Category Archives: Ikdienas nodarbība

Uzturi saikni!

Jautājums: Jūs apgalvojat, ka tad, kad cilvēkam ir slikti, viņš savas sajūtas var saistīt ar Radītāju. Taču, tādā gadījumā es apsūdzu Radītāju, ka Viņš nav devis pietiekami gaismas, lai es justos labi?

Atbilde: Pirmkārt, nav svarīgi, vai es svētu vai nolādu Radītāju, attiecos pret Viņu labi vai slikti. Galvenais nepārtraukt saikni ar Viņu.

Pat ja saikne ir „mugura pret muguru”, kad es ar Radītāju esmu neapmierināts, esmu pastāvīgās pretrunās, cīnos, konfliktēju ar Viņu. Tas nav svarīgi. Galvenais neaizmirst, ka man ir saikne tieši ar Radītāju. (vairāk…)

„Kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā”

Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds. (Psalms 32.)

Ja cilvēks atver savu tilpni, tad tajā sāk sajust, ka no augšienes viņam viss jau ir sagatavots: iepriekš un ar žēlsirdību. Vienīgais, kas cilvēkam trūkst, viņam jāatdalās no savas vēlmes gūt baudu un ne vien jāatdalās, bet gan jāizraisa šī atdalīšanās tur, kur tas ir atkarīgs no viņa. Taču arī šeit ir veikta sagatavošanās no augšienes.

Un tad cilvēks sasniegs saplūsmi ar Radītāju, kā sacīts: „Kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā”.

No sagatavošanās nodarbībai, 25.04.2014.

Avots krievu valodā

Virzīties uz priekšu, apsteidzot laiku

Starp dabisko attīstības ceļu (beito) un gaismas ceļu, laika paātrinājumu (ahišena), ir liela atšķirība. Ja mēs pareizi darbojamies, tad mūsu ceļš ievērojami saīsinās.

Tāpēc, ka pieliekot pūles, mēs noskaidrojam to, ko nepieciešams noskaidrot un tādā veidā visas tās darbības, kuras mēs vēl neesam izpildījuši, bet tās attiecas uz to pašu jēdzienu, tiek izlabotas.

Pateicoties tam, mēs ietaupām spēkus, pūles un to, ko dēvē par „laiku”, tādēļ ka garīgajā pasaulē nav laika kategorijas, ir tikai spēki. Ar to arī atšķiras taisnie no grēciniekiem. (vairāk…)

Atkal viss no jauna, tikai jaunā dimensijā

Jautājums: Ko nozīmē, katru dienu un katru mirkli sākt visu no jauna?

Atbilde: Mēs nekad nesākam no tā stāvokļa, kuru jau izgājām. Ar katru reizi parādās jauna tēma, jaunas sajūtas. Tomēr katru reizi mēs sākam no jauna, pat tik krasi, ka aizmirstam, kas bija iepriekš, it kā nekas nebūtu bijis.

Tas ir tāds stāvoklis, kad neko neatceries, atrodoties it kā miglā, apjukumā, nesaprotamā un neierastā situācijā. Tu jūties pazudis, apmaldījies un nepazīsti to, kas notiek visapkārt. Viss šķiet savāds un neierasts. (vairāk…)

Vienīgais noziedznieks pasaulē

No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma.

Es redzu, ka visi mani nodomi un vēlmes ir egoistiski. Es gribu savienoties ar biedriem un atklāt starp viņiem Rādītāju, lai spētu atdot Viņam. Tomēr pēc visām savām pūlēm, atklāju, ka tas pilnībā nav man raksturīgi. (vairāk…)

Kā ciešanu ceļu pārvērst gaismas ceļā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”, 1. raksts): Cilvēkam sūta domas un prātojumus, kas vērsti pret garīgo darbu. Tas viss tādēļ, lai viņš redzētu, ka viņam ar Radītāju nav vienotības pilnības.

Cilvēks nav spējīgs pārvarēt domas un vēlmes, kas rodas viņa prātā un sirdī. Viens viņš netiks galā bez savas saskarsmes vides, kas viņu atbalstītu. Nepieciešams, lai viņam apkārt būtu daudz tādu pašu kā viņš, kuri atbilstoši viņa stāvoklim, rādītu viņam labu piemēru.

Labvēlīga saskarsmes vide ir biedri, kuri pārdzīvo aptuveni tos pašus stāvokļus, katrs atbilstoši viņa personīgajiem informatīvajiem gēniem. Taču visiem ir viens nodoms, viens mērķis, visi saprot, ko vajag darīt. Un pat tad, ja viņi nesaprot, galvenais, lai viņi censtos rādīt viens otram labu piemēru. (vairāk…)

Melnais punkts – pūļu pielikšanas punkts

No Rabaša raksta „Atstarotā gaisma”: „ Kad māceklis ir trimdā, skolotājs tiek izsūtīts kopā ar viņu”. Tāpēc tajā laikā, kad zemākais nesajūt augstākā varenību, viņam nav pat vismazākā garīgā stāvokļa.

Vispirms, zemākajam ir jātic, ka augstākā klātbūtne reāla, taču viņš nesajūt augstāko, jo nejūt viņa varenību. Taču, kad cilvēks sāk vērīgi lūkoties augstākā varenībā, tas ir, AHAP augstākā paceļas, tad arī zemākais paceļas kopā ar viņu un sasniedz garīgās pasaules sajūtu.

Cilvēkam vienmēr jāiztēlojas, ka atrodas augstākā AHAPā. Atbilstoši šai zemākās un augstākās pakāpes saiknei, tiek mērīts cilvēka līmenis. Taču mēs vispār nejūtam augstākās pakāpes klātbūtni, it kā pasaulē būtu vieni. To dēvē par neapzinātu eksistenci, bez garīgā sajūtas. (vairāk…)

Apvērsuma punktā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”1. raksts): Un tikai tam, kurš patiešām vēlas pietuvināties Radītājam, sniedz palīdzību no augšienes, neļaujot viņam apmierināties ar mazumu un palikt maza, nesaprātīga bērna pakāpē… Tikai, ja cilvēkam patiešām ir īsta vēlme.

Vai tad ir iespējams, lai cilvēkam būtu patiesa vēlme? Man jāsajūt pašam sevī, savā sirdī, jāizanalizē ar prātu, cik lielā mērā katru savas dzīves mirkli es esmu virzīts uz to, lai tikai sevi pasargātu, gūtu labklājību.

Galvenais, lai neviens mani neaizskartu, neaizvainotu mani. Es uztraucos tikai par to, kā izsargāties no visa mani aptverošā ļaunuma, no apdraudējumiem, kas man uzglūn no visām pusēm. (vairāk…)

Zem svelmainas saules

Rabašs raksta, ka Torai ir trīs īpašības. No vienas puses, Tora palīdz ar to, ka padara cilvēku vājāku. Pēc tam atnāk gaisma, kas atgriež pie avota, kas izlabo cilvēku, un gaisma, kas piepilda viņa izlabotās vēlmes. Tādējādi viņš ir pabeidzis pakāpienu.

Taču šī cīņa turpinās līdz labošanās beigām. Pravieši ir rakstījuši par briesmīgo Goga un Magoga karu, kas uzliesmos pēdējā labošanās etapā. Un tas skar ne tikai materiālo pasauli – garīgajā darbā notiek tieši tas pats. Materiālie kari ir garīgo procesu projekcija.

Atbilstoši virzībai uz priekšu, nonākot arvien tuvāk Radītājam, cilvēks nokļūst plosošas uguns stāvoklī, it kā tuvotos saulei. Tādēļ viņu daudz spēcīgāk mētā no pacēlumiem uz kritumiem, izsmeļot viņa spēkus. (vairāk…)

Vienkāršā un divkāršā labestības apslēptība

Bāla Sulama raksts „ Priekšvārds TES”, 46.p: Teikts (Devarim, 31:17): „Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Radītāja manī?”

Nelaimes aizsedz no cilvēka Radītāju, avotu, ievietojot Viņu apslēptībā. Tādā veidā ir radīta vēlme gūt baudu, jo vairāk tā cieš, jo mazāk ievēro Radītāju, līdz pilnībā pārstāj redzēt. Radītājs ir labestības avots, bet problēmas nošķir Radītāju no cilvēka. (vairāk…)