Jautājums: Ko nozīmē apvienoties ar citiem cilvēkiem, kas man traucē to izdarīt un kāds spēks šo manī esošo ļaunumu spēj izlabot?
Atbilde: Kabalā tiek klāstīts, ka mūsu bioloģiskie ķermeņi paliks dzīvnieciskā līmenī un turpinās dzīvot gluži tāpat kā citi dzīvnieki. Taču cilvēka iekšienē ir viņa cilvēciskā būtība – dvēseles sākotne. Katrā no mums ir neliela dvēseles daļiņa. (vairāk…)
Jautājums: Vai katram cilvēkam ir sava personīgā dvēsele, jeb visiem ir viena kopīga dvēsele?
Atbilde: Patiesībā pasaulē ir tikai viena dvēsele, visiem kopīga. Visu šo milzīgo dvēseli katrs cilvēks izzina no sava skatpunkta, no savas daļas. Tā ir gatava, lai visi to izzinātu.
Radītājs ir radījis vienu vēlmi – gūt baudu, kā sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un mums visiem kopā visu šo ļaunumu ir jāizlabo. Jebkurā gadījumā mēs esam saistīti kopā integrālā saiknē kā viens ķermenis, kā „viens cilvēks ar vienu sirdi”. Tādēļ mēs visu šo vēlmi labojam kopā un sasniedzam stāvokli, kuru dēvē par „vienu dvēseli”.
No radio raidījuma 103FM, 10.05.2015.
Tad Rūbena, Israēla pirmdzimtā dēla, pēcnācēju pēc to ciltīm, pēc tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot, pēc viņu galvām, ikvienu vīru, kas divdesmit gadus vecs vai vecāks, ikvienu, kas var iet karapulkos, – visus saskaitot, kas pieder pie Rūbena cilts, pavisam bija četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.
Tos visus saskaitot, kas pieder pie Simeona cilts, pavisam bija piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti. Tos visus saskaitot, kas pieder pie Gada cilts, pavisam bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit. tos visus saskaitot, kas pieder pie Jūdas cilts, pavisam bija septiņdesmit četri tūkstoši seši simti. [Tora, Skaitļi, Bamidbar, 1:20 – 1:27] (vairāk…)
Garīgā pasaule dalās 125 pakāpienos. Katra Toras grāmata ir 25 pakāpieni. 5 grāmatas reiz 25 = 125 pakāpieni. Tie mums ir jāiziet, lai pilnībā izlabotu savu dvēseli, kas tika sašķelta tā dēvētās „Ādama grēkā krišanas” rezultātā.
Dvēseles salikšanas posms nozīmē, ka mums jāpārbauda kopīgās dvēseles visi saikņu mezgli. Tādēļ Radītājs it kā mums norāda, kam ir jābūt katrā no tiem, jo pašlaik mēs regulējam dvēseles savienojumu bloku jaunā līmenī.
Tas, par ko raksta pirmavoti (ARI „Dzīvības koks”, Bāls Sulams „Desmit Sefirot Mācība”, Zoar Grāmata), ir precīzi augstākie garīgie likumi. Tos nevar atcelt, mainīt, traktēt jebkādā citā veidā. Cilvēks, nonākot šajā līmenī, saprot, kas tas ir.
No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 17.12.2014.
Jautājums: Kas notiek ar cilvēka dvēseli, kad viņš nomirst?
Atbilde: Es kādreiz šo jautājumu uzdevu savam skolotājam Baruham Ašlagam. Un viņš atbildēja, ka tāpat kā tu vakarā noģērb netīro kreklu un nomet to mazgāšanai, tāpat dzīves beigās tu no dvēseles noģērb ķermeni un to izmet. Ķermenis sadalās, bet dvēsele turpina dzīvot.
Tu taču turpini dzīvot, noģērbjot no sevis veco kreklu, tieši tāpat tu dzīvo pēc tam, kad esi noģērbis ārējo ķermeni un to izmetis. (vairāk…)
Ikviens no mums ir sasistās tilpnes šķemba. Ja mēs savienotos kopā, tad pārvērstos Bezgalības pasaules Malhut un justos kā viena dvēsele, kas piepildīta ar bezgalīgu gaismu.
Taču notika sašķelšanās, jo Bezgalības gaisma ienāca Tās radītajā vēlmē un uzspridzināja to no iekšpuses, tādā veidā piepildot vēlmi ar visu savu Radītāja, Valdnieka spēku. Tādējādi Radītājs iesēja radījumā savu vēlmi sniegt baudu radītajām radībām. (vairāk…)
No Bāla Sulama raksta „600 000 dvēseļu”: „Pat ja viens cilvēks pietuvināsies pilnīgas atgriešanās pie Radītāja stāvoklim, acumirklī atnāks valdnieks Mašiahs.” Tas ir, pat ja viens cilvēks paaudzē ir sasniedzis kopīgo dvēseli, viņš var izlabot visu savu paaudzi.
Jebkurš, kas izpildījis savu pienākumu, noņem vainu no visas savas paaudzes un var vairot savu lūgšanu, un aizstāvēt savu paaudzi, līdz izpelnīsies visas šīs paaudzes atbrīvošanos.
Rakstā „600 000 dvēseļu” Bāls Sulams izskaidro dvēseles uzbūvi, tā atrodas savā integrālajā, pilnības formā, visu daļu savstarpējā atkarībā. Patiesībā atsevišķu daļu nav, tā ir monolīta konstrukcija un tikai sava egoisma, sabojātības dēļ mēs redzam šo puzli salauztu, izmētātu uz visām pusēm. (vairāk…)
Jautājums: Mēs maināmies tāpat kā kustas pasaule?
Atbilde: Pasaule kustas atbilstoši mūsu pārmaiņām.
Viss, ko mēs redzam, ir mūsu īpašību projekcija. Pieņemsim, patlaban es redzu septiņus miljardus cilvēku, turpretī pakāpeniskas savas garīgās izaugsmes rezultātā es tos redzēšu kā savas daļas. Ārējo apjomu, ķermeņu, seju vietā es sākšu sajust viņu iekšējo struktūru, iekšējās īpašības, iekšējo garīgo būtību.
Mēs kā smalki rasas pilieni sāksim saplūst kopā vienā lielā pilienā un savā vienotībā nonāksim pie vienota garīgā organisma, kas dēvēts par „Ādamu” – līdzīgs Radītājam.
No nodarbības par tēmu „Grupa un izplatīšana”, 22.10.2013
Visu savu apzināto vēsturi cilvēks mēģina salikt puzli un redz, ka to salikt nespēj. Nekas nesavienojas, viss tikai nāk viņam par ļaunu un viņš dzīvo, nodarot ļaunumu citiem un jūt attiecībā pret sevi tādu pašu arī viņu attieksmi. Tūkstošu gadu garumā viņš pūlas savienot Universa antagonistiskās daļas, taču tās, protams, nesavienojas.
Jābūt savstarpējai ietekmei, savstarpējai iekļautībai kā puzlī, kad viena daļa ieiet otrā – brīvprātīgi, ar mīlestību, kā vīrietis sievietē. Tas arī tiek dēvēts par zivug (kopošanās). Taču tas var notikt tikai tad, ja viens otram ir kā papildinājums, katrs no mums attiecībā pret citu. Tādā veidā esam iekārtoti – miljardiem fizisko un garīgo iedobumu un izciļņu. Pie tam, n – dimensiju telpā, plaknē, neierobežotā plakņu daudzumā, kurā mums savstarpēji jāsavienojas vienā lodē. (vairāk…)
Jautājums: Ko nozīmē būt par Radītāja partneri?
Atbilde: Sacīts, ka „Radītājs sāka radīšanas darbu, bet taisnie to pabeigs”. Mūsu uzdevums – paņemt visu, ko Viņš mums ir sagatavojis un pilnībā salikt kopā šo lego, visu puzli, atjaunojot Viņa sākotnēji radīto ainu. Tādā veidā mēs kļūstam Radītāja partneri.
Mēs saliekam kopā viņa radību, taču it kā atgriezeniskā formā. Savienojot visas radības daļas kopā, katrā detaļā mēs atklājam, no kurienes tā cēlusies un kāpēc radīta tieši tādā veidā, kādā veidā tā savienojas ar visām pārējām daļām, kas jādara, lai savienotos ar citām.
It kā mums priekšā atrastos izjauktas mašīnas rezerves daļu kalns, kuras haotiski sajaukušās. Un mēs nezinām, ar ko lai iesāk un kā savienot vienu detaļu ar otru. Taču šajā kalnā ir viss nepieciešamais, nekas netrūkst, izņemot prasmi uzzināt: kāpēc viss ir radīts tādā veidā, ar kādu mērķi, kas ar to visu ir jādara, lai šis mehānisms sāktu darboties? (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei