Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.

Kabalas zinātne ļauj man izsaukt trešo spēku, ar kura palīdzību es vadīšu savu attīstību. Gaismas spēks joprojām virza manu ekspresvilcienu uz priekšu, un te ar neko nevar līdzēt. Taču es varu izmantot papildspēku, lai savā garīgajā izaugsmē virzītos uz priekšu apzināti un jutekliski, izprotot procesu, zinot, kas tas ir par vilcienu, uz kurieni, un ar kādu nolūku tas steidzas, kas to motivē utt. Tiekot ar visu to skaidrībā, es ieraudzīšu, kāds blakusspēks man ir nepieciešams, un ko es varēšu ar tā palīdzību izmainīt. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Globalistika (no lat. Globus – zemeslode, zinātne par vispārējo) – zinātne, kas studē cilvēces un pasaules attīstības likumsakarības vienotībā, reālos Zemes nosacījumos, kuros ietilpst gan Zemes galīgie izmēri, kas ierobežoti ar dabas resursiem, gan antropogēnā pārslodze. Pasaule – tā ir cilvēce un tās apkārtējā vide.

Globalistika aptver vienotu pasauli ar vienotu skatienu un apraksta šo pasauli, tās attīstības dinamiku, tās iekšējās kopsakarības ar apkopoto parametru vienoto sistēmu.

Globalistika studē cilvēces attīstības kopējas likumsakarības kvantitatīvā veidā, un konstruē vadāmās dzīvesspējīgās pasaules iekārtas kvantitatīvos modeļus antropogēni pārslogotās Zemes nosacījumos. Globalistika harmoniski savieno fundamentālus un lietišķus pētījumus un izstrādes.

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Žurnāls „Physics Essays” (A. Sorlijs, D. Fiskarleti, D. Kleiners no ZPI „Bistra”): Ņūtona ideja par laiku kā absolūtu lielumu nav pareiza. Pasaules ainai vairāk atbilst: laiks, kas mēra izmaiņu secību.

Parasti mēs laiku uzskatām par absolūtu fizikālo lielumu, par neatkarīgu pārmaiņu (t uz grafiku horizontālās ass demonstrē fizikālās sistēmas evolūciju). Taču patiesībā mēs nekad nemēram pašu t. Mēs mērām objekta īpašības: frekvenci, ātrumu utml.

Citādi sakot, reāli eksistē objekta īpašību maiņa un (tēlaini) pulksteņa rādītāju kustība, bet mēs samērojam pirmo ar otro, lai izmērītu objekta īpašības. t – pats par sevi matemātisks lielums un nepastāv realitātē.

Tas nenozīmē, ka laiks nepastāv, bet norāda uz to, ka tas saistīts ar telpu, nevis eksistē pats par sevi, un ka laiks nav absolūts.

Uz to vēl norādīja Einšteins: „Laiks nepastāv neatkarīgi, ir tikai notikumu secība, pēc kuriem mēs to mērām. Laiks – tā ir notikumu secība”.

Replika: Tieši tā, lūk, zinātnieku uzskats pietuvojas kabalistu zinībām. „Desmit Sfirotu Mācībā” 1. nod. uzreiz tiek dots laika definējums kā notikumu secība, nevis kā eksistējošs patstāvīgi. To pašu definējumu dod arī ARI (16. gadsimts), bet viņš to aizguva no Zoar Grāmatas (m. ē. 2. gs.).

Avots krievu valodā

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Internetā pastāvīgi saduras divi viedokļi attiecībā uz augu un dzīvnieku evolūciju: darvinistiskais un kreacionistiskais. Ko par to klāsta kabala?

Atbilde: Patiesībā Darvinam taisnība gandrīz visā. Iespējams, pat šī piebilde lieka, jo viņu vienkārši nepareizi saprata. Viņš bija dziļi reliģisks cilvēks. Evolūcija patiešām iet secīgā ceļā, kur viens izriet no cita. Posmveida attīstība ielikta dabā, un mēs nevaram to noliegt. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→