Kategorija arhīvs: Gribas brīvība

Ar ko sākas brīvā griba?

Jautājums: Par kādu brīvo gribu var domāt, ja tiek runāts par sava ego vergiem, esošiem bezsamaņā, Radītāja pārvaldītiem? Vai pirmo reizi atverot kabalas grāmatu, es arī iegūstu brīvo gribu?

Atbilde: Kad jūs tikai atved mācīties kabalu, jums vēl nav nekādas brīvās gribas. (more…)

Absolūta brīvība

Jautājums: Ko nozīmē brīvs pilsonis „pēdējā paaudzē?”

Atbilde: Es izvēlos vienu no diviem: vai nu faraonu (egoisms), vai nu Radītāju (altruisms).

Man visu laiku ir izvēle, un tā mani nepamet. Pat ja es 100% izvēlos Radītāju, man tik un tā ir izvēles brīvība, jo verdzības stāvoklis manā egoismā vienmēr pavada mani, es to neizņemu un nedzēšu. Tāpēc eksistēšana starp Radītāju un faraonu padara mani pilnīgi brīvu kā no viena, tā no otra. (more…)

Par ko esmu atbildīgs?

Jautājums: Kā sliktas domas ietekmē dzīvi? Un kāpēs es esmu par tām atbildīgs, ja tās man sūta Radītājs?

Atbilde: Cilvēks attiecībā pret Radītāju ne par ko nav atbildīgs, izņemot vienu: ja viņam ir dota iespēja būt patstāvīgam, veikt garīgo augšupeju, bet viņš to neizmanto. Tad ir problēma. (more…)

Kā kļūt brīvam?

Mūsu priekštats par jēdzienu, kuru apzīmējam ar vārdu „brīvība” ir ļoti miglains un ja mēs iedziļināsimies šī vārda dziļākajā būtībā, tad no tā gandrīz nekas nepaliks pāri. [Bāls Sulams, „Izvēles brīvība”]

Kā noteikt „brīvības” īpašību? Vai cilvēks piedzimstot kaut ko izvēlas?

Piemēram, ja es atstāju savu mazo dēlu vai mazdēlu istabā vienu, tad viņš it kā jūtas brīvs un apgriež visu otrādi. Viņš domā, ka es neko nezinu un ka viņš ir pilnīgi brīvs brīdī, kad es viņu vēroju caur videokameru. Tad kur šeit ir brīvība? (more…)

Kas dod komandas mūsu smadzenēm?

Jautājums: Ja mūsu smadzenes neko nenosaka, tad kāda ir to funkcija milzīgajā dabas sistēmā?

Atbilde: Mūsu smadzenes saņem visas komandas un tālāk no tām tiek darbināts mūsu ķermenis. Taču tas nenozīmē, ka smadzenes ir neatkarīgas.

Tās pilnībā ir atkarīgas un saistītas ar visu sistēmu, gluži kā neliels dators, kurš ir aizņemts tikai ar to, ka darbina mūs, bet pats ir saistīts ar daudz lielāku datoru – ar gigantiskām smadzenēm un atmiņu. (more…)

Evolūcijas nākamā pakāpe – garīgā

Jautājums: Tātad mūsu evolūcijas nākamā pakāpe ir garīgums, tas ir, dvēseles attīstība mūsos?

Atbilde: Mūsu attīstības nākamo pakāpi dēvē par augstāko pasauli.

Jautājums: Taču, vai dabas evolūcija notiek ārpus mūsu vēlmes un neparedz brīvo izvēli?

Atbilde: Brīvība ir dota tikai kā ceļa izvēle, kas ļauj mums sasniegt mērķi. Taču dvēselei ir jāattīstās katrā cilvēkā. (more…)

Visuma bērni, 7. daļa

Lielā, attīstītā cilvēce nepievērš uzmanību Visumam, kur mēs varētu atrast visus savus pamatus. Tā plašumos mēs atklātu spēkus, veselus citas matērijas „sabiezējumus” – antivielas utt.

Protams, mēs veicam Visuma pētniecību, bet nepiešķiram tam pietiekamu nozīmi, uzskatot, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kurš uzvarēs zemes „skrējienā”, kurš starp mums ir stiprāks, bagātāks, varenāks. Mūsu attīstība nav virzīta uz Dabas izzināšanu, pilnīgu tās atklāšanu un sapratni, kas mums pietrūkst, lai to sasniegtu.

Es varētu pieņemt, ka Visums ir pilnīga atdeve. Jo tas ir izveidojis, radījis visu, sakārto visu un savu spēku kombinācijas rezultātā ģenerē nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēka dabas fenomenus. (more…)

Kas ir mūsu saimnieks?

Ziņojums: Gēni nosaka visu! Tie atrod mums labāko dzīvesbiedru, lai sevi dublētu veselīgos pēcnācējos. Neapzināta  DNS analīze, lai noskaidrotu saderību, notiek apmainoties ar siekalām pirmajā skūpstā. Draugus mums izvēlējās gēni: draugiem ir 1% kopīgo gēnu, tikpat daudz ir saistīti radinieki piektajā paaudzē.

Cilvēki uzskata par labāku kontaktēties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem sakrīt ožas uztvere, bet atšķiras imunitāte (lai visi nesaslimtu). Gēni, lai izplatītos, izvēlas sev piemērotus apstākļus – mudina mūs izvēlēties noteiktu sabiedrību. Cilvēka rakstura īpatnības ir gēnu darbības rezultāts.

Baktērijas spēj izdalīt psihoaktīvas vielas, kas pastiprina reliģiskas jūtas. Baktēriju triljoni, kas mūsos dzīvo, cilvēka ķermeni izmanto tikai savās interesēs. Ķermenī ir 3000 baktēriju veidu. Vairums no tām dzīvo kuņģa un zarnu traktā, barojas kopā ar mums ar vienu barību, tām ir savas garšas priekšrocības.

Ja ēdiena sastāvs – olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu barības vielu samērs – derīgs baktērijas attīstībai, tad tā uzmundrina savu saimnieku, izdalot ķīmiskas vielas, kas uzlabo cilvēka labsajūtu. Ja uztura deva baktērijai nepatīk, tad izdalās toksīni – tā baktērijas veido mūsu garšu un tās nosaka mūsu diēta.

Smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no četrdesmit gēniem, un tās iedarbina baktērijas.

Tējkarotē ar ūdeni peld pieci miljoni baktēriju un piecdesmit miljoni vīrusu. Mikrobi sastāda 80% no visas Zemes biomasas. Visa biosfēra ir sistēma, kas ļauj apmainīties ar gēniem starp dažādiem mikroorganismiem.

Parazīti bojā kokus, ziedus, dzīvniekus, visu dzīvo. Ja subjekta uzvedība atšķiras no ierastās, viņš pakļauj sevi riskam – vaininieks ir parazīts, kas vada saimnieka darbības ar dažādu ķīmisko vielu palīdzību.

Plakanais tārps tik ļoti alkst pārcelties no peles ķermeņa lapsas ķermenī, ka dara peli lēnīgu, par drošu medījumu jebkuram plēsējam. Nematodi iekrāso skudras kā sarkanas ogas, putnu iecienītākais gardums, kuros tie vēlas pārcelties.

Toksoplazma sākumā dzīvo grauzējos, pāriet kaķos, no turienes cilvēkā. Inficētiem cilvēkiem ievērojami atšķiras uzvedība: viņi biežāk zaudē paškontroli, pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī. Toksoplazmoze arī padara lēnāku cilvēka reakciju. Tāpēc vieni cilvēki dod priekšroku avantūrām, adrenalīnam un mūžīgiem meklējumiem, bet citiem ir pietiekami ar televizora vadības pultu.

Neironi. Cilvēks pieņem lēmumu vēlāk, nekā šādu lēmumu pieņem neironi. Smadzenes pašas lemj, kā jārīkojas. Apzināta uzvedības izvēle ir tikai ilūzija, kas slēpj reālos procesus, kas noris cilvēka galvā, neatkarīgi no viņā paša. Lēmums ir to vai citu neironu aktivitātes sliekšņa sasniegšana, šie neironi dod signālu motorai garozai par racionālas vai emocionālas uzvedības palaišanu.

Neiromediatori. Neironi nosaka mūsu vēlmes. Dažādu sajūtu avots – neiromediatori – kīmiskās vielas, kas nodrošina elektriskā lādiņa nodošanu pa sinapsēm, atzariem, kas savieno nervu šūnas.

Prieka sajūta ir atkarīga no serotonīna daudzuma galvas smadzeņu audos, depresija – šīs vielas trūkuma rezultāts. Cits neiromediators, dofamīns, liek mums tiekties nevis uz augstiem mērķiem, bet vienkāršām vajadzībām – uzturu un seksu. Ja dopamīna līmenis ir augstāks, labāk ir attīstīta šī atalgojuma un soda sistēma.

Nomoda mediators – noradrenalīns – ietekmē mūsu uzvedību, no noradrenalīna ir atkarīga uzmanības koncentrācija, rīcības motivācija, miers, atmiņas asums, labs garastāvoklis un mūsu uzvedība riska stāvoklī. Neiromediatoru atklāšana noved mūs pie secinājuma, ka mēs neesam savu jūtu saimnieki.

Replika: Kabalā viss tiek izskaidrots vienkārši: mums nav gribas brīvības, viss notiekošais noris nebrīvi, mēs visu darām piespiedu kārtā, pat ja mums šķiet, ka tieši tās ir mūsu vēlmes.

Augstākie slēptie spēki savā mijiedarbībā pārvalda mūsu organisma bioloģiskās vielas un izraisa mūsos vēlmes, domas, lēmumus, rīcības.

Izvēles brīvība dota tikai kā iespēja paātrināt savu garīgo izaugsmi. Kabala izskaidro, kā mums to realizēt. Visā pārējā mums vienmēr būs gribas brīvības, lēmumu, rīcību ilūzija. Neraugoties uz to, ka zinātne mums pierādīs, cik lielā mērā mēs esam nebrīvi.

Kabala vispār mūsu dzīvi dēvē par dzīvniecisko līmeni, bet par cilvēku dēvē tikai mūsu garīgo izaugsmi, kas vērsta uz to, lai līdzinātos Radītājam.

Avots krievu valodā

Personīgā saikne ar Radītāju

Jautājums: Kā es varu būt atbildīgs par citiem, ja nespēju pat atbildēt par sevi pašu?

Atbilde: Tieši pateicoties tam, ka tu kalpo citiem, tu kļūsti atbildīgs par visiem. Pats sev tu neeksistē, tikai attieksmē pret citiem.

Tādā veidā darbojas galvojuma likums, kura ietekmē pārējiem nav izvēles brīvības. Es nosaku viņu stāvokli un likteni, tāpēc uzņemos atbildību un esmu gatavs būt viņu vietā. (more…)

Attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās

Jautājums: Ar ko atšķiras cilvēces attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās?

Atbilde: Ja evolūcijas laikā ir notikušas kādas nelielas izmaiņas augu sugās un dzīvniekos, tad mēs saprotam, ka zirgs vai govs nevarēja izmainīties pēc savas izvēles un tas ir vides vai kādu mutāciju iedarbības rezultāts.

Taču sevi mēs uzskatām par tādiem, kas attīstās pēc savas iniciatīvas, kas progresē no paaudzes paaudzē, pateicoties savai gudrībai, zinātnei, sabiedriskās iekārtas pārmaiņām. Pateicoties labam uzturam, cilvēks ir pacēlies augstāk, augusi viņa dzīves kvalitāte un dzīves ilgums. Pat medicīnisko analīžu rezultāti ir kļuvuši citādi. (more…)