Kategorija arhīvs: Kabalas valoda

Dziesmas ar garīgo dzirksti

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)

Skrejošas domas par „Šamati”. Ievads

Kongress Toronto, 6. nodarbība

Katram vārdam, kuru mēs lasām kabalas zinātnē, jādod precīzi apzīmējumi, jo tā izmanto vairākas valodas, lai mums izskaidrotu visu radību.

Mūsu pasaulē, lai viens otram nodotu savus iespaidus, mēs izgudrojam dažādas metodikas – kā kādam kaut ko pateikt, uzrakstīt, uzzīmēt, nospēlēt uz mūzikas instrumenta, nodejot. Taču kādā veidā mēs varam viens otram nodot iespaidus par to, ko sajūtam garīgajā? (vairāk…)

Kā pastāstīt par garīgo?

Zoar Grāmata. „Truma”, 24. p.: Malhut, tajā notikušo tiesu rezultātā, tiek dēvēta „Afar (pīšļi) un Afaron”. Afaron nozīmē „mūsu pīšļi”. Kopš tā laika, kad Malhut pacēlās augšup uz Binu, Bina tāpat tiek dēvēta par Afaron.

Turklāt Bina tad dalās divās daļās: uz GAR – augstākajām Aba ve-Ima, un tas ir „sameh (60)”, kas atbilst sešām HABAD HAGAT sfirot, no kurām katra sastāv no desmit, bet no haze un zemāk tā nostiprinājās parcufa IŠSUT veidā, kas iekļauj sevī četras NEHIM sfiras, un tas ir „mem (40)”. (vairāk…)

Kabalistu kodētie teksti

No Rabaša raksta “Palīdzība darbā, kura jālūdz Radītājam”: Ir cilvēks, kurš bīstas no Radītāja savu dēlu dzīvības dēļ, jeb bīstas par sava ķermeņa vai materiālo labklājību.

Tādējādi viņu neatstāj bailes, taču tās nav virzītas uz augstāko sakni, jo to saknē atrodas personīgais labums, no kura arī dzimst bailes. (vairāk…)

Šī pasaule – garīgo terminu vārdnīca

No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.

(vairāk…)

Gaismas stars melnā tumsā

Jautājums: Kāpēc Zoar autori vietām raksta tādā pasaulīgā valodā, ka tas tikai sajauc galvu, it kā runa iet par mūsu pasauli, bet citviet raksta parcufim un sfirot valodā? (vairāk…)

Bez maldiem neatklāsi īstenību

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Un sadzirdēja Itro”, 73. p.: Cilvēks, kuram ir melni mati bez dzelteniem, – reizēm viņš ir veiksmīgs, noderīgs kopējās lietas labā, kopējās pūlēs, taču uz īsu laiku, neilgi… (vairāk…)

Visas labošanās pamats

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Rabīna Amnona Sabas burti”, 37. p.: Ienāca burts “bet” un vērsās pie Radītāja: “Pasaules Valdniek! Vai Tev pa prātam radīt ar mani pasauli?”. Radītājs tam atbildēja: “Tieši ar tevi Es radīšu pasauli un tu būsi tas sākums, ar kuru Es radīšu pasauli”.
Jautājums: Kāpēc pasaule tika radīta tieši ar burtu “bet”? (vairāk…)

Garīgo īpašību atlase konkursa kārtībā

Zoar Grāmata. Priekšvārds. “Rabīna Amnona Sabas burti”, 31. p.: “Radītājs dod iespēju katram burtam paust savu varu pēc Viņa gribas, līdz noskaidros tie paši ar sevi, izejot no savas personīgās vēlmes, kurš no tiem izpelnījies pārvaldīt pasauli. Tādējādi sacīts, ka divi tūkstoši gadu pirms pasaules radīšanas, Radītājs vērīgi aplūkoja burtus un uzjautrinājās par tiem”. (vairāk…)

Viena dvēsele, kas atklāj realitāti

Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 451. p.: Trešajā maiņā ķerubi vicināja spārnus un skaļi sludināja dziesmu, kā sacīts: “Alliluja. Suminiet kalpi Radītāju, Radītāja vārdu! Lai svētīts Radītāja vārds no saullēkta līdz norietam”. Tad eņģeļi, kas atradās trešajā maiņā, visi skaļi sludināja dziesmu. Desmit Sfirotu Mācībā mēs varam apgūt garīgās darbības trīs līniju, gaismu, kelim, ekrānu, rešimot formā, taču Zoar mums stāsta par tām pašām darbībām kā par svētajiem nedzīvajiem, augu un dzīvnieku objektiem – spēkiem cilvēka darbā. (vairāk…)