Category Archives: Izraēla šodien

Desmit cilšu noslēpums, 5. daļa

Jautājums: Kas notika Tempļu laikos? Kādēļ tiem bija jāsabrūk?

Atbilde: Pirmkārt, kāpēc ebreji apvienojas? Tāpēc, lai, pateicoties tam, ka sevi izlabo, nodibinātu tādas savstarpējās attiecības, kas ļaus pildīt nosacījumu “Mīli savu tuvāko kā sevi”.

Viņiem ir jāizveido tāda vienota dvēsele, vienota vēlme, kurā pilnībā atklāsies Radītājs. Un viņi sasniedz šādu stāvokli. (vairāk…)

Desmit cilšu noslēpums, 4. daļa

Jautājums: Ābrama grupa ar savu likumu par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi “ienira” caur visām paaudzēm Ēģiptē, to izgāja, nostājās apkārt Sinaja kalnam un kļuva par tautu. Kur tajā laikā atradās Nimroda grupa, proti, pārējā cilvēce, Babilona?

Atbilde: Ļaudis pa to laiku pakāpeniski izklīda uz visām pusēm. Kabala un Tora ar to nenodarbojas, tās nodarbojas ar cilvēka garīgo pacēlumu, tas viss notiek tajā pašā zemes līmenī. Josifs Flāvijs to lieliski apraksta “Jūdu senlietās”.

Jautājums: Atgriezīsimies pie Izraēlas tautas, kura ienāca savā “zemē” – savas vēlmes egoistiskajos slāņos. Kā viņi sāka pārstrādāt šo egoismu?

Atbilde: Tas nebija vienkārši. Pirmkārt, viņi nezināja, kā to pārveidot, kā sākt ar to strādāt.

Mozus vairs nav ar viņiem. Tāpat arī nav Ābrama, Īzaka, Jēkaba, Jāzepa. Un šeit sākās jau cita tautas vadīšana.

Principā tā bija valdīšana. Starp viņiem radās visāda veida nesaskaņas, kas aprakstītas ne Torā, bet gan Praviešu grāmatā un pēc tam Svētajos Rakstos. Viņi izvēlējās, kur būvēt Templi, tas ir, kur būtu piemērota vieta viņu kopējām garīgajām vēlmēm. Tikai šeit nav domāta ģeogrāfija – šis process tikai tiek aprakstīts ģeogrāfiskajos terminos.

Divpadsmit ciltis sāka dalīt zemi. Bija nosacījums saskaņā ar kuru divām ciltīm ir jādzīvo aiz Jordāna – tur, kur šodien atrodas Jordānija, jo tā bija paredzēts atbilstoši kopīgās dvēseles “izvietojumam” uz zemes.

Kopumā pastāv: cilvēciskā daba (dvēsele), dzīvnieku, augu un nedzīvā. Visi šie līmeņi projicējās viens uz otra, tie visi ir veidoti atbilstoši vienam paralēlam principam. Un kad mūsos sāk parādīties cilvēciskā daba, tas ir, līdzība Radītājam, tad atbilstoši šai garīgajai “pārbraukšanai”, mēs arī mainām dzīvesvietu. Kopumā viss mūsos pārveidojas, un mēs pat neievērojam, cik ļoti maināmies. Tas notiek it kā “instinktīvi”, pats no sevis.

Un tādēļ viņi sāk noskaidrot: kādā veidā viņiem tagad jādzīvo?

Jautājums: Vai viņi turpina dzīvot saskaņā ar principu: mīlestība pret tuvāko kā pret sevi?

Atbilde: Protams! Turpina, arvien vairāk to padziļinot. Tā arī ir ievākšanās, Izraēlas zemes apgūšana. Jo “zeme” nozīmē “vēlmi”. Tādā veidā viņi virzās uz priekšu.

Taču būtība nav tajā, ka viņi dala šo zemi. Avotos tiek stāstīts, kā katra cilts apmetas uz savas zemes, tur, kur tai ir jābūt. Tiek aprakstītas robežas, precīzs izkārtojums starp tām. Tāpēc, ka ciltis nedrīkst sajaukties viena ar otru, tādēļ, ka kopējā vēlme, kopīgā dvēsele dalās četros līmeņos pa trīs līnijām.

No tā (4×3) arī radās divpadsmit daļas, divpadsmit ciltis, kurām pilnībā ir jāatbilst savai nozīmētajai vietai, sākot no garīgā līmeņa līdz zemes līmenim, lai pilnīgi precīzi, identiski izkārtotos viena ar otru pa šiem līmeņiem un pat paralēli sekotu viena otrai.

Jautājums: Tas nozīmē, ka pasaules labošanās sākas no šīs mazās teritorijas, pār kuru “gulstas” divpadsmit ciltis?

Atbilde: Jā.

Un, lūk, kas ir interesanti: pēc tam, tas, ko dēvē par dienu beigām, visa cilvēce pievienojas šīm divpadsmit ciltīm (desmit no kurām ir pazudušas, taču atgriezīsies). Tad viss kļūst skaidrs, visa mūsdienu Babilona pārvēršas vienā veselumā, un divpadsmit ciltis parādās no jauna, lai izplatītos pa visu zemi. Tas ir, “Izraēlas zeme” kā šagrēnāda “izstiepjas” pār visu globusu, protams, ne  materiālā nozīmē, bet iekšēji.

Tā tiek izlaboti nedzīvā, augu, dzīvnieku un pamatā cilvēciskā egoisma milzīgie slāņi, šis egoisms jau ir aptverts, saliedēts vienā veselumā un izplatās pa visu zemi tādā veidā, kādu mēs redzam šodien.

Rezultātā no maza punktiņa veidojas jauna pasaule ar jaunu nolūku, kas tiecas “tieši pie Radītāja” – “Jašar-El”, Israēls.

Turpinājums sekos…

No TV programmas “Babilona vakar un šodien”, 5.daļa, 03.09.2014.

Avots krievu valodā

Desmit cilšu noslēpums, 3. daļa

Jautājums: Kas ir “Ēģipte”? Vai tā ir valsts vai kāds jēdziens, stāvoklis?

Atbilde: Šajā gadījumā nav nozīmes ne ģeogrāfijai, ne vēsturei.

Grupa, kas iznāca no Babilonas, apvienojās labajā līnijā (“Ābrams”), kreisajā līnijā (”Īzaks”), vidējā līnijā (”Jēkabs”) – un sasniedza summāro apvienošanos ar nosaukumu “Jāzeps”. Viņš tiek dēvēts arī par “Jāzepu taisno”, “Taisnais ir pasaules pamats”. “Pamats” (Jāzeps) ir tas, kas savieno visus kopā, kopīgās garīgās uzbūves daļa, visu kopīgā iekšējā apvienošanās. (vairāk…)

Desmit cilšu noslēpums, 2. daļa

Jautājums: Vai izdevās Ābrama sekotājiem izveidot taisnīguma sabiedrību?

Atbilde: Principā viņus nesaistīja kādas “skaistas”, “pionieru” sabiedrības veidošana. Viņus piesaistīja tas, ka savstarpējā saiknē viņi sasniedz nākamo, daudz dziļāku dabas līmeni.

Ābrams viņiem stāstīja, ka krīze paredzēta tieši tam, lai paceltos uz nākamo līmeni, lai izzinātu Dabas iekšējo būtību, tās jēgu, mērķi un attīstību. (vairāk…)

Desmit cilšu noslēpums, 1. daļa

Mums neizprast mūsdienu pasaules procesus, ja nenoskaidrosim situāciju, kas bija šo procesu dziļākais cēlonis un prototips aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu.

Toreiz Senajā Babilonā līdzīgas cilvēces krīzes rezultātā radās divas attīstības koncepcijas. Babilonas valdnieks Nimrods lielāko cilvēku daļu veda dabiskā egoistiskā ceļā, bet viedais un priesteris Ābrams aicināja ļaudis pacelties uz kvalitatīvi jaunu pakāpienu.

Jautājums: Ābrams bija augstu stāvošs ideologs, filozofs un godājams cilvēks. Kāpēc viņam bija vajadzīga “revolūcija”? (vairāk…)

Babilonas noriets, 7. daļa

Šodien kļūst acīm redzams, ka mūsu pasaules plaknē mums vairs nav ko darīt, ka esam paredzēti tam, lai “rāptos” uz augšu. Un no tukšuma stāvokļa šajā līmenī vienlaicīgi rodas nākošais stāvoklis, iespēja garīgi pilnveidoties.

Lūk, uz šīs vēsturiskās robežas mēs arī atrodamies – visa cilvēce. Un dabiski, ka Ābrama grupai ir “jāiznirst” visas pasaules priekšā, jāparāda sevi pareizā veidā un jāsāk kopīga augšupeja, lai paceltu visu cilvēcisko “Babilonu” līdz līmenim, kas paredzēts visai cilvēcei, visam visumam, – līdz Augstākā spēka līmenim. (vairāk…)

Babilonas noriets, 6. daļa

Jautājums: Beidzoties globālajam vēstures posmam, mēs esam atgriezušies Babilonas strupceļā. Un sanāk, ka šajā strupceļā pasauli ir ieveduši tie paši ebreji, kuri spēlēja lielu lomu zinātniski tehniskajā progresā un tādējādi  paātrināja lietu?

Atbilde: Ja nebūtu Ābrama grupas, kas atradās kontaktā ar Augstāko spēku, ar dabas pozitīvo spēku un izzināja dabas līdzsvaru, līdzsvara zinātni, jo sastāvēja jau no diviem spēkiem (līdzsvara zinātne ir dzīves zinātne: pluss – mīnuss, uzsūkšana – izdalīšana utt.), tad caur ebrejiem pasaulē nebūtu nonākusi filozofija, zinātne un citas attīstības tendences. (vairāk…)

Babilonas noriets, 5. daļa

Mūsdienās, ir beidzies lineārais egoistiskās attīstības process, un mēs no jauna esam savienojušies laikmetīgā izskata Babilonā, izveidojot globālu tīklu apkārt visai Zemei. Babilona ir vērsusies plašumā pa visu pasauli.

Kopīgais egoisms, kurš valda pār visiem, ir šodienas Nimrods. Tagad tikai vajag, lai atnāktu Ābrams un teiktu: “Ir izeja”. Jo visi pārdzīvo milzīgas bailes – no tā, ka var iznīcināt viens otru, vienkārši aprīt. Taču galvenais – bezizeja: tu dzīvo un neieredzi šo savas eksistences faktu.

Jautājums: Tomēr senos laikos Ābramu sadzirdēja tikai pieci tūkstoši cilvēku… (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa

Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.

Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.

Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem. (vairāk…)