Category Archives: Garīgais darbs

Viegli sevi anulēt diženā priekšā

Ar katru dienu mūsu ceļš kļūst arvien precīzāks, virziens skaidrāks, un vēlamais un esošais stāvoklis arvien noteiktāks. Es savu virzību mēru ar to, cik daudz spēka saņemu no grupas, cik vēlmes uz Radītāja atklāšanu, un cik pats spēju šo vēlmi dot grupai. Šie divi spēki mani pareizi notur ceļā uz mērķi.

Galvenais nepārtraukti celt mērķa svarīgumu, kas visu laiku zūd. Pateicoties tam, mēs nepārtraukti virzīsimies uz priekšu. Nav iespējams iztikt bez negatīvā spēka, tāpēc ka gaismas priekšrocība atklājas no tumsas. (vairāk…)

Bez pavadoņa nenonākt garīgajā pasaulē

Bez ticības viedajiem nav iespējams sasniegt ticību, kas augstāka par zināšanām un kontaktu ar Radītāju. Tāpēc, ka starp mūsu egoistisko vēlmi un atdeves vēlmi nav tiešas saiknes.

Atrodoties egoismā, mēs nespējam pārlēkt atdeves vēlmē un pat nesaprotam, kas tas ir, kā tam piekļūt. Tāpēc mums ir nepieciešams pavadonis, kurš spēs mūs pārvest no šīs pasaules sajūtas uz augstākās pasaules sajūtu. (vairāk…)

Atšķirība starp balto un melno skaudību

Jautājums: Kāda ir atšķirība starp balto un melno skaudību?

Atbilde: Baltā skaudība, kad es, skaužu citus, viņiem netraucējot, bet tikai no viņiem mācos. (vairāk…)

Sapnis materiālajā pasaulē un garīgajā

Sapnis mūsu dzīvē sevī ietver ļoti nopietnu smadzeņu darbu, kad tās pārstrādā un sakārto visu tajās esošo dienā, var būt pat vairākās dienās, uzkrāto informāciju. Smadzenes to savā arhīvā izvieto un sašķiro. Līdz ar to notiek visa veida juceklīgas saiknes, tāpēc sapņi mums reizēm šķiet nereāli.

Patiesībā sapnī notiek ļoti spēcīgas darbības un risinājumi. Smadzenes darbojas ļoti intensīvi tikai tādos dziļos, iekšējos līmeņos, kurus mēs pagaidām nespējam izpētīt. Taču, kad šī informācija jau ir sašķirota, zemapziņā iekšēji apzināta, cilvēks ir gatavs atmosties. (vairāk…)

Lūgšanas bezgalīgais spēks

Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.

Cilvēks piedzimst kā dzīvnieks, tāpēc ka mūsu pasaulē neeksistē nekas, izņemot nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni. Un, ja mēs turpināsim attīstīties šajā pašā plaknē, tad tā arī neizkļūsim no dzīvnieciskā līmeņa, kā sacīts „Visi līdzīgi mirstīgiem dzīvniekiem”. (vairāk…)

Starp vēlamo un reālo

Attālums starp vēlamo un reālo stāvokli sevī ietver visu mūsu dzīvi. Šādi var sacīt gan par materiālo dzīvi, gan par garīgo. Katrs gadījums sastāv no esošā stāvokļa, un stāvokļa, kurā mēs vēlētos būt. Taču atšķirību starp šiem diviem stāvokļiem dēvē par mūsu dzīvi.

Tāpēc, ja mēs vēlamies sasniegt patiesus stāvokļus, par kuriem stāsta kabalisti, tad mums ir jāiztēlojas sevi ideālā stāvoklī, tas ir, absolūtā Radītāja vadībā. (vairāk…)

Radītāja adoptēšana

Ja es vēlos garīgajā virzīties uz priekšu, tad man katru sekundi visas savas jūtas, uzmanība, mīlestība, caur desmitnieku jāizvada pie Radītāja. Un pat tad, ja es nejūtu nekādu vēlmi, es to cenšos darīt mākslīgi.

Kā ģimene, kura adoptējusi bērnu, cenšas viņam izrādīt pēc iespējas vairāk uzmanību, lai gan vēl nav viņam no sirds pieķērušies, un viņš vēl šķiet svešs. (vairāk…)

Sapnis – nākamā pakāpiena nojauta

Tagad beidzās pravietojums un beidzās atdarināšana, un cilvēki neizmanto neko, izņemot sapni. (Zoar Grāmata)

Sapnis garīgajā nozīmē stāvokli, kad cilvēks atrodas uz noteikta pakāpiena, kuru viņš skaidri izjūt, izzina.

Piemēram, mēs tagad atrodamies studijā, kur notiek mūsu programmas ieraksts. Taču pēc tam es vēlēšos pacelties virs šī līmeņa – vairāk sajust, vairāk izzināt, vairāk atklāt, ieraudzīt saiknes starp visiem radījuma elementiem, pacelties virs sava „dzīvnieka”, lai sajustu pasali ārpus sevis. (vairāk…)

Meistars mīl savu nodarbi

Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.

Pusdienu gatavošana var būt māksla – viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmes, darbā ieliktā. Un mums nepieciešams izdarīt tā, lai garīgais darbs kļūtu mums mīļš, nevis izsauktu ciešanas. Nepieciešams gūt baudu no tā, kā egoisms pretojas, bet mums tas ir jāpārvar. (vairāk…)

Glābšanas riņķis dzīves straumē

Nepieciešams desmitniekā izveidot tādu aizsardzību gluži kā drošības sietu, glābšanas riņķi vai drošības jostu, kas atbalstītu katru. Tad cilvēks justu, ka viņam vienmēr ir kur pieķerties, lai svešas vēlmes nenotriektu viņu no ceļa.

Grupā ir jābūt sajūtai, ka mēs kopā ejam uz vienu mērķi, pamatojoties uz drošu metodiku, tiecoties savstarpēji tuvoties un tuvoties ar Radītāju. (vairāk…)