Kāds ir Dabas raksturs? Dabā pastāv aptuveni 20 konstantes, kuras nosaka, kas un kā var pastāvēt. Ja vien fundamentālie dabas spēki būtu mazliet spēcīgāki vai vājāki, nebūtu planētu, zvaigžņu, galaktiku, arī dzīves – Universs nekad nebūtu piedzimis.

Dabā ir ļoti trausls līdzsvars, kas izveidojās pateicoties fundamentālo likumu darbībai. Mazākā kļūme – un dzīve uz Zemes izbeigsies, bet Universs sabruks. Mums jāatzīst, ka dzīve parādījās unikālu apstākļu sagadīšanās dēļ. (vairāk…)

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

P. Teijārs de Šardēns

…Var paredzēt – ja mēs virzamies uz cilvēciskās zinātnes ēru, tad šī ēra būs augstākā pakāpē zinātnes ēra par Cilvēku – izzinošais Cilvēks, beidzot, ievēros, ka Cilvēks kā „izzināšanas priekšmets” – tā ir atslēga attiecībā uz visu zinātni par dabu.

Mūsdienu racionālisms

N. N. Moisejevs

Mūsdienu zinātnes pasaules uzskata fenomenu es redzu tieši tajā, ka interpretāciju (to skaitā arī nezinātnisko) daudzuma dēļ tomēr rodas kāda vienota hologrāfiska aina, kura noteicoši ietekmē mūsdienu civilizācijas veidošanos.

Domas

B. Paskāls

Pēdējam prāta secinājumam ir jābūt atzinumam, ka pastāv bezgalīgs lietu skaits, kas to pārspēj. Vājš ir tas prāts, kurš nenonāk līdz šādai apziņai.

N. Berdjajevs

Cilvēkā krustojas visi esamības apļi. Esamības atminēšana cilvēkam ir apslēpta cilvēkā. Turklāt arī pats Cilvēks ir milzīga mīkla attiecībā pret sevi pašu, tāpēc ka viņš liecina par augstākās pasaules eksistenci.

K. Jaspers

Par to, kas notiks, mums nepavēstīs bezierunu autoritāte. Par to ar savu esamību mums pateiks Cilvēks, kurš dzīvo. Prognozes uzdevums, kas virzīts uz atmodu, var būt tikai viens: atgādināt Cilvēkam par sevi pašu.

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Viedoklis (M.Miežkovskis, fizikas un matemātikas zinātņu doktors, biologs): Acīmredzami, ka biosfēras entropija nepārtraukti samazinās. Tas nozīmē, ka matērija, kas piedalās biosfēras veidošanā, kļūst arvien vairāk organizēta. Dzīve izaicina Otro termodinamikas likumu, kurš nosaka, ka jebkuras sistēmas entropijai ir jāpalielinās. Vēl neatklātie dabas likumi atbild par organismu un biosfēras pašorganizāciju.

Replika: Pastāv likumi, kas darbojas makropasaulē, mikropasaulē, pasaulē, kas darbojas saskaņā ar saņemšanas īpašību, kā arī pasaulē, kas darbojas saskaņā ar atdeves īpašību – garīgajā pasaulē, spēku un informācijas pasaulē. Turklāt tā arī sastāv no 5 līmeņiem, kurus dēvē par  piecām pasaulēm, katrā no kurām, kaut arī tās visas darbojas pēc atdeves principa, komutācijas un funkcionēšanas likumi ir atšķirīgi un pat apgriezti, pēc principa „kas nav pieņemams augstākajam – atbalstāms zemākajā”.

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Ziņojums (Plos ONE interneta-žurnāls): Pazīstamā ģeoloģiskā formējumā Birdžesšeils, kas atrodas Kanādas Klinšu kalnu daļā, ir atklāta dīvaina būtne, kas dzīvoja pirms aptuveni 505 miljoniem gadu un kurai bija līdz šim neredzēta barības piegādes sistēma.

Dzīvniekam bija kausveida veidojums, kurā atradās jau zināmā sistēma un iekšējie orgāni. Tas atgādināja tulpes ziedpumpuru un atradās uz „kāta” virsotnes, kura apakšdaļa beidzās ar diskveida izaugumu, kas piestiprināts jūras dibenam. Kopējais būtnes garums, kuru nosauca par Siphusauctum gregarium, sastādīja 20 cm.

Kembrija radījums nodarbojās ar filtrāciju, iesūcot ūdeni caur sīkiem caurumiem „kausā”. (vairāk…)

Tēma: Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Mēs eksistējam vienotā realitātē, bezgalības pasaulē, taču uztveram no tās tikai to daļu, kuru spējam apzināties, un tajā veidā, to fragmentu, kuru veido mūsu īpašības no visas bezgalības pasaules. Tomēr jebkurā gadījumā mēs pastāvīgi esam pieslēgti bezgalības pasaulei, no turienes saņemam spēkus un visas izmaiņas mūsos notiek no pieslēgšanās tai.

Tādējādi mēs apgūstam, ka jebkuras izmaiņas noris pateicoties ma”n pacelšanai augšup no mums cauri visām pasaulēm uz bezgalības pasauli un lejup nonāk pie mums kā ma”d. Tāpat jebkuras izmaiņas rada jaunu parcufu – stāvokli, bet saikne starp tiem tāpat caur bezgalības pasauli saskaņā ar noteikumu „augstākā malhut kļūst par zemākā keter”. Turklāt tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka malhut iegūst bezgalības pasaules īpašības un, pateicoties tam, kļūst par keter īpašību. (vairāk…)

Tēma: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc jūs apgalvojat, ka psiholoģija ir radniecīga kabalai?

Atbilde: Viss ir atkarīgs ne no īstenības, ne no paša priekšmeta, bet no tā, kā mēs to saprotam. Turklāt mūsu izpratne ar laiku mainās. Lūk, piemēram, šodien mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikmetā, kas īpaši attiecas uz mūsu apziņas pārmaiņām attiecībā uz pasauli un mūsu attieksmi pret to.

Gadsimtu gaitā Kabala tika uzskatīta par mistiku un kabalisti – par mistiķiem, bet viņu nodarbošanos saistīja ar zīlēšanām, sazvērestībām un nākotnes pareģošanām. Skat. Vikipēdijā par rabīnu Kaduri un citiem. (vairāk…)

Tēma: Jautājumi un atbildes, Kabala, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.

Kabalas zinātne ļauj man izsaukt trešo spēku, ar kura palīdzību es vadīšu savu attīstību. Gaismas spēks joprojām virza manu ekspresvilcienu uz priekšu, un te ar neko nevar līdzēt. Taču es varu izmantot papildspēku, lai savā garīgajā izaugsmē virzītos uz priekšu apzināti un jutekliski, izprotot procesu, zinot, kas tas ir par vilcienu, uz kurieni, un ar kādu nolūku tas steidzas, kas to motivē utt. Tiekot ar visu to skaidrībā, es ieraudzīšu, kāds blakusspēks man ir nepieciešams, un ko es varēšu ar tā palīdzību izmainīt. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Globalistika (no lat. Globus – zemeslode, zinātne par vispārējo) – zinātne, kas studē cilvēces un pasaules attīstības likumsakarības vienotībā, reālos Zemes nosacījumos, kuros ietilpst gan Zemes galīgie izmēri, kas ierobežoti ar dabas resursiem, gan antropogēnā pārslodze. Pasaule – tā ir cilvēce un tās apkārtējā vide.

Globalistika aptver vienotu pasauli ar vienotu skatienu un apraksta šo pasauli, tās attīstības dinamiku, tās iekšējās kopsakarības ar apkopoto parametru vienoto sistēmu.

Globalistika studē cilvēces attīstības kopējas likumsakarības kvantitatīvā veidā, un konstruē vadāmās dzīvesspējīgās pasaules iekārtas kvantitatīvos modeļus antropogēni pārslogotās Zemes nosacījumos. Globalistika harmoniski savieno fundamentālus un lietišķus pētījumus un izstrādes.

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Žurnāls „Physics Essays” (A. Sorlijs, D. Fiskarleti, D. Kleiners no ZPI „Bistra”): Ņūtona ideja par laiku kā absolūtu lielumu nav pareiza. Pasaules ainai vairāk atbilst: laiks, kas mēra izmaiņu secību.

Parasti mēs laiku uzskatām par absolūtu fizikālo lielumu, par neatkarīgu pārmaiņu (t uz grafiku horizontālās ass demonstrē fizikālās sistēmas evolūciju). Taču patiesībā mēs nekad nemēram pašu t. Mēs mērām objekta īpašības: frekvenci, ātrumu utml.

Citādi sakot, reāli eksistē objekta īpašību maiņa un (tēlaini) pulksteņa rādītāju kustība, bet mēs samērojam pirmo ar otro, lai izmērītu objekta īpašības. t – pats par sevi matemātisks lielums un nepastāv realitātē.

Tas nenozīmē, ka laiks nepastāv, bet norāda uz to, ka tas saistīts ar telpu, nevis eksistē pats par sevi, un ka laiks nav absolūts.

Uz to vēl norādīja Einšteins: „Laiks nepastāv neatkarīgi, ir tikai notikumu secība, pēc kuriem mēs to mērām. Laiks – tā ir notikumu secība”.

Replika: Tieši tā, lūk, zinātnieku uzskats pietuvojas kabalistu zinībām. „Desmit Sfirotu Mācībā” 1. nod. uzreiz tiek dots laika definējums kā notikumu secība, nevis kā eksistējošs patstāvīgi. To pašu definējumu dod arī ARI (16. gadsimts), bet viņš to aizguva no Zoar Grāmatas (m. ē. 2. gs.).

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Internetā pastāvīgi saduras divi viedokļi attiecībā uz augu un dzīvnieku evolūciju: darvinistiskais un kreacionistiskais. Ko par to klāsta kabala?

Atbilde: Patiesībā Darvinam taisnība gandrīz visā. Iespējams, pat šī piebilde lieka, jo viņu vienkārši nepareizi saprata. Viņš bija dziļi reliģisks cilvēks. Evolūcija patiešām iet secīgā ceļā, kur viens izriet no cita. Posmveida attīstība ielikta dabā, un mēs nevaram to noliegt. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→