Category Archives: Garīgais darbs grupā

Kā noskaidrot, kas notiek?

Kongress Maskavā, 1. nodarbība

Jautājums: Pēc iepazīšanās ar kabalas zinātni, mūsu pasaules notikumi un parādības man ir pārstājušas būt fragmentāras, nejaušas. Daudzi notikumi kļūst diezgan prognozējami. Var teikt, ka tie tiek uztveri pat kā zīmes vai mājieni.

Kā uztvert mūsu pasaules notikumus, kuri ar mājieniem kaut kur virza?

Atbilde: Vislabākais ir nesākt risināt jautājumus, kuri mums tiek sūtīti no augšienes. (vairāk…)

Galvenais, paātrināt garīgo ceļu

Kongress Maskavā, 1. nodarbība

Jautājums: Ja mums ir „labi un patīkami sēdēt ar biedriem kopā”, ko darīt, lai šajā stāvoklī neiestrēgtu un negaidītu sitienus?

Atbilde: Garīgajā virzībā uz priekšu nav apstāšanās. Taču, ja mēs nepareizi strādājam, tad nepārtraukti apstādinām paši sevi. Problēma ir tā, ka nepieciešams demonstrēt viens otram mērķa svarīgumu, izmantot jūtas: skaudību, greizsirdību, godkāri. (vairāk…)

Garīgās apvienošanās princips

Kongress Maskavā, 1. nodarbība

Garīgās pasaules apvienošanās nosacījumi ir nosacījumi „ne savā labā”, bet „citu labā”. Tas ir princips, kuru mēs vienkāršā veidā nespējam saprast.

Mūsu pasaulē mēs veidojam veselības, audzināšanas ugunsdrošības u.c. sistēmas, taču to visu darām savā labā. Citādāk mēs tajā visā nepiedalītos. Tāda ir mūsu pasaule, mūsu daba. Un nevajag maldīties un domāt, ka mēs esam citādi. (vairāk…)

Grupa – brīnumspogulis

Jautājums: Ja cilvēks piedzimst ar noteiktu garīgo potenciālu, vai viņš to var palielināt virs noteiktā?

Atbilde: Katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu garīgo potenciālu, kuru iespējams palielināt ar nodarbību palīdzību kabalistiskajā grupā, kur viņš, pateicoties citiem, attīstīs savu potenciālu kopā ar viņiem. Un tā katrs. (vairāk…)

Vienīgais noziedznieks pasaulē

No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma.

Es redzu, ka visi mani nodomi un vēlmes ir egoistiski. Es gribu savienoties ar biedriem un atklāt starp viņiem Rādītāju, lai spētu atdot Viņam. Tomēr pēc visām savām pūlēm, atklāju, ka tas pilnībā nav man raksturīgi. (vairāk…)

Kā ciešanu ceļu pārvērst gaismas ceļā

No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”, 1. raksts): Cilvēkam sūta domas un prātojumus, kas vērsti pret garīgo darbu. Tas viss tādēļ, lai viņš redzētu, ka viņam ar Radītāju nav vienotības pilnības.

Cilvēks nav spējīgs pārvarēt domas un vēlmes, kas rodas viņa prātā un sirdī. Viens viņš netiks galā bez savas saskarsmes vides, kas viņu atbalstītu. Nepieciešams, lai viņam apkārt būtu daudz tādu pašu kā viņš, kuri atbilstoši viņa stāvoklim, rādītu viņam labu piemēru.

Labvēlīga saskarsmes vide ir biedri, kuri pārdzīvo aptuveni tos pašus stāvokļus, katrs atbilstoši viņa personīgajiem informatīvajiem gēniem. Taču visiem ir viens nodoms, viens mērķis, visi saprot, ko vajag darīt. Un pat tad, ja viņi nesaprot, galvenais, lai viņi censtos rādīt viens otram labu piemēru. (vairāk…)

Īsie stāsti. Kabalas skolas

No tā laika, kad pie Ābrama pievienojās neliela daļa babiloniešu un viņi sāka strādāt, lai savstarpēji apvienotos, sākās ebreju tautas prototipa atskaites punkts.

Un lai gan tā vēl bija nenoformējusies tauta, taču tie jau bija kabalisti – Ābrama mācekļi, kuri saņēma no viņa apvienošanās metodiku ar mērķi atklāt Radītāju un viņus jau var dēvēt par grupu, kas sākusi savu kustību uz priekšu.

No kabalas viedokļa „kustība uz priekšu” nav viņu vēsturiskā pāreja no Babilonas uz Kānaāna zemi, nolaišanās Ēģiptē un atgriešanās Izraēlas zemē, bet gan viņu egoisma palielināšanās un pastāvīga pacelšanās virs tā. Tāpēc, ka tā ideoloģija, kurai viņi piekrita Senajā Babilonā, turpināja viņos strādāt. (vairāk…)

Īsie stāsti. Ābrama grupas attīstība: „Jāzeps”

Kabalas metodes būtība ir tajā aspektā, lai varētu pareizi strādāt ar mūsos augošo egoismu, ar labās altruistiskās līnijas palīdzību un tad vēl pacelties pa garīgo pasauļu pakāpieniem. Tādēļ kārtējais garīgās attīstības etaps ir milzīga egoisma parādīšanās mūsos.

Rodas jautājums: no kurienes radīsies šis lielais egoisms, kas pacels mūs līdz Radītāja līmenim?

Ja tas parādītos mūsu garīgās izveides pirmajos etapos, tad mēs zemapziņā nespētu ar to strādāt un aizmuktu no sava pakāpiena. Tādēļ iedziļināšanās ego un tā iekšējā izaugsme notiek pakāpeniski. Tāda pakāpeniska satuvināšanās ar egoismu, kas beigās atklājas visā savā milzīgā melnā tukšumā un visu aprijošā spēkā, tiek aprakstīta stāstā par Jāzepu un viņa brāļiem. (vairāk…)

Īsie stāsti. Ābrama grupas attīstība: „Jēkabs”

Garīgajai virzībai ir nepieciešams pareizi ierobežot egoismu. Tas noved pie vidējā lieluma starp Ābrama žēlsirdības (labestības) īpašību un Īzaka cietsirdības (spēka) īpašību, un ļauj atklāt starp viņiem kaut ko kopēju.

„Kaut ko kopēju” nozīmē nākamo Ābrama grupas attīstības līmeni, ko dēvē par „Jēkabu”, jo no saiknes starp labo līniju (Ābrams) un kreiso līniju (Īzaks) pakāpeniski atklājas vidējā līnija (Jēkabs).

Tieši no šī mirkļa var runāt par īstu kabalas metodes realizāciju, jo tagad tā sāka ietvert sevī divas līnijas: labo un kreiso, žēlsirdības īpašību (atdevi) un tiesas īpašību (saņemšanu), no kurām veidojas trešais spēks, kas tās savstarpēji savieno, pareizi realizējot. Šo trešo spēku tātad dēvē par „Jēkabu”. (vairāk…)

Īsie stāsti. „Ēģiptes robežas” pāriešana

Pēc tam, kad Ābrama grupa, strādājot pie apvienošanās, sāka sevī atklāt jaunu egoisma slāni, starp viņiem atkal iestājās nesaticība, kā agrāk Senajā Babilonā.

Viņi nokļuva milzīga egoisma – faraona varā, kas viņus apspieda un viņu savstarpējās attiecības pārvērtās „Ēģiptes verdzībā”.

Tieši šajā laikā parādās nākamais tautas vadītājs – Mozus. Viņš no mazām dienām tika audzināts faraona mājā, taču, neskatoties uz to, viņam radās milzīga vēlēšanās pacelties augstāk par savu audzināšanu. Viņš aizmūk no faraona un vēršas pie tautas, mudinot to doties prom no Ēģiptes. (vairāk…)