Kategorija arhīvs: Ekonomika un finanses

Marksa prognozes sāk piepildīties, 9. daļa

Tuvākajā nākotnē visā pasaulē bezdarbnieku skaits sastādīs 80% no visiem iedzīvotājiem. Tāpēc, lai viņus nedaudz nomierinātu, nenovedot šo kritisko situāciju līdz jaunam pasaules karam, nepieciešams: pirmkārt viņus nodrošināt ar iztikas minimumu, ko jebkādā gadījumā nāksies darīt.

Otrkārt, sniegt viņiem integrālo izglītību, lai sēž un mācās apvienoties. Pasaulei šodien vairāk nekas cits nav nepieciešams. Tādā veidā viņi pacelsies augšup, līdz sasniegs garīgo līmeni un materiālās sajūtas vispār sāks izzust. (more…)

Marksa prognozes sāk piepildīties, 8. daļa

Bagātajai elitei ir vērts saprast, ka tā sev gatavo spridzekli kā minimums no puses iedzīvotāju un dienu no dienas sprādzienbīstamo skaits pieaug. Spridzeklis ir bezdarbnieki, kuri novesti izmisumā.

Tie jums nav studenti, kuri, atbalstot Hilariju Klintoni, iziet lielās pilsētās taisīt kumēdiņus. Runa ir par nopietniem pilsoņiem, par ģimenes tēviem. (more…)

Marksa prognozes sāk piepildīties, 6. daļa

Var sacīt, ka Karls Marks sasniedza lielus augstumus, viņš ir tik pat unikāls kā Bāls Sulams, tikai ne garīgajā līmenī. Marks bija cilvēks, kurš saprata pasaulē notiekošo procesu un kāda attīstība mūs sagaida.

Viņš veica šādus secinājumus atbilstoši sākotnējām pazīmēm, kuras viņa laikā parādījās, balstoties uz saviem darbinieku situācijas statistikas pētījumiem tekstila fabrikās. (more…)

Marksa prognozes sāk piepildīties, 4. daļa

Spriežot pēc pasaules stāvokļa iespējams veikt secinājumu, ka pēc visām pazīmēm iepriekšējais laikmets ir beidzies. Kā jau to paredzēja Bāls Sulams, ka sākot no 1995. gada kabalas zinātne sāks atklāties visā pasaulē un tādā veidā cilvēce sapratīs kādā procesā tā atrodas.

Cilvēcē caur visām sabiedriskajām formācijām: vergturību, feodālismu, kapitālismu, sociālismu arvien vairāk nepārtraukti attīstās ļaunā egoisma spēks. Egoisms kalpoja kā attīstības dzinējspēks un virzīja mūs uz priekšu. (more…)

Marksa prognozes sāk piepildīties, 3. daļa

Jautājums: Vai jūs uzskatāt, ka šīs pasaules varenie ieklausīsies jūsu brīdinājumos?

Atbilde: Viss mūsdienu skaistums ir tajā, ka šīs pasaules varenie zaudē vadīšanas spēju. Viņi sev ir izveidojuši sistēmu, cerībā, ka tā darbosies mūžīgi. (more…)

Marksa prognozes sāk piepildīties, 1. daļa

Pasaule nesaprot, kas tajā šodien notiek, kādas plūsmas un kurp tās virzās. Un cilvēki, kuri ir pie varas nesaprot, ko dara. Tāpēc kabalas zinātne tuvojas cilvēkiem, lai izskaidrotu, kāds ir mūsu dzīves mērķis un tās programma.

Un patiesībā vēl pirms simtu piecdesmit gadiem par to rakstīja Karls Markss. Bāls Sulams savā rakstā „Marksisma kritika” Marksam gandrīz pilnībā visam piekrīt. (more…)

Vilku barā…

Jautājums: Pieņemsim, kāda uzņēmēju sabiedrība, pateicoties savstarpējam atbalstam, nonāca pie secinājuma par integrālās mijiedarbības nepieciešamību un nolēma mainīt virzienu. Kādas stratēģiskas izmaiņas viņi varētu veikt, ja to apzinātos?

Atbilde: Problēma ir tajā apstāklī, ka uzņēmēji dzīvo egoistiskā sabiedrībā, kā vēža audzējā un ir šīs sabiedrības daļa. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka viņi kaut kādā veidā sāktu reformēt to biznesa sabiedrību, kurā atrodas. Tas iespējams, ja tikai viņu būs daudz un viņi pakāpeniski apzināsies pārmaiņu nepieciešamību, kurām jānotiek viņos un viņu savstarpējos sakaros. (more…)

Neiedzīvoties uz otra rēķina – harmoniski vienam otru papildināt

Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:24)

Cilvēkam nav jāiedzīvojas uz citu rēķina. Visam ir jānotiek precīzi un līdzsvaroti, atbilstoši tam, cik daudz katrs var dot citam un paņemt no viņa, jo rezultātā visiem ir jānonāk pie absolūti pilnīgas savienošanās un vienam otrs jāpapildina.

Tāpēc visi likumi, kuros tiek sacīts par attiecībām starp cilvēkiem, pamatojas uz savienošanos vienotā garīgā veselumā, kas nozīmē harmoniski vienam otru papildināt. Pieņemsim, tu strādā pie manis par dārznieku, bet es pie tevis par galdnieku, tas ir, jābūt absolūti vienlīdzīgai kompensācijai. Tieši tā arī sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”, – proti, abpusēji. Tāpēc mēs visi esam radīti ar atšķirīgām īpašībām. (more…)

„Burbuļojošās” ekonomikas deģenerācija

Mūsdienu krīze aicina mūs izprast pareizo savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību. Runa šeit neiet par mūsdienu modeļa ekonomiku. Patiesā ekonomika, bez „burbuļiem” un pārmērībām, ir tikai daži procenti no zemes iedzīvotājiem, kuri ražo nepieciešamās preces, kuras mums patiešām ir nepieciešamas: pārtikas produkti, apģērbi, mājoklis utml. Viss pārējais vairs nav ekonomika, bet virsbūve cilvēku muļķošanai un labuma saņemšanai no viņiem. Tikai maza visa šī tirgus daļa nodrošina mūsu ikdienas vajadzības.

Taču šodien patiesība nāk gaismā. Cilvēki paliek bez darba, īpaši jaunieši. Viņi nezina, ko darīt, viņos stingri nostiprinās jauna sakropļota dzīves uztvere un pēc kāda laika viņi zaudē jau pašu darba spēju. Pie tam viņi vairs nespēj nodibināt ģimeni un dzīvot normālu dzīvi. Tā vietā viņi veido sev jaunu kultūru ar jaunām izklaidēm. (more…)

Nekam nevajadzīgās pārpilnības lāsts

Jautājums: Šodien daudzi domājoši cilvēki mierina sevi „ar ekoloģiskiem” sapņiem: „Mēs aprijam planētas resursus. Apstāsimies un saglabāsim mūsu bērniem apkārtējo vidi…”

Atbilde: No vienas puses, tāpat arī es biju domājis. Taču, no otras puses, mēs atklājam, ka tas īsti nav pareizi. Patiesībā, interesentu netrūkst abās „zaļās” frontes pusēs. Reizēm cīņa par „zaļumiem” maksā daudz dārgāk nekā ekoloģiskais zaudējums.

Vispirms ir janoskaidro, ka tieši mēs nopostām dabu: ar savām savstarpējām attiecībām vai tehnogēno iedarbību?

Savā laikā maltusiānisti un demogrāfi kliedza, ka Zeme nespēs mūs nodrošināt ar iztiku. Taču rezultātā mums ir pārtikas pārpalikums un dažām valdībām jāsubsidē fermeri, lai viņi neražotu par daudz. Patiesībā, ja ēdienu nemest atkritumos, tas pietiktu visiem. (more…)