Jautājums: Ko nozīmē viedo vārdi par to, ka garīgajā nav piespiešanas?

Atbilde: Garīgajā pasaulē nav piespiešanas, jo gala rezultātā viss ir atkarīgs no cilvēka pūlēm.

Šajā pasaulē valda saņemšana, bet augstākajā pasaulē – atdeve. Vienā un otrā gadījumā man jāpakļaujas un tā ir piespiešana. Tādēļ, ka tādi ir dabas likumi.

Piemēram, ir pievilkšanās likums – spēks, kas nemainīgi un pārliecinoši tevi pievelk pie zemes. Vai tu vari pretoties tā piespiešanai? „Nevēlos, lai tas darbotos. Man ir savi plāni…” Nekas nesanāks. Likums darbojas, vai tu to vēlies, vai nē. Tas tāpat attiecas uz atdeves un saņemšanas likumiem. Visa realitāte caurstrāvota ar piespiešanu.

(vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Katrs mirklis, ar visu tā saturu, nāk no augšienes. Tajā viss jau iepriekš noteikts, un esmu tam pakļauts. Taču nākamais mirklis atrodas manās rokās. Es sāku noskaidrot, kas ir dzīves jēga? Vai es varu to saprast? Un pēkšņi noskaidrojas, ka to var ne tikai saprast, bet arī mainīt, – vēl vairāk, ne vienkārši mainīt, bet sasniegt uztveres, sajūtu visaugstāko pakāpi, situācijas apzināšanos un tās kontroli.

Kā? Izrādās, ka tūkstoš pogu vidū, ir viena, kura svarīgāka par visām pārējām. Tev netraucēs 999 pogas, kad nospiedīsi uz to, vienīgo. Šī poga arī ir tava brīvā izvēle. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Ikvienā no mums ir tieksme uz rīcībām, kuras nav patīkamas apkārtējiem. Pareizas vai nepareizas rīcības mēs varam dalīt cilvēka darbībās attiecībā pret sevi un darbībās attiecībā pret sabiedrību.

Saprotams, ka mums jāiemāca cilvēkam nenodarīt sev kaitējumu, nenodarīt sev fizisku zaudējumu, un lai arī viņam piemīt pašaizsardzības mehānisms, tomēr tādas tieksmes viņā arī pastāv.

Un tieši tāpat mums saudzīgi jāizturas pret apkārtējo vidi. Apkārtējā vide, pirmkārt, tā ir nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, kurā mēs dzīvojam, un kura mums ir jāsaglabā. Cilvēkam ir jāiemāca pareizi attiekties pret ekoloģiju, jo no tās ir atkarīgs mūsu uzturs, klimats, visa mūsu eksistence! Mēs dzīvojam dabas iekšienē, un mums ļoti svarīga tās augu, dzīvnieku un arī nedzīvā daļa, jo visu mēs saņemam no turienes. Tādēļ mums jāiemāca cilvēkam saudzīgi izturēties pret savu ekoloģisko vidi. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība - Nav komentāru→

Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.

Radītāja īpašība – atdeve, tajā pašā laikā radījuma īpašība attiecas uz nedzīvo līmeni. Starp viņiem gandrīz nav starpības, izņemot to, ka nedzīvais līmenis atrodas pilnīgā Radītāja varā, tā ir simtprocentīga pašatteikšanās, bez nekā personiska.

Tālāk veidojas augu un dzīvnieciskais līmeņi. Tie nedaudz atšķiras no nedzīvā, taču ne pēc nolūka un vēlmēm, bet pēc kustīguma, kas it kā ir pretēji Radītājam. Tie zied, aug, kustas, attīstās – un līdz ar to no Viņa attālinās. Tomēr vēl neiziet no Viņa varas ietekmes, – vienkārši Viņš „atļauj” tiem sastāvēt no diviem spēkiem un attīstīties, paliekot Viņa pakļautībā. Un tādējādi visi šie līmeņi kopā tiek dēvēti „daba”. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Cilvēki, kuri sasnieguši garīgo izpratni, zina universa likumus un saprot masu dabu. Viņiem ir ne tikai zināšanas, bet arī personīgās attīstības pieredze, kura tāpat sākusies no zemākā, nedzīvā līmeņa. Viņi izgājuši iekšējo labošanos, iemācījās līdzjūtību, piekāpību, mīlestību un ieguva nepieciešamo „instrumentu komplektu”, lai rūpētos par masām. Viņi garantēti darbojas tautas labā, nevis savā labā, jo dzīvo citā, garīgās dabas dimensijā.

Jautājums: Uz ko tad ir virzītas viņu rūpes par pasauli?

Atbilde: Viņi vēlas, kā sacīts, „audzināt pusaudzi saskaņā ar viņa ceļu”. Tieši atbilstoši viņa ceļam, taču audzināt, tas ir, pakāpeniski veicināt viņa izaugsmi ne ciešanu ceļā, bet ar mācību, skaidrojumu un piemēru palīdzību. Šie viedie īsteno galveno darbu, viņi piesaista gaismu, bet labumu no tā saņem masas. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Runājot par integrālo sabiedrību, Jūs pastāvīgi pasvītrojat, ka cilvēks atsakās sava no viedokļa kopējā mērķa vārdā. Vai Jūs nevarētu to detalizētāk izklāstīt?

Atbilde: Es pateikšu par to dažos vārdos. Tā ir vesela, var teikt, filozofiska sistēma.

Pirmkārt, cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš pats sevi nav radījis, viņš tāds ir piedzimis – tādu viņu radīja daba. Daļēji viņš saņēma zināmas īpašības no vecākiem, daļēji – no apkārtējās vides savas augšanas laikā, un daļēji – vispār nezināmi no kurienes, kādēļ un kā.

Viss, kas viņā atrodas, nav personīgs, bet pārgājis viņam no kādiem iekšējiem gēniem, kuri realizējās pateicoties viņa neskaitāmajiem priekštečiem. Cilvēka radīšanā konkrēti piedalās sākotnējie gēni un viņa vecāku stumbra šūnas. Kā sacīts Bībelē: tēvs, māte un Dievs starp viņiem. Viņi trijatā arī piedalās šajā procesā. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība - Nav komentāru→

Radītājs liek cilvēka roku uz labu likteni un teic: „Paņem to sev!” Viņš dod cilvēkam vēlmi, modina viņā jautājumu par dzīves jēgu, iespaidus – iekārto viņam visu, atvedot uz tādu vietu, kur viņš var sevi realizēt, tas ir, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Taču rodas jautājums, bet kur šeit ir pats cilvēks? Viss taču jau iepriekš noteikts, – kā esmu iekārtots, kādu audzināšanu esmu saņēmis, kā mani mācīja līdz pat šim brīdim. Ja atskatīšos uz savu dzīvi, tad redzēšu, ka tā visa grozījās, it kā uzgriezta. Un kaut gan es skaidri redzu To, kurš to grozīja, taču kāds man visu nokārtoja: deva man jautājumu par dzīves mērķi, organizēja grupu, kuru es uzgāju, grāmatas. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Brīvība – brīvprātīga ierobežojumu pieņemšana. Citādi nav iespējams iedomāties brīvību. Lūdzu, tevi var izmest kosmosā – esi brīvs!

Visa cilvēces problēma ir tajā apstāklī, ka tā nespēj pareizi uztvert brīvības jēdzienu. Tādēļ mums nepieciešama jauna audzināšana, jo tikai ar tās palīdzību mēs varam sasniegt brīvību. Audzināšana mums palīdzēs pieņemt ierobežojumus kā vēlamus, un mēs sāksim tos efektīvi izmantot.

Tu uztversi šos rāmjus kā ceļa rādītājus, – gluži kā sliedes, kuras ved tevi uz totālu un absolūtu brīvību.

Visa cilvēce patreiz sāk sajust tādus ierobežojumus: nav izvēles, mēs ienākam globālā un integrālā pasaulē, kur visi ir atkarīgi viens no otra. Neviens no tā nevar izvairīties, un visi sakalti kopā, gluži kā važās, un nav iespējams virzīties ne pa labi, ne pa kreisi. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mērķa sasniegšanai mūsu rīcībā ir četras kategorijas: žēlsirdība, īstenība, taisnīgums un miers. Šīs kategorijas līdz šim laikam izmantoja visi pasaules labotāji. Šajās četrās kategorijās līdz šim brīdim notika cilvēces attīstība.

Četras kategorijas – lūk, viss kas mums ir, lai turētu kursu uz labošanās beigām. Kā tās atpazīt? Daudzi stundām var runāt par žēlsirdību, īstenību, taisnīgumu un mieru. Taču vai mēs piekritīsim tam, kā tās izpaužas?

Tas nav vienkārši, taču Bāls Sulams, izprotot garīgo dabu, klāsta, ka mums tas ir jānoskaidro, lai savestu kārtībā sevi un pasauli. Mēs nezinām, kas ir izlabota pasaule. Mēs visi esam sabojāti, un tāpēc jebkurš egoistisks uzlabojums mums šķiet jau izlabots. Turpretim Bāla Sulama izlabotā pasaule – tā ir pasaule, kurā visas vajadzības, kuras tikai var būt, saņem pilnīgu piepildījumu. Kā tas iespējams? To mēs vēl atklāsim. (vairāk…)

Tēma: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ko integrālā audzināšana dos cilvēkiem? Ko tā viņos izveidos?

Atbilde: Tā veido manī pareizu attieksmi pret personīgajām īpašībām un ļauj vislabākajā veidā izmantot tās citu labā. Nav svarīgi, kādas tieši man ir vēlmes.

Es kļūstu brīvs un atrodu izpausmi visam, kas manī ir. Ja esmu ieguvis nolūku, kas vērsts par labu citiem, tad man nav nepieciešams analizēt un šķirot savas īpašības labajās un sliktajās. Es tās visas vienkārši izmantoju, lai darītu labu.

Tieši tad es esmu brīvs: es nebaidos no apkārtnes, nebaidos no sevis, nebaidos no Radītāja, es varu veikt atdevi personīgajās īpašībās, es esmu spējīgs uz visu, viss man ir atvērts, un caur mani strāvo visa Bezgalības gaisma.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod” (Tauta), 27.09.2011

Avots krievu valodā

Tēma: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→