Category Archives: Galvojums

Galvojums kā dabas likums

Radīšanas mērķis ir līdzināties Radītājam, ko iespējams sasniegt labojot dvēseli, kuru speciāli sašķēla Ādama grēkā krišana pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Kopīgās dvēseles daļas zaudēja savstarpējo saikni un pat kļuva viena otrai pretējas.

Taču mums tās no jauna nepieciešams savākt vienā dvēselē, sākot no vieglākajām līdz smagākām, tas ir, tādām kuras pieprasa daudz precīzāku savienojumu. (vairāk…)

Parakstam galvojumu

Visa labošanās sastāv no kopīgās dvēseles vienas sistēmas atjaunošanas, kura tika apzināti sašķelta Ādamam krītot grēkā pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Sašķelšana bija sagatavošanās mūsu darbam. Taču mums nepieciešams savākt visas sašķeltās lauskas un tās pareizi savienot kopā.

Grūtības šajā darbā ir tajā, ka ikreiz, kad mēs kaut ko darām praksē, pievienojot kādu daļu, iespējams pat neapzināti, pārejot uz nākamo daļu viss iepriekšējais, it kā zūd. Tāpēc, ka parādās jaunas īpašības, jaunas sajūtas, jauni apstākļi. (vairāk…)

Personīgā saikne ar Radītāju

Jautājums: Kā es varu būt atbildīgs par citiem, ja nespēju pat atbildēt par sevi pašu?

Atbilde: Tieši pateicoties tam, ka tu kalpo citiem, tu kļūsti atbildīgs par visiem. Pats sev tu neeksistē, tikai attieksmē pret citiem.

Tādā veidā darbojas galvojuma likums, kura ietekmē pārējiem nav izvēles brīvības. Es nosaku viņu stāvokli un likteni, tāpēc uzņemos atbildību un esmu gatavs būt viņu vietā. (vairāk…)

Tu viens esi atbildīgs par visu

Jautājums: Kāpēc ir teikts, ka visa Israēla tauta ir atbildīga viens par otru?

Atbilde: Ja es – vienīgais cilvēks pasaulē, kurš nosaka mūsu kopīgās tilpnes stāvokli, tad saprotams, ka viss ir atkarīgs no manis.

Jautājums: Taču es neesmu viens šajā sistēmā? Vai citi arī to ietekmē? Ir grupa!

Atbilde: Grupa ir atkarīga no manis, viss ir atkarīgs no manis. Visi septiņi miljardi atrodas pastāvīgā stāvoklī un tikai es mainos, un visu nosaku. Es viens esmu atbildīgs par viņiem un brīvi rīkojos, bet pārējie neko nedara. (vairāk…)

Tīklveida galvojums

Jautājums: Kas ļauj domas spēkam izvest cilvēku no viņa būtības? Kapēc mūsu kopējās domas potenciāls ir stiprāks par mūsu būtību?

Atbilde: Mēs atrodamies nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmeņa būtībā. Mūsu vēlmes kopumā tiecas pēc uztura, seksa, ģimenes, goda apliecinājumiem, varas un zinībām. Tā arī ir mūsu būtība.

No otras puses, no tuvāko loka es saņemu spēkus, kas attiecas uz augstāku, garīgo pakāpi. Ja apkārtnē valdīs kopīgs nodoms, tad tas uz mani simtprocentīgi iedarbosies.

Šodien šīs parādības jau izpaužas: domas klejo pa pasauli līdzīgi vīrusiem, pārejot no viena cilvēka pie otra. Tās ne vien „lidinās gaisā”, tās ir saistošā tīkla daļa, šo tīklu mēs pagaidām nesajūtam, lai gan tas aptver mūs visus stingrām saitēm. (vairāk…)

Šodien šeit esam sapulcējušies VISI

Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam. (vairāk…)

Dabas likumu nezināšana neatbrīvo no savstarpējā galvojuma

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Saikne ir dzīvība

Mūsu vēlmes „materiāls” – „pīšļi” un tas ir nemainīgs. Mainās tikai saiknes pakāpe starp šo „pīšļu” daļām. Tapēc, pirmām kārtām, mums jāizskata sevi ne tikai kā saņemošo vēlmi. Šai vēlmei piemīt 613 daudzveidīgas, īpašas formas, un katrā no tām mēs vēlamies baudīt tikai sevis dēļ.

Tas ir pilnīgi saprotams: visi cilvēki kaut ko vēlas un līdz ar to it kā „sasmalcina”, sašķeļ savu vēlmes graudiņu 613 baudas gūšanas sevis dēļ daļiņās. Protams, neviens nevar aprēķināt šo skaitli, un patreiz mēs to izmantojam kā alegoriju.

Pēc tam sākas darbs ar saikni, kas pastāv starp citiem cilvēkiem. „Kripatas” pašas par sevi paliek bez dzīvības – kā sacīts: „No pīšļiem esi nācis un pie pīšļiem tev būs atgriezties”. Viss slēpjas īpašā saiknē starp daļiņām – tieši šī saikne iedveš tajās dzīvību. (vairāk…)

Galvot par visiem

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. (vairāk…)

Visas pasaules vēsture – ceļš uz galvojumu

„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture. (vairāk…)