Category Archives: Garīgais darbs

Kā iziet pa sauszemi starp bangojošiem dzīvs viļņiem

Cilvēka galvenais darbs ir izpelnīties tikai sajust Radītāju, tas ir, sajust, ka Viņš eksistē un piepilda visu realitāti. Un, izņemot Viņu, nekā cita nav – ir tikai Radītājs, un mēs atrodamies Viņā. Mūsu mācīšanās mērķis un visas mūsu dzīves mērķis ir nonākt līdz sajūtai, ka mēs eksistējam Radītājā, un vairāk mums neko nevajag.

Rezultātā līdz tam nonāks visi, atšķirība tikai pārdzimšanas riņķojumu daudzumā, kuri tādēļ būs nepieciešami. Taču beigu beigās katrs sasniegs radīšanas mērķi un savas dzīves mērķi, proti, atklās, ka eksistē tikai viens augstākais spēks, un mēs dzīvojam tikai tāpēc, lai to atklātu. (vairāk…)

Pārdzimšanas riņķojumi. Ieraudzīt, sajust, saprast

Replika: Jūs nepārtraukti stāstāt par visas cilvēces vienotību, par mīlestību pret tuvāko.

Atbilde: Tas ir pats galvenais.

Jautājums: Taču kurš to sajūt un saprot pareizā formā?

Atbilde: Uz to tiekties ir lietderīgi visiem. (vairāk…)

Pārdzimšanas riņķojumi. Dzīvot nevis cilvēku atmiņās, bet viņu īpašībās

Jautājums: Vai kabalas studēšana var samazināt cilvēka nākamos pārdzimšanas riņķojumus? Vai arī to daudzums jau iepriekš ir noteikts?

Atbilde: Nav svarīgi, noteikts vai nē, taču mēs spējam tos mainīt, ietekmēt.

Jautājums: Esmu dzirdējis, ka, ja cilvēks, kurš mācās kabalu un atrodas desmitniekā, aiziet no dzīves, tad viņš turpina būt desmitnieka loceklis. Kā to saprast? (vairāk…)

Pārdzimšanas riņķojumi. Dzīves riņķojumu ieguvums

Jautājums: No vienas puses, saskaņā ar kabalu, ir tikai viena dvēsele. No otras puses saka: „Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi”, – proti, to ir daudz, Kā to saprast?

Atbilde: Kopīgā dvēsele sadalījās daļās. To dēvē par „Ādamu”, tāpēc ka summā tai ir jābūt līdzīgai Radītājam, no vārda „dome” – līdzīgs. Un turpmāk tai ir jāiziet visāda veida pārveidošanās, un reizē ar to, nepārtraukti jātuvinās Radītāja līdzībai.

Jautājums: Pieņemsim, dzīvo cilvēks. Viņam ir jānomirst un no jauna jāpiedzimst, un atkal jāizdzīvo desmitiem, simtiem dzīvju. Kāds no tā ir ieguvums?

Atbilde: Ieguvums ir tajā, ka šīs daļas, kuras sevi izjūt kā cilvēkus, rezultātā savienojas, sasniedz kaut kādu savstarpēju saliedētību, nodomu, vēlmi un kļūst līdzīgas Radītājam.

Jautājums: Pastāv tāds jēdziens kā vīrišķā un sievišķā dvēsele. Kāda atšķirība? Par ko šeit ir runa?

Atbilde: Tas nav atkarīgs no dzimuma, bet tikai no dvēseles īpašībām dotajā brīdī.

Dvēsele ir vēlme ar nodomu. Tāda ir dvēseles konstrukcija. Uz katru vēlmes saņemt formu ir nodoms – kādēļ.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 09.10.2022.

Avots krievu valodā

Pārdzimšanas riņķojumi. Ar vienu dzīvi nepietiek

Mūsu pasaulē nav nekādu jaunu dvēseļu, kuras atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikta daudzuma dvēseles, kuras riņķo formas izmaiņu pārdzimšanā, ik reiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē. (Bāls Sulams, „Miers”)

Jautājums: Iznāk, ka pasaulē ir n–tais dvēseļu daudzums, kuras tūkstošiem gadu nepārtraukti atgriežas. Kāds ir to daudzums?

Atbilde: Tam nav nozīmes – pieci, desmit tūkstoši vai miljoni. Tās nepārtraukti dalās un savienojas. Mēs redzam, ka cilvēku daudzums pasaulē pieaug, tas nozīmē, ka ir atbilstība starp dvēseļu daudzumu un ķermeņu daudzumu. (vairāk…)

Pārdzimšanas riņķojumi. Atdeves un mīlestības griezumā

Replika: Kabalisti raksta, ka cilvēks, atrodoties tieši šajā pasaulē, bioloģiskā ķermenī, nevis pēc nāves, spēj sasniegt stāvokli, kad viņš maina savu dabu.

Atbilde: Pēc nāves praktiski nekas nenotiek. Tāpēc, ka fiziskā ķermeņa nāve ļoti maz ietekmē, ja vispār ietekmē, garīgā ķermeņa stāvokli – to, ko mēs dēvējam par „dvēseli”.

Jautājums: Un tomēr cilvēks šajā pasaulē pārdzīvo dažādus stāvokļus. Vai paliek kāds ieraksts? Kaut kas paliek? (vairāk…)

Pārdzimšanas riņķojumi. Kas saglabājas pēc ķermeņa nāves?

Jautājums: Vai cilvēka attīstība un pacelšanās garīgajā pasaulē ir atkarīga no iepriekšējām dzīvēm un pārdzimšanas riņķojumiem?

Atbilde: Praktiski nē. Tas ir atkarīgs tikai no tevis.

Replika: Parasti cilvēkiem nav problēmu ar pārdzimšanas riņķojumiem, viņi pret to attiecas normāli. Vienīgais jautājums: vai paliek apziņa? Ja vismaz kaut kas paliek no manis nākamajai dzīvei, tad var droši iet un mirt. (vairāk…)

Ceļā turies pie katra mirkļa

Pats galvenais – turpināt, kā sacīts: „Tikai neaizej”. Un šis „neaizej” attiecas uz katri mirkli. Tajā mirklī, kurā tu atrodies – neaizmūc, bet turpini to pašu ceļu, uz to pašu mērķi. Un tad šie mirkļi ļoti ātri kļūs par ceļa etapiem un aizvedīs tevi līdz mērķim. Tas ir galvenais.

Un šeit, protams, svarīga ir grupa, kura spēj tevi vilkt, par tevi rūpēties. Nepieciešams nepārtraukti vienam otru pamudināt un šādi virzīties uz priekšu.

No nodarbības par tēmu „Sagatavošanās sirds atvēršanai kongresā”, 22.02.2023.

Avots krievu valodā

Pareizā saiknē viss būs labi

Cik smagi cilvēkam ir uztvert savu stāvokli, atkarīgs no viņa sapratnes uz kādu mērķi viņš virzās. Un tad viņam nebūs nekādu problēmu pārdzīvot jebkādu stāvokli, galvenais, lai tas vestu uz labu rezultātu.

Es domāju, ka mēs saprotam, kas ar mums notiek un kam ir jānotiek. Atšķirība starp sliktu un labu stāvokli, būtībā, ir tikai saiknes kvalitātē starp mums. (vairāk…)

Kongress kā vienas sirds puksti

Vispirms mums nāksies atklāt, kas mēs, tādi, esam, proti, ka mēs ne jau vienkārši piederam nedzīvajai, augu un dzīvnieciskajai pasaulei, bet globālai dabas sistēmai, kura ir integrāla, saistīta un savstarpēji atkarīga. Mēs eksistējam viena spēka vadīti, kurš mums nejautājot mūs ietekmē no augšienes, jo šim spēkam ir sākotnēji noteikta programma.

Vēl pirms tam, kad mēs pēc šī spēka lēmuma, radāmies šīs pasaules līmenī, jau bija noteikts, ka mēs būsim atkarīgi viens no otra kā viens cilvēks ar vienu sirdi, lai šīs saiknes atklātu. Un tieši tāpēc, ka mēs esam tik dažādi, nošķirti, tāli un pretēji, taču tiecamies savienoties virs visām mūsu atšķirībām, mēs no šīm pretējībām savācam mehānismu, kuru dēvē par „atnāc un ieraugi” – bo re („Radītājs”). (vairāk…)