Kategorija arhīvs: Garīgais darbs grupā

Uz priekšu pretim tumsai

Jautājums: Lai izietu no Ēģiptes, jāiziet desmit mocības – desmit sitieni, kas nāk pār mūsu egoismu. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Ēģiptes mocības – tie ir desmit sitieni, kurus cilvēks sajūt uz sevis, uz sava egoisma un kuri palīdz viņam atbrīvoties no egoisma. Ja es nejustu sitienus, es pastāvīgi vēlētos palikt egoismā. Turpretim, kad es, tajā atrodoties, izjūtu sitienus, tie man palīdz no tā izrauties.

Katrs sitiens kvalitatīvi spēcīgāks par iepriekšējo. Pieņemsim, ja esmu zaudējis visus savus labumus kāršu spēlē (kaut gan runa, protams, neiet par to), tad nākamais sitiens var nozīmēt tuva cilvēka zaudēšanu utt. (vairāk…)

Verdzība – atdeves īpašības trūkums

Laikā, kad cilvēku reizi pēc reizes no augšienes atstumj no apvienošanās, bet viņš no jauna uz to tiecas, viņš iziet stāvokļu rindu, kas dēvēti par trimdu. Viņš sāk arvien vairāk sajust, ka tā ir trimda. Taču no kā ir šī trimda?

Šeit pastāv vesela virkne noskaidrošanu: trimda no laba stāvokļa, trimda no sapratnes, trimda no tā, kas var piepildīt manu egoismu. Taču es visu sāku uztvert tam spītējot. Man nav svarīgi, kas man ir jāsajūt. Pat ja es neko nejutīšu, galvenais, pacelties pāri šim stāvoklim, lai par trimdu man kļūtu atdeves īpašības trūkums manī. (vairāk…)

Atbildēt uz Radītāja izaicinājumu

Eiropas kongress, 4. nodarbība

Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Zemes priekšrocība – it visā” (Šamati), kad cilvēks lūkojas uz notiekošo viņam apkārt esošajā pasaulē, uz sevi un citiem, viņš redz, cik lielā mērā visi cieš no augstākās vadības un negūst baudu, kā tam pēc būtības būtu jānotiek. Šodien patiesībā cieš visa mūsu pasaule. Un cilvēkam šādā stāvoklī ir grūti sacīt, ka augstākā vadība sūta cilvēkiem tikai labu.

Ļoti grūti attaisnot Radītāju, kurš tādā veidā izturas pret radījumiem. Ļoti grūti attaisnot Viņa uzvedību attiecībā pret mums tajos vai citos atsevišķos gadījumos. Katram no mums ir ļoti daudz pretenziju pret Radītāju. (vairāk…)

Ceļa atvieglošana

Jautājums: Kas pasaulē ir mainījies pēc tā, kad atklājām vienotības punktu? Vai jūs varētu aprakstīt šo sistēmu? Kā strādā mūsu iekšējās vienotības un to izmaiņu, kas rezultātā norisinās pasaulē, mehānisms?

Atbilde: Tad, kas es vēl atrados līdzās savam skolotājam Rabašam, es brīnījos, kāpēc viņš katru stundu klausās pēdējās ziņas un ko tur klausīties, jo parasti tur runā visu, ko vēlas – vienus melus?! Taču viņš prata uztvert galveno. Un tas visu divpadsmit gadu garumā, kuros viņu pazinu: viņš pastāvīgi no 1 līdz 2 minūtēm klausījās pēdējās ziņas, bet tālākais „ūdens” viņu neinteresēja. (vairāk…)

Palīdzība, par kuru neviens nezinās

Jautājums: Ko nozīmē „pašatcelšana”? Ko nozīmē – atteikties no sevis biedru priekšā?

Atbilde: Tas nozīmē, ka es kalpoju biedriem: lai viņi atklāj Radītāju pilnā mērā, bet es tikai palīdzēšu viņiem. Viņi par to neuzzinās. Tāpat arī mātei nav svarīgi, vai viņas bērns apzinās rūpes. Viņa vienkārši bezgala uzticīga bērnam. Lūk, arī es vēlos tāpat palīdzēt visiem biedriem viņu cerību īstenošanā, lai tādējādi viņi ar Radītāju baudītu viens otra mīlestību.

Un es pats? Es palieku kā slēpts faktors. Kā Radītājs slēpjas aiz šīs pasaules kulisēm, tāpat arī es vēlos apslēpti vest visu cilvēci pie Viņa laimības.

Tikai uzmanīgi: tādā pieejā slēpjas liela lepnība.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 21.03.2012.

Avots krievu valodā

Mīli tuvāko kā sevi pašu

Šajā visiem zināmajā nosacījumā ietverta visu vēlmju (sirds) un cilvēka domu (nodomu, prāta) labošanās. Un otrādi, tikai izlabojot visas vēlmes un domas, cilvēks sasniedz mīlestību pret cilvēkiem, pret visu cilvēci un dabu.

Ņemot vērā, ka katra cilvēka mīlestība pret tuvāko ir ļoti vāja un tāpēc atklāti neizpaužas, ja daži cilvēki apvienosies kopā grupā un katrs apspiedīs savu egoismu attieksmē pret citu, tad katrs saņems visu pārējo spēkus, – tādā gadījumā notiks visu atsevišķo grupas locekļu spēku palielināšanās vienā lielā spēkā un radīsies iespēja izpildīt dabas likumu „mīli tuvāko”. (vairāk…)

Neesi viens no 999 kritušajiem

No Rabaša nodarbības: Tajā vietā, kur pietrūkst garīgā dižuma, rodas iespēja pieķerties nešķīstiem spēkiem. Gluži kā cilvēks, kurš gatavojās no rīta piecelties, lai dotos uz nodarbību, bet viņu pārņēma domas, aprēķini: „Kādēļ man celties? Ko es mācīšos? Kāds man no tā labums?”

Tikko parādās trūkums pēc garīgā dižuma, tajā pašā mirklī atnāk šādas domas un piesien cilvēku ar resniem kanātiem pie gultas – tā, lai viņš nespētu piecelties… Un tāpēc mums nepieciešams pavadspēks, kurš neļaus nokrist. (vairāk…)

Vienīgais, kas pietrūka Bezgalības pasaulē

Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība

Ejot pretī atklāsmei, mums ir jāsaprot, ka mēs vācam kopā sašķeltās vēlmes – tilpnes. Bāls Sulams raksta par to vēstulē (19.): „Tilpņu sašķelšanās rezultātā visi burti pārgāja uz Zemes vadību un cilvēkiem, jo cilvēkam, sevi pilnveidojot un atgriežoties pie savas saknes, jāsavāc visi burti viens pie otra, un tie jāpārnes uz garīgo sakni”.

Garīgajā pasaulē notika tilpņu sašķelšanās, kā rezultātā pēc tam izveidojās raupjāks vēlmes slānis – „šī pasaule”, kurā mēs ar jums kopš tā laika arī atrodamies. Viss, kas notika tilpņu sašķelšanās laikā, pašlaik atklājas mūsu pasaulē sabojātā veidā, starp materiālajiem cilvēkiem. (vairāk…)

Neuzvaramais gaismas ierocis

Jautājums: Kāda pašanalīze jāveic, lai atklātu sevī vairāk tukšu vēlmju?

Atbilde: Vispirms jānoskaidro nevis savas tukšās vēlmes, bet Radītāja dižums. Pastāvīgi jāvirzās turoties pie labās līnijas. Nav jākritizē sevi bez vajadzības, nevajag sevī rakņāties un meklēt, kur nokrist. Ja es tā daru, tas nozīmē, ka pūlos tikt sevī skaidrībā bez gaismas palīdzības. Taču bez gaismas es neko nevaru  noskaidrot.

Pastāvīgi jātiecas uz labo līniju, uz gaismu, uz Radītaja dižumu, uz saplūsmi – maksimāli, cik vien tas ir iespējams. Turklāt tā rezultātā, ka es uz to tiekšos, mācoties, nodarbojoties ar izplatīšanu, piedaloties grupā – es sākšu atklāt, cik lielā mērā pats uz to neattiecos. Tā jau būs ļaunuma atklāšana, kuru man paudīs gaisma, nevis mana personīgā rakņāšanās sevī, kas ļauj man redzēt visu, kas ienāk prātā. (vairāk…)

Pretrunās – ceļš uz īstenību

Kongress Aravas tuksnesī, 7. nodarbība

Kabalisti sniedz man „padomus tumsā”, un rezultātā es kā bērns stāvu man patreiz nezināmas realitātes priekšā.

Tāpat arī mēs pamācām mazus bērnus, bet viņi paklausīgi izpilda mūsu pamācības, jo pašiem vēl nav ne mazākās sapratnes par priekšmetu un viņi pilnībā uzticas vecākajiem. Pēc savas dabas bērns instinktīvi mums tic un seko, tā sacīt „ar aizvērtām acīm”.

Tāpat arī mums jāseko kabalistiem. Protams, tas izraisa diskomfortu, jo esam taču pieauguši cilvēki, mēs vēlamies saprast, sajust… „Jā, bet ar ko patiesībā es nodarbojos? Kāpēc un kādēļ? No kurienes tas nāk?” Katram ir diezgan ieganstu un jautājumu. (vairāk…)