Category Archives: Kabala un citas zinātnes

Uzzināt visu par sevi

Jautājums: Kas cilvēkam jāizmaina, lai kļūtu laimīgs?

Atbilde: Jāredz tā pasaule, kurā viņš atrodas.

Jautājums: Vai tādēļ viņam ir jāmaina kādi arēji nosacījumi? (vairāk…)

Konkurences augstākā forma – sadarbība

Jautājums: Vienā traktātā es uzdūros postulātam: „Konkurences augstākā forma ir sadarbība”. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu dzīvotspējīgs, ja to ieviestu?

Atbilde: Tā, protams, ir lieliska kabalas ideja, tāpēc ka konkurence notiek iekšēji pašā cilvēkā. Cilvēkam ir jāpaceļas virs sevis, virs sava egoisma, lai savienotos ar citiem vienā kopīgā veselumā.

Tad mēs savstarpēji atklāsim milzīgu kopīgu spēku, kas mums sniedz absolūti jaunas iespējas, lai realizētos, izzinātu. Mēs ieraudzīsim citu telpu, citas iespējas, tāpēc ka, pieņemsim, apvienojoties desmit cilvēkiem, viņi jūtās kā viens kopīgs veselums. (vairāk…)

Radītājs un apziņa

Jautājums: Kad mēs augstāko spēku dēvējam par Radītāju, mēs to it kā personificējam. Ja garīgā telpa ir apziņas lauks, vai tad ir iespējams runāt par subjektu, kuram šī apziņa pieder?

Atbilde: Nē. Subjekta nav.

Jautājums: Kā apziņa var būt bez subjekta, bez „es”? (vairāk…)

Uztvert pasauli tādu, kāda tā ir

Jautājums: Vai var teikt, ka kolektīvā apziņa ir kvalitatīvi jauns līmenis, un, ka kabala nodarbojas ar to, ka māca cilvēkiem iziet jaunā realitātes uztveres līmenī?

Atbilde: Nē, es tā neteiktu, tāpēc ka šajā gadījumā apziņai jābūt absolūti pretējai pasaulīgajai apziņai.

Ja mēs visu saņemam sevī un mūsu dabiskajās sensenajās vēlmēs sajūtam šo attēlojumu, kā, piemēram, fotoaparātā, tad kabalistiskā uztvere ir absolūti citāda. (vairāk…)

Pasaule – realitāte vai ilūzija? 2. daļa

Vai mēs izzinām dabisko parādību būtību?

Materiālajā realitātē, kas tiek attēlota mūsu sajūtās, eksistē reālas parādības, kuru būtību mums nav dots izzināt pat iztēlē. Piemēram, elektrība un magnētisms, taču mēs nešaubāmies par to reālumu.

Mūsu zināšanas, to izpausme mūs absolūti apmierina, un mums nav absolūti svarīgi, ka mums nav ne vismazākā priekšstata par to būtību. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)

Savienošanās dzīvā matērija

Savienošanās starp mums ir īpašs materiāls, kuram ir tāda īpaša īpašība, ka tajā spēj eksistēt dzīvības formas.

Sākumā viļņus veido elementārdaļiņas: elektroni, protoni, mezoni, bozoni utt. Šīs nedzīvās daļiņas, kurās eksistē atsevišķi pluss un mīnuss, sāk savienoties: elektrons savienojas ar pozitronu, un starp tiem nostājas neitrons, lai savienotu plusu ar mīnusu un neļautu tiem vienam ar otru veidot īssavienojumu. Šādi tie veido formas, kuras dēvē par „atomiem”. (vairāk…)

Atklājot nezināmo

Jautājums: Mūsu pasaules zinātnieki nepārtraukti strīdas un viens otram nepiekrīt, katrs izvirzot savu teoriju. Kā tas notiek zinātniekiem kabalistiem?

Atbilde: Ja zinātnieks kabalists precīzi iztēlojas, kur viņš atrodas un runā tikai no izzināšanas līmeņa, neskarot to, ko nav atklājis, tas ir īstens zinātnieks, kura secinājumiem var uzticēties. (vairāk…)

Kāpēc mums jāzina Augstākās pasaules likumi?

Replika: Ļoti žēl, ka kabala nespēj izskaidrot Augstākās pasaules likumus. Eksistē vairāk nekā 200 fizisku materiālās pasaules likumu, kuri ir atklāti un ļoti skaisti aprakstīti.

Atbilde: Šie likumi ir aprakstīti, tāpēc ka cilvēks tos ir atklājis, jo atradies tādās pašās īpašībās. Tikai tāpēc viņš tos ir atklājis un izzinājis. Taču, ja cilvēkā nav garīgās īpašības, viņš neko nespēj izdarīt, – tikai klausītie, ko viņam stāsta kabalisti. (vairāk…)

Bez gaismas nekas neeksistētu

Replika: Atbilstoši fizikas likumiem, eksistē aktīvas gaismas daļiņas – fotoni, kuri ir elektromagnētiski mijiedarbības nesēji un saista atomus un molekulas, no kuriem sastāv cilvēks. Faktiski gaisma (fotoni) mūs satur kopā. Ja nebūtu gaismas, mūsu ķermeņi sadalītos atomos.

Atbilstoši kabalai gaisma satur visu sistēmu. (vairāk…)

Apziņa: ārpus kategorijām laiks un telpa

Jautājums: Viens no galvenajiem dabas likumiem ir enerģijas nezūdamības likums. Ja nekas nezūd, tad iespējams arī mēs nezūdam. Kas notiek ar mūsu apziņu, kad mēs nomirstam?

Atbilde: Dabā nekas nezūd, bet gan pāriet no viena stāvokļa citā. Nav jēdziena „zūd”. Tāpēc apziņa pāriet no viena stāvokļa citā, no viena nesēja citā, – ja vien apziņa vispār atrodas mūsos! (vairāk…)