Replika: Alberts Einšteins: „Es vēlos uzzināt, kā Dievs radīja pasauli. Man nav interesantas tās vai citas parādības, tā vai cita elementa spektrā. Es vēlos zināt Dieva domas – pārējais ir detaļas”.
Atbilde: Tas ir, Visuma pamatlikums.
Visuma pamatlikums – novest visu Visumu, kurš sastāv no viena vienīga ļaunuma, līdz absolūtai labestībai. (vairāk…)
Mākslīgā intelekta attīstība ir nonākusi līdz interesantām iespējām, kad dators spēj radīt gleznu pazīstama mākslinieka stilā par tēmu, kuru cilvēks tam uzdevis vārdos. Šo projektu dēvē par „Deli – 2”.
Rezultāti ir tik kvalitatīvi, ka tādēļ daudzi mākslinieki un dizaineri nākotnē var zaudēt darbu. Taču no otras puses mums atbrīvosies laiks, lai pildītu darbu, kuru nespēj paveikt mašīnas. (vairāk…)
Jautājums: Ja Zigmundam Freidam nebija atbildes uz jautājumu par dzīves jēgu, tas nozīmē, ka viņš centās cilvēku no šī jautājuma atslēgt?
Atbilde: Es gan neteiktu, ka Freids to nesaprata. Viņš vienkārši skaidri noteica robežas tur, kur šis jautājums bija reāli atrisināms no zinātniskā skatupunkta, no psihoanalītiķa ietekmes skatupunkta uz šo pasauli un reakcijas izpētīšanas, no psihologa mijiedarbības skatupunkta ar savu pacientu utt. (vairāk…)
Replika: Psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids apgalvoja, ja cilvēks jautā, kāda ir dzīves jēgu, tad tas ir psihisks traucējums.
Atbilde: No psihoanalītiķa skatupunkta viņam ir taisnība, tāpēc ka cilvēkam ir normāli, mierīgi jādzīvo savā dzīvnieciskajā stāvoklī. Bērni, sieva, darbs, daba, šī pasaule – viss ir radīts tādēļ, lai cilvēks sevi tajā īstenotu. (vairāk…)
Jautājums: Vai kabalists saprot cilvēkus labāk nekā psihologs?
Atbilde: Kabalists labāk izprot cilvēku būtību nekā psihologs. Taču no otras puses, iespējams, psihologs spēj labāk atrisināt cilvēka nelielās konkrētās problēmas nekā kabalists.
Jautājums: Kādos gadījumos jūs ieteiktu vērsties pie psihologa? (vairāk…)
Jautājums: Par to, ka senie filosofi Aristotelis, Platons un vēlāk arī Spensers ir daudz ņēmuši no kabalas, liecina minējumi viņu teorijās, ka cilvēciskā sabiedrība ir dzīvs organisms, kurā visi ir savstarpēji saistīti.
Kāpēc tā sanāk, ka vieni kļuva par kabalistiem un sasniedza Augstāko pasauli, bet citi palika par filosofiem? (vairāk…)
Jautājums: Kas cilvēkam jāizmaina, lai kļūtu laimīgs?
Atbilde: Jāredz tā pasaule, kurā viņš atrodas.
Jautājums: Vai tādēļ viņam ir jāmaina kādi arēji nosacījumi? (vairāk…)
Jautājums: Vienā traktātā es uzdūros postulātam: „Konkurences augstākā forma ir sadarbība”. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu dzīvotspējīgs, ja to ieviestu?
Atbilde: Tā, protams, ir lieliska kabalas ideja, tāpēc ka konkurence notiek iekšēji pašā cilvēkā. Cilvēkam ir jāpaceļas virs sevis, virs sava egoisma, lai savienotos ar citiem vienā kopīgā veselumā.
Tad mēs savstarpēji atklāsim milzīgu kopīgu spēku, kas mums sniedz absolūti jaunas iespējas, lai realizētos, izzinātu. Mēs ieraudzīsim citu telpu, citas iespējas, tāpēc ka, pieņemsim, apvienojoties desmit cilvēkiem, viņi jūtās kā viens kopīgs veselums. (vairāk…)
Jautājums: Kad mēs augstāko spēku dēvējam par Radītāju, mēs to it kā personificējam. Ja garīgā telpa ir apziņas lauks, vai tad ir iespējams runāt par subjektu, kuram šī apziņa pieder?
Atbilde: Nē. Subjekta nav.
Jautājums: Kā apziņa var būt bez subjekta, bez „es”? (vairāk…)
Jautājums: Vai var teikt, ka kolektīvā apziņa ir kvalitatīvi jauns līmenis, un, ka kabala nodarbojas ar to, ka māca cilvēkiem iziet jaunā realitātes uztveres līmenī?
Atbilde: Nē, es tā neteiktu, tāpēc ka šajā gadījumā apziņai jābūt absolūti pretējai pasaulīgajai apziņai.
Ja mēs visu saņemam sevī un mūsu dabiskajās sensenajās vēlmēs sajūtam šo attēlojumu, kā, piemēram, fotoaparātā, tad kabalistiskā uztvere ir absolūti citāda. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana