Paplašināt izzināšanas robežas
Tāpēc visi nosaukumi un termini, kuri sastopami kabalas grāmatās ir reāli, neraugoties uz to, ka mēs nesaprotam to būtību.
Augstākās pasaules pētniekiem rodas absolūts apmierinājums no izsmeļošām zināšanām, lai gan viņi izzina tikai cilvēka reakciju uz viņa mijiedarbību ar Augstāko vadošo spēku. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Iziet jaunā izzināšanas līmenī
Tas mums sniedz absolūtu apmierinājumu, neraugoties uz to, ka mums nav nekāda priekšstata par dabas parādību būtību. Mums nevajag izzināt arī personīgo būtību. Viss, kas mums ir zināms par sevi, tikai dabas izraisošās sekas. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Cilvēks – reakcija uz dabas ietekmi
Un dabas parādību nosaukumi mums ir tikpat tuvi un reāli, it kā mēs patiešām tos sajustu. Un pat maziem bērniem nosaukums „elektrība” ir tikpat labi pazīstams, kā nosaukums „maize” vai „cukurs”. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”)
It kā mums viss ir saprotams, taču patiesībā nekas nav saprotams. Mēs kaut kā mākam strādāt ar elektrību, jo viss mums visapkārt ir šī spēka realizācija. Taču, kas tas ir par spēku? Mēs nezinām. (vairāk…)
Vai mēs izzinām dabisko parādību būtību?
Materiālajā realitātē, kas tiek attēlota mūsu sajūtās, eksistē reālas parādības, kuru būtību mums nav dots izzināt pat iztēlē. Piemēram, elektrība un magnētisms, taču mēs nešaubāmies par to reālumu.
Mūsu zināšanas, to izpausme mūs absolūti apmierina, un mums nav absolūti svarīgi, ka mums nav ne vismazākā priekšstata par to būtību. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Izzināšanai nav robežu
Replika: Rakstu „Kabalas zinātnes būtība” var apgūt mūžīgi. Es pie tā atgriežos 20 gadus un vienalga ik reiz tajā atrodu ko jaunu.
Atbilde: Noslēgumā vairāk jūtama nepieciešamība pēc sākuma. Jebkura īsta zinātne attīsta cilvēku tā, ka viņam nepieciešams to apgūt atkal un atkal. (vairāk…)
Jautājums: Vai kabalisti tekstu rakstīja kā kodu, vai aiz burtiem un vārdiem slēpa noslēpumus, vai, kā rakstīts tā arī saprast?
Atbilde: Kā rakstīts tā arī saprast. Un pēc tam jūs redzēsiet, ka šajā „kā rakstīts” atklājas pavisam cita, jauna jēga, taču ne pašā tekstā, bet iekšēji jūsos, kā reakcija uz šo tekstu. Tas ir, atklājaties jūs, nevis teksts. (vairāk…)
Jautājums: Kā grāmatas „Šamati” („Dzirdētais”) lasīšana man spēj palīdzēt „sagremot” un apzināties jaunus garīgos stāvokļus, kurus es sāku just, apgūstot kabalas zinātni.
Atbilde: Lieta tā, ka „Šamati” tiek izzināta pakāpeniski. Pieņemsim, ka šodien tev ir divdesmit gadi, tad studējot un kopā ar mums izejot cauri materiālu, aptuveni pēc 10 gadiem tu sapratīsi, par ko stāsta šī grāmata, tās dziļumu. Tu sāksi sevī atrast adekvātus stāvokļus. (vairāk…)
Jautājums: Kas kabalas zinātnē ir skolotājs? Ar ko viņš principiāli atšķiras no kvantu fizikas skolotāja vai cīņas mākslu trenere?
Atbilde: Lieta tā, ka kabalas zinātnē nepieciešams sekot skolotājam „aizvērtām acīm” daudzu gadu garumā. Un tas nav pārspīlējums, tāpēc ka ceļš uz garīgo izzināšanu aizņemt 10, 15, 20 gadus. (vairāk…)
Mācības ir līgšana. Nedrīkst pieķerties mehāniskām pasauļu shēmas zināšanām. Vispareizākā sajūta ir karāšanās gaisā un kad nav nekādas iespējas kam pieķerties. Šī zinātne ir pretēja mūsu racionālajam prātam.
Cilvēkam ir jāsaprot, ka, iekams neizzinās garīgo, viņam nekā nav. Kabalisti lūdzās par to, lai aizmirstu visas iegūtās zināšanas, tāpēc ka tad viņu vēlme būs tīra. Nepieciešams tikai iemācīties prasīt: savienoties ar biedra sirdi un raidīt uz augšu lūgšanu. (vairāk…)
Atmiņa nav atmiņas zona mūsu smadzenēs. Mēs pieslēdzamies kopējām smadzenēm, kuras atrodas kopīgā vēlmē. Tas, kurš tām ir pieslēgts, no turienes saņem nepieciešamo informāciju. Atslēdzas – aizmirst.
Tāpēc nav jautājuma par to, kādā veidā iepriekšējo gadsimtu kabalisti spēja sarakstīt savas grāmatas. Tajos laikos bija aizliegts pierakstīt, visi mācījās mutiski. Skolotājs runāja, skolnieki to uztvēra un iegaumēja. Nebija tāda jēdziena „pierakstīt”. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana