Kategorija arhīvs: Ekonomika un finanses

Nepieciešamas mentalitātes izmaiņas

Viedoklis (Alens de Benuā, franču filozofs un politologs):

Tirgus ekonomika bāzējas uz pastāvīgu pieaugumu – vēl vairāk produkcijas, vairāk patēriņa, vairāk peļņas. Ekonomikas izaugsme nevar apstāties, jo tad tā sabruks. Un tieši šī mentalitāte tiek uzspiesta cilvēkiem – vēl vairāk strādāt, vairāk tērēt un iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Tā ir kapitālisma loģika – ar visiem iespējamiem līdzekļiem pieaudzēt kapitālu. Materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ tiek sasniegta izaugsmes robeža. Tā ir ekoloģiska robeža – ekonomikas izaugsme var novest līdz ekoloģiskai katastrofai un dabas resursu pilnīgam izsīkumam. Sekojoši, krīze būs globāla. Tā izies no ekonomikas un finanšu rāmjiem un pilnībā izmainīs pasauli. Ir jāpārskata paši ekonomiskie principi un precīzi jāatdala privātā, valsts un publiskā sektora ekonomika. Vajadzīga arī cilvēku domu dekolonizācija, par cik ekonomika jau dziļi iesakņojusies ļaužu prātos.

Avots krievu valodā

Apsēstība ar naudu nomirdina

Viedoklis (B.Levins, psihologs): Rūpesti par naudu atņem mums iespēju pretoties netaisnībai sabiedrībā, kur visas domas, lēmumi, lietas griežas ap naudu, jo nauda kļuvusi par izdzīvošanas pamatfaktoru, kas piespiež visus fokusēties uz naudu, kaitējot visam pārējam.

Alkatība kļuvusi par sociāli pieņemamu, neskaidrība par finansiālo nākotni ņēmusi vispārēju dabu, nav nodarbinātības garantiju – un tas provocē paniku naudas dēļ. Visa dzīve rit pastāvīgi domājot par naudu, naudas iekrāšana pārvērtās par mūsu dzīves centru.

1936. gadā F. Rūzvelts zināja, ka lamāt alkatīgo eliti ir noderīgi popularitātes veicināšanai. Obama 2010. gadā gan teica, ka attaisno alkatību. (vairāk…)

Kas ir laime?

Ziņojums: Ekonomisti un sociologi labu laiku mēģina atrast sakaru starp laimi un naudu. Dzīves apmierinātības līmenis un laime ir subjektīvi jēdzieni un ir mērāmi ar aptauju palīdzību. Zinātnieki mēģina mērīt laimi ar ienākumiem, IKP, valsts attīstības līmeni.

Likumsakarības ir neskaidras:

- bagāto valstu iedzīvotāji vidēji jūtas laimīgāki par nabadzīgo valstu iedzīvotājiem,

- taču nabadzīgo valstu iedzīvotāju ienākuma (augstāk par $15 000 uz cilvēku) līmeņa paaugstināšana nepadara viņus laimīgākus,

- laimes izjūta palielinās pieaugot ienākumiem, taču tikai līdz noteiktai robežai (līdz $15 000 uz cilvēku). (vairāk…)

Sabiedrības piecas ekonomiskā sabrukuma stadijas

Viedoklis: Vēsture rāda, ka ekonomiskā sabrukuma process norisinās 5 stadijās:

1. Sabrukuma sākums. Viss ir normāli, ekonomika plaukst, sasniegts augsts dzīves līmenis, preces nav dārgas un ir viegli pieejamas, viss ir pārpilnībā, visumā dzīve ir skaista. Darba infrastruktūra ir lieliskā stāvoklī un funkcionē nevainojami. Taču sabiedrībā sāk izplatīties ideja par to, ka katram ir tiesības uz to, ko ir nopelnījuši citi. Tiek radīta bagātības pārdalīšanas politika. Šī politika pazemina ražīgumu un palielina atkarību no valsts pabalstiem un sociālām programmām. Galvenie aktīvi ir karjera, nekustamā īpašuma tirgus cena, uzkrājumi, investīcijas, medicīniskā apdrošināšana, dzīvesveids apkārtējo acīs, labs kredītreitings parādu palielināšanai.

2. Slidenais celiņš. Ekonomikā sākas lēna un arvien spēcīgāka lejupslīde, aug bezdarbs, pieaug valsts palīdzības saņēmēju skaits. Cilvēkiem maksā par to, lai viņi nestrādātu. Strauji pieaug valsts izdevumi, zelta cena, inflācija – līdz tie sasniedz fantastiskus apmērus. Galvenie aktīvi: skaidrā nauda, zelts, stabils darbs, parādu nomaksa, medicīniskā apdrošināšana, nekustamā īpašuma tirgus vērtība, ekonomiska automašīna, zemes gabals tālu no pilsētas. (vairāk…)

Krīzes cēlonis ir cilvēks

Viedoklis (V. Soboļevs, profesors, ekonomisko zinātņu doktors): Visu draudu pamats ir pats cilvēks. Mums mācīja, ka cilvēks ir racionāla būtne, viņš pieņem vislabākos lēmumus un tirgus ekonomikā ir ideāls ekonomisks subjekts. Tomēr vesela Nobela laureātu plejāde ekonomikā pierādīja gluži pretēju faktu: cilvēkam ir raksturīgi kļūdīties un tātad viņa darbību sekas mēdz būt postošas.

Finanšu instrumenti ātri izplatījās banāla alkatīguma dēļ. Tev piedāvā konfekti fondu instrumenta veidā, kas sola milzīgu peļņu, un tu to norij, iekļaujies kopīgajā egoismā neprātīgi dzenoties pēc pasakainas bagātināšanās. Taču pēc tam izrādās, ka tu neesi vienīgais, kas iekrīt bezdibenī… (vairāk…)

Viedoklis (A.Terentjevs): ES vietējā elite nevēlas pakļauties Berlīnei, baidoties, ka ES kļūs par „ceturto reihu”, kurā nacionālās valdības loma aprobežosies vien ar tādu lēmumu pieņemšanu, kādus pieņēma jau centrālā birokrātija.

Eiropas politbirojs. Vācija iegulda naudas lielāko daļu finansiālās stabilitātes fondā un uzskata, ka ES ir vajadzīgs efektīvs izpildes mehānisms, kas ļauj kontrolēt nacionālo valstu budžeta politiku. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek uztverts kā Briseles elites pašpasludināts diktāts, kurš aizstāv Berlīnes intereses. Parādu krīze, iespējams, ļaus realizēt sapni par supervalsti – apvienot parādus, radīt Eiropas valsts kasi un uzsākt politisko integrāciju. (vairāk…)

2012. gada neiepriecinošās perspektīvas

Viedoklis (O.Blanšars, SVF galvenais ekonomists): 2011. gada sākums deva cerību, ka pasaules ekonomika pakāpeniski atveseļosies, tomēr gads tuvojas beigām, bet ekonomikas atveseļošanās ir apstājusies, investori domā par eiro zonas sabrukšanas iespēju, realitāte var izrādīties sliktāka nekā 2008. gadā. (vairāk…)

Kapitālisma krahs

Viedoklis (Pols Žorions, „La Tribune”, Francija): Mūsu nākotne, pat mūsu pestīšana nav atkarīga ne no ekonomistiem, ne vadītājiem.

Kapitālisms vienmēr ir bijusi nestabila sistēma, tas vienmēr ir izraisījis īpašuma koncentrāciju, kas galu galā apgrūtina visa mehānisma darbu. Katras krīzes gadījumā kapitālismu cenšas glābt ar vispārējas mobilizācijas palīdzību. (vairāk…)

Ja vien mēs domātu par badacietējiem!

Ziņojums: Vācieši gadā izmet 11 miljonus tonnu produktu. Pasaulē no bada cieš 1 miljards cilvēku, 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, 18 miljoni saņem pārtikas palīdzību. Pat pēc derīguma termiņa beigām daži produkti vēl ir derīgi lietošanai.

Jāsaīsina laiks un produktu piegādes attālums, lai izvairītos no to bojāšanās transportēšanas laikā. Ražotāji un veikali stimulē patērētājus iegādāties vairāk kā viņiem īstenībā ir nepieciešams – rezultātā puse no produktiem nonāk atkritumos.

Replika: Vienīgi pareizai produktu sadalei jau būtu  jāatbrīvo pasaule no bada. Taču to nav iespējams izdarīt bez iedzīvotāju audzināšanas.

Avots krievu valodā

Speciālistu apjukums

Viedoklis (N. Fergusons, ekonomikas vēsturnieks, Hārvarda): Gandrīz 500 gadu laikā Rietumu cilvēki varēja teikt, ka viņiem ir labākā ekonomiskā un politiskā sistēma, taču šodien šie apgalvojumi skan nepārliecinoši – mēs vērojam plašu rietumu institūciju krīzi, kļuvis neiespējami pieņemt lēmumus, neskatoties uz to, ka puses saprot: ja neko neuzsākt, tās ar savu politiku novedīs līdz bankrotam valstis.

Viedoklis (H. Konlija, bijusī ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās): Šodien ASV un Eiropā tiek konstatēts politiskās paralīzes stāvoklis. Turklāt mēs nezinām, kādu ceļu iet labāk. Tieši tādā situācijā nokļuva Rietumi. Es baidos, ka tikai ārējais satricinājums piespiedīs mūs iet jaunu un nezināmu ceļu. Vai arī nonāksim līdz tādam izmisumam, ka Rietumi izvēlēsies sev jaunus līderus, kuri vedīs mūs pilnīgi citā virzienā.

Avots krievu valodā