Category Archives: Galvojums

Dažādi mērķi, kopējs virziens

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

Viss pārējais, ko mēs vēlētos sasniegt ar kabalas zinātnes palīdzību, uz šo zinātni neattiecas. Tas līdzinās tam, kā paņemt fizikas mācību grāmatu cerībā apgūt medicīnu vai apmeklēt ķīmijas nodarbības, lai apgūtu politoloģiju. Lūk, arī šeit tas pats: kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai sasniegtu Radītāja atklāsmi – un punkts. Ja tu to vēlies, kabala kalpos tev kā līdzeklis. Ja tev šādas vēlmes nav, nodarbojies ar ko vēlas tava sirds.

Kamēr cilvēkos saskaņā ar evolūcijas kārtību nemodās vēlme atklāt Radītāju, kabalas zinātne neatklājās, lai viņiem neradītu sajukumu. Turpretim šodien, kad šī vēlme pilnībā sāk izpausties un prasa atbildi, kabalisti saka, ka ir pienācis laiks un kabalas zinātnei jāatklājas pasaulei kā līdzeklim, kā risinājumam. (vairāk…)

Mainām izmisumu pret prieku

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.

Šeit ir divi momenti.

Pirmkārt, galvojums un savstarpējās rūpes atbrīvo cilvēku no bailēm par sevi. Katrs tiek citu atbalstīts un visiem ir labi. Šāda, lūk, „psiholoģiskā terapija”, kas ļauj atbrīvoties no bailēm. (vairāk…)

Virzi savas vēlmes augšup uz jaunu pakāpi

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. (vairāk…)

Grupas centrs – labošanās vieta

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 141. p.: „Labi, ja jūs Mani atstātu, tāpēc ka visas jūsu pūles veltīgas un neauglīgas, turklāt Es atrodos tikai Torā. Tāpēc sargājiet Toru un tur Mani meklējiet – un gaisma, kas tajā slēpjas, atgriezīs jūs pie Avota, un Mani atradīsiet”.

Pastāv saistošais posms starp tevi un Radītāju, gaismu – tavu baudījumu sabojātā vēlme. Ja tu to izlabosi, tad tajā pašā „materiālā” sajutīsi rezultātu ar nosaukumu „gaisma” vai „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo–re). Radītājs atklājas tavā izlabotajā vēlmē atbilstoši tam, kā tā labojas.

Kopumā metodika, pēc kuras tu pakāpeniski izlabo savu vēlmi, lai sajustu, saprastu, atklātu Radītāju, dēvēta par „Toru”. Ar tās palīdzību tu atmodini īpašu spēku – atdeves spēku, kurš atrodas ārpus tevis un šis spēks izlabo tavu vēlmi. Atbilstoši tavam lūgumam, šis spēks maina vēlmi, ietērpjas tajā – un tu sajūti gaismu, Radītāju, savu augstāko stāvokli. (vairāk…)

Iekļaušanās pasaules saprātā

Jautājums: Ko nozīmē spēja „just pasauli caur visiem”?

Atbilde: Ja esmu iekļāvies citos, un sajūtu to, ko jūt viņi, domāju par to, par ko domā viņi, tad saprotams, ka man piemīt spējas, kuras vairākkārt pārsniedz parasta cilvēka spējas. Esmu daudz plašāks, spējīgs vairāk sevī ietvert. Mūsu uztvere par katru parādību ir atkarīga no parametru daudzuma, kurus mēs spējam apgūt, no ieskata rezolūcijas.

Parametru daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz manī ir ietverts pretēju lietu. Pateicoties kontrastam starp tām, es atšķiru atsevišķas daļas un varu no tām izveidot vairums variantus kā lego. Pie tam es saprotu, no kā sastāv šīs konstrukcijas, un ar ko viena atšķiras no citas. (vairāk…)

„Ievadām” pasaulē labošanos

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Mūsu problēma nav ekonomika

Jautājums: Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, man ir jārūpējas par visu mūsu tuvāko vajadzībām kā par savām. Es savas vajadzības nespēju apmierināt. Kā man tikt galā ar citu cilvēku vajadzībām?

Atbilde: Sākot patiešām rūpēties vienam par otru, dabiskā veidā mēs atbrīvojamies no liekā. Ja es pilnībā tiecos uz atdevi tuvākajam, tādā gadījumā, cik tad man nepieciešams pašam? Tieši tik daudz, lai būtu iespēja dot. Man pietiek ar nepieciešamo, turklāt manī ir neizsīkstošs ​​enerģijas avots. Mani atbalsta gaisma, nevis maza tās dzirkstele, – un tāpēc pazūd visas problēmas.
Izlabotā sistēmā gaisma nodrošina visu. Mēs domājam, kā izveidot jaunas attiecības, kā aprēķināt, cik katram nepieciešams, kā izdziedināt agonizējušo ekonomiku… Un patiesībā, vispirms mums ir nepieciešams laboties. Kā raksta Bāls Sulams, jauno sabiedrību lielākoties jāveido izlabotiem cilvēkiem. (vairāk…)

Kongress Aravā – plānveida traucējumu atslēgšana

Jautājums: Kādu labumu dod grupas nošķiršanās Aravas tuksnesī kongresa laikā?

Atbilde: Esam šeit sanākuši, lai ieliktu jaunas sabiedrības pamatus, kuras mērķis – sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Lai ar Viņu sasniegtu saplūsmi, jāsasniedz mūsu savstarpēja saplūsme. Lai sasniegtu saplūsmi starp mums, mums ir jāapvienojas, atslēdzoties no ārējās pasaules traucēkļiem, jo esam mazi, un mums jāstiprina viens otru, tādēļ lai pasaule mums netraucē tajā. Tieši tāpēc mēs izbraucam uz tuksnesi.

Pagājušajos laikos kabalistu grupas uzsāka daudzkārt „ekstraordinārākus” soļus, lai nošķirtos no ārējās apkārtnes, nedaudz no tās izolētos. Beigu beigās cilvēkam sev ir jādod mazliet vairāk brīvības no visas šīs juceklīgās un bezjēdzīgās pasaules, lai nedaudz vairāk koncentrētos savā iekšienē un saprastu, kāda ir viņa misija. (vairāk…)

Ierastās pasaules transformācija

Egoistu pasaule – tā ir cīņas vieta par nākotnes pasaules iekārtas tēlu. Valstu vietā atnāk virsvalstu savienības un kompānijas, valsts zaudē varu masu informācijas līdzekļos (internets), zinātnē, ekonomikā (tie kļūst par globāliem) – un piespiedu kārtā valsts deformējas, kļūstot par jaunu lokanu ķermeni atbilstoši tam, kādā mērā tai atbrīvo telpu jauni patstāvīgi veidojumi, kuri pārņem no valsts tās funkcijas.

Pat ar tām funkcijām, kuras paliek valstij, mēs redzam, kā tā nav spējīga tikt galā. Praktiski viss varas darbs, kas arvien vairāk tiek novests pie iedzīvotāju apkalpošanas, izraisa neapmierinātību. Nav šaubu, ka privātās iestādes arvien efektīvāk tiktu galā ar tamlīdzīgām funkcijām. (vairāk…)

Zāles mūžīgai dzīvei

Sacīts, ka „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”, un tāpēc katrai grupai un katram cilvēkam sev jāsniedz atbilde: vai viņam dzīvē ir augstākais mērķis – pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka līmeni, Ādama līmeni, kurš „līdzīgs” Radītājam? Tas ir, iegūt atdeves īpašību, kurā viņš sajutīs dzīvi atdevē – augstāko dzīvi.

Sākumā cilvēks tiecas uz to vienkārši tāpēc, ka nevēlas nomirt. Garīgo dzīvi viņš sev iztēlojas kā materiālo, tikai kā nedaudz labāku un galvenais bez nāves. Tas ir maksimums, ko spējam iedomāties par garīgo dzīvi.

Tas ir, es mācos un domāju, ka saņemu kaut kādas zāles, kuras nesīs man mūžīgu dzīvi, kura ir piepildīta un pilnīga, bez visām šīm problēmām, kuras es pašlaik sajūtu. Tāpēc cilvēks turpina. Turklāt tikai tā mēs esam spējīgi pašlaik iedomāties dzīvi, kura atrodas augstāk par mūsu pasauli. (vairāk…)