Viedoklis (Kristīna Lagarda, SVF direktore): ASV un Eiropas pasaules ekonomikas atveseļošanās nav gaidāma. Tuvojas neizbēgams 2008. gada vispasaules krīzes recidīvs. Starptautiskā Valūtu fonda un Vispasaules bankas vadītāji, tāpat kā vairums normālu cilvēku, nespēj atbrīvoties no jaunu globālo nepatikšanu priekšnojautām.

Replika: Sākas likteņa, augstākās vadības apzināšanās, iespējas trūkums vadīt notikumus. Cilvēce sāk pieliekt galvu, „nokāpt no koka”, zaudēt lepnību un sajūtu, ka tā atrodas augstāk par notiekošo.

Tādā veidā pakāpeniski cilvēce sāks sajust, ka ne jau cilvēks atrodas augstāk par dabu un var darīt visu, kas ienāk prātā, bet gan daba ir augstāka un visu dara saskaņā ar savu plānu. Bailes, nenoteiktība ātri atgriezīs pie samaņas cilvēciņus, kas aizrāvušies savās rotaļās. Žēl gan, ja par to būs jāmaksā ar asins izliešanu un ciešanām. Sevi pielīdzināt Dabai, meklēt ar to harmoniju – lūk, vienīgais cilvēces uzdevums. Šajos meklējumos cilvēce nonāk jaunā dimensijā…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (D.Grejs, bankas SocGen stratēģis): ASV neprātīgā finanšu politika var novest pie situācijas, ka nākamās desmitgades mums nesīs Lielo Nekārtību.

Vēsture daudzkārt demonstrējusi, ka valūtas devalvācija noved pie sociāliem satricinājumiem un nesaskaņām – sociālās nekārtības iezīmes jau redzamas: 99% apsūdz 1%, 1% apsūdz 47%, privātais sektors apsūdz valsts sektoru, jaunie – padzīvojušos, visi apsūdz bagātos.

Mēs dzīvojam kredītu hiperinflācijas laikmetā, kas izdomāta, lai bagātinātu bagātos uz nabago rēķina. Plaisa starp bagātajiem un nabagajiem aug. Katru reizi, kad rodas hiperinflācija, vēsturē notikuši sociālie satricinājumi – Senajā Romā, revolūcijas laikā Francijā, Veimāras Vācijā. Britānijā, 17. gadsimta sākumā, uz hiperinflācijas fona tika aizdegti inkvizīcijas ugunskuri – tika sadedzinātas raganas…

Replika: Arī mūsdienās cilvēce nav mainījusies. Līdz brīdim, kamēr neesam izlabojuši savu dabu, mēs, apgaismotā cilvēce, esam gatavi uz giljotīnām un ugunskuriem. Līdz tam nav atlicis daudz laika, neprātīgā naidā valstis un tautas, reliģijas un konkurenti ķersies iznīcināt visus nevienādos, attīrīt telpu, atbrīvoties no spiediena…

Cilvēcei ir tikai neliela iespēja nonākt pie savas obligātās, paredzētās apvienošanās mierīgā ceļā – apgūstot integrālo izglītību un audzināšanu. Vai cilvēki spēs piegriezt vērību šai iespējai, vai arī virzīsies savu egoistisko tieksmju varā…?

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Paziņojums (Deutsche Bank analītiķi): Pats briesmīgākais pasaules finanšu krīzes etaps mums vēl priekšā. Tas sāksies, kad būs beigušies centrālo banku programmu, kas virzītas cīņai ar krīzi, darbības termiņi. Valsts līdzekļi ir izsmelti, krīze neizbēgama. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi būs iespējams samierināties ar neizsīkstošo naudas drukāšanu. Vērienīgās naudas iešprices nebūt nav novedušas pie ekonomiskās izaugsmes palielināšanās, tikai nodrošinājušas nelielu atpūtu, bet problēmu tās viennozīmīgi nav novērsušas.

Replika: Vai tiešām mēs nespēsim darīt zināmu analītiķiem iespēju izmainīt pasaules ekonomiku caur izmaiņām sabiedrības atiecībās?

Cik gan ciešanu nāksies pārdzīvot pasaules tautām, kamēr politiskās un ekonomiskās varas apzināsies vienīgo iespēju krīzes izlabošanai – caur sabiedriskajām atiecībām. Par to runā gandrīz visi zinātnieki, bet viņos, kā parasti, vara nevēlas ieklausīties, bet rīkojas sava šaurā egoisma ietvaros.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (G. Sammers, finanšu analītiķis):

Mēs nepārdzīvojām REĀLU krahu, kādu es biju gaidījis, tāpēc ka iejaucās Federālās Rezerves. Un kāpēc šoreiz visam jābūt savādāk?

Daži jauni nosacījumi:

1. Krīze, kas tuvojas no Eiropas, izvērsīsies daudz plašākā mērogā.

2. Federālās Rezerves uz šo brīdi ir toksiskas un nevar iesaistīties agresīvā kredītpolitikā.

3. Federālo Rezervju līdzekļi ir iztērēti, un FRS var tikai paziņot par milzīgu naudas programmu, kas izsauks krīzi pati par sevi. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (S. Perezvencevs, vēstures zinātņu doktors, profesors): Galvenie mūsdienu globālās krīzes parādību cēloņi sakņojas garīgajā un tikumiskajā jomā. Mūsdienu sabiedrības veiksmīgas funkcionēšanas galvenais noteikums ir nevaldāma patērēšana. Tas piespiež parastus cilvēkus, bankas, kompānijas, valstis dzīvot uz kredīta, tas ir, iedzīvoties parādos.

Uz pastāvīgi pieaugoša patēriņa rēķina aug plašumā preču un pakalpojumu tirgus. Tiem, kuri pirmie ir sākuši dzīvot uz kredīta, strauji paaugstinās dzīves līmenis. Viņi iegūst ekonomisku un politisku ietekmi, lai uzspiestu tādu pašu dzīves stilu – tā izveidojās “globālā ekonomika” – patērētāju sabiedrība vispasaules mērogā.

Taču šī “globālā ekonomika” pēc būtības ir tradicionālā “piramīda”, kuras veiksme ir atkarīga no arvien jaunu dalībnieku iesaistīšanas “piramīdas” ekonomiskajās attiecībās, uz kuru rēķina piramīdas organizatoriem ir iespējas palielināt savu labklājību un politisko ietekmi. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Alens de Benuā, franču filozofs un politologs):

Tirgus ekonomika bāzējas uz pastāvīgu pieaugumu – vēl vairāk produkcijas, vairāk patēriņa, vairāk peļņas. Ekonomikas izaugsme nevar apstāties, jo tad tā sabruks. Un tieši šī mentalitāte tiek uzspiesta cilvēkiem – vēl vairāk strādāt, vairāk tērēt un iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Tā ir kapitālisma loģika – ar visiem iespējamiem līdzekļiem pieaudzēt kapitālu. Materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ tiek sasniegta izaugsmes robeža. Tā ir ekoloģiska robeža – ekonomikas izaugsme var novest līdz ekoloģiskai katastrofai un dabas resursu pilnīgam izsīkumam. Sekojoši, krīze būs globāla. Tā izies no ekonomikas un finanšu rāmjiem un pilnībā izmainīs pasauli. Ir jāpārskata paši ekonomiskie principi un precīzi jāatdala privātā, valsts un publiskā sektora ekonomika. Vajadzīga arī cilvēku domu dekolonizācija, par cik ekonomika jau dziļi iesakņojusies ļaužu prātos.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (B.Levins, psihologs): Rūpesti par naudu atņem mums iespēju pretoties netaisnībai sabiedrībā, kur visas domas, lēmumi, lietas griežas ap naudu, jo nauda kļuvusi par izdzīvošanas pamatfaktoru, kas piespiež visus fokusēties uz naudu, kaitējot visam pārējam.

Alkatība kļuvusi par sociāli pieņemamu, neskaidrība par finansiālo nākotni ņēmusi vispārēju dabu, nav nodarbinātības garantiju – un tas provocē paniku naudas dēļ. Visa dzīve rit pastāvīgi domājot par naudu, naudas iekrāšana pārvērtās par mūsu dzīves centru.

1936. gadā F. Rūzvelts zināja, ka lamāt alkatīgo eliti ir noderīgi popularitātes veicināšanai. Obama 2010. gadā gan teica, ka attaisno alkatību. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Ekonomisti un sociologi labu laiku mēģina atrast sakaru starp laimi un naudu. Dzīves apmierinātības līmenis un laime ir subjektīvi jēdzieni un ir mērāmi ar aptauju palīdzību. Zinātnieki mēģina mērīt laimi ar ienākumiem, IKP, valsts attīstības līmeni.

Likumsakarības ir neskaidras:

– bagāto valstu iedzīvotāji vidēji jūtas laimīgāki par nabadzīgo valstu iedzīvotājiem,

– taču nabadzīgo valstu iedzīvotāju ienākuma (augstāk par $15 000 uz cilvēku) līmeņa paaugstināšana nepadara viņus laimīgākus,

– laimes izjūta palielinās pieaugot ienākumiem, taču tikai līdz noteiktai robežai (līdz $15 000 uz cilvēku). (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Vēsture rāda, ka ekonomiskā sabrukuma process norisinās 5 stadijās:

1. Sabrukuma sākums. Viss ir normāli, ekonomika plaukst, sasniegts augsts dzīves līmenis, preces nav dārgas un ir viegli pieejamas, viss ir pārpilnībā, visumā dzīve ir skaista. Darba infrastruktūra ir lieliskā stāvoklī un funkcionē nevainojami. Taču sabiedrībā sāk izplatīties ideja par to, ka katram ir tiesības uz to, ko ir nopelnījuši citi. Tiek radīta bagātības pārdalīšanas politika. Šī politika pazemina ražīgumu un palielina atkarību no valsts pabalstiem un sociālām programmām. Galvenie aktīvi ir karjera, nekustamā īpašuma tirgus cena, uzkrājumi, investīcijas, medicīniskā apdrošināšana, dzīvesveids apkārtējo acīs, labs kredītreitings parādu palielināšanai.

2. Slidenais celiņš. Ekonomikā sākas lēna un arvien spēcīgāka lejupslīde, aug bezdarbs, pieaug valsts palīdzības saņēmēju skaits. Cilvēkiem maksā par to, lai viņi nestrādātu. Strauji pieaug valsts izdevumi, zelta cena, inflācija – līdz tie sasniedz fantastiskus apmērus. Galvenie aktīvi: skaidrā nauda, zelts, stabils darbs, parādu nomaksa, medicīniskā apdrošināšana, nekustamā īpašuma tirgus vērtība, ekonomiska automašīna, zemes gabals tālu no pilsētas. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (V. Soboļevs, profesors, ekonomisko zinātņu doktors): Visu draudu pamats ir pats cilvēks. Mums mācīja, ka cilvēks ir racionāla būtne, viņš pieņem vislabākos lēmumus un tirgus ekonomikā ir ideāls ekonomisks subjekts. Tomēr vesela Nobela laureātu plejāde ekonomikā pierādīja gluži pretēju faktu: cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties un tātad viņa darbību sekas mēdz būt postošas.

Finanšu instrumenti ātri izplatījās banāla alkatīguma dēļ. Tev piedāvā konfekti fondu instrumenta veidā, kas sola milzīgu peļņu, un tu to norij, iekļaujies kopīgajā egoismā neprātīgi dzenoties pēc pasakainas bagātināšanās. Taču pēc tam izrādās, ka tu neesi vienīgais, kas iekrīt bezdibenī… (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→