Category Archives: Gribas brīvība

Iekšējie norādījumi

Jautājums: Visās reliģijās pieņemts uzskatīt, ka jārīkojas saskaņā ar Radītāja norādījumiem.

Atbilde: Kabalā nav paredzēti jebkādi norādījumi, bet tiek ņemtas vērā tikai cilvēka iespējas atbilstoši viņa attīstības līmenim. Visa vēlme, nolūks, viss radīšanas plāns ir virzīts tikai uz to, lai cilvēks attīstītos, lai sevī atklātu un radītu to tēlu, kuru varēs dēvēt par Radītāju.

Katrreiz viņš to rada, paceļoties aizvien augstāk un viņa veidojamais Radītājs viņam kļūst arvien dižāks.

Taču tā ir sarežģīta lieta, kuru es neieteiktu apspriest ar vienkāršu cilvēku, jo šī koncepcija cilvēkā veidojas tikai tad, kad viņam atklājas jauni, garīgie pamati, jūtas, nosacījumi un sajūtas. (vairāk…)

Atbildīgie mirkļi

Ļauniem spēkiem nav nekādas gribas brīvības. Mums šķiet, ka kādi cilvēki vai tautas tīšuprāt nodara mums ciešanas, izdarot noziegumus vēsturē. Taču tas viss ir sistēmas darba tiešas sekas, šajā sistēmā, izņemot Radītāju, ir tikai viens elements, kuram piemīt spēja zināmā mērā ietekmēt sistēmu – tie esam mēs, kuriem ir iespēja patstāvīgam darbam, brīvai rīcībai, domai, nolūkam.

Tāpēc nevajag nevienu vainot. Radītājs ir labs un nes tikai labestību un pasaulē darbojas Viņa nodibinātie likumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Sanāk, ka visā pasauļu sistēmā, visā Universā tikai mums vienīgajiem ir spēks, kas ļauj kaut ko mainīt realitātē.

Mēs atrodamies milzīgā gaismas, saprāta, gudrības, radījuma programmas okeānā, kā uz maza plosta. Un mēs varam šo okeānu ietekmēt tā, lai justos tajā droši, mierīgi, labi, bet varam izraisīt šajā okēnā briesmīgu vētru. Viss atkarīgs tikai no mums! (vairāk…)

Neļaut cilvēcei nokrist

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Acīmredzot, ir vērts saprast, ka mūsdienās nav nekādas brīvas izvēles?

Atbilde: Patiešām, mūsu laikos nav izvēles. Pasaule grimst bezdibenī, bet mēs stāvam malā un vērojam. Tas nav labi. Cilvēce  it kā noslīd no sliedēm, bet mums jāpapūlas to noturēt, apturēt.

Es runāju nopietni. Man ir tāda sajūta, it kā man būtu milzīgas rokas vai liels tīkls rokās un man vajag viņus visus aizturēt, tāpēc ka viņi tiecas uz leju un ja viņus neapturēt, tad aizvilks mūs aiz sevis. Un tas nav vēlams.

Turklāt dabas programma, Radītāja programma – nemainīga.Viņš kā mīlošs tēvs, kas paņem rokās siksnu un sāk mācīt savu nepaklausīgo dēlu.

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Kam Tev šī nelaime?

Bāls Sulams „Miers”: Radītājam jautāja eņģeļi: „Kas ir cilvēks, lai Tu par viņu domātu? Kam tev šī nelaime?” Šeit var minēt līdzību par ķēniņu, kuram bija tornis, pilns ar visādiem labumiem, taču nebija viesu… Kāds tādā gadījumā var būt ķēniņam labums no šīs pārpilnības?

„Eņģeļi” ir dabas spēki, tādi paši, kā gravitācijas spēks, elektrostatiskie, magnētiskie spēki un citi. Viņu jautājums ir saprotams: „Ja visa realitāte ir Tavi spēki, tas ir, tavas izpausmes vēlmes attiecībā pret matēriju, tad kāds ir šīs matērijas labums no visa tā, ko Tu ar to dari, pārceļot to no stāvokļa uz stāvokli?”

Radītājs atbild: „Es vēlos radīt Cilvēku – tādu elementu sakausējumu, tādu pamatu kombināciju, lai no to savienojuma dzimtu kas jauns, kas nav tiešs Mans turpinājums”. (vairāk…)

Mīkstas atsperes cilvēces progresam

Daba nemainās – mainās mūsu uztvere attiecībā uz dabu, tās atklāšanas pakāpe. Cilvēks mainās, kļūst gudrāks, saņem spēcīgākus un smalkākus izpētes instrumentus un tāpēc arvien dziļāk izzina dabu. Pati daba nemainās – mainās cilvēks un atklāj tajā jaunas parādības, jaunus likumus, īpašības, saiknes.

Realitātē nekas nemainās – visas pārmaiņas notiek tikai attiecībā pret mums. Cilvēks vispār neko nedara pats. Viņu pilnībā vada no augšienes, bez jebkādas līdzdalības no viņa puses, vai arī viņu vada ar viņa paša līdzdalību. Turklāt ar šo līdzdalību viņš var tikai paātrināt attīstību.

Taču paātrinot savu personīgo attīstību, tādā veidā es ietekmēju visu pasauli, tāpēc ka esmu lielas integrālas sistēmas integrālā daļa. Tāpēc visas pārējās šīs sistēmas daļas arī mainās kopā ar mani. (vairāk…)

Zem segliem vai uz segliem

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.

Cilvēkam no Radītāja puses nav lielāka norādījuma kā šis. Turklāt cilvēka izvēle ir tikai nostiprināšanā, par cik nepieciešams, protams, liels darbs un liela piepūle, līdz attīrīs savu ķermeni un spēs pildīt Toru un baušļus kā pienākas, tas ir, nevis lai pats baudītu, bet lai sniegtu baudu Radītājam, ko dēvē par „lišma”.

Tikai tādā veidā izpelnas laimīgu un saldu dzīvi, kas iet līdzās Toras pildīšanai. Taču iekāms cilvēks sasniedz šādu attīrīšanos, viņš, protams, veic izvēli, lai nostiprinātos uz laba ceļa, pateicoties visiem iespējamiem līdzekļiem un veikliem paņēmieniem. Un izdarīs visu, kas viņa spēkos, līdz pabeigs attīrīšanās darbu; un nenokritīs aiz savas nastas smaguma ceļa vidū. (vairāk…)

Kuru ielikt valdnieka tronī?

„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.

Tas ir cilvēka varā: vai nu viņš nodod sevi sabiedrības varā, vai arī viņā valda Daba, Radītājs. Viens no diviem.

Kāpēc es tieku dēvēts par cilvēku, ja izvēlos sabiedrības varu? Tieši tāpēc, ka tā ir mana izvēle, kuru es izdaru par spīti visiem šķēršļiem, par spīti iekšējai pretestībai, problēmām un nelaimēm. Es pats nosaku, kas manī valdīs. (vairāk…)

Izvēle starp divām galējībām

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Jebkuriem attīstības procesiem ir savs cikliskums: sākums, maksimums un finālstadija. Vai Jums nerodas sajūta, ka attiecībā uz egoistisko sajūtu civilizācijas attīstība nonāk pie sava beigu posma?

Atbilde: Šodien mēs no jauna esam atgriezušies pie Divupes! Mēs no jauna atrodamies Senajā Babilonijā. Tikai šī Babilonija patlaban aptver visu Zemeslodi. Tā Divupe, tā civilizācija, kurā atradās trīs miljoni cilvēku, tagad izaugusi līdz septiņiem miljardiem. No kā aizgāja, pie tā paša arī nonāca, tas ir, pie tās pašas krīzes, pie kuras bija nonākuši senie babilonieši. Tieši to arī paredzēja kabalisti.

Jautājums: Taču senie babilonieši tomēr zināmā veidā izgāja no egoisma?

Atbilde: Viņi neizgāja no krīzes, bet atrisināja to citā veidā: attālinājās viens no otra un izsijājās pa visu Zemi. Taču mēs to nevaram. (vairāk…)

Nākotnes aicinājuma signāli

Jautājums: Mēs zinām, ka starpība starp lēno ciešanu ceļu un īso ceļu ir tajā apstāklī, ka pie paātrinājuma es ne vien izjūtu spiedienu no aizmugures, bet arī pats tiecos uz priekšu…

Atbilde: Galvenais – tiekties uz priekšu. Pietiekami ar nelielu grūdienu no aizmugures – un tu atmosties, lai uzņemtos pārējo darbu. Sacīts, ka Radītājs uzliek roku uz cilvēka labo likteni, – tas ir, nosprauž tev virzienu. Pārējais ir tavās rokās.

Jautājums: Tomēr, lai tiektos uz priekšu, sākumā kaut kam ir jāpieķeras. Es taču nerāpšos augšup, turoties pie gaisa. Ko es varu satvert tur, virs galvas, lai pavirzītos augšup?

Atbilde: Nav viegli pateikt. Katram cilvēka ir „eņģelis”, kurš viņu virza. Tas ir īpašs spēks, kas mudina uz vienotību, uz dalību vispārējās sistēmas dzīvē. Rezultātā cilvēks virzās uz priekšu, vēl nezinot, kāpēc un uz kurieni, viņš virzās, pateicoties impulsiem, kas viņam nav saprotami.

Taču tie nav attīstības „veltņa” grūdieni, kas nāk virsū no aizmugures, bet gan „nākotnes aicinājuma signāli”, kas mani kaut kur vilina, kas kaut ko parāda un vispār, rada dažāda veida iespējas. Piepeši es kaut ko redzu vai dzirdu, ar kādu saduros, atrodu kādu grāmatu… Tādā veidā darbojas mans „eņģelis”.

Tādējādi pagaidām uz tavu jautājumu nav skaidras un precīzas atbildes. Taču pēc tam tu redzēsi, ka tas viss ir mūsu attīstības spēki, kurus mēs studējam „Desmit Sefirot Mācībā”. Drīz mēs ar šiem spēkiem satuvināsimies un sāksim runāt šīs grāmatas valodā…

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 21.03.2013.

Avots krievu valodā

Tiesības brīvi sķērsot realitātes robežas

Visā Univerā, sākot no Bezgalības pasaules un visām augstākajām pasaulēm: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira, Asija, visiem parcufim un sefirot, līdz pat šai, viszemākajai un pēdējai pasaulei, kas ietver sevī visu nedzīvo visumu un augus, dzīvniekus, cilvēkus uz Zemeslodes virsas – tikai cilvēkam ir dota izvēles brīvība. Un no visiem cilvēkiem – tikai tiem, kuros mostas jautājums: „Kāda ir šīs dzīves jēga?”
Ja piepeši cilvēks sajūt vajadzību uzzināt, kādēļ viņš dzīvo, tā ir zīme, ka kopā ar šo jautājumu viņā tāpat sākusi attīstīstīties iespēja izlabot savu dzīvi, piepildīt to ar jēgu. Pats jautājums liecina par kādu saiknes rašanos ar dzīvības avotu, proti, viņam ir iespēja izlabot savu saikni ar avotu. Musdienās šis jautājums mostas vairums cilvēkos, tāpēc mēs redzam, ka pasauli pārņem depresija.
Ja mēs paši spētu noteikt, kāds ir mūsu saiknes trūkums, komutācijas bojājums, tad spētu sevi izlabot. Mēs iekļautu sevi un gan labo, gan slikto sistēmu un redzētu, kura saikne ir bojāta, bet kura izlabota. Taču mēs nespējam to izdarīt, tāpēc ka cilvēks ir radīts tikai ar ļaunuma spēku. Izņemot vēlmi baudīt pilnīgi visu, kas tikai ir iespējams, es neko vairāk nejūtu, nesaprotu un ne par ko citu nespēju domāt. Tāda ir mana iekšējā programma. (vairāk…)