Kategorija arhīvs: Galvojums

Iekļaušanās pasaules saprātā

Jautājums: Ko nozīmē spēja „just pasauli caur visiem”?

Atbilde: Ja esmu iekļāvies citos, un sajūtu to, ko jūt viņi, domāju par to, par ko domā viņi, tad saprotams, ka man piemīt spējas, kuras vairākkārt pārsniedz parasta cilvēka spējas. Esmu daudz plašāks, spējīgs vairāk sevī ietvert. Mūsu uztvere par katru parādību ir atkarīga no parametru daudzuma, kurus mēs spējam apgūt, no ieskata rezolūcijas.

Parametru daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz manī ir ietverts pretēju lietu. Pateicoties kontrastam starp tām, es atšķiru atsevišķas daļas un varu no tām izveidot vairums variantus kā lego. Pie tam es saprotu, no kā sastāv šīs konstrukcijas, un ar ko viena atšķiras no citas. (vairāk…)

„Ievadām” pasaulē labošanos

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Mūsu problēma nav ekonomika

Jautājums: Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, man ir jārūpējas par visu mūsu tuvāko vajadzībām kā par savām. Es savas vajadzības nespēju apmierināt. Kā man tikt galā ar citu cilvēku vajadzībām?

Atbilde: Sākot patiešām rūpēties vienam par otru, dabiskā veidā mēs atbrīvojamies no liekā. Ja es pilnībā tiecos uz atdevi tuvākajam, tādā gadījumā, cik tad man nepieciešams pašam? Tieši tik daudz, lai būtu iespēja dot. Man pietiek ar nepieciešamo, turklāt manī ir neizsīkstošs ​​enerģijas avots. Mani atbalsta gaisma, nevis maza tās dzirkstele, – un tāpēc pazūd visas problēmas.
Izlabotā sistēmā gaisma nodrošina visu. Mēs domājam, kā izveidot jaunas attiecības, kā aprēķināt, cik katram nepieciešams, kā izdziedināt agonizējušo ekonomiku… Un patiesībā, vispirms mums ir nepieciešams laboties. Kā raksta Bāls Sulams, jauno sabiedrību lielākoties jāveido izlabotiem cilvēkiem. (vairāk…)

Kongress Aravā – plānveida traucējumu atslēgšana

Jautājums: Kādu labumu dod grupas nošķiršanās Aravas tuksnesī kongresa laikā?

Atbilde: Esam šeit sanākuši, lai ieliktu jaunas sabiedrības pamatus, kuras mērķis – sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Lai ar Viņu sasniegtu saplūsmi, jāsasniedz mūsu savstarpēja saplūsme. Lai sasniegtu saplūsmi starp mums, mums ir jāapvienojas, atslēdzoties no ārējās pasaules traucēkļiem, jo esam mazi, un mums jāstiprina viens otru, tādēļ lai pasaule mums netraucē tajā. Tieši tāpēc mēs izbraucam uz tuksnesi.

Pagājušajos laikos kabalistu grupas uzsāka daudzkārt „ekstraordinārākus” soļus, lai nošķirtos no ārējās apkārtnes, nedaudz no tās izolētos. Beigu beigās cilvēkam sev ir jādod mazliet vairāk brīvības no visas šīs juceklīgās un bezjēdzīgās pasaules, lai nedaudz vairāk koncentrētos savā iekšienē un saprastu, kāda ir viņa misija. (vairāk…)

Ierastās pasaules transformācija

Egoistu pasaule – tā ir cīņas vieta par nākotnes pasaules iekārtas tēlu. Valstu vietā atnāk virsvalstu savienības un kompānijas, valsts zaudē varu masu informācijas līdzekļos (internets), zinātnē, ekonomikā (tie kļūst par globāliem) – un piespiedu kārtā valsts deformējas, kļūstot par jaunu lokanu ķermeni atbilstoši tam, kādā mērā tai atbrīvo telpu jauni patstāvīgi veidojumi, kuri pārņem no valsts tās funkcijas.

Pat ar tām funkcijām, kuras paliek valstij, mēs redzam, kā tā nav spējīga tikt galā. Praktiski viss varas darbs, kas arvien vairāk tiek novests pie iedzīvotāju apkalpošanas, izraisa neapmierinātību. Nav šaubu, ka privātās iestādes arvien efektīvāk tiktu galā ar tamlīdzīgām funkcijām. (vairāk…)

Zāles mūžīgai dzīvei

Sacīts, ka „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”, un tāpēc katrai grupai un katram cilvēkam sev jāsniedz atbilde: vai viņam dzīvē ir augstākais mērķis – pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka līmeni, Ādama līmeni, kurš „līdzīgs” Radītājam? Tas ir, iegūt atdeves īpašību, kurā viņš sajutīs dzīvi atdevē – augstāko dzīvi.

Sākumā cilvēks tiecas uz to vienkārši tāpēc, ka nevēlas nomirt. Garīgo dzīvi viņš sev iztēlojas kā materiālo, tikai kā nedaudz labāku un galvenais bez nāves. Tas ir maksimums, ko spējam iedomāties par garīgo dzīvi.

Tas ir, es mācos un domāju, ka saņemu kaut kādas zāles, kuras nesīs man mūžīgu dzīvi, kura ir piepildīta un pilnīga, bez visām šīm problēmām, kuras es pašlaik sajūtu. Tāpēc cilvēks turpina. Turklāt tikai tā mēs esam spējīgi pašlaik iedomāties dzīvi, kura atrodas augstāk par mūsu pasauli. (vairāk…)

Mājas uzdevums, kuru veic kopīgiem spēkiem

No Bāla Sulama laikraksta „Narod”: Tautas attīstība pilnībā analoģiska atsevišķa cilvēka attīstībai, bet katra cilvēka loma – analoģiska atsevišķa ķermeņa orgānu lomai.

Tāpat kā katra cilvēka ķermenī jābūt pilnīgai tā orgānu savstarpējai harmonijai, lai katrs orgāns nostātos sardzē un gaidītu savu stundu (acis lūkotos, smadzenes tās izmantotu, lai domātu un komandētu, un tad rokas strādātu un cīnītos, bet kājas soļotu) – tāpat arī orgāniem, kuri ir tautas ķermenis, ir jārīkojas, balstoties uz pilnīgu savstarpēju harmoniju.

Un tas ir obligāts tautas normālas dzīves un drošas pastāvēšanas nosacījums. Indivīda dabiskā nāve ir orgānu savstarpējās harmonijas trūkums, – tāpat arī tautas dabiskais noriets ir noteikta traucējuma rezultāts, kas radies starp tās orgāniem. Kā apliecinājuši mūsu senči: „Jeruzaleme tika nopostīta tikai nemotivēta naida dēļ, kas valdīja tajā paaudzē”. (vairāk…)

Kad viss ir izsmelts

Bāls Sulams, laikraksts „Narod” („Tauta”): Jebkura iekārta, kuru cilvēks pieņem kā valsts iekārtu, ir nekas cits, kā iepriekšējā stāvokļa noraidīšana.

Turklāt katra valsts iekārta pastāv līdz brīdim, kad atklājas tajā ietvertie trūkumi un ļaunums, un tajā mērā, kādā atklāsies ietvertie tajā trūkumi, tā atbrīvo vietu jaunai iekārtai, kurai šie trūkumi nepiemīt.

Sanāk, ka tieši šajos trūkumos, kuri atklājas dotajā stāvoklī un to iznīcina, ietverts viss cilvēces attīstības spēks, jo viņi to paceļ līdz daudzkārt izlabotākam stāvoklim, salīdzinājumā ar iepriekšējo. (vairāk…)

Maza apjukusi pasaule

Jautājums: Kas jādara, lai savienotos ar citu cilvēku vēlmēm? Vai pietiekami ir tikai to vēlēties?

Atbilde: Skaidrojumam nepieciešamas praktiskas darbības, lai vismaz katrs saprastu, kāpēc viņam ir slikti. Līdzīgi tam, kā mēs izturamies pret maziem bērniem. Ja bērns sasities un raud, tad pirmām kārtām, nepieciešams viņam paskaidrot, kādēļ tas notika, lai nākamreiz viņš no tā izsargātos.

Un pēc tam jāpaskaidro, kā izlabot notikušo, un kā sasniegt panākumus, pateicoties tieši šo izieto kļūdu pieredzei. (vairāk…)

Slimība noskaidrota – nepieciešamas zāles

Drīzumā visā pasaulē mēs sadursimies ar pretdarbību. Pagaidām mēs vēl neesam ļoti pamanāmi, taču turpmāk mūs sagaida pretestība. Pasaule nesaprot, ka ļaunums atklājas, lai pār to paceltos.

Tā vienkārši vēlas likvidēt šo ļaunumu, turpretim mums tajā pašā laikā tas ir jālabo. Par to sacīts: „Varonis starp varoņiem ir tas, kurš savu ienaidnieku pārvērš par draugu”. Tad čūska, nāves eņģelis kļūst par svēto eņģeli. (vairāk…)