Category Archives: Kabalas izplatīšana

Dzelzs starpsiena pēc patērētāja pasūtījuma…

Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka no kabalas mūs atdala dzelzs starpsiena, kuru nepieciešams uzspridzināt?

Atbilde: No savas puses Bāls Sulams jūt absolūtu nepieciešamību atklāt kabalu, taču no ļaužu puses viņš neredz tajā nekādu vajadzību. Kabalu atgrūž visiem spēkiem, izmanto visas iespējamās atrunas. Tauta izskatās gluži kā sasirgusi, nevēloties atzīt vienīgās zāles, kuras var glābt tās dzīvību. Tādējādi jāpūlas nogādāt tai šīs zāles jebkurā veidā, gluži kā bērnam: pievilcīgā iesaiņojumā un ar jebkuru pierunāšanu, iepriekšējiem paskaidrojumiem. Kaut kas taču ir jādara!

Vienkāršs cilvēks nejūt, kāda starpsiena atdala viņu no kabalas zinātnes. Tikai vēlāk mēs sākam to atklāt. Kabala – Radītāja atklāšanas metodika cilvēkam šajā pasaulē. Turklāt šāda atklāšana ir pretmetā mūsu dabai. Ja vien mēs sajustu, ka Radītāja atklāšana būs salda un nāks par labu mūsu egoismam, nesīs mums vairāk naudas, vairāk uztura, labklājību ģimenē, slavu, varu, zinības – mēs ar prieku to pieņemtu. Ja Radītājs piepilda mūsu pasaulīgās vēlmes, tad jebkurš ir gatavs tiekties pēc Viņa. (vairāk…)

Dzīve ir laba, ja saproti tās jēgu

Pastāv tikai viens līdzeklis, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi – kabalas zinātne. Visus pārējos mērķus, kuri mums paveras šajā pasaulē, ir iespējams sasniegt izmantojot savus spēkus. Taču mums nav spēka, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi, nav nekādas iespējas to izprast. Mēs sākotnēji neesam iekārtoti tā, lai prastu šo mērķi saskatīt un sasniegt.

Taču mūsu attīstības procesā ielikts stāvoklis, kurā mēs jutīsimies slikti bez radījuma mērķa sasniegšanas, pat dzīvojot vienkāršu pasaulīgi dzīvi, kas it kā pilnīgi nav saistīta ar augstāko mērķi. Tomēr materiālajā pasaulē mēs eksistējam tieši tādēļ, lai no tās paceltos augšup un sasniegtu radījuma mērķi.

Tādējādi pienāk tāds mūsu attīstības posms, kad mēs piepeši jūtam, ka jau diezgan, tā nedrīkst turpināt un nepieciešams noskaidrot dzīves jēgu. No šī brīža cilvēks sāk meklēt šo jēgu. (vairāk…)

Vai tu zini, kāpēc kabala atnāca pasaulē?

Līdz Otrā Tempļa nopostīšanai kabalas zinātne bija Izraēlas tautas mācība – tās pašas grupas, kuru Ābrams izveda no Babilonijas un organizēja no tās tautu, dzīvojošu saskaņā ar kabalas likumiem. Tempļa nopostīšana izpaudās viņu  kritumā no mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu pakāpes  – nemotivētā naidā.

Kopš tā laika kabalas zinātne pārstāja pastāvēt tautā, kuru mēs joprojām turpinām dēvēt par Izraēlas tautu, neskatoties uz to, ka tā vairs neapvienojas atbilstoši mīlestības pret tuvāko likumam, tādējādi tai nav tiesību tikt dēvētai Israel (jašar-eļ), kas nozīmē tiekšanos „tieši pie Radītāja”. Tādēļ tika zaudēta sapratne par kabalas zinātnes vajadzību vispār. Bāls Sulams par savām bažām raksta, „lai tikai kabala netiek pilnīgi aizmirsta Izraēlas tautā”.

Viņš no tā baidās, taču pārējie par to vispār nedomā, jo nezina, kādam nolūkam kabala ir nepieciešama. Šajā sakarā Bāls Sulams raksta rakstu „TES priekšvārds”, lai paskaidrotu, kāpēc nepieciešams studēt grāmatu „Desmit Sfirotu Mācība” (TES) un vispār kabalas zinātni kopumā. (vairāk…)

Dabas likumu nezināšana neatbrīvo no savstarpējā galvojuma

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Labestīgās domas spēks ielaužas pasaulē

Jautājums: Vai mūsu domai piemīt reāls spēks?

Atbilde: Protams, domai piemīt spēks, ne velti pastāv tādi jēdzieni kā „ļaunā acs” un „labestīgā acs”. Mūsu domas spēks ir spēcīgāks par visu, spēcīgāks par kodolsprādzienu. Domas spēks slēpjas pašā dziļumā, aiz kodolspēku robežām. Domas spēks ir pēdējā pakāpe pirms garīgā spēka.

Taču domas kļūst spēcīgas tikai tad, ja apvienojas. Ja ikviens no mums domā savā nodabā, tad tas zināmā veidā ietekmē sistēmu, bet tikai mūsu materiālajā šķērsgriezumā. Turpretī, ja mēs sākam savienoties, lai atklātu kopīgās atdeves spēku, tad tādā veidā atdzīvinām un atjaunojam, it kā iekļaujot un liekot darboties, visu garīgo savstarpējās saiknes sistēmu. Un tad tās iekšienē mēs atklājam Radītāja spēku. (vairāk…)

Zināšanas – spēks

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Tikai pateicoties kabalas zinātnes izplatīšanai tautu vidū, mēs izpelnīsimies pilnīgu atpestīšanos. Tikai gaisma, kas tajā slēpjas kā zelta āboli sudraba rāmjos, ir līdzeklis, kas spēj atgriezt cilvēku pie Avota.

Tāds spēks vairs nav atrodams nekur. Jebkādas citas grāmatas, citi līdzekļi pasaulē nepalīdzēs mums sevi izlabot, nonākt pie vispārējās labošanās un sasniegt radījuma mērķi. Vienīgais ceļš – izplatīt kabalas zinātni, lai tā atklātos visur, lai visi uzzinātu: pastāv līdzeklis, lai izlabotu pasauli.

Un lai arī ikviens to spēj realizēt tikai savu spēku robežās, šeit nepieciešamas pašas zināšanas par to, ka kabalas zinātne mums nes labošanos. Šīs zināšanas ir pamatnosacījums. Pat Faraons uzzināja, kas ir labošanās un tāpēc piekrita atbrīvot Israēla dēlus. Citiem vārdiem, mūsu egoisms neļaus mums pacelties virs sevis, ja nesaņemsim skaidru un pareizu priekšstatu par labošanās metodiku. (vairāk…)

Zinātne, kura neatsverama

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Vairs nav aizdomu un baiļu, ka cilvēks nespēs noturēties un dosies tirgot kabalu. Neatradīsies vairs pircēja ļaužu vidū, jo šī zinātne būs nīstama viņu acīs, jo ar tās palīdzību nevar sasniegt ne bagātību, ne goda apliecinājumus. Un tāpēc ikviens, kurš vēlas ienākt, lai atnāk un ienāk. Daudzi klejos, un tad zināšanas vairosies tajos, kuri cienīgi tās saņemt.

Paaudžu gaitā kabalas zinātne tika uzskatīta par mistiku, līdzīgi Taro kārtīm, svētībām un nolādēšanai, melnajai maģijai, gariem, velniem un visam tam, ko spēj iztēloties cilvēciskā fantāzija. Gadsimtu garumā cilvēki uzskatīja, ka šie līdzekļi ļauj valdīt pār pasauli, gūt uzvaru, bagātināties utt. Tāpēc daudzi vēlējās zināt, iemantot pārdabiskos spēkus, kuri it kā šeit slēpjas. Ikviens sapņo gūt panākumus un pārspēt citus – tas ir saprotams.

Tāpēc pret kabalas zinātni izturējās atbilstoši: „Ebrejiem ir slepena gudrība, kas piešķir varenību…” Masoni, visu kategoriju sektas – kas tikai nepielēja eļļu ugunij. Bija neskaitāmi izdomājumi un tikai pašu īstenību kabalisti slēpa. Tāpēc neviens nezināja, ka būtībā kabala ir cilvēku savstarpējās apvienošanās zinātne. (vairāk…)

Zāles, līdz kurām jāpaaugas

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”: Līdz mūsdienām visiem spēkiem bija nepieciešams noturēt īsto gudrību aiz sienas, lai neviens no svešajiem neiekļūtu tās iekšienē.

Kabalas zinātne tika apslēpta, jo ļaudīm bija jāattīstas. Visai pasaulei jāvirzās uz priekšu līdz tam brīdim, kamēr pilnībā vilsies egoismā. Tad, būdami nespējīgi turpināt ceļu, cilvēki redzēs, ka šādai dzīvei uz Zemes pienāk gals. Tas attiecas uz sociālo un ekoloģisko krahu, kā arī uz iekšējo krahu.

Tad, lūk, lai nodrošinātu egoisma attīstību un neapturētu šo procesu pusceļā, kabalas zinātne tika apslēpta. Tā runā par egoisma pārvarēšanu, taču ja egoisms vēl nav nobriedis, tad arī nav ko pārvarēt. Tādā gadījumā ir jāgaida, līdz tas pabeigs savu attīstību.

Kabalisti konstatē, ka finālposms jau iestājies pirms piecsimts gadiem, ARI laikos. Taču bija nepieciešama finiša taisne, lai mūsdienās tas kļūtu acīmredzams. Šodien visa pasaule sāk apzināties, ka tālāk vairs iet nav kur un ka neviena no pazīstamajām metodikām nepalīdzēs pareizi turpināt attīstību. Tādējādi kabalas zinātne, kuru līdz šim brīdim pamatoti apslēpa, šodien atklājas visai pasaulei. (vairāk…)

Brīnumainā zeme internetā

Savienošanās mūsu dzīvē nosaka visu, un ja mēs to sasniegsim, tad nokārtosim visu savu dzīvi, bez savienošanās – dzīvei nav vērtības. Taču cilvēks pēc dabas ir slinks un nepiekritīs savienoties, līdz dzīve paņems viņu pie rīkles, un viņš sajutīs, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Savienošanās ir pretmetā mūsu dabai, un pacelties virs savas dabas mēs spējam tikai nāves briesmās. Taču kā mums līdz tam, pirms nonāksim līdz nāves robežai, savienoties un sasniegt labu dzīvi? Tas ir iespējams tikai pateicoties apkārtējai sabiedrībai. Šī vide var padarīt tevi par noziedznieku, bet var izveidot arī par labu cilvēku – viss atkarīgs no tā, kādā vidē tu nonāksi.

Viens tiks pakārts par saviem noziegumiem, bet cits kļūs pazīstams kā dižs cilvēks. Visa tava dzīve var mainīties vienā mirklī tikai tādēļ, ka kādreiz tu ienāci ne tajās durvīs! Un viss, kas notika tālāk, no tevis vairs nebija atkarīgs. (vairāk…)

Viss sajaucies cilvēces vēlmēs

Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.

Radījuma mērķis – izlabot tieši saņemošās tilpnes. Kā vēsta līdzība, jebkuram, kurš vēlas viņa AHAP, Radītājs piedāvāja labošanās gaismas, tilpnes un ekrānus, taču neviens tos nepieņēma. Citādi sakot, gaisma var iedarboties uz tilpni, ja tilpne nenonāk ar to līdzībā, ja tilpnē nav tieksmes pēc atdeves. Turklāt saņemošajās vēlmēs vienkārši nevar būt nekāda tieksme, jo šo tilpņu daba jau sākotnēji pretstatā atdevei.

Kā lai nosprauž saņemošajai vēlmei vismaz kursu uz atdevi? Lūk, tas ir jautājums. (vairāk…)