tāda, ka viņi paši ir tikpat vientuļi, tāpēc nespēj sniegt padomu, kādā veidā atbrīvoties no vientulības un satuvināt cilvēkus. (vairāk…)
Mūsdienu sabiedrība sastāv no individuālistiem, kuri nevēlas viens ar otru saistīties, pareizāk sakot, nav spējīgi saistīties. Taču no otras puses mēs saprotam, ka bez saiknes vienam ar otru paliksim tukši un nelaimīgi.
Vientulībā mēs nespēsim gūt baudu no dzīves: bez ģimenes, bez bērniem, bez īstiem biedriem. (vairāk…)
Jautājums: Vientulība ir mūsdienu sabiedrības posts. Cilvēkā, kuru aptver milzīgs cilvēku daudzums, dzīvo iekšēja absolūtas vientulības sajūta. Visvairāk šī parādība ir izplatīta jauniešu vidū un tas uzņem arvien lielākus apgriezienus un spēku.
Pusaudži, kuri pusi dienas pavada skolā, lielā draugu pulkā un otru pusi dienas pie datora virtuālos sociālos tīklos, neskatoties uz to, cieš no vientulības. (vairāk…)
Tuvākajā nākotnē visā pasaulē bezdarbnieku skaits sastādīs 80% no visiem iedzīvotājiem. Tāpēc, lai viņus nedaudz nomierinātu, nenovedot šo kritisko situāciju līdz jaunam pasaules karam, nepieciešams: pirmkārt viņus nodrošināt ar iztikas minimumu, ko jebkādā gadījumā nāksies darīt.
Otrkārt, sniegt viņiem integrālo izglītību, lai sēž un mācās apvienoties. Pasaulei šodien vairāk nekas cits nav nepieciešams. Tādā veidā viņi pacelsies augšup, līdz sasniegs garīgo līmeni un materiālās sajūtas vispār sāks izzust. (vairāk…)
Bagātajai elitei ir vērts saprast, ka tā sev gatavo spridzekli kā minimums no puses iedzīvotāju un dienu no dienas sprādzienbīstamo skaits pieaug. Spridzeklis ir bezdarbnieki, kuri novesti izmisumā.
Tie jums nav studenti, kuri, atbalstot Hilariju Klintoni, iziet lielās pilsētās taisīt kumēdiņus. Runa ir par nopietniem pilsoņiem, par ģimenes tēviem. (vairāk…)
Jautājums: Ar ko šodienas krīze atšķiras no Babilonas torņa celtniecības, kad arī eksplodēja egoisms?
Atbilde: Sašķeltība Senajā Babilonā notika, pateicoties egoisma krīzei, kas sabiedrību sašķēla daudzās daļās un klanos. Ābrams mudināja uz vienlīdzību gluži tāpat kā Marks un Bāls Sulams. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei