Pats galvenais – turpināt, kā sacīts: „Tikai neaizej”. Un šis „neaizej” attiecas uz katri mirkli. Tajā mirklī, kurā tu atrodies – neaizmūc, bet turpini to pašu ceļu, uz to pašu mērķi. Un tad šie mirkļi ļoti ātri kļūs par ceļa etapiem un aizvedīs tevi līdz mērķim. Tas ir galvenais.

Un šeit, protams, svarīga ir grupa, kura spēj tevi vilkt, par tevi rūpēties. Nepieciešams nepārtraukti vienam otru pamudināt un šādi virzīties uz priekšu.

No nodarbības par tēmu „Sagatavošanās sirds atvēršanai kongresā”, 22.02.2023.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs - Nav komentāru→

Cik smagi cilvēkam ir uztvert savu stāvokli, atkarīgs no viņa sapratnes uz kādu mērķi viņš virzās. Un tad viņam nebūs nekādu problēmu pārdzīvot jebkādu stāvokli, galvenais, lai tas vestu uz labu rezultātu.

Es domāju, ka mēs saprotam, kas ar mums notiek un kam ir jānotiek. Atšķirība starp sliktu un labu stāvokli, būtībā, ir tikai saiknes kvalitātē starp mums. (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā - Nav komentāru→

Vispirms mums nāksies atklāt, kas mēs, tādi, esam, proti, ka mēs ne jau vienkārši piederam nedzīvajai, augu un dzīvnieciskajai pasaulei, bet globālai dabas sistēmai, kura ir integrāla, saistīta un savstarpēji atkarīga. Mēs eksistējam viena spēka vadīti, kurš mums nejautājot mūs ietekmē no augšienes, jo šim spēkam ir sākotnēji noteikta programma.

Vēl pirms tam, kad mēs pēc šī spēka lēmuma, radāmies šīs pasaules līmenī, jau bija noteikts, ka mēs būsim atkarīgi viens no otra kā viens cilvēks ar vienu sirdi, lai šīs saiknes atklātu. Un tieši tāpēc, ka mēs esam tik dažādi, nošķirti, tāli un pretēji, taču tiecamies savienoties virs visām mūsu atšķirībām, mēs no šīm pretējībām savācam mehānismu, kuru dēvē par „atnāc un ieraugi” – bo re („Radītājs”). (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Būtībā mēs vēršamies pie Radītāja ne tāpēc, ka saņemam sitienus pa mūsu egoismu un ciešam, bet tāpēc, ka cilvēks ļoti vēlas būt atdeves un mīlestības īpašībā, taču viņam nesanāk. Viņš vēlas būt kā Radītājs, vēlas visus mīlēt un nespēj. Vai tāpēc viņa sirds ir salauzta?

Atbilde: Jā, cilvēks cenšas sasniegt šādus stāvokļus, bet nespēj – tā arī ir salauzta sirds, kad viņš nespēj nonākt līdz mīlestībai pret tuvāko un caur to līdz mīlestībai pret Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jautājums: Garīgajā darbā ir šāds princips: „Neizmist žēlsirdībā”. Iznāk, ka Radītājs gaida, iekams cilvēks sāks kliegt. Viņš gaida mūsu līgšanas, kuras nāks no salauztas, satriektas sirds. Kuru interesē iet cauri šādiem stāvokļiem? Vai Tāpēc tik maz cilvēku apgūst kabalu?

Atbilde: Žēlsirdīgais, mīlošais Radītājs, par kuru sacīts, ka Viņš mūs mīl un vēl visiem tikai labu, noved cilvēku tādos stāvokļos, kad cilvēks ir spiests vērsties pie Viņa dēļ neizbēgamības un bezizejas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kabalas avotos rakstīts, ka par varoni dēvē cilvēku ar salauztu sirdi. Paskaidrojiet, kāpēc varonis ir tieši tas, kuram salauzta sirds.

Atbilde: Patiešām tas tik neierasti skan. Pat sacīts, ka nav nekā labāka, kā salauztu sirds, jo, kad cilvēks jūt, ka visas viņa vēlmes, nodomi, kaislības, tieksmes ir salauztas, un viņam nav nekā, pie kā viņš varētu pieķerties kā pie enkura un dzīvē nenoslīkt, tad šāds stāvoklis ir vislabākais. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jautājums: Vinstons Čērčils sacīja: „Pilnveidoties nozīmē mainīties, būt pilnīgam nozīmē mainīties bieži”.

Vai pilnība un harmonija ir viens un tas pats? Proti, vai īstenā pilnība ir harmonija? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jautājums: Harmonijas stāvokļu pētījumos cilvēkiem tika uzdots šāds jautājums: „Kādos apstākļos jūs izjūtat harmoniju ar apkārtējo pasauli?” Atbildēs prevalēja divi varianti: pirmais – kad viss ir stabili un paredzami; otrais – kad viss strauji mainās.

Rodas jautājums: harmonija veidojas, pateicoties stabilitātei vai izmaiņām? Tie tomēr ir divi pretpoli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Vai mīlestība pret Radītāju var būt lielāka par mīlestību pret biedriem? Tas vienkārši nevar būt – ka es attiektos pret Radītāju labāk nekā pret biedriem. Tāpēc, ka biedri ir mana garīgā kli, kā sacīts: „No mīlestības pret radījumiem uz mīlestību pret Radītāju”.

Tāpēc nepieciešams saprast, ka tikpat spēcīgi kā mēs tiecamies pie Radītāja, vispirms nepieciešams gluži tāpat un pat vēl spēcīgāk tiekties uz savienošanos ar biedriem. Taču praksē tas parasti notiek otrādi. Cilvēks tiecās pie Radītāja, un tas ir viņa mērķis, taču biedros, atbilstoši savai egoistiskai dabai, desmitniekā, mīlestībā pret tuvāko viņš neredz svarīgumu. (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Desmitnieki, Garīgais darbs - Nav komentāru→

Runāt ar Radītāju nevar tā, kā mēs runājam ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir kopīgas sajūtas, spēja dzirdēt viens otra balsi. Taču ar Radītāju mums ir jāatrod sazināšanās kanāls: „Es pie Viņa, un Viņš pie manis”, lai mēs varētu „sadzirdēt”, saprast un sajust Radītāju.

Spēja dzirdēt Radītāju tiek dota Binas līmenī, tāpēc ka Bina ir dzirde. Un tad es sadzirdēšu, ko Radītājs man saka. Man attiecībā pret Radītāju ir jābūt Malhut līmenī, kura paceļas Binas līmenī. Tad es spēšu ar Viņu runāt, un Viņš mani sadzirdēs. Proti, man ir jābūt atdeves līmenī: „Es Viņam, un Viņš man”. (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Radītājs - Nav komentāru→