Vienīgais, kurš man palīdzēs
Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.
Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.
Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)
Jautājums:
Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.
Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.
Jautājums:
No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.
Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?
No 159. raksta, grāmata „Šamati” : „Un notika pēc ilga laika: nomira Ēģiptes valdnieks…” (Šemot) Sabrūk un mirst viss egoisma, visas materiālās dzīves un tās labumu dižums, cilvēka vēlme labāk tajā iekārtoties. Un ko viņam darīt? Tieši šo stāvokli patreiz iziet visa cilvēce, katrs cilvēks atsevišķi. Mēs jau nevaram vairs strādāt saskaņā ar parasto ego materiālo mērķu dēļ.
Jautājums:
Pieteikties RSS barotnei