Category Archives: Izraēla šodien

Pretstatu karš un miers

Atzīsim, ka nevar būt tikai viens pols

Cilvēks kopš dzimšanas pasauli dala divās daļās: labajā un sliktajā. Tiesa, pastāv vēl it kā neitrālas lietas, taču tās var spēlēt par labu kādai no pusēm. Labuma un kaitīguma kritēriji – mēs to gribam vai nē, ir ielikti mūsu vērtējuma pamatā un nosaka mūsu uztveri.

Galarezultātā es visu izskatu attiecībā uz sevi, visu izkārtoju pa skalu starp labo un slikto, starp labvēlīgo un ļauno. Visa mūsu dzīve pulsē uz balansa kritumiem starp diviem poliem. (vairāk…)

Aplis, kur vieta visiem

Nepieciešams tiekties uz to, lai mūsu vēršanās pie Radītāja būtu pēc iespējas tālāka no mūsu egoisma, un mēs vēlētos apvienoties centrālajā punktā starp mums. Tas nozīmē, ka es anulēju sevi un attiecos pret visiem vienlīdzīgi, un starp viņiem nav slikto un labo, tuvo un tālo, bet visi ir absolūti vienādi.

Es nepārtraukti rūpējos par to, lai nedomātu par individuālu labumu, par savām jūtām, sapratni, piepildījumu, bet visu daru tikai tāpēc, lai izveidotu kli (tilpni), apvienošanos, vienotību – Radītāja, Viņa diženuma atklāšanās vietu. (vairāk…)

Dzīves programma, 6. daļa

Nākotnes cilvēks izgudrots Izraēlā

Jautājums: Izraēla ir vadošā valsts jaunu tehnoloģiju attīstībā. Kāda ir tās loma nākotnes cilvēka attīstībā? Vai šis cilvēks tiks „izgudrots” Izraēlā?

Atbilde: Šeit nav ko izgudrot, jo nākotnes cilvēks mūsu vidū atrodas jau daudzus tūkstošus gadu. Izraēla ir vienīgā valsts, kurai uz viņu ir patents. Visi šo metodiku mācīsies no mums, mēs ar to padalīsimies neprasot pilnīgi nekādu maksu.

Jautājums: Ja tāds altruistisks cilvēks parādītos Izraēlā, viņu taču acumirklī noēstu, jo visi ir egoisti. (vairāk…)

Kam ir dvēsele?

Jautājums: Vai katram cilvēkam ir sava personīgā dvēsele, un vai tā ir mūžīga?

Atbilde: Dvēsele ir tikai tam cilvēkam, kurš to veido. Veidot dvēseli nozīmē sasniegt mīlestību pret tuvāko.

Tajā mērā, kādā es sasniedzu mīlestību pret tuvāko, es savā vēlmē, izlabotā uz mīlestību pret tuvāko, sajūtu piepildījumu, ko dēvē par augstāko gaismu. (vairāk…)

Atklājam vienotības likumus

Atgriezušies savā zemē, mēs, ebreju tauta, vēl joprojām saglabājam citu tautu kultūru, ar kuru bijām „piesūkušies” tūkstošiem gadu laikā. Runa iet par pārejas periodu: mums tādā veidā ir jārīkojas, jo vēl nevaram atbrīvoties no morāles, ko esam pārņēmuši un vērsties pie pašu autentiskās specifikas.

Mums vēl ir jāatjauno iepazīšanās ar savu dzimto kultūru, kad sāksim iekšēji tuvināties viens otram. (vairāk…)

Īpaša attieksme pret Radītāja izredzētajiem

Jautājums: Visas vēstures gaitā ebreju tauta ir daudz cietusi, reizēm pat ir vēlme lūgt Radītāju, lai nākamreiz savu izredzēto lomai izvēlas kādu citu tautu. Kāpēc mēs izciešam pret sevi tādu īpašu attieksmi?

Atbilde: Īpašu attieksmi saņem tā visas cilvēces daļa, kura vairāk attīstīta, lai atklātu Radītāju un tādēļ šo cilvēces daļu dēvē par Israel („tieši pie Radītāja”). (vairāk…)

Trimda: uz gaismas un tumsas robežas, 4. daļa

Jautājums: Ievērojama mūsu pirmavotu daļa radās „nemierpilnajā” Tempļa nopostīšanas periodā. Vai tas nozīmē, ka grāmatām, kas sarakstītas uz krituma un jauna pacēlum robežas, ir jābūt ļoti augstām?

Atbilde: Protams! Toreiz tika uzrakstīts Babilonas Talmūds, un milzīgs daudzums citu grāmatu tika radītas uz šī robežpunkta, tostarp arī Grāmata Zoar.

Cilvēki zina: mēs kritīsim pilnīgā tumsā, lai atgūtos pēc daudzām paaudzēm. Vēlāk, pēc daudziem gadsimtiem, mēs no jauna „iznirsim” un sāksim realizēt to, kas mums bija – realizēt nākamajā, daudz augstākā līmenī kopā ar visu cilvēci, ar visu „Babilonu”. (vairāk…)

Trimda: uz gaismas un tumsas robežas, 3. daļa

Jautājums: Vai pēc Pirmā tempļa nopostīšanas ebreju tauta paliek trimdā kā Izraēlas tauta šo vārdu garīgajā nozīmē?

Atbilde: Tauta saprot, ka neko nevar izdarīt pret egoismu, kas patlaban tajā valda. Tas ir fiksēts vēstures grāmatās un hronikās.

Par šo tēmu ir milzīgs daudzums materiālu, turklāt tie sarakstīti tieši tajā laikā, nevis pēc tam – tos sarakstījuši potenciālie dalībnieki, nevis pētnieki. (vairāk…)

Trimda: uz gaismas un tumsas robežas, 2. daļa

Jautājums: Ko nozīmē šķiršanās no Babilonas un Otrā tempļa būvniecība?

Atbilde: Tas nozīmē, ka atlikušās divas ciltis būvē starp sevi „labos tiltiņus” pēc principa „Nedari otram to, ko nevēlies sev”. Un tas ir garīgais līmenis. Tādā stāvoklī viņi pastāv vairākus gadu simteņus, līdz tas tiek nopostīts.

Jautājums: Tas ir, Ābrama vēstījums virza augšup, taču ceļš ir „bedrains” un bieži ved lejup? (vairāk…)

Trimda: uz gaismas un tumsas robežas, 1. daļa

Aplūkosim detalizētāk to periodu, kad tika nopostīts Pirmais templis. Būtībā tas bija kritums no mīlestības līmeņa, mīlestības Tempļa nopostīšana starp cilvēkiem.

Līdz tam Izraēlas tautas divpadsmit ciltis ievēroja mīlestības pret tuvāko kā sevi principu, taču pēc tam sākās krahs, kā rezultātā desmit no divpadsmit ciltīm izzuda. Citādi runājot, aizgāja pasaulē.

Ja agrāk viņi pastāvēja tieši mīlestības pret tuvāko līmenī, tad pakāpi zemāk viņiem nav ko darīt Izraēlas zemē. Tās vairs nav kopīgās vēlmes, kuras jāizlabo, lai sasniegtu citus līmeņus. Pietiekami ar divām ciltīm, lai sasniegtu zemāko stāvokli un tajā pastāvētu. (vairāk…)