Kategorija arhīvs: Ikdienas nodarbība

Visapkārt izmētāti ielūgumi pacelties augšup

Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.

Parasti mēs vēlamies izlabot savu stāvokli tieši tajā vietā, kurā patreiz atrodamies. Un tas mūs aptur, jo mēs domājam, ka stāvoklis atnācis ar nolūku, lai mēs izlabotu tieši to.

Līdz ar to mēs sapinamies, turklāt visas situācijas mums tiek dotas tādēļ, lai paceltos virs tām uz nākamo stāvokli. Mums vispār nav ko labot tekošajā situācijā. Stāvokļa labošana ir tajā apstāklī, ka es paceļos no tā tālāk augšup. (vairāk…)

Starpnieks starp debesīm un zemi

Zoar par Pesahu. Nodaļa „Bo”, 174. p. … Sacīts: „zeme, kurā bez aprobežotības ēdīsi maizi”. Aprobežotība – tā ir nabadzības maize. Un tiek dēvēta par „nabadzības maizi”, tāpēc ka mēness, Malhut, paliek samazinājumā un nesaņem svētību no saules, Zeir Anpin, un nespīd no saules, kā sacīts: „Viss ir debesīs un uz zemes”. Tas nozīmē, ka „viss”, tas ir, Zeir Anpina Jesod nostiprinās kā „debesīs”, tas ir, Zeir Anpinā, tāpat arī uz „zemes”, tas ir, Malhutā, – un saņem no debesīm un dod zemei.

Galvenais – attiecības starp Z”A un Malhut. Tāpēc, ka Bina, izveidojot Z”A – tās atdevi Malhut, būtībā parāda, ka ja Malhut nepielīdzina sevi Z”A, tad tas atrodas mazajā stāvoklī (katnut) un tam nav pat parcufa galvas (Roš), tādējādi tas tiek dēvēts „Zeir Anpin” – „mazā seja”. Un Malhutai nav nekā, tā ir tumsas punkts.

Tajā pakāpē, kādā tā spēj pielīdzināt sevi Z”A, pašā Z”A atklājas gaisma, Malhut atrodas ar to saplūsmē, un tad abi tie iegūst izzināšanu. (vairāk…)

Dzīve – mūsu īpašību kalibrators

Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.

Tāda ir atšķirība situācijas uztverē starp parastu cilvēku un kabalistu. Kabalists saprot, ka viņš saņem (vārds „kabala” nozīmē „saņemšana”) augstāko vadību un redz vienu no begalīgā aina daudzuma, kuras viņam var atklāties. Un tas viss atklājas saskaņā ar augstāko programmu un pūliņiem, kurus viņš pieliek, atrodoties lejā.

Atkarībā no tā, kādā vietā sastopas cilvēka attīstības programma un viņa personīgās pūles, un no tā, kā tās pārklāj viena otru – tādu ainu, tādas parādības viņš arī sajūt. (vairāk…)

Domas par atdevi

Jautājums: Kāpēc Radītājs pastāvīgi no manis slēpjas – no kā Viņš baidās?

Atbilde: Sagatavošanās periodā mēdz būt stāvokļi, kad cilvēks jūt, ka Radītājs slēpjas, bet mēdz būt tā, ka viņš vispār neko nejūt. Atbilstoši garīgajai virzībai uz priekšu, atnāk Radītāja atklāšanas skaudra nepieciešamības sajūta, lai saņemtu iespēju kļūt par atdodošo.

Cilvēks saprot, ka bez šādas atklāšanas nekad nespēs atdot. Tikai Radītāja atklāšana pret manu egoismu var atnest man atdeves īpašību augstāk par saņemšanu, ticību augstāk par zināšanām. Un tad es spēšu veikt samazinājumu, saņemšu antiegoistisko ekrānu un atstaroto gaismu un spēšu pildīt garīgās darbības, bet tikai tajā mērā, kādā man atklāsies Radītājs. (vairāk…)

Neķer čūsku aiz astes

Rabašs, 66. vēstule: ja cilvēks nodarbojas ar Toru ne debesu dēļ, viņam it kā nav Radītāja. Ja viņš patiešām sajustu Radītāju, tad nodarbotos debesu dēļ. Tādēļ cilvēkam jāpieliek pūles, un jāpārvar personīgās īpašības, vēršot tās par labu tuvākajam.

Nokļūstot nelaimē, cilvēks meklē, kā no tās izkļūt. Nelaimes mēdz būt dažādas: materiālās un garīgās, taču tā vai citādi, cilvēks izjūt ciešanas. Tomēr, ja tajā pašā laikā viņš sāk nodarboties ar Toru un pat kabalas zinātni, tad tiek pakļauts ļoti lielām briesmām. Tāpēc, ka Tora var būt „dzīvības eliksīrs” vai „nāvējoša inde”. Šo līdzekli mums atklāj čūska, kura gala rezultātā apēdīs cilvēku vai palīdzēs viņam, aizdzenot prom no sevis un pakļaujoties. (vairāk…)

Kad beidzas degviela

Rabašs, Dargot Sulam, 921. raksts „Nepieciešamība uz darbību no lejas”: Baudas spēks, kas uz mums iedarbojas – ļaunās sākotnes vara, kas notur cilvēku trimdā. Ja cilvēks varētu atteikties no baudas, tad tā viņu nepaverdzinātu. Un tāpēc, kad Faraons Israēla dēliem sniedza savus labumus, tie atradās Faraona verdzībā un nespēja iziet no trimdas…

Virzoties garīgajā arvien tālāk uz priekšu, cilvēks kļūst arvien vājāks. Tā arī ir verdzība pie Faraona – cilvēks ir vājš attiecībā pret baudu. Reiz viņš bija varonis, spēja pārvarēt savas vēlmes, turēt sevi rokās, piespiest sevi, taču virzoties arvien tālāk, viņš it kā kļūst vājāks un jau nespēj piespiest sevi pārvarēt, „uzkāpt sev uz rīkles”. (vairāk…)

Kad nebūs vairs šaubu

Jautājums: Kā pārbaudīt, ka tava darbība patiešām ir atdeve, nevis ilūzija?

Atbilde: Ja tā patiešām ir atdeves darbība, tad tev nerodas par to nekādu šaubu, jo tajā atklājas Radītājs, kurš piedalās tajā tādā mērā, kādā tu vēlies Viņam atdot.

Atdodošās darbības mērķis – atdeve Radītājam. To nevar izpildīt bez gala adresāta. Ja notiks šāda darbība, tu atklāsi, cil lielā mērā patiešām tu atdod Saimniekam – tas ir, Viņu atklāsi.

Sākumā tu atklāsi to apslēptībā, atdevē atdeves dēļ. Lai gan mums ir grūti saprast, ko tas nozīmē, jo atdeve atdeves dēļ – tā ir Bina, darbība, kas atdalīta no vēlmes baudīt. Saņemšanu atdeves dēļ mēs vēl kaut kādā veidā spējam iztēloties kā kaut ko mums pretēju. Taču, ja tikai atdot, tad patreiz nav saprotams, kā šādā gadījumā dzīvot, neatkarīgi no personīgās vēlmes, kas pakārta gluži kā gaisā.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Vienā vārdā – visa ceļa apraksts

Jautājums: Ja Tora – garīgā ceļa norādījumi, tad kā mēs varam tiem sekot, nesajūtot neko, izņemot mūsu pasauli?

Atbilde: Pirmām kartām, mums ir jāpaceļas augšup. Tora nav uzrakstīta cilvēkiem, kuri atrodas zemāk par mahsomu. Pat tad, kad tā klāsta par kādiem notikumiem: Ēģiptes trimdu, ciltstēviem, Babiloniju, tad sacītā patieso jēgu var atklāt tikai tas, kurš atrodas garīgajā darbā, jau aiz mahsoma.

Viss ir atkarīgs no garīgo jēdzienu atklāšanas līmeņa. Piemēram, Zoar Grāmata sniedz tādu vārda Berešit (sākumā) skaidrojumu, kurš iekļauj sevī visu ceļu no sākuma līdz beigām.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Nepanesamais verdzības rūgtums

No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.

Ja nedomāt par garīgo, tad aizmirstas verdzība un tu nejūties kā vergs. Tu strādā sava egoisma labā un labi nopelni. Verdzība sākas tur, kur , neskatoties uz pilniem podiem ar gaļu, tu sajūti, ka tev nav garīgā, tāpēc ka tu nesasniedz savienošanos, mīlestību, iziešanu no egoisma. (vairāk…)

Egoisma brieduma pakāpes

Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?

Visas 125 pakāpes izveidotas uz īpašību neatbilsmes, no šīs sajūtas pastāvīgi rodas jautājumi: „Ko dod šis darbs un kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu? Faraons mums pastāvīgi uzdod šos jautājumus, bet mēs noskaidrojam atbildi. Tādā veidā Radītājs ar mums spēlē no divām pusēm un māca arvien lielāku jutību attiecībā uz atdeves nolūku.

Radītājs pievieno mums arvien kvalitatīvāku īpašību neatbilsmes sajūtu – no pakāpes līdz pakāpei. Ja kādreiz es uztvēru labestību un ļaunumu tikai attiecībā pret materiāliem kritērijiem, spriežot pēc tā, cik daudz man izdevies no kāda nozagt, tad tagad es spriežu par labestību un ļaunumu pēc saviem nolūkiem attiecībā pret Radītāju vai to cilvēku, no kura reiz zagu. (vairāk…)