Kategorija arhīvs: Izraēla un pasaules tautas

Pastrādāt, lai rastos vēlme

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.

Tādu tilpni cilvēks iegūst tikai ar piepūles un baušļu pildīšanas nastas palīdzību, piespiešanas un karu ar ļauno sākotni rezultātā, ar daudziem šķēršļiem un rūpestiem. Šīs mocības un pūles Torā un baušļos piešķir dvēselei tilpni, lai tā būtu gatava saņemt visus baudījumus un labumus, kuru dēļ Radītājs radīja visus radījumus.

Mēs nevaram saņemt labumu un baudu bez smaga darba. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šis smagais darbs veido mūsos vēlmes, atbilstošas tam piepildījumam, kuru sagatavojis Radītājs. Nav iespējams iztikt bez šīm vēlmēm, bez nastas, bez smaga darba un īstām mocībām. Sacīts: „Ēd maizi ar sāli, ūdeni dzer nedaudz, guli uz zemes, dzīvo ciešanās un nodarbojies ar Toru”. Vispār ņemot, visa cilvēce iet cauri ciešanām, kas sliktākas par nāvi. (vairāk…)

Atklāt pasaulei gaismu

Jautājums: Es izlasīju grāmatu „Kabalists”, kurā tostarp stāstīts, kā Bāls Sulams pūlējās nodot pasaulei vēstījumu. Viņš pateica cilvēkiem visu, taču viņu nesadzirdēja. Kāpēc šodien pasaule mūs saklausīs?

Atbilde: Bāls Sulams dzīvoja mūsdienu vēsturiskā perioda sākumposmā un ļoti vēlējās paātrināt laiku. Pirms Otrā pasaules kara viņš mēģināja organizēt trīssimts ebreju ģimeņu pāceļošanu no Polijas uz Palestīnu.

Viņš vēlējās izveidot Jeruzalemē īpašu grupu, kuras locekļi strādātu mazā fabrikā, lai sevi nodrošinātu, un pastāvīgi atrastos kopā, pastāvīgi apvienotos. Viņš vēlējās saliedēt cilvēkus ar laikraksta „Narod” (Tauta) palīdzību. Viņš atgriezās Polijā, kad tur sākās strādnieku nemieri, – cerībā parādīt viņiem kursu uz vienotību… (vairāk…)

Pirms izšķirošā augšupejas ceļa

Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu. (vairāk…)

No Bezgalības uz Bezgalību

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Tora netika dota ciltstēviem, jo bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu, kas ir Toras pamats, nav cienīgi ievērot vienatnē. Šim nolūkam nepieciešama iepriekšēja visas tautas piekrišana.

Un tādējādi lieta stiepās garumā līdz Israēla dēlu iznākšanai no Ēģiptes, kad viņi kļuva cienīgi to ievērot. Tad vispirms viņiem tika taujāts: vai piekrīt katrs no tautas uzņemties šo bausli? Un pēc tam, kad tam piekrita, viņiem tika iedota Tora.

No kabalas pirmavotiem, tādiem kā „Ievads kabalas zinātnē”, „Desmit Sfirotu Mācība” un ARI darbs „Dzīvības Koks”, mēs uzzinām par garīgās pasaules uzbūvi, par dvēseles radīšanu – vienīgā radījuma un par to, kā šī dvēsele izgājusi sašķelšanos, sadaloties vairums daļās. Var sacīt, ka šīs daļas pastāvēja arī agrāk, taču saplūda vienotā nolūkā, vieotā nodomā, īpašā stāvoklī. (vairāk…)

Visa pasaule ir atkarīga no tiem, kuri tiecas augšup

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Israēla tautas uzdevums – sagatavot pasauli noteiktai attīrīšanai, lai tā spētu pieņemt mīlestības pret tuvāko principu, līdzīgi Israēlam. Katrs tajā iegulda savu artavu, un tādā veidā katrs no Israēla tautas vērš pasauli uz labestību.

Bezgalības Malhut labošanās noris posmveidā. Tajā ir daļas, kuras ir „caurspīdīgākas”, un kuras „primitīvākas”, tāpat kā ķermenī atrodas vairāk vai mazāk svarīgi orgāni. Šī atšķirība raksturīga sabojātības periodam, tajā pašā laikā pēc labošanās vairāk sabojātās daļas, iespējams, sasniegs lielu augstumu. (vairāk…)

„Ievadām” pasaulē labošanos

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Magnāts kā sitamais zēns

Es nesaprotu cilvēkus, kuri iznāk uz ielām un pieprasa, lai viņiem kaut ko dotu. Uz kāda pamata? Ja tu būtu mans bērns, tad cita lieta. Tomēr tas nebiju es, kas izsauca tavu nākšanu pasaulē – tad kāpēc man būtu tevi jānodrošina?

Pat ja arī esmu magnāts. Un tad? Es nopelnīju savu naudu – un kāds tev ar to sakars? Kas šeit neatbilst taisnīgumam? Kas nav pēc likuma? Kāpēc no manis kaut ko pieprasa? Kāpēc man ir jākautrējas par savu peļņu, savu statusu?

Ņemsim, piemēram, sportistu, kurš divdesmit gadus nodarbojās ar sportu, un pārpumpēja ar trenažiem metāla tonnas. Lūk, viņš stāv kā muskuļu kalns, lepni skatoties uz apkārtējiem. Piepeši pie viņa pienāk manifestanti un pieprasa „nopūst” daļu no tā, ko viņš uzpumpēja. Kā viņš uz to paskatīsies? (vairāk…)

Apzināta piedalīšanās – nepieciešama

Jautājums no angļu bloga: Kāds nolūks stāv aiz pēdējiem ziņojumiem blogā par atšķirību starp izraēliešiem un „amerikāņu ebrejiem”, ņemot vērā, ka viņi ir nacionālās un pasaules vienotības kustības organizācijas izšķirošais spēks?

Mums nav jāignorē vēsture. Mums jāiegūst mācība no tās, nevis jānosoda amerikāņu ebreji. Iespējams, jāprecizē viņu loma kreiso amerikāņu ebreju pastāvošo institūtu formu veidošanā, un jāattīsta potenciāli, kuri var būt izlaboti, un var ienest savu artavu vienotībā, integrācijā un savstarpējā sapratnē. Pēc manām domām, amerikāņu ebreju izolācijas tendence kļūs par ilgtermiņa oportūnistu valdības sākumu.

Atbilde: Piekrītu, ka vienalga ir jāpiesaista visi, taču ir arī jāpaskaidro viņiem, kas pēdējā laikā viņus aizrauj – nodevība vai vienaldzība pret Izraēlas valsti, – turklāt tas attālina visu cilvēci no labošanās, un tāpēc izraisīs drausmīgas ekoloģiskās un finansiālās krīzes un cilvēku ciešanas, – lai jebkurā gadījumā virzītu mūs uz labošanos. Apzināta amerikāņu ebreju piedalīšanās tajā ir nepieciešama!

Avots krievu valodā

Paraugs visai pasaulei

Ar savu lēmumu, lūkoties uz visiem kā uz vienu ģimeni, mēs mainām savstarpējās attiecības starp visiem tautas slāņiem. Tās ir ļoti nopietnas, iekšējas, sāpīgas pārmaiņas, – jo mēs neesam radīti tā, lai domātu par visiem, lai katra partija piekāptos, tiecoties būt kopā ar visiem.

Taču nevienam nav jāmainās un jāatsakās no savas pārliecības. Vieta ir visām pārliecībām un pieejām, – tikai jāatceras, ka mēs visi – viena ģimene, saprotot, ka arī citam tajā ir vieta, kā arī rūpēties par to, lai mēs sasniegtu integrāciju.

Rezultātā mums jānonāk pie tā, lai sasniegtu savstarpējo vienošanos, to pilnībā saprotot, apzinoties un pieņemot. Visai tautai jāpiekrīt tam, ka tieši tā mums šodien jārīkojas, vadoties no līdzdalības un mīlestības jūtām.

Tā ir mūsu dzīves apspriešana, „darbam pie apaļā galda” nepārtraukti jāturpinās. Pārmaiņu gaismā, kuras norisinās katru dienu, mums pastāvīgi jāapspriež mūsu problēmas, tās jāapsver un jāatbalsta pēc pieņemamās skalas, kas nosaka nepieciešamības, lēmumus par palīdzību un līdzekļu pārvietošanu. Šim „apaļajam galdam” jākļūst par piemēru visai tautai – kā patiešām kļūt par vienotu ģimeni. Tādam iekšējam garam ir jāvalda ikvienā, citādi panākumu nebūs. (vairāk…)

Kritiskais punkts

Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Pakāpe, kura seko pēc mūsdienu iekārtas sagraušanas, – tā ir nacistu vai fašistu vara. Tas nozīmē, ka mēs vēl atrodamies cilvēces attīstības starpposmos, un cilvēce vēl nav sasniegusi augstāko pakāpi. Un kurš var paredzēt, cik daudz asiņu tiks pasaulē izliets, pirms mēs sasniegsim šo vēlamo pakāpi?

Mums priekšā ir problēma: kā no šodienas etapa pāriet uz altruistisko etapu? Vienlīdzība un taisnīga sadale – tie nav vienkārši vārdi, aiz tiem jāstāv lielam sagatavošanas darbam masu audzināšanā un jauna sociālā tīkla izveidošanā, kas ir reāls, nevis virtuāls. Šīs lietas nav acīmredzamas, un evolūcija mūs pie tām nenoved dabiskā ceļā. Šajā gadījumā tā prasa no mums apzinātu līdzdalību un personīgā ļaunuma apzināšanos. (vairāk…)