Category Archives: Ikdienas nodarbība

Kabala – zinātnisks pētījums uz eksperimentālās bāzes

Bāls Sulams par kabalas zinātni runā, kā par “zinātnisku pētījumu uz eksperimentālās bāzes” (raksts “Miers”), jo tas tā patiešām ir. Kabalā tiek izmantota tāda pati pieeja kā jebkurā pasaules zinātnē. Atšķiras tikai pētījumu priekšmets un tā instrumenti, taču tiek ievēroti līdzīgi principi un galvenais no tiem: “spriest tikai vadoties no tā, ko redz tavas acis”.

Kāds var censties mani pārliecināt, kas sarkans ir melns. Taču es redzu, ka tas ir sarkans un reģistrēju to savos pētījumos. Tas ir, es uzticos tikai tam, ko redzu. Viens pētnieks saka vienu, cits – citu, rezutātā veidojas kāds vispārpieņemts viedoklis. Būtībā visa zinātne pamatojas uz statistiskiem datiem. Šāda pieeja liecina par secinājumiem, kas bāzējas uz eksperimentu, kas ļauj ievākt visus datus un izrisināt no tiem vispārīgo formulu. (vairāk…)

Liec mierā šo spuldzīti!

Ja cilvēkam nav saiknes ar Radītāju, tas nenozīmē, ka viņš atrodas apslēptībā. Atrasties apslēptībā nozīmē, ka man ir zināms Radītājs un Viņa īpašības, lai arī ne simtprocentīgi, bet noteiktā pakāpē. Un es zinu, ka patlaban tas no manis ir slēpts.

Pieņemsim, es zinu, ka biedrs kopā ar mani atrodas vienā istabā un es viņu nosaku pēc kaut kādām pazīmēm, un tāpēc apstiprinu, ka pašreiz viņš slēpjas. Proti, apslēptība ir zināma atklāsme. Es taču zinu, ka tieši viņš ir apslēpts. Tas nenozīmē pilnīgu zinību trūkumu un atraušanos. (vairāk…)

Pēdējais piliens, kas piepildījis kausu

Jautājums: Vai ir kādas izredzes gūt panākumus cilvēkam, kurš studē jau vienkārši pēc inerces? Viņš nepamet studijas pilnībā, jo materiālā pasaule viņam arī nešķiet saistoša. Taču, no otras puses, viņš redz, ka kabala viņam ir pārāk augsta mācība un viņš netic, ka spēs reiz nonākt pie atklāšanas.

Atbilde: Nav iespējams mācīties pēc inerces. Katrs nodzīvotais mirklis prasa enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja cilvēks studē, tas nozīmē, ka uz viņu iedarbojas augstākā gaisma un viņu notur. Acīmredzot, viņam ir nepieciešams iziet šādu periodu. Mēdz būt periodi, kad cilvēks vispār pārvēršas par nedzīvu ķermeni: pasaulīgajā dzīvē viņš vairs neprot dzīvot, bet garīgajā vēl nav sācis.

Jautājums: Rodas iespaids, ka gadiem var klaiņot pie garīgās pasaules sliekšņa un tā arī nenonākt pie lūgšanas?

Atbilde: Nē, tas ir atkarīgs no tevis, no saskarsmes vides. Ticiet man, es runāju, pamatojoties uz praktisku pieredzi: sagatavošanās periods nevar ilgt bezgalīgi. Nav stāvokļu, kuri turpinātos mūžīgi.

Katru mirkli, kurā tu eksistē un zināmā veidā esi saistīts ar garīgo pilnveidošanos, uz tevi iedarbojas gaisma un pilienu pa pilienam ielej tevī infūziju, garīgo spēku. Gaismai ir jāuzkrājas līdz noteiktam mēram, tāpēc tam ir nepieciešams laiks.

Ja vēlies ātrāk nonākt pie atklāsmes, pasteidzini laiku. Taču nevar būt, ka kauss nekad nespētu piepildīties. Tā nemēdz būt. Būtībā nepieciešams zināt tikai vienu: kā savienot grupu ar mērķi.

Es vēlos paēst zupu, bet man saka: „Tad nes šķīvi!” Taču man nav šķīvja – kur tad man ielies zupu? Šķīvis ir grupa. Ja neesmu iekļāvies grupā, man nav kur saņemt garīgo. Man cieši jāsaista grupa ar mērķa sasniegšanu, ar Radītāja atklāšanu.

Mēs joprojām ceram, ka mūsos ir kāda tilpne, vieta, kur var atklāties Radītājs. Taču cilvēkā nav tādas vietas, ir tikai viens melns punkts, kas nav spējīgs saņemt atklāsmi. Un tomēr, pilienu pa pilienam, gaisma iedarbojas uz cilvēku, un viņš pakāpeniski savus panākumus sāk saistīt ar savienošanos ar biedriem.

Tas jau ir liels sasniegums: pavērsiens no individuālās, materiālās, mietpilsoniskās pieejas uz garīgo ceļu. Tu jau zemapziņā sāc sevi saistīt ar grupu. Tu tai tuvojies arvien vairāk un tajā mirklī, kad radīsies pirmais kontakts, tu sāc kāpt augšup pa garīgajām kāpnēm. To dēvē par augšupejas pakāpieniem.

No nodarbības: no grāmatas „Shamati” raksta, 11.09.2014.

Avots krievu valodā

Paredzot radījumu

Kabalas zinātnē teikts, ka Radītājs ir labs un dara labu. Lai Sevi realizētu, Viņš radīja saņemošo vēlmi, ko dēvē par „radījumu”. Šai vēlmei ir jāattīstās saskaņā ar Radītāja nodomu, saskaņā ar Viņa programmu, līdz sapratīs, sajutīs Viņu tieši kā labestību un labu darošo, kā diženo.

Tāda ir Radītāja vēlme. Kabalisti mums izskaidro: tas nav tāpēc, ka Viņš no mums gaida Sava diženuma, Sava varenuma atzīšanu un mūsu atkarību no Viņa. Runa taču iet par Augstāko un tātad arī bez tā ir skaidrs, ka tas tā ir. Nē, Radītājs līdz ar to vēlas pacelt mūs augšup uz Viņa pakāpi. (vairāk…)

„Vai tagad redzi?” – „Jā!”

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Pēc tam, kad Radītājs redz, ka cilvēks ir pabeidzis savu pūliņu mēru un pabeidzis visu, ko viņam nācās veikt, pateicoties savai izvēlei un ticības stiprināšanai pret Radītāju, tad Radītājs viņam palīdz, un cilvēks izpelnas mūžīgās vadības izzināšanu, tas ir, Viņa vaiga atklāsmi, atgriežoties un saplūstot ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli.

Šajā gadījumā nav nekādas protekcijas un nav ko gaidīt, ka Radītājs zaudēs pacietību un Viņš par mums apžēlosies kā sirsnīgs tēvs. Nevajag gaidīt, ka Radītājs izrādīs žēlsirdību un sapratīs mūsu stāvokli, jutīsies aizkustināts no mūsu asarām un piedos mums pielikto pūliņu trūkumu. (vairāk…)

Apvedceļš uz dzīves noslēpumu

Jautājums: Es nesaprotu, kādā veidā cilvēcei ir kaitējusi zinātniskā attīstība?

Atbilde: Zinātne ir Radītāja meklēšanas veids, vadoties no pasaulīga saprāta. Mēs veicam dažādus pētījumus, eksperimentus ar savu piecu maņu orgānu palīdzību un meklējam augstāko spēku. Ikviens zinātnisks pētījums virzīts uz Radītāju, uz dzīves noslēpumu.

Tas liek secināt, ka mēs ceram izzināt augstāko spēku, radīšanas sistēmu, tās mērķi, mūsu eksistences un dzīves noslēpumu ar savu dzīvniecisko saprātu, saviem ķermeniskajiem maņu orgāniem? (vairāk…)

Zinātne mūs virza uz ciešanu ceļu

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 41. p. .: Sacīts: „Tie, kas Mani meklē, Mani atradīs” (Mishlei, 8.) Par to tiek jautāts Zoar Grāmatā: „Kur tiek rasts Radītājs?” Un viedie sacīja, ka Viņu var atrast tikai Torā.

Viņu vārdi ir labi jāsaprot. No pirmā acu uzmetiena, šķiet, ka Radītājs ir apslēpts tikai materiālajā, šīs pasaules pārejošajās vērtībās, kas atrodas ārpus Toras. Kā, tādā gadījumā, var teikt pretējo: ka tikai Torā Viņš slēpj Sevi?

Tas nozīmē, ka mēs nekad nespēsim atklāt pareizo sistēmu, autentiskos dabas spēkus, kuri mūs virza uz priekšu, augstāko vadību, augstāko spēku, kas darbojas radījumā, ja neapgūsim Toru, proti, kabalas zinātni pareizā veidā. Neviena materiālās pasaules zinātne nespēj mūs tam pietuvināt. (vairāk…)

Steidzami nepieciešami Ābrama palīgi

Jautājums: Vai iepriekš Israēls bija novadījis gaismu pasaulēs?

Atbilde: Israēls nekad nav novadījis gaismu pasaulēs, jo tas nebija Israēla pienākums. Mēs esam attīstības procesā, kas sācies no Ādama Rišona laikiem, tas kalpoja par sagatavošanās procesu.

Pēc tam Ābrams sāka organizēt pirmo grupu no visas cilvēces. Viņš nāca klajā ar aicinājumu un sāka apmācīt babiloniešus, sarakstīja grāmatas, kā raksta Rambams. (vairāk…)

Apvienošanās nepieciešama un iespējama

Visa pasaule var pūlēties savienoties, taču tai nekas neizdosies, izņemot vēl lielāku sašķelšanos. Šāds ilgs apvedceļš virza uz to pašu mērķi. Pastāv divi ceļi: viens – viegls un īss, bet otrs – smags un ilgs, proti, gaismas ceļš un ciešanu ceļš.

Ciešanu ceļā mēs mācāmies no savām kļūdām, līdz sapratīsim, ka pietiek mocīties un jāatrod cita metode.

Šo apvienošanās metodiku nav iespējams izprast, ja trūkst dzirkstele, kas jau ir pareizi apstrādāta un saistīta ar gaismas avotu. Tāpēc jebkuri cilvēku centieni savienoties, ja viņiem nav šīs metodikas, nodarīs viņiem tikai ļaunumu. Viņi nonāks pie pilnīgas vilšanās, pie kariem un milzīgām ciešanām. (vairāk…)

Lielā sprādziena šķembu pasaule

Ikviens no mums ir sasistās tilpnes šķemba. Ja mēs savienotos kopā, tad pārvērstos Bezgalības pasaules Malhut un justos kā viena dvēsele, kas piepildīta ar bezgalīgu gaismu.

Taču notika sašķelšanās, jo Bezgalības gaisma ienāca Tās radītajā vēlmē un uzspridzināja to no iekšpuses, tādā veidā piepildot vēlmi ar visu savu Radītāja, Valdnieka spēku. Tādējādi Radītājs iesēja radījumā savu vēlmi sniegt baudu radītajām radībām. (vairāk…)