Category Archives: Kabalas valoda

Garīgo pasauļu projekcija

Jautājums: Kāpēc Tanahu dēvē par svēto grāmatu?

Atbilde: „Svēts” nozīmē atdalīts no mūsu pasaules un uzrakstīts atdeves un mīlestības valodā, nevis egoistiskās saņemšanas, naida un atrautības valodā.

Šī grāmata ir uzrakstīta zaru valodā, kas stāsta pa garīgajām saknēm. Lai gan tur tiek runāts it kā par šo pasauli, taču grāmata norāda uz augstāko pasauli, uz sistēmu, kas vada mūsu pasauli. Tā vietā, lai piešķirtu nosaukumus mehānismiem un spēkiem, kas atrodas augšienē, mēs dēvējam šos spēkus atbilstoši to seku nosaukumiem, šīs sekas norisinās mūsu pasaulē. (vairāk…)

Kā iejaukties savas dzīves kodā?

Jautājums: Vai es varu iejaukties augstākās vadībās kodā, kurš nonāk pie manis burtu veidā? Jebkurā citā sistēmā, ja es rakstu kodu, tad nosaku, kā uzvedīsies šīs sistēmas materiāls, kādi procesi notiks…

Atbilde: Šajā kodā ir ierakstīts viss. Taču tajā pašā laikā tajā ir intervāli, kur tu vari ielikt savu reakciju. Proti, tu nekusties akli kā robots, kuram nav savas brīvās izvēles, pakļaujoties šiem nemainīgajiem likumiem, šiem spēkiem, kas tevi vada. (vairāk…)

Radītājs – dusmotājs

Izpostiet viņu altārus un salauziet viņu elku stabus, un nocērtiet viņu elku kokus. Un nepielūdz citu dievu, jo Tas Kungs, kura vārds: Dusmotājs, ir dusmīgs Dievs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:13-34:14)

Cilvēks var pielūgt elkus, jebko, izņemot pilnīgi nesaprotamo, nemateriālo, nesajūtamo atdeves un mīlestības īpašību, kuru viņš nespēj iztēloties.

Ja attiecībā pret absolūtu saikni, atdevi un mīlestību, viņš dod priekšroku kādām citām īpašībām, tad viņš tiek uzskatīts par neuzticīgu, nodevēju. Tāpēc Radītājs ir dusmīgs, kad cilvēks kļūst Viņam neuzticīgs.

Taču tas viss tiek sacīts alegoriski attiecībā uz cilvēku, kuram tādā veidā ir jāpārdzīvo. Torā par garīgajām kategorijām stāstīts pasaulīgajā valodā. Mēs taču arī strādājam, lai it kā „sniegtu Radītājam baudu”. Tāpēc šeit tiek izmantoti tādi jutekliski vārdu apgriezieni kā „bauda”, „dusmotājs” utt.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

Vienotība nosaka visu

Bāls Sulams „Šamati”, 66. raksts „Toras dāvāšana”: Toras dāvāšana, kas notika Sīnaja kalna pakājē, nenozīmē, ka Tora tika iedota vienreiz un vairāk netiek dota. Garīgajā nekas neizzūd, jo garīgais – mūžīga un nepārtraukta kategorija. Taču, par cik no Dodošā redzes viedokļa mēs neesam derīgi Toras saņemšanai, par tik mēs sakām, ka tās dāvāšanu pārtrauca augstākais.

Reiz cilvēces vēsturē piedzima mazulis, kuram vecāki deva vārdu Ādams. Kapēc tieši Ādams, viņi paši nezināja, to nosaka augstākā vadība. Mazulis auga, līdz kļuva pieaudzis un, protams, viņam radās jautājums par dzīves jēgu: „Kādēļ es dzīvoju?” Tad, aptuveni 37 gadu vecumā, Ādamam atklājās Radītājs, un viņš sāka apmācīt cilvēkus, līdz ar to aizsākot notikumu ķēdi, kuru apraksta Tora: paaudzes pirms Ābrama un nākamie attīstības posmi. (vairāk…)

Terminoloģijas skaidrojums

Visa mūsu dzīve, visa mūsu vēsture, kuru izejam no radīšanas sākuma un līdz beigām, dalās divās daļās: trimda un atbrīvošanās. Nav nekā vairāk par šiem diviem stāvokļiem:

• vai nu esmu atrauts no Augstākā spēka un atrodos trimdā, kādā ilūzijā, „sapnī” ar nosaukumu „šī pasaule”, savas egoistiskās vēlmes ietekmē, kas mani atslēdz no garīgās pasaules redzējuma un sajūtas;

• vai arī – ar noteiktu darbību palīdzību, kuras man iemāca kabalas zinātne, es nonāku pie Augstākā spēka  atklāsmes un pieprasu, lai šis spēks izvestu mani no trimdas, lai paceltu pāri šai pasaulei uz augstāko pasauli un kad tas beidzot notiek, es izpelnos atbrīvošanos.

Atšķirība starp trimdu (galuts – גלות) un atbrīvošanos (geula – גאולה) – burtā alef (א), kurš simbolizē Radītāju, pasaules Valdnieku (אלוף). Tādā veidā dalās visa mūsu realitāte, viss attīstības process. Protams, mēs par to nezinām, līdz piepeši saņemam atmodu, kas ļauj pārtraukt trimdas periodu, tumsas, šīs pasaules sajūtas, vissliktākā stāvokļa izjūtu – un pāriet uz jaunu periodu, jaunu līmeni, jaunā stāvoklī, kas dēvēts par „atpestīšanos”. Tādēļ mēs mācāmies. (vairāk…)

Dzīves noslēpums vienkāršā skaidrojumā

Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – izlabot savas attiecības ar augstāko spēku, kurš valda pār visu un vada visu dzīvi, kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Pastāv četras valodas, kuras klāsta par cilvēka attiecībām ar augstāko spēku: vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums (Tora, Mišna, Talmūds, Kabala).

Tās attiecas uz četrām vēlmes pakāpēm: nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko, no kurām katrai ir savs noskaidrošanas raksturs. Tādā gadījumā sanāk jau atgriezenisks dalījums, pateicoties kuram kabala nozīmē ne noslēpumu, bet parastu skaidrojumu, ar kura palīdzību cilvēkam viss atklājas. Tādējādi mums nepieciešama tieši kabalas valoda, lai mēs būtu pārliecināti, ka pareizi virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Tev jāpazīst pasaule, kurā tu dzīvo

Jautājums: Kad cilvēks sāk redzēt šajā pasaulē esošo „zaru” augstākās saknes?

Atbilde: Vispirms jāsaka, ka izzinot saknes, cilvēks neatraujas no zariem. Vienkārši viņa „aina” sāk viļņveidīgi paplašināties no šīs pasaules punkta līdz arvien lielāka apjoma aplim. Un atbilstoši paplašināšanās mēram cilvēks arvien ciešāk saista notiekošo ar sakni, arvien labāk saprot mūsu pasaules parādības. Paceļoties no lejas augšup, viņš sākumā saprot to, kas notiek ar viņu šeit, bet pēc tam abstraktākā formā saprot augstāko.

No otras puses, izzināšana no sapratnes atšķiras: sākumā cilvēks izzina augstāko parādību, bet pēc tam, balstoties uz izzināto, saprot tā analogu mūsu pasaulē. (vairāk…)

Izzināt, lai saprastu

Mans prāts un manas jūtas, visas manas pašizpausmes, roka, kura raksta, ausis, kuras dzird, – viss manī iekārtots attiecīgi šai pasaulei. Ar savu esošo dzirdi es nevaru sadzirdēt eņģeļu dziesmu. Iespējams, kāds varbūt to dzird, taču tādā gadījumā viņš nav vesels. Esmu ierobežots noteiktā uztveres diapazonā un nespēju izrauties ārpus tā robežām.

Un attiecīgi es nevaru izpaust to, ko nesajūtu – parādības, kuras paliek ārpus maniem maņu orgāniem. Pieņemsim, esmu apgarots ar ideju par garīgo pasauli, manī kas notiek, kaut kas izpeld, uzliesmo… Taču, kā to izpaust? Gribot negribot es vēršos pie vārdiem analogiem, kas apraksta līdzīgas parādības. Piemēram, es stāstu par garastāvokļa augšupejām un kritumiem attiecībā pret kaut ko fiziskajā stāvoklī, taču nebūt ne īstenajos, garīgajos pacēlumos un kritumos.

Mēs vienmēr ņemam mūsu pasaules vārdus, jo citu vārdu mums nav. Turklāt, ja mēs izmantojam citus vārdus, piemēram AVAJa (הויה), tad mums tā ir „mantra”, slepenais kods. Mūsu pasaulē nav analogu līdzīgiem garīgajiem terminiem. Kabalisti līdz tiem nonāca, kad bija izzinājuši atbilstošas garīgās parādības un redzēja, ka to zari neaizsniedzas līdz mūsu pasaulei. Šeit nav Augstākā spēka (Elokim), nav „eņģeļu”. Un tas nozīmē, ka man jādod tiem nosaukumi, piešķirot attiecīgo spēku vārdus, vai arī jādod tiem nosaukumi, kuri nenāk no autentiskas uztveres. Un tad es ņemu šos nosaukumus no gaismu un tilpņu savstarpējās saiknes. (vairāk…)

Varianti tiek izslēgti

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Lai skolniekiem nodotu zināšanas, kabalistam jālieto absolūti precīzi apzīmējumi. Ja zinātnieks kļūdās pat vienā neveiksmīgi izvēlētā vārdā, ar to viņš novedīs pie sajukuma un pārējie nesapratīs sacīto. Tādējādi vispirms nepieciešams izpētīt saknes un zara likumu, kas nosaka attiecības starp pasaulēm.

Balstoties uz augstāk sacīto, mēs varam saprast simtprocentīgu kabalas zinātnes patiesumu.

Ķīmijā, piemēram, tiek izmantotas garas formulas, kuras apzīmē vielas sastāvu. Nosaukums apraksta materiālu, tā komponentus un savstarpējo mijiedarbību. Taču pašas formulas un nosaukumi tā ir tikai ārējā izteiksme. Lai tos saprastu, sākumā jāiemācās valoda, kurā tie uzrakstīti. Ja kāds cits zinātnieks, kuram nav zināmi mūsdienu ķīmijā pieņemtie nosaukumi un veikto pētījumu rezultāti, sāks pētīt tās pašas parādības, viņš aprakstīs tās savā valodā un piešķirs pilnīgi citus nosaukumus. (vairāk…)

Nosaukumi ar zemtekstu

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Materiālajā realitātē, kas paveras mūsu sajūtās, pastāv reālas lietas, kuru būtību mums nav lemts izzināt pat iztēlē – piemēram, elektrība un magnētisms. Taču kurš sacīs, ka tie ir nereāli, ja tai pašā laikā zināšanas par to izpausmēm mūs pilnīgi apmierina un nav svarīgi, ka mums nav ne mazākās izpratnes par to būtību.

„Zoar Grāmatas ievadā” Bāls Sulams kā piemēru min ūdeni, kuru mēs varam atvēsināt līdz cietam stāvoklim vai novest līdz gāzveida, acīm nesaredzamam stāvoklim. Citiem vārdiem, saskaņā ar savu uztveri mēs nevaram spriest par esību vai neesību, lai kas tas būtu. Jo vairāk tas attiecas uz mūsu laikmetu, kad esam atklājuši daudzveidīgu diapazonu viļņus, kvantu parādības, baktērijas un citus fenomenus, kas neizprotami sajūtām.

Realitāte izrādījās sarežģītāka par to attēlu, kas iezīmējas mūsu piecos primitīvajos maņu orgānos. Es vairs nevaru ierobežot pasauli šo maņu orgānu līmenī. Turklāt patiesībā visa pasaule ir nevis matērija, bet viļņi, enerģija. Un tostarp arī es. (vairāk…)