Kategorija arhīvs: Garīgais darbs grupā

Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)

Cilvēks starp Keter un Malhut punktu

Jautājums: Kā iespējams novērtēt savu garīgo izaugsmi, attiecībā pret ko?

Atbilde: Izaugsme tiek vērtēta pēc tā, cik lielā mērā es attaisnoju un novērtēju biedrus, uztveru viņus kā izcilus, īpašus un pilnīgus cilvēkus. Cik lielā mērā es redzu viņos Radītāja izpausmi un vēlos, lai manī iespiestos visas viņu īpašības.

Es vēlos kļūt par viņu ietekmes sekām, tas tiek dēvēts par audzināšanu apkārtnes iekšienē. Tas, ko viņi manī „iezīmogos” – arī būs Radītāja forma, cilvēks (Ādams) manī. (vairāk…)

Visapkārt izmētāti ielūgumi pacelties augšup

Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.

Parasti mēs vēlamies izlabot savu stāvokli tieši tajā vietā, kurā patreiz atrodamies. Un tas mūs aptur, jo mēs domājam, ka stāvoklis atnācis ar nolūku, lai mēs izlabotu tieši to.

Līdz ar to mēs sapinamies, turklāt visas situācijas mums tiek dotas tādēļ, lai paceltos virs tām uz nākamo stāvokli. Mums vispār nav ko labot tekošajā situācijā. Stāvokļa labošana ir tajā apstāklī, ka es paceļos no tā tālāk augšup. (vairāk…)

Dzīve – mūsu īpašību kalibrators

Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.

Tāda ir atšķirība situācijas uztverē starp parastu cilvēku un kabalistu. Kabalists saprot, ka viņš saņem (vārds „kabala” nozīmē „saņemšana”) augstāko vadību un redz vienu no begalīgā aina daudzuma, kuras viņam var atklāties. Un tas viss atklājas saskaņā ar augstāko programmu un pūliņiem, kurus viņš pieliek, atrodoties lejā.

Atkarībā no tā, kādā vietā sastopas cilvēka attīstības programma un viņa personīgās pūles, un no tā, kā tās pārklāj viena otru – tādu ainu, tādas parādības viņš arī sajūt. (vairāk…)

Domas par atdevi

Jautājums: Kāpēc Radītājs pastāvīgi no manis slēpjas – no kā Viņš baidās?

Atbilde: Sagatavošanās periodā mēdz būt stāvokļi, kad cilvēks jūt, ka Radītājs slēpjas, bet mēdz būt tā, ka viņš vispār neko nejūt. Atbilstoši garīgajai virzībai uz priekšu, atnāk Radītāja atklāšanas skaudra nepieciešamības sajūta, lai saņemtu iespēju kļūt par atdodošo.

Cilvēks saprot, ka bez šādas atklāšanas nekad nespēs atdot. Tikai Radītāja atklāšana pret manu egoismu var atnest man atdeves īpašību augstāk par saņemšanu, ticību augstāk par zināšanām. Un tad es spēšu veikt samazinājumu, saņemšu antiegoistisko ekrānu un atstaroto gaismu un spēšu pildīt garīgās darbības, bet tikai tajā mērā, kādā man atklāsies Radītājs. (vairāk…)

Nepanesamais verdzības rūgtums

No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.

Ja nedomāt par garīgo, tad aizmirstas verdzība un tu nejūties kā vergs. Tu strādā sava egoisma labā un labi nopelni. Verdzība sākas tur, kur , neskatoties uz pilniem podiem ar gaļu, tu sajūti, ka tev nav garīgā, tāpēc ka tu nesasniedz savienošanos, mīlestību, iziešanu no egoisma. (vairāk…)

Egoisma brieduma pakāpes

Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?

Visas 125 pakāpes izveidotas uz īpašību neatbilsmes, no šīs sajūtas pastāvīgi rodas jautājumi: „Ko dod šis darbs un kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu? Faraons mums pastāvīgi uzdod šos jautājumus, bet mēs noskaidrojam atbildi. Tādā veidā Radītājs ar mums spēlē no divām pusēm un māca arvien lielāku jutību attiecībā uz atdeves nolūku.

Radītājs pievieno mums arvien kvalitatīvāku īpašību neatbilsmes sajūtu – no pakāpes līdz pakāpei. Ja kādreiz es uztvēru labestību un ļaunumu tikai attiecībā pret materiāliem kritērijiem, spriežot pēc tā, cik daudz man izdevies no kāda nozagt, tad tagad es spriežu par labestību un ļaunumu pēc saviem nolūkiem attiecībā pret Radītāju vai to cilvēku, no kura reiz zagu. (vairāk…)

Miris Ēģiptes valdnieks!

No 159. raksta, grāmata „Šamati” : „Un notika pēc ilga laika: nomira Ēģiptes valdnieks…” (Šemot) Sabrūk un mirst viss egoisma, visas materiālās dzīves un tās labumu dižums, cilvēka vēlme labāk tajā iekārtoties. Un ko viņam darīt? Tieši šo stāvokli patreiz iziet visa cilvēce, katrs cilvēks atsevišķi. Mēs jau nevaram vairs strādāt saskaņā ar parasto ego materiālo mērķu dēļ.

Un tad „Izraēlas dēli ievaidējās no darba” – tie, kuri tiecas uz garīgo, vēl pat nezinot, ko tas nozīmē un tie, kuri jau vairāk tam pietuvinājušies un jau nedaudz saprot, ka garīgais nozīmē atdevi un mīlestību, kas atrodas ārpus personīgajām interesēm. Sākot pārbaudīt savu stāvokli, viņi saprot, ka nav iespējams tādā veidā turpināt tālāk. (vairāk…)

Saprast un sajust

Jautājums: Šajā kongresā es vairāk sapratu kā sajutu. Vai tas ir normāli, vai arī es palaidu ko garām?

Atbilde: Pat ja tu vienkārši saprati, bet nesajuti – arī labi. Vismaz, tu ieraudzīji apvienošanos, tu ieraudzīji cilvēku centienus, tu saprati, ka tieši uz šiem centieniem arī pamatojas mūsu realitātes izzināšana.

Bez mūsu vienošanās mēs neizveidosim to sensoru, kurā spēsim sajust Augstāko pasauli, Radītāju. Tādēļ mēs arī esam sašķelti, tādēļ mēs arī atrodamies pašā apakšā, lai sāktu savākt pa daļām Augstāko pasauli. Tajā mērā, kādā saliksim to kopā, mēs atklāsim, sajutīsim arvien jaunus un jaunus patiesās, tagadējās, garīgās pasaules elementus. (vairāk…)

Baudot cienastu, neaizmirsti par Saimnieku

No 52. raksta, grāmata „Šamati”: Lūk, līdzība par diviem biedriem, no kuriem viens bija ķēniņš, bet otrs – nabags. Izdzirdot, ka viņa biedrs kluvis par ķēniņu, nabags devās pie viņa un pastāstīja par savu bēdīgo stāvokli.

Un ķēniņš iedeva viņam vēstuli domātu mantzinim, kurā norādīts, ka divu stundu laikā nabags var saņemt tik naudas, cik vēlas. Nabags atnāca pie mantziņa ar nelielu krūzi, iegāja un piepildīja to ar naudu. Taču, kad iznāca, kalps iesita pa krūzi, un visa nauda nokrita zemē.

Tā atkārtojās katru reizi. Un nabags raudāja: „Kādēļ viņš tā dara?!” Taču beigu beigās kalps sacīja: „Visa nauda, kuru tu paņēmi, ir tava! Vari to sev paņemt. Tev taču nebija tilpnes (kelim), lai paņemtu pietiekami naudas no kases”. Tāpēc arī tika izdomāts tāds viltīgs paņēmiens. (vairāk…)