Category Archives: Kabala un citas zinātnes

Kabalas atšķirība no psiholoģijas

laitmanJautājums: Ar ko kabala atšķiras no psiholoģijas?

Atbilde: Psiholoģija nav zinātne, tāpēc ka tā nevar izmērīt cilvēka iekšējos parametrus.

Kabalas zinātnē es varu sev noteikt nosacījumus jebkādām iekšējām izmaiņām un redzēt, kā atkarībā no tām mainās manis uztveramā pasaule.

Sanāk ļoti interesants rezultāts: izrādās, ka pasaule ir nemainīga – mainos tikai es. Mēs domājam, ka pārvaldām pasauli un to pētām, taču patiesībā, kad tu sāc studēt kabalas zinātni, tad saproti, ka pēti nevis pasauli, bet sevi: savus personīgos satraukumus, izmaiņas, rekcijas uz visu apkārtējo. Ārpusē eksistē tikai viens patstāvīgs parametrs – tā dēvētā Augstākā gaisma. (vairāk…)

Dzīvot un baudīt, 2. daļa

Garīgā antimatērija

Jautājums: Kāpēc tieksme saņemt vairāk baudas ir slikta? Kāpēc mūsu pasaulē ir tik daudz problēmu un ciešanu?

Atbilde: Problēma ir tā, ka mēs gūstam baudu viens uz otra rēķina. Es gūstu baudu, taču tajā pašā laikā es atņemu baudu citiem, zogu no viņiem, kaut kādā veidā viņus ierobežoju. Tas arī ir iemesls, kādēļ cilvēki savā starpā karo.

Turklāt mēs esam radīti ar ļaunu egoistisku dabu un mūsu vēlme ir gūt baudu no tā, ka mums ir vairāk nekā citiem. Daudz lielāks prieks ir gūt baudu uz citu rēķina. (vairāk…)

Kabala – apziņas paplašināšanas līdzeklis

Replika: Pašlaik tiek veikti ļoti interesanti eksperimenti ar hologrammām, kas pamatojas uz kvantu saikņu principa. Tiek ņemta viena vispārēja hologramma un sadalīta atsevišķās daļās, un katrā no tām it kā ir redzama kopīgā bilde.

Šīs daļas tiek izdalītas cilvēkiem un ja kāds cenšas savā daļā kaut ko izmainīt, tad bilde mainās uzreiz visiem. Acīm redzot, tas ir ļoti tuvu tam par ko stāsta kabala? (vairāk…)

Dvēsele un apziņa

Jautājums: Ābrams mūsu realitāti noteica kā trīs faktoru kopumu: „pasaule, gads, dvēsele”, kas mūsdienu valodā nozīmē „telpa, laiks un apziņa”. Vai ir pareizi teikt, ka apziņa atbilst dvēselei?

Atbilde: Pasaule, gads, dvēsele (olam, šana, nefeš), ir trīs parametri atbilstoši kuriem cilvēks eksistē. Mēs nespējams sevi iedomāties pat bez viena no šiem parametriem. (vairāk…)

Kolektīvā un individuālā apziņa

Jautājums: Vai cilvēciskā apziņa ir individuāla jeb tomēr kolektīva?

Atbilde: Apziņa vienmēr ir kolektīva, taču cilvēka pasaules apzināšanās līmenis ir atkarīgs no tā cik lielā mērā viņš iekļaujas kopējā apziņā. Turklāt mēs tajā iekļaujamies hologrāfiskā veidā.

Proti, no vienas puses es vienmēr atrodos kopējā apziņā. No otras puses mana uztvere ir atkarīga no tā cik lielā mērā es tajā piedalos. Un lai gan mans skatījums no vienas puses ir hologrāfisks (tā dēvētās „desmit sefirot”), no otras puses šīs desmit sefirot izpaužas individuālā mērogā. (vairāk…)

Eksperimentu objektivitāte kabalā un citās zinātnēs

Jautājums: Garīgā ceļa sākuma un beigu posms ir jau iepriekš noteikts. Kā sasniegt garīgā ceļa beigu punktu?

Atbilde: Lieta tāda, ka tad, kad mēs izzinām kabalas zinātni, tad izzinām to ar saviem personīgajiem instrumentiem. Un kaut arī mēs atkārtojam iepriekšējo kabalas zinātnieku rezultātus, kuri šos eksperimentus jau ir veikuši, mēs tos atklājam katrs savā veidā.

Rezultātā šie eksperimenti ir gan identiski, gan neidentiski, tāpēc ka šeit rodas saikne starp precīzi noteiktu eksperimentu un iekšēju psiholoģisko uztveri, taču tas ir individuāli. (vairāk…)

Kabalists – sevis paša izzinātājs

Jautājums: Kādi kritēriji ļauj runāt par kabalu kā par galveno zinātni?

Atbilde: Problēma ir tajā, ka kabala nav pieejama katram cilvēkam, kurš pāris gadu studējis universitātē un kurš uzskata sevi par topošo zinātnieku.

Kabalā iekšējās pārmaiņas ir jāsagaida, un tikai tad tu sāksi uztvert pasauli atbilstoši savām pilnīgi jaunām īpašībām, kuras izpaužas tevī īpašas metodikas apgūšanas ietekmē. (vairāk…)

Dzīves programma, 5. daļa

Dzīves skrējiens pārvarot barjeras

Jautājums: Tehnoloģiju attīstība tuvākajā nākotnē ļaus uzlabot visus cilvēka maņu orgānus un tos attīstīt. Briļļu vietā cilvēkam acī būs čips, viedtālruņa vietā čips ausī un smadzenēs. Vai tas sniegs cilvēcei attīstību?

Atbilde: Tādā veidā cilvēks nevar attīstīties, tas tikai dod iespēju citiem viņu vadīt. Ja dators un viedtālrunis čipu veidā implantēti manās smadzenēs, tad tām būs iespējams pieslēgties un tādējādi šīs dzīves vietā translēt kaut kādu filmu. Un es visu dzīvi gulēšu un domāšu, ka kaut kur ceļoju. (vairāk…)

Mūsu realitāte – nereāla

Viedoklis: Jūdžins Vīgners: „Tas paliek ievērības cienīgs fakts, lai kādā ceļā nākotnē attīstītos mūsu koncepcijas, paši nopietnākie ārējās pasaules pētījumi noved pie zinātniska secinājuma, ka apziņas uzturēšana ir galīga universāla realitāte”.

Ervīns Šrēdingers: „Apziņa nevar tikt izmērīta dabiskā veidā. Attiecībā uz apziņu tas ir absolūti fundamentāls secinājums. Tā nevar tikt izskaidrota vēl no kāda cita viedokļa”.

To, ko mēs novērojam materiālu ķermeņu un spēku veidā, irr tikai formas un variācijas telpas struktūrā”.

Platons bija pirmais, kurš izskatīja mūžīgās pastāvēšanas ideju un – neskatoties uz argumentiem – apgalvoja, ka realitāte ir daudzkārt [reālāka] nekā mūsu faktiskā pieredze…”. (vairāk…)

Kabalas atšķirība no citām zinātnēm

Jautājums: Kopumā visas zinātnes nodarbojas ar dabas, tas ir, Radītāja atklāšanu. Ar ko tad atšķiras kabala no visām citām zinātnēm, jo arī kabala sevi dēvē par zinātni?

Atbilde: Kabala ir zinātne par augstākā vadošā, vienīgā spēka, ko dēvē par Radītāju, atklāšanu.

Taču atšķirībā no visām citām metodikām, kas klāsta par to, kas cilvēkam jādara, lai pietuvinātu sev Radītāju, kabala skaidro, ka Radītāja atklāšana notiek cilvēkam pietuvinoties Radītājam.

Kabala klāsta par to, ka cilvēkam pakāpeniski mainoties arvien vairāk ir jāatklāj Radītājs, līdz pat pilnīgai Viņa atklāsmei. Tas ir, visa kabalas zinātne sevī iekļauj cilvēka mainīšanas metodiku. Tā ir metodika, kas palīdz mainīt cilvēku no Radītājam pretēja stāvokļa, līdz viņš sasniedz pilnīgu līdzību ar Radītāju.

Avots krievu valodā