Kategorija arhīvs: Izraēla un pasaules tautas

Brīvās izvēles ēra

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Nav viegli runāt par Katastrofu, ņemot vērā, ka šī tēma cieši saistīta ar cilvēku jūtām. Daudz mierīgāk mēs varam apspriest karus, kuri norisinājās pirms tūkstošiem gadu, kaut gan tad tie dažkārt notika tautas vidū – piemēram, starp ellinistiem un tiem, kuri pieturējās pie sākotnējiem principiem. Taču kopumā Izraēlas tauta, protams, ne mazums karoja ar ārējiem ienaidniekiem: romiešiem un citiem.

Mēs zinām, ka pagātnē visi kari bija Israēla neatbilsmes savam uzdevumam rezultāts. Zināms no TANAHa un Gemaras, ja Israēla tauta būtu rīkojusies pareizi, neviena tauta nevaldītu pār mums. Bāls Sulams raksta par to rakstā „Galvojums”, un vēl agrāk ARI sacīja, ka, ja mēs būtu palikuši viens otram par galvotājiem kā Pirmā Tempļa pakāpē un nebūtu no turienes nokrituši, tad nešķīstie spēki nebūtu saņēmuši varu pār mums. (vairāk…)

Dot priekšroku iekšējam

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „priekšvārds Zoar Grāmatai”, 71. p.: Ja ikviens no mums pieņems ar visu dvēseli un visu savu būtību pienākumu celt godā tagad un turpmāk Toras iekšējo daļu un atvēlēt tai cienīgu vietu saskaņā ar tās nozīmi attiecībā uz ārējo daļu, tad katrs no mums izpelnīsies stiprināt savu iekšējo daļu, tas ir, kategoriju „Israēls” sevī – dvēseles vajadzības – virs savas ārējās daļas, tas ir, „pasaules tautām” sevī – ķermeņa vajadzībām.

Turpretim pasaules tautu iekšējā daļa – taisnie – stiprināsies un pakļaus to ārējo daļu – postītājus. Tāpat arī pasaules iekšējā daļa – Israēls – pārspēs visā savā cēlumā un tikumībā pasaules ārējo daļu – tautas. Un tad visas pasaules tautas apzināsies un pieņems Israēla pārspēku pār tiem un piepildīs pravieša Jesajas vārdus: „Viņi atnesīs tavus dēlus uz lauku, un tavas meitas tiks nestas uz pleciem”. (vairāk…)

Nacisma saknes

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Raksti par pēdējo paaudzi”: Kļuvis skaidrs, ka pasaule kļūdaini uzskata nacismu tikai par Vācijas augli, tostarp tas ir demokrātijas un sociālisma sekas, kas palika bez reliģijas, morāles un pasaules tiesas. Un ja tā, tad visas tautas šajā aspektā ir vienlīdzīgas un nav nekādas cerības, ka ar sabiedroto uzvaru nacisti atmirs, tāpēc ka rīt, piemēram, nacismu pieņems anglosaksi – turklāt arī viņi dzīvo demokrātu un nacistu pasaulē.

Ja neizlabot demokrātiju un sociālismu, ja neiekļaut tos pareizi labošanās procesā, tad tieši no tiem atzarojas nacisms. Un tas norisinās nevis kaut kur, bet mūsdienu pasaulē. Vācija 20. gadsimtā bija progresīvākā valsts ar progresīvāko zinātni un bagātu kultūru, taču sabiedrības attīstība tur ieņēma nacisma formas. (vairāk…)

Nacisms: vairs nekad?

No nodarbības, kas tika veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 67. p.: Ja cilvēks no Izraēlas tautas cildina un vērtē savu ārējo daļu – „pasaules tautas” – virs „Israēla” kategorijas sevī, tad ārējā daļa „pacelsies tev pāri arvien augstāk un augstāk, bet tu pats” – iekšējā daļa – „nolaidīsies arvien zemāk un zemāk”. Tad ar savām darbībām viņš noved pie tā, ka ārējā pasaules daļa kopumā – pasaules tautas – paceļas arvien augstāk un augstāk, ņem virsroku pār Iraēlas tautu un nogāž to pīšļos un Izraēlas dēli – pasaules iekšējā daļa – nolaižas arvien zemāk un zemāk.

Tā notiek kopš Makabeju un ellinistu laikiem, kuri vēl Otrā Tempļa laikmetā pārņēma grieķu kultūru un aktīvi centās izplatīt to tautā. Ja veikt visas vēstures dziļu analīzi, mēs redzēsim, ka katrreiz, kad bija iespēja izvairīties no lielām problēmām, mēs to nedarījām. (vairāk…)

Israēls: ar dzimšanas tiesībām vai saskaņā ar mērķi

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Jautājums: Uz kādu pasaules daļu attiecas neebreji, kuri studē kabalu?

Atbilde: Šodien viņi attiecas uz „Israēls” kategoriju.

Ja agrāk termins „Israēls” nozīmēja „tauta” materiālajā nozīmē, tad šodien tas – cilvēki, kuri tiecas „taisni pie Radītāja” (jašar–Eļ), tas ir, garīgais jēdziens. Šodien vairs nav svarīgi, no kā esi piedzimis, bet svarīgi ir tas, vai tu pieņem labošanās metodiku, vai tev ir dzirkstele sirdī (•). Attiecīgi tai tu tiec dēvēts „Israēls”. Taču, ja tev tās nav, tu attiecies uz „pasaules tautu” kategoriju. Lūk, no tā arī izriet, ka šodien tu vari būt no „pasaules tautām”, bet rīt kļūt par „Israēlu”. Jebkurā gadījumā gala rezultātā visiem ir jānonāk pie mērķa. (vairāk…)

Tiecoties pie Radītāja

Jautājums no angļu bloga: Ebrejiem ir jāapvienojas un jākļūst par gaismu tautām. Tomēr Izraēlas tautas iekšienē ir tik daudz domstarpību, ka vienīgais periods, kad tā patiešām bija vienota – kara laikā par neatkarību (pēc milzīgām ciešanām Katastrofā) un sešdienu kara laikā (totālās iznīcināšanas bīstamības dēļ). Vai mums jāiziet arvien lielākas nežēlīgas ciešanas, lai apzinātos mūsu savienošanās nepieciešamību?

Atbilde: Runa iet nevis par ebrejiem pēc izcelsmes, bet par Israēlu – tie, kuri tiecas pie Radītāja, neatkarīgi no nacionalitātes – tiem ir jāapvienojas un jāved aiz sevis visa pasaule pie Radītāja.

Kabalā dvēselēm nav nacionalitātes, bet ir tikai to attīstības līmenis. Kādreiz arī Ābrams atlasīja savus skolniekus un nosauca viņus Israēls – tie, kuri tiecas pie Radītāja.

Avots krievu valodā

Tautas kalpi

Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.

Mēs domājam, ka priesteri – tas ir kas atdalīts no tautas, kaut kur pašā augstumā. Gluži otrādi, „kalpotāju valstība” – tie, kas iet tautā un rūpējas par to kā par zīdaini, līdz viņš pacelsies augšup un izaugs līdz galīgai saplūsmei ar Radītāju. Koena pienākums – novest tautu pie tāda stāvokļa.

Gaisma iedarbojas uz vēlmes augšējiem slāņiem, kuri dēvēti par Koeniem, Levītiem, Israēlu. Un tad šie vēlmes slāņi strādā ar pārējiem slāņiem. Līdz galīgajai labošanai šī piramīda nemainās. Taču, kad labošanās beigās atnāk „daudzpusīga un apkopojoša” (rav paalim umekabcieļ) gaisma, tā pārvērš visu šo piramīdu aplī. (vairāk…)

Kopējās augšupejas priekšvakarā

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Ābrams brīnījās, nesaprasdams, no kurienes Israēls ņems tik lielas vēlmes, lai izpelnītos atdevi, – līdz Radītājs viņam sacīja, ka Torai un baušļiem pieliktās pūles sagatavos viņus Ēģiptes trimdā…

Un Ābrams jautāja: „Tas attiecas uz tiem, kas nodarbojas ar Toru. Taču ko darīt tiem, kas nodarbojas ar pasaules lietām? Kā viņiem dabūt šīs vēlmes?” Atbilde dota Midrašā: Israēls netiks atbrīvots, līdz nekļūs par vienotu veselumu kā viens ķermenis…

Šeit mēs redzam, ka mums ir jāapvienojas ar pasauli, kura mums piegādā savas vēlmes. Mums pašiem vēlmju nav pietiekami. Tieši tāpat, izejot no Ēģiptes, mēs saņēmām ēģiptiešu vēlmes. (vairāk…)

Pastrādāt, lai rastos vēlme

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.

Tādu tilpni cilvēks iegūst tikai ar piepūles un baušļu pildīšanas nastas palīdzību, piespiešanas un karu ar ļauno sākotni rezultātā, ar daudziem šķēršļiem un rūpestiem. Šīs mocības un pūles Torā un baušļos piešķir dvēselei tilpni, lai tā būtu gatava saņemt visus baudījumus un labumus, kuru dēļ Radītājs radīja visus radījumus.

Mēs nevaram saņemt labumu un baudu bez smaga darba. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šis smagais darbs veido mūsos vēlmes, atbilstošas tam piepildījumam, kuru sagatavojis Radītājs. Nav iespējams iztikt bez šīm vēlmēm, bez nastas, bez smaga darba un īstām mocībām. Sacīts: „Ēd maizi ar sāli, ūdeni dzer nedaudz, guli uz zemes, dzīvo ciešanās un nodarbojies ar Toru”. Vispār ņemot, visa cilvēce iet cauri ciešanām, kas sliktākas par nāvi. (vairāk…)

Atklāt pasaulei gaismu

Jautājums: Es izlasīju grāmatu „Kabalists”, kurā tostarp stāstīts, kā Bāls Sulams pūlējās nodot pasaulei vēstījumu. Viņš pateica cilvēkiem visu, taču viņu nesadzirdēja. Kāpēc šodien pasaule mūs saklausīs?

Atbilde: Bāls Sulams dzīvoja mūsdienu vēsturiskā perioda sākumposmā un ļoti vēlējās paātrināt laiku. Pirms Otrā pasaules kara viņš mēģināja organizēt trīssimts ebreju ģimeņu pāceļošanu no Polijas uz Palestīnu.

Viņš vēlējās izveidot Jeruzalemē īpašu grupu, kuras locekļi strādātu mazā fabrikā, lai sevi nodrošinātu, un pastāvīgi atrastos kopā, pastāvīgi apvienotos. Viņš vēlējās saliedēt cilvēkus ar laikraksta „Narod” (Tauta) palīdzību. Viņš atgriezās Polijā, kad tur sākās strādnieku nemieri, – cerībā parādīt viņiem kursu uz vienotību… (vairāk…)