Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.

Tādu tilpni cilvēks iegūst tikai ar piepūles un baušļu pildīšanas nastas palīdzību, piespiešanas un karu ar ļauno sākotni rezultātā, ar daudziem šķēršļiem un rūpestiem. Šīs mocības un pūles Torā un baušļos piešķir dvēselei tilpni, lai tā būtu gatava saņemt visus baudījumus un labumus, kuru dēļ Radītājs radīja visus radījumus.

Mēs nevaram saņemt labumu un baudu bez smaga darba. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šis smagais darbs veido mūsos vēlmes, atbilstošas tam piepildījumam, kuru sagatavojis Radītājs. Nav iespējams iztikt bez šīm vēlmēm, bez nastas, bez smaga darba un īstām mocībām. Sacīts: „Ēd maizi ar sāli, ūdeni dzer nedaudz, guli uz zemes, dzīvo ciešanās un nodarbojies ar Toru”. Vispār ņemot, visa cilvēce iet cauri ciešanām, kas sliktākas par nāvi. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds TES” (Talmud Eser Sfirot): Kabalas zinātni līdz pat mūsdienām ietvēra nepārvarama siena. Daudzi mēģināja, sāka mācīties un nespēja turpināt nesapratnes un materiālo terminu dēļ.

Tādēļ komentāros grāmatai „Panim meirot u–masbirot” es parūpējos, lai paskaidrotu ARI grāmatu „Dzīvības koks”, abstrahējot materiālās formas un liekot tās atbilsmē ar garīgajiem likumiem, augstāk par telpu un laiku – tā, lai katrs iesācējs spētu saprast šo lietu jēgu un pamatojumu.

Tā patiešām ir problēma, kad cilvēki kabalas vārdus uztver to ārējā nozīmē, un garīgajiem spēkiem piedēvē materiālus ietērpus. Pastāv bauslis, kurš aizliedz radīt sev elkus un tēlus. Tieši tas mudināja Ābramu iziet no materiālās pasaules un pacelties uz garīgo pasauli. Tomēr saglabājas bīstamība atgriezties pie elkiem, ja kādam no materiālajiem priekšmetiem vai darbībai mēs piedēvēsim kādu garīgo būtību. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Mums nākas mērot ilgu ceļu noskaidrošanās. No radīšanas sākuma un līdz nobeigumam – tas viss ir tikai vienas vēlmes baudīt noskaidrošanas attiecībā pret Dodošo, Avotu, Radītāju.

Šo noskaidrošanu daļu mēs veicam neapzināti, zemāk par savu sajūtu un sapratni, kā sagatavošanās tām noskaidrošanām, kas atnāks vēlāk, un pieprasīs apzināšanos un izjūtas. Līdzīgi tam kā aug mazs bērns vai notiek jebkura cita attīstība. Nepieciešams iziet vairums darbību, visus iespējamos aprēķinus un tajos palikt, līdz pēkšņi sāksi just, ka rodas jauns jutības, noskaidrošanas līmenis, un tādā veidā tu pacelies augšup uz nākamo pakāpi.

Taču pēc tam visa jaunatklāsme it kā izdzēšas, aizmirstas – mēs pie tās pierodam, bet pieradums notrulina garšas izjūtu. Un mēs no jauna pūlamies izrauties uz priekšu, cik vien tas ir iespējams, līdz šajā neapzinātajā stāvoklī atkal dzimst jaunas sajūtas, secinājumi. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Katrs mirklis, ar visu tā saturu, nāk no augšienes. Tajā viss jau iepriekš noteikts, un esmu tam pakļauts. Taču nākamais mirklis atrodas manās rokās. Es sāku noskaidrot, kas ir dzīves jēga? Vai es varu to saprast? Un pēkšņi noskaidrojas, ka to var ne tikai saprast, bet arī mainīt, – vēl vairāk, ne vienkārši mainīt, bet sasniegt uztveres, sajūtu visaugstāko pakāpi, situācijas apzināšanos un tās kontroli.

Kā? Izrādās, ka tūkstoš pogu vidū, ir viena, kura svarīgāka par visām pārējām. Tev netraucēs 999 pogas, kad nospiedīsi uz to, vienīgo. Šī poga arī ir tava brīvā izvēle. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Cilvēks daudz ko nodod aizmirstībai, atstājot aiz muguras nerealizētus darbus un neizlabotus netikumus. Kā izvairīties no aizmirstības garīgajā līmenī?

Atbilde: Patreiz tas nav iespējams. Tikai gala rezultātā visi atsevišķie gadījumi uzkrāsies un novedīs pie efektīvas apkopojošas labošanās ar nosaukumu „Rav paalim u–mekabciel”.

Pēc tam, kad varēsim savākt kopā visas savas tilpnes/ vēlmes, tās vienlaikus apvienosies vienotā stāvoklī, – un tad tiks īstenota šī darbība. Tā savienos kopā visas daudzu miljardu cilvēku paaudzes un savāks visus viņu darbus vienā. Tieši tad arī pienāks pilnīgas izlabošanās laiks, kas mūs visus savienos vienā vēlmē, – pilnīgā un piepildītā ar Bezgalības gaismu. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit” (Bereshit), 195. p.: …Augstākie Aba ve–Ima ir vārda AVAJa burts „jud” un Binas GAR īpašība, un tiek dēvēti „bailes”, bet IŠSUT ir vārda AVAJa burts „hei” un Binas ZAT īpašība, un tiek dēvēti „mīlestība”.

Tādējādi laikā, kad atnāk mohin ZON… tāpat arī no parcufa augstākie Aba ve–Ima, vārda AVAJa „jud” burti, tad tiek noteikts, ka bailes iet pa priekšu mīlestībai, jo „jud” ir bailes, bet „hei” – mīlestība. Tādā veidā bailes iet pa priekšu mīlestībai. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Vai pareizi, ka Radītājs mūs gaida, – līdz no mums nāks pareiza lūgšana?

Atbilde: Tas netiek dēvēts par gaidīšanu. Augstākā gaisma atrodas absolūtā mierā, tas ir nemainīgs likums kā fizikas likumi. Ja virzīties ar pastāvīgu ātrumu, tas ir tikpat kā atrasties mierā.

Gaisma nevar apstāties. Atklājas tā vai nē, tās daba ir nemainīga. Gluži kā fiziskas gaismas daba, kurai ir pastāvīgs ātrums 300 tūkst.kilometri sekundē vakuumā. Viss atkarīgs tikai no tā, kādā vidē tā izplatās, ņemot vērā, ka mēs to atklājam, pateicoties materiālam. Materiāla līdzības pakāpe gaismai nosaka tās ātrumu, jo mēs redzam nevis pašas gaismas izplatīšanos, bet materiāla reakciju uz to. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Atšķirība starp vīrišķo un sievišķo sākotni (zahar un nukva), Radītāju un radījumu – to pretstatā, kuru mēs pat nesaprotam, kas vīrišķai sākotnei noteikts kā daba, radījuma dabai var izpausties tikai nolūkā, kas nopelnīts, pateicoties personīgajām pūlēm.

Radītāja (Zeir Anpin) daba – atdeve, bet Nukvā (radījumā) tā var atrasties tikai nolūkā. Un ja šis nolūks ir pareizs, tad radījuma atdeve izpaužas saņemšanā, un pēc iespējas vairāk.

Sanāk, ka garīgā tilpne, kura mums ir jāattīsta, atrodas augstāk par vēlmi – nolūkā. Tāpēc mēs nesaprotam, kā iespējams tajā veikt aprēķinus. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēs nesaprotam, ko nozīmē gūt baudu no atdeves. Radīšanas mērķis bija sniegt baudu radījumiem. Un tie patiešām gūs baudījumu – jautājums tikai – kā?

Mēs nesaprotam, ka vēlmes, kuras šodien sajūtam, mums pilnīgi svešas un atdalītas no mums. Baudījums no atdeves – tā nav labpatika par to, ka cits gūst baudu. Tas vienkārši būtu bizness, kas mums abiem izdevīgs.

Ja gūstu baudu no tā, ka viņam ir labi, pat ja man no tā ir slikti, bet es sevi pārvaru kā vecāki, kuri ziedo visu savu bērnu labā, – tā arī nav atdeve. Garīgajā pasaulē rodas tādas vēlmes, kuras mums grūti pat iedomāties. Var dot tikai kādus aptuvenus piemērus – kā materiālie zari attiecībā pret saknēm. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Vaikra”, 129. p.: …Nabaga upuris visvieglākais: divas dūjiņas vai divi jauni baloži. Bet ja nav – tas atnes nedaudz miltu un atpērkas ar tiem. Tajā pašā brīdī pasludina un teic: “Ievēroja Viņš un neatraidīja nabaga lūgšanu” – jo nabaga upuris vērtīgāks par visiem.
Runa iet par cilvēku – ar kādu vēlmes lielumu (avijut) viņš var strādāt atdeves dēļ. Atbilstoši tam, kā viņam atklājas vēlme baudīt, viņš ņem no šīs vēlmes daļas, kuras atrodas no kreisās puses, arvien biezākas un raupjākas, un ja var strādāt ar tām atdeves dēļ, tiek dēvēts par bagāto. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→