Visapkārt izmētāti ielūgumi pacelties augšup
Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.
Parasti mēs vēlamies izlabot savu stāvokli tieši tajā vietā, kurā patreiz atrodamies. Un tas mūs aptur, jo mēs domājam, ka stāvoklis atnācis ar nolūku, lai mēs izlabotu tieši to.
Līdz ar to mēs sapinamies, turklāt visas situācijas mums tiek dotas tādēļ, lai paceltos virs tām uz nākamo stāvokli. Mums vispār nav ko labot tekošajā situācijā. Stāvokļa labošana ir tajā apstāklī, ka es paceļos no tā tālāk augšup. (vairāk…)
Zoar par Pesahu. Nodaļa „Bo”, 174. p. … Sacīts: „zeme, kurā bez aprobežotības ēdīsi maizi”. Aprobežotība – tā ir nabadzības maize. Un tiek dēvēta par „nabadzības maizi”, tāpēc ka mēness, Malhut, paliek samazinājumā un nesaņem svētību no saules, Zeir Anpin, un nespīd no saules, kā sacīts: „Viss ir debesīs un uz zemes”. Tas nozīmē, ka „viss”, tas ir, Zeir Anpina Jesod nostiprinās kā „debesīs”, tas ir, Zeir Anpinā, tāpat arī uz „zemes”, tas ir, Malhutā, – un saņem no debesīm un dod zemei.
Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.
Jautājums:
Rabašs, 66. vēstule: ja cilvēks nodarbojas ar Toru ne debesu dēļ, viņam it kā nav Radītāja. Ja viņš patiešām sajustu Radītāju, tad nodarbotos debesu dēļ. Tādēļ cilvēkam jāpieliek pūles, un jāpārvar personīgās īpašības, vēršot tās par labu tuvākajam.
Rabašs, Dargot Sulam, 921. raksts „Nepieciešamība uz darbību no lejas”: Baudas spēks, kas uz mums iedarbojas – ļaunās sākotnes vara, kas notur cilvēku trimdā. Ja cilvēks varētu atteikties no baudas, tad tā viņu nepaverdzinātu. Un tāpēc, kad Faraons Israēla dēliem sniedza savus labumus, tie atradās Faraona verdzībā un nespēja iziet no trimdas…
Jautājums:
Jautājums:
No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.
Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?
Pieteikties RSS barotnei