Kategorija arhīvs: Kopējā dvēsele „Ādams”

Kopējās dvēseles gaisma

Mēs visi bijām viena dvēsele, kura sadalījās vairums egoistiskās daļās. Ko tas nozīmē? Kā atgriezties sākotnējā stāvoklī? Un kas ir tas spēks, kurš atgriež sašķeltās daļas sākotnējā stāvoklī?

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, Sarunas, „600 tūkstoši dvēseļu”: Pēc manām domām, patiesībā pasaulē nav nekā, izņemot vienu dvēseli, kā sacīts (Berešit, 2:7): „Un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvēseli”. Tā pati dvēsele atrodas visos Israēla dēlos – katrā, pilnībā kā Ādamā Rišonā.

Turklāt garīgais nedalās un nešķeļas daļās, kā tas piemīt materiālajam. Un 600 tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs dvēsele sadalās ar ķermeņa spēku, kas piemīt katram. Citiem vārdiem, sākumā ķermenis pilnīgi atdala un novērš no tā dvēseļu starojumu. Taču ar Toras un baušļu spēku ķermenis attīrās, un atbilstoši attīrīšanās mēram, tajā pašā pakāpē kopējā dvēsele tam staro.

Avots krievu valodā

Svētītais lauks

Torā pastāvīgi sastopas lauka tēls. Par lauku tiek dēvēta Malhut, Šhina – mūsu savstarpējā saikne, kā sacīts: „Lauks, kuru Radītājs svētījis”.

Kad atklājas mūsu savstarpējā saikne, cilvēks sāk just atmodu un meklēt dzīves jēgu. Tas tiek dēvēts „klīst pa lauku”, jo viņš jūt, ka ir nomaldījies un nezina, ko darīt ar sevi pašu un šo lauku, kas piepeši atklājās viņa skatienam. Viņš jautā: kas ir dzīve un kādēļ tā ir dota? Viņš jūt, ka acu priekšā paveras kāda nezināma telpa. (vairāk…)

Galva sāp par visu ķermeni

Jautājums: Ja viss nāk no augšienes, tad kādēļ cilvēkam tiek dotas ķermeniskās ciešanas, kuras viņu novirza – ja viņš jau ir izvēlējies šo ceļu? Sanāk, ka tā vietā, lai nodarbotos ar mācībām, viņš spiests cīnīties ar materiālajām grūtībām, bet citreiz pat par dzīvību.

Atbilde: Mēs patiešām visus stāvokļus saņemam no augšienes. Kā sacīts: „Nav tāda zāles stiebriņa lejā, pār kuru nestāvētu uzraudzītājs augšienē, kurš sit to un liek augt!” Pateicoties tikai šiem sitiem, mēs augam. (vairāk…)

Neredzamais savstarpējās palīdzības cauruļvads

Šodien tas jau ir reāls fakts, ka mēs nepastāvam atsevišķi viens no otra. Taču arī iepriekš mēs bijām savienoti, tikai to neapzinājāmies.

Patlaban tas mums skaidri atklājas, lai piespiestu mūs izpildīt savu darbu. Taču līdz tam mēs patiešām nebijām tik lielā mērā atkarīgi viens no otra. Tas no mums netika prasīts – mēs vēl tikai augām un attīstījāmies kā bērns, no kura pagaidām netiek prasīts nopietns darbs, kādu pilda pieaudzis cilvēks, jo bērns vēl uz to nav spējīgs. (vairāk…)

“Mašiaha soļi” vai “10 stundas līdz pasaules galam”

Mums jāievēro dabas likumi, vēlamies to vai nē. Viss atkarīgs tikai no tā, cik labi mēs zinām šos likumus un to pielietošanas sekas.

Patreiz pasaulē atklājas jauns dabas likums – visas dabas un cilvēces vienotības Likums. Mēs to dēvējam “globālā un integrālā pasaule”.

Mums tas tāpat jāievēro, kā visi parējie dabas likumi, – t.i., mums jādomā par vienotību un mūsu savstarpējo savienošanos. Mūsu pasaule ar milzīgu ātrumu ieiet saiknes atklāšanā starp visām tās daļām. Ar katru dienu mēs arvien vairāk atklājam, cik lielā mērā šajā pasaulē viss savstarpēji saistīts, cik cieši savijas un atkarīgs viens no otra. Mēs redzam, lai kā mēs vēlētos izjaukt šīs mūsu savstarpējās saiknes starp valstīm un tautām, attālināties viens no otra, – mēs nespējam to izdarīt. Tieši otrādi, no dienas dienā mēs atklājam arvien ciešākas saiknes starp mums, arvien lielāku savstarpējo atkarību – un tā notiek bez mūsu vēlēšanās. (vairāk…)

Manas dvēseles pērle

Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro). Raksts “Divas pērles”, 533. p.: Tās ir divas pērles un ekrāns starp tām. Augšējai pērlei, to atklājot, nav krāsas un nav izskata.

534. p.: Malhut tiek dēvēta par “pērli” (margalit), jo tā turas pie Zeir Anpin NEHI, kas dēvēts par “kājām” (raglaim). Dēļ Malhut pacelšanās uz Binu, Bina arī tiek dēvēta par “pērli”, un tā – augšējā pērle. (vairāk…)

Integrālās sistēmas noslēpums

Mūsu vēlmei jābūt vienotai. Katrā no mums ir divas daļas: vīrišķā un sievišķā. Es ietekmēju tevi, tu – mani un citus, bet citi – atkal ietekmē mani un tā tālāk. Nedrīkst būt tā, ka es rūpējos par sevi. Pats sevi es nekad nepiepildīšu. (vairāk…)

Vēlamais un reālais

Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce  – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.

Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu. (vairāk…)

Pilnība, kurā trūkst manis

Jautājums: No vienas puses, mēs sakām, ka dvēseļu sistēma absolūta un pilnībā izlabota, izņemot mani. No citas puses, sacīts, ka Šhina atrodas pīšļos, un cilvēkam jāraida lūgšana, lai to paceltu. Kā atrisināt šo pretrunu?

Atbilde: Es atrodos pretstatā sistēmai. Šī sistēma – pilnīga, izņemot vienu sastāvdaļu – mani. Es – tas pats sistēmas elements, kuram jāienāk tajā un jāpapildina līdz absolūtajai pilnībai.

(vairāk…)

Starojošajā Dvēseles sfērā

Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 465. p.: Sestdienas dienā Tora ar to vaiņagojas, tā vaiņagojas ar visiem tiem baušļiem, visiem tiem aizliegumiem un sodiem, kas atrodas gaismas septiņdesmit zaros, kura staro no katras puses.

… Kurš redzēja zarus, kuri iziet no katra no septiņdesmit zariem? … Kurš redzēja tos vārtus, kuri atveras no katras to puses – kur katra sastāv no desmit un kopā tie ir piecdesmit vārti? Tie visi staro un gaismo ar to gaismu, kas nāk un nepārtraucas. (vairāk…)