Kategorija arhīvs: Kongresi

Uzsākt iepazīšanos aiz durvīm

Bāls Sulams „Šamati”, 26. raksts „Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Sacīts: „Dižens ir Radītājs, un niecīgais Viņu saskatīs”. Tas ir, tikai niecīgais var redzēt dižumu. Vārda „jakar” (dārgs)  burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka jo dārgāka cilvēkam ir kāda lieta, jo augstāk viņš vērtē tās nozīmi (dižumu).

Tikai atkarībā no tā, cik nozīmīga viņam ir šī lieta, viņš jūsmo, un sajūsma noved viņu pie sajūtas sirdī. Un saskaņā ar tās novērtējumu, cik lielā mērā viņš zina, saprot un apzinās svarīgumu – tādā pašā mērā arī dzimst viņā prieks. (vairāk…)

Kur atrast atslēgu no „raudu vārtiem”?

Nevajag kautrēties no vājībām, uzskatot, ka vājība var pazemināt mūsu vēlmi virzīties uz priekšu. Uz katra soļa ir „raudu vārti”, kuri atveras tikai pēc tam, kad esam apzinājušies savu personīgo bezspēcību. Un no kurienes mums var rasties spēki?… Virzība uz priekšu taču notiek pateicoties papildu atdeves spēkam. Mums pašiem šī spēka nav, mums tas ir jāiegūst.

Tādējādi, ja atklāju, ka man nav nekādas iespējas virzīties uz priekšu, – tā ir taisnība. Un ja es atklāju, ka man nav nekādas vēlmes virzīties uz priekšu, – tā arī ir taisnība. Un kas notiek tālāk? Tikai viens: pareiza vēršanās pie Radītāja caur grupu, lai Viņš izlabotu saikni starp mums. Un tad katrreiz mūsu apvienībā atklājas nākamais posms.

Cilvēks neko nav spējīgs izdarīt vienatnē. Lai cik stiprs viņš reizēm sev liktos, lai cik pārliecināts būtu, ka sasniegs visu, viņam nekas nesanāks. Kā sacīts: „netici sev līdz savai nāves dienai”. (vairāk…)

Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Kopējā lūgšana nozīmē – lūgšana par citiem cilvēkiem. Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem, tas ir vienīgais mūsu darbs.

Palūkojiet, kādas ciešanas mums jāiziet šajā pasaulē visas vēstures, visas evolūcijas gaitā, līdz beidzot sapratīsim, kamdēļ tas viss ir vajadzīgs. Mums nācās attīstīt zinātni, tehniku, tehnoloģijas, pārdzīvot visas iespējamās krīzes, ekonomiskās problēmas – viss griežas apkārt vienam punktam, lai no negatīvas pieredzes novestu mūs pie mūsu savienošanās neizbēgamības.

Taisnā ceļā nav iespējams nonākt pie savienošanās. Kamēr cilvēks neizmēģinās visas nodarbes, līdz pārliecināsies, ka tajās nav nekāda labuma – viņš nepiekritīs veltīt sevi garīgajam darbam. (vairāk…)

Vieta sirdī biedriem

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabašs, Šlavei Sulam, 1984., 2. raksts „Biedru mīlestība”: Torā sacīts: „Un atrada Jozefu cilvēks, kad viņš klīda laukā”. „Cilvēks, kas klīst laukā”, – tas ir cilvēks, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, kurš nezina īsto ceļu, kas ved uz paredzēto vietu. Un viņš domā, ka nekad nesasniegs savu mērķi.

Mums ir tāda sajūta: mērķis tik lielā mērā ir mums pretstatā, ka šķiet kā mirāža. Esam pilnīgi no tā atrauti.

Un tas cilvēks viņam jautāja: „Ko tu meklē?” Tas ir, ar ko varu tev palīdzēt?…

Ja cilvēks ir izmisis – kas viņam jāmeklē? Kas jālūdz? Viņš taču redz, ka viņam nav ne mazāko iespēju sasniegt garīgo. Nav spēka, nav patiesas vēlmes – ko darīt? (vairāk…)

Atver sirdi pasaulei

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi. (vairāk…)

Attīstīties ar gaismas ātrumu

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve. (vairāk…)

Tēmekļa precizitātes pārbaude

No nodarbības pirms kongresa Aravas tuksnesī

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, 17. vēstule: Ir gadījumi, kad kustēties ir sliktāk kā atrasties bezdarbībā, ja esi nomaldījies no ceļa. Īstenības ceļš – tā ir ļoti smalka līnija, pa kuru iet un virzās uz priekšu, līdz sasniedz ķēniņa pili.

Turklāt katram, kurš uzsāk ceļu no līnijas sākuma, ļoti jāuzmanās, lai nenovirzītos pa labi no līnijas vai pa kreisi, pat mata resnumā. Ja sākumā ir kļūdījies mata resnumā, tad arī pat tālāk mērojot ceļu pa īsteno taisno līniju, vienalga nekādā gadījumā nenonāksi pie ķēniņa pils. (vairāk…)

Mīlestības tilts pār egoisma bezdibeni

Rabīns Elimeleks no Liženskas „Gaismeklis un saule”: Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, sniegt savstarpēju atbalstu, izveidot starp mums saikni un saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi.

Kopumā viss mūsu darbs nonāk pie vienas darbības – apvienoties kā viens cilvēks ar vienu sirdi, „saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi”. Tādā veidā mēs izlabojam sašķelšanos, kas tika īstenota ar nolūku, lai mēs atklātu visu mūsu nošķirtības pakāpi un uzbūvētu tai pāri mīlestības tiltu.

Tieši tādā veidā strādājot ar šķēršļa starpniecību, kas dots no augšienes, tilta augstumā, kas stiepjas pāri mūsu egoisma bezdibenim, mēs formējam mūsu kopīgo garīgo parcufu un atklājam tajā savu mūžīgo realitāti, kurā dzīvosim laiku laikos. (vairāk…)

Vienā saiknē ar visu cilvēci

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi tuvākā laikā paredzētie kongresi ne tikai mums, bet galvenais – pasaulei?”

Atbilde: Jāņem vērā, ka katrs kongress mums jāizmanto piecdesmit uz piecdesmit, tas ir, jāvirzās augšup, pie Radītāja, pie atdeves un mīlestības īpašības un vienlaikus – lejup, pie visiem pārējiem 99%. Mums, principā, jāsatuvina starp mums tas viss kopā un jāatgriež vienotā veselumā. Tas mums ir jāizdara.

Tāpēc jebkurā kongresā mēs runāsim arī par mūsu virzību uz priekšu, augšup un par mūsu virzību lejup, pie visas cilvēces, jo viens bez otra nav iespējams. (vairāk…)

Egoisms tev vienmēr līdzās

Jautājums: Vienotības punkts tika izjusts kā satriecoša prieka, brīvības un optimisma sajūta, kas nav raksturīga mūsu pasaulei – burtiski kā atsevišķa pasaule, kurp mans ego skrien ar lielu prieku. Taču jūs teicāt, ka egoismam tam ir jāpretojas?

Atbilde: Neuztraucies par savu ego. Tas atnāks un tevi „aiz ausīm” vilks nost no šī stāvokļa, taču tev arvien no jauna būs uz to jātiecas. Tieši egoisms tevi tagad attālinās no vienotības punkta, bet tev pastāvīgi tas būs jārealizē sevī, tas ir, jārada no jauna.

Turklāt jārada no jauna nevis tāpēc, ka tev tas patīk, bet tāpēc, ka aiz tā stāv tavi biedri. Tev pakāpeniski būs sevī jāizstrādā pilnīgi jauni iemesli, kāpēc tu to dari – lai atbalstītu savus draugus, jo bez tevis viņi nevarēs uztaustīt šo punktu.

No virtuālās nodarbības, 11.12.2011

Avots krievu valodā