Category Archives: Izraēla un pasaules tautas

Karogs – idejas simbols

Katrai no divpadsmit Izraēlas cilšu apmetnēm ir savs karogs – ivritā „degel”, no vārdiem „geula” un „ledaleg”, tas nozīmē „pārlekt”, jo Izraēlas tauta šķērso tuksnesi, lai no viena līmeņa pārietu uz nākamo.

Tāpēc uzsākot virzību viņi paceļ karogu – izvirzītā mērķa simbolu. Bez tā nav iespējams virzīties uz priekšu, tam ir nepieciešama nopietna motivācija!

Karogs garīgajā darbā simbolizē ideju – pārvarēt savu egoismu, absolūti atteikties un pilnīgi atdalīties no egoisma, lai to izmantotu atdeves vārdā.

Tāpēc karogs arī materiālajā pasaulē katrai tautai ir idejas simbols, kā sakne un zars. Tādēļ, ka tas, kas eksistē garīgajā pasaulē, atspoguļojas mūsu pasaulē un cilvēks tādā veidā rīkojas neapzināti pat nezinot no kurienes tas rodas.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 11.02.2015.

Avots krievu valodā

Misija ir iespējama

Jautājums: Kāpēc ebreji izklīda pa visu pasauli un kā viņi var izpildīt savu misiju?

Atbilde: Cilvēces evolūcijas uzdevums ir visus virzīt uz augstākā spēka atklāsmi.

Grupa, kas kopā ar Ābramu izgāja no Babilonas, sastāvēja no cilvēkiem, kuri bija spējīgi sasniegt garīgo līmeni, viņi pieņēma Ābrama aicinājumu un saskaņā ar ideoloģijas principiem izveidoja tautu.

Rezultātā šī tauta ar Mozu priekšgalā – Ābrama darba turpinātāju – piekrita pieņemt galveno Toras likumu: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” un pildīt vienam pret otru savstarpējo galvojumu. Tāpēc, lai ko mēs dzīvē darītu, mums ir jāseko tikai šim mērķim. (vairāk…)

Divi ceļi, kas ved uz vienu mērķi

Jautājums: Ja daba jebkurā gadījumā darīs savu, kāpēc mums ar to jācīnās, jo tā vai citādi mēs sasniegsim galīgo mērķi?

Atbilde: Pravieši paredzēja cilvēces nākotni.

Pravietis ir cilvēks, kuram ir saikne ar Radītāju, viņš ir sasniedzis tādu atdeves un mīlestības īpašību, ka var izveidot saikni starp sevi un citiem, kas līdzinās Radītāja īpašībai. (vairāk…)

Jetrusa atgriešanās

Jetrus tomēr uzstāja, ka jāatgriežas Midiānā. Man ir pārliecinoši iemesli, lai tur atgrieztos viņš skaidroja Mozum. Es Midiānā atstāju ne tikai savu īpašumu, es vēlos mācīt Toru un pievērst ticībai visu savu ģimeni un draugus, kuri man ir dzimtenē.

Turklāt, kad es no turienes aizgāju, bija iestājies sausuma gads. Es aizņēmos naudu no dažādiem cilvēkiem, lai atbalstītu nabagos. Ja es neatgriezīšos, mani aizdevēji nodomās, ka es mēģinu izvairīties no parādu atmaksas. Padomā par to, ka es esmu vajadzīgs Midiānā, nevis šeit. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]

Ja sacīto tulkosim labošanās valodā, tad visu, ko iepriekš cilvēks absorbējis sevī, viņam ir jāizvelk uz āru un jāizlabo. Viss notiek cilvēkā un viņam jārēķinās tikai ar sevi. (vairāk…)

„Tici – pasaules tautām piemīt gudrība”

Mozus argumenti pārliecināja Jetrusu atstāt savus dēlus ebreju apmetnē. Jetrusa mazdēli nonāca Izraēlas zemē un kā Mozus bija solījis saņēma auglīgās Jērika zemes, un tām piederošās apkaimes.

Galu galā viņi kļuva par izciliem Toras zinātājiem. Jetrusa pēcnācēji bija slaveni Sinedrija vadītāji, kuri mācīja Toru visai Izraēlas kopienai. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]

Tie no Izraēlas tautas, kuriem bija vislielākās egoistiskās vēlmes, spēja tās izlabot un kļūt par paaudzes dižajiem. Viņi pārspēja cilšu vadoņus, piemēram, kā Rabīns Akiva. (vairāk…)

Dvēseles alkas pēc apsolītās zemes

Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē. [Tora, Pravieši, Ecēhiēla grāmata, 36:24]

Vēsturiski izveidojies, ka ebreji savā zemē nonāca piespiedu kārtā ar pasaules tautu spiedienu un vajāšanu.

Turklāt viņiem bija jāatsakās no savas reliģijas, jo reliģija aicināja viņus sēdēt un gaidīt Mašiahu (mesiju), kurš, kā sacījis pravietis Ecēhiēls, atbrīvos tautu no ciešanām.

Reliģiozie ebreji, gaidot Mašiahu, nesteidzās atgriezties no diasporas. Un tikai tie, kuri atteicās no reliģijas saprata, ka savu valsti viņi spēs izveidot tikai Izraēlas zemē. (vairāk…)

Ābrams – atdeves īpašība

Jautājums: Ko nozīmēja Ābrama aicinājums Babilonas iedzīvotājiem?

Atbilde: Ābrams ir atdeves īpašība (hesed), mīlestības īpašība nelielā līmenī.

Viņš aicināja babiloniešus atcerēties, cik veiksmīgi viņi sadarbojās viens ar otru, kad atradās neliela egoisma līmenī. Un tagad viņš uzskatīja, ka nepieciešams pacelties virs egoisma, kas atdala viņus vienu no otra un ka jādzīvo kā iepriekš – mīlestībā un draudzībā. (vairāk…)

Svētās pilsētas parastie akmeņi

Jautājums: Visās trijās reliģijās Jeruzaleme tiek uzskatīta par svēto pilsētu. Kāpēc pastāv ļoti īpaša attieksme pret šo pilsētu, it kā tā savienotu cilvēku ar augstāko spēku?

Atbilde: „Jeruzaleme” nozīmē „ideālā pilsēta”. Tas ir garīgs jēdziens, kas materiālo pilsētu, tās akmeņus neapvelta ar svētumu.

Cilvēks ir sarežģīta būtne, un viņu ietekmē cilvēciskās ticības spēks, placebo spēks, viņa pārliecība. Tāpēc atbraucot uz Jeruzalemi cilvēki jūt, ka šī ir īpaša vieta.

Taču šo īpašo svēto vietu rada paši cilvēki ar savu attieksmi pret šo pilsētu, taču materiālajā pilsētā nav nekāda svētuma. Visas atšķirības starp ģeogrāfiskajām vietām ir to garīgajās saknēs. (vairāk…)

Radīt Jeruzalemi sirdī

Jeruzaleme ir garīgs jēdziens, kas nozīmē atdevi tuvākajam. Visas garīgās definīcijas norāda uz dažādām atdeves pakāpēm, iziešanu no sava egoisma, sastapšanos ar citiem, iekļaušanos apkārtējos un viņu pietuvināšanu sev, lai kalpotu viņiem. Atdevi tuvākā labā dēvē par cilvēka garīgo pasauli.

Jeruzaleme ir īpašs atdeves veids. Mēs atdodam pateicoties savai sirdij, savām vēlmēm, kuras kopsummā ir 613. Tas viss kopā veido mūsu jauno vēlmi atdot, kur viens pakāpiens tiek dēvēts par „Jeruzalemi”, kas nozīmē – īpaša attieksme pret citiem un mīlestības augstums. (vairāk…)

Kopīgās dvēseles hierarhija

Jautājums: Kurš garīgajā hierarhijā var vistuvāk pietuvināties atdeves īpašībai?

Atbilde: Garīgā pasaule ir spēki. Uz tiem balstās viss.

Vistuvāk atdeves īpašībai ir koeni, kuri ir iekšējā kopīgās dvēseles daļa, tad nāk leviti, kuri pulcējas apkārt viņiem, un visbeidzot Izraēlas tauta.

Un aiz Slavas Mākoņa (apkārtējās gaismas) atrodas „erev rav” (lielais salašņu pūlis). Kaut arī viņi riņķo apkārt, meklējot to, ko varētu sev sagrābt, tomēr nespēj ienākt iekšienē, tādēļ ka nepieņem atdeves īpašību – strādāt Radītāja labā atdeves dēļ, citu laimes labā.

Runa ir par kvantitatīvu un kvalitatīvu spēku samēru vienotā sistēmā, ko dēvē par „kopīgo dvēseli”.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 24.12.2015.

Avots krievu valodā