Nebrīvs – brīvs
Jebkurš cilvēks mūsu pasaulē pilnībā izpilda Radītāja gribu un viņam nav pilnīgi nekādas gribas brīvības. Lai viņu izkustinātu no šā sastinguma punkta, uz viņu ir jāiedarbojas ar gaismu – tad viņā radīsies lielāka egoistiskā vēlme – „klipa”.
Tādēļ, lai būtu iespēja izlaboties, vispirms viņš ir jāapgādā ar īpašībām, kuras ļauj izveidot ekrānu, lai to gaismu, kuru dod Radītājs, viņš spētu pieņemt atdevē, ekrānā. Tad no dzīvnieciskā līmeņa viņš sāks savu izaugsmi augšup uz līmeni Ādams – līdzīgais, t.i., cilvēks – tas, kurš līdzīgs Radītājam.
Kad Radītājs dod viņam drusciņ vairāk gaismas, viņam vēl nav ekrāna, tādēļ viņā tiek izsaukta tumsa. Ja viņš pareizi reaģē uz tumsu, rada ekrānu, tad sāk pielīdzināties Radītājam, kļūst par cilvēku, sāk augt kā cilvēks – no dzīvnieciskā stāvokļa.
Mūsu ceļš saistīts ar vēlmes baudīt attīstību. Mēs visi kopā atrodamies šajā vienotajā vēlmē. Tajā ieliktas gaismas izplatīšanās četras stadijas, pasaules, parcufim, pakāpes… Viss atrodas tajā.
Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks iegūst altruistisko nolūku, un sagādā Radītājam labpatiku, tad, ietērpjoties šajā labpatikā, viņš izpelnas absolūtu mūžību, līdzīgi Radītājam, un tādā veidā atbrīvojas no nāves eņģeļa.
Jautājums:
Saskaņā ar augstāko programmu, mēs atrodamies attīstības procesā, kuram jābūt pabeigtam ar pilnīgu atbrīvošanos. Turklāt, pirmām kārtām, mums jāatklāj, ka atrodamies „trimdā” no kaut kā.
Ir divi ceļi: ilgs un īss, ciešanu ceļš un Toras ceļš. Īstenībā, atrodoties uz ciešanu ceļa, es nevirzos uz priekšu, tomēr ikreiz, kad es atrodos dīkstāvē, ciešanas pakļauj mani triecieniem un atgriež uz Toras ceļa.
Vispasaules kongress «We!» Ņūdžersijā, 6. nodarbība.
Pieteikties RSS barotnei