Jautājums: Vai kabala palīdz cilvēkam būt kreatīvam?
Atbilde: Kabala cilvēku attīsta, lai gan mums šķiet, ka tā viņu ierobežo. Vienkārši cilvēks vairāk ieslīgst sevī. Tāpēc mums šķiet, ka cilvēks ir ierobežots, uz kaut ko ieciklējies – tā ir taisnība.
Taču kabala viņu gatavo iekļūšanai garīgajā pasaulē un kad viņš tur nonāk, viņam atklājas bezgalība.
No nodarbības krievu valodā, 11.12.2016.
Avots krievu valodā
Bāls Sulams rakstā „Pēdējā paaudze” raksta: „Ja tu nonāktu uz salas, kur mīt mežoņi, kurus var saukt pie kārtības, ne ar likuma palīdzību, bet gan viņus pievēršot noteiktai reliģijai – vai tu par to šaubītos, atstājot viņus savstarpējai iznīcināšanai?
Tāpat ar altruismu: visi ir mežoņi un nav veida izdarīt tā, lai viņi pieņemtu altruismu, ja vien netiks izmantota kabalas metodika. Vai tad kāds spēs iedomāties viņus atstāt savā vaļā, līdz viens otru iznīcinās ar ūdeņraža bumbām?” (more…)
Jautājums: Vai cilvēce spēj iziet no krīzes bez kabalas, bet ar kādas citas metodikas palīdzību: reliģiju, mīlestību pret tuvāko? Kāpēc tieši kabala?
Atbilde: Nav runa par kabalu. Kabala ir zinātne, kuras likumi mums atklājas dabas izpētes procesā, kā likumi fizikā, ķīmijā. Tie atklājas tāpēc, ka mēs izzinām dabu, iegūstam datus, tos apkopojam un ar to palīdzību piekļūstam mūs ieskaujošās pasaules noslēpumiem. (more…)
Jautājums: Kabala ir diža noslēpumu grāmata. Vai ir kādi noslēpumi, kurus cilvēce vēl nav atklājusi, kuri var izmainīt pasauli?
Atbilde: Nav nekādu noslēpumu! Noslēpums ir tas, ko cilvēks nevēlas atklāt, tāpēc ka viņa egoisms saka: „Tur nelien, tas ir noslēpums”. (more…)
Jautājums: Kabala ir zinātne par augstākās baudas saņemšanu, taču jūs apgalvojat, ka patiesību iespējams atklāt caur ciešanām. Kur ir patiesība? Vai mēs esam nolemti ciest?
Atbilde: Neviens nav nolemts ciešanām. Gluži otrādi, kabala ir zinātne ar kuras palīdzību mēs izzinām Augstāko spēku un no šī spēka nāk tikai labestība. Taču, lai šo labestību sajustu ir nepieciešams sajust tam pretējas sajūtas. Tomēr, tādēļ mums nav nepieciešams ieslīgt ciešanās, pietiekoši tikai saprast to avotu. Tā ir liela atšķirība.
Es ciešu tādēļ, ka esmu atdalīts no labestības avota, taču labestība tiek sasniegta tikai labestībā. Kabalā ciešanas tiek sajustas savādāk nekā materiālajā pasaulē – no piepildījuma trūkuma, bet gan no tā, ka nav iespējas dod. Kā cieš govs, kura vēlas pabarot telēnu, plīstot pušu no piena pārpilnības.
No nodarbības krievu valodā, 15.05.2016.
Avots krievu valodā
Kongress Maskavā, 2. nodarbība
Radīšanas mērķis ir absolūta mīlestība.
Varētu šķist, ka kabalai kā zinātnei par savstarpējām saiknēm starp pretrunīgām, pretējām radības daļām nevajadzētu operēt ar tādiem terminiem kā „mīlestība”, jo tajos nav nekādu precīzu ierobežojumu, mērījumu, attiecību. Šie termini vairāk ir raksturīgi mākslai, literatūrai, psiholoģijai, taču ne zinātnēm. (more…)
Dzīve saistībā ar kabalu ir eksistence gaismā, atdeves īpašībā. Dzīve tiek uztverta kā neierobežotas eksistences sajūta un tu šai stāvolī atrodies bezgalīgi, un redzi tā mūžīgo plūdumu.
Turklāt izzūd pasaulīgās realitātes uztvere, zūd kategorijas laiks un telpa, ierobežotības sajūta. Tu nokļūsti citā koordināšu sistēmā. Tur parādās citi ierobežojumi, kad tu sevi nostādi attiecībā pret citiem.
Pie tā ir jāpierod, tajā jāiekļaujas. Reizēm paiet vairāki gadi, līdz cilvēks sāk just augstāko pasauli. Taču mūsu uzdevums ir nokļūt līdz augstākās realitātes sajūtai, vēl pirms mēs fiziski pametīsim šo pasauli. Būtībā tāds ir kabalas pamatuzdevums.
No nodarbības krievu valodā, 01.11.2015.
Avots krievu valodā
Bāls Sulams, rakstā „Kabalas zinātnes būtība” raksta: Daudzi uzskata, ka visi nosaukumi un jēdzieni, kurus izmanto Kabalas zinātnē, attiecas uz abstraktiem, jo Kabala izzina saikni ar Radītāju un garīgās pasaules, kas atrodas ārpus laika un telpas kategorijām.
Un pat vis drosmīgākajai iztēlei nav nepieciešams to izzināt. Taču tā nav īstenība. Gluži pretēji, Kabala neizmanto nekādus citus vārdus un nosaukumus, izņemot tos, kuri ir reāli un atspoguļo realitāti. Un tas ir visu Kabalas viedo nemainīgs likums: „Tas, ko neesam izzinājuši, nav aprakstāms vārdiem”. (more…)
Jautājums: Kāpēc jūs kabalu dēvējat par zinātni, nevis par mācību?
Atbilde: Paraugieties, ko par kabalu raksta paši kabalisti – cilvēki, kuri ir centušies to saprast un redzēsiet, ka kabala atbilst visiem kritērijiem, pēc kuriem mēs nosakām zinātni, nevis mācību.
Lieta tā, ka mācība nepamatojas ne uz kādiem faktiem. Mācība ir cilvēka domu un pieņēmumu sintēze, viņa dzīves ceļš, pieredze, taču nekādā gadījumā tie nav tieši, precīzi dokumentēti fakti, saskaņā ar noteikumu: „kabalistam nav vairāk par to, ko viņš redz, novēro, izmēra” mūsu pasaulē atbilstoši tam kādā mērā viņam kaut kas atklājam. (more…)
Rakstā „Kabalas zinātnes būtība” Bāls Sulams atbild uz jautājumu: „Uz ko pamatojas kabalas zinātne?”
Šī gudrība sevī ietver ne vairāk un ne mazāk, kā zaru lejupejas kārtību, noteiktā cēloņu un seku saiknē, kas pakļaujas pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, kuri ir savstarpēji saistīti un ir virzīti uz vienu ļoti cēlu mērķi, ko dēvē par „Radītāja augstākā spēka atklāšanu Viņa radījumiem šajā pasaulē”. (more…)
Pieteikties RSS barotnei