Mēs dzīvojam mūsu mazajā absolūti egoistiskajā pasaulē un tāpēc nejūtam, ka atrodamies ārpus tās. Mēs – iekšēji sevī burtiski esam absolūts melns ķermenis vai melnais caurums kosmosā, kurš visu iesūc un neko neizstaro.
Sanāk: viss kas nonāk šajā caurumā, tur pazūd. Šāda ir mūsu pasaule. Tāpēc mēs nejūtam visu kas atrodas ārpusē. (vairāk…)
Cilvēce attīstās no egoisma palielināšanās. Tāpēc kopš ARI laikiem un mūsdienās mēs kļūstam derīgi egoisma labošanai, tāpēc ka egoisma attīstība ir sasniegusi tādu stāvokli, kad tas mums sāk traucēt.
Mēs ienākam krituma un citu apspiešanas periodā, kad pasaule ir apdraudēta, ja ne ar pilnīgu iznīcināšanu, tad vismaz tai draud krīzes, kurām mūsdienās ir jāparādās. Un nekāds prāts pret mūsu ierobežoto egoismu nepalīdzēs. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Visam esošajam, no visnoderīgākā līdz viskaitīgākajam ir tiesības eksistēt. Nevienu parādību nedrīkst iznīcināt, gluži otrādi, mums ir uzlikts pienākums tikai to izlabot līdz līdzībai ar Radītāju. (Bāls Sulams, „Miers pasaulē”)
Cilvēku parastas nepareizas darbības ir iemesls pareizām darbībām nākotnē. Taču katrs labs stāvoklis ir iepriekšējā sliktā stāvokļa rezultāts. Tāpēc labā un ļaunā vērtējums ir jāsniedz, nevis pēc dotā stāvokļa, bet pēc tā, kādā mērā tas pietuvina mērķim. Tāpēc, ka atbilstoši Attīstības likumam, grēks ir pareizu stāvokļu dzimšanas iemesls. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
Līdzīgi tam kādā veidā attīstās mūsu Universs, izplešoties no Lielā sprādziena (matērijas rašanās), līdz noteiktam stāvoklim, cilvēcē paplašinās egoisms. Cilvēki arvien vairāk viens no otra attālinās, lai pēc tam sāktu pulcēties, citādāk sadalīšanās un savstarpēja attālināšanās noved līdz haosam un saiknes zudumam.
Iepriekš mūs noturēja egoisms, un atbilstoši tam mēs savā starpā radījām noteiktas sabiedriskas, ekonomiskas, politiskas, ģimeniskas un citas saiknes. (vairāk…)
Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība
„No haosa līdz harmonijai”, tas nozīmē no mūsu šodienas stāvokļa un līdz tam, kur mums ir jānonāk.
Kas īpašs ir mūsu šodienas stāvoklī?
Atbilstoši kabalas zinātnei cilvēcē daudzu tūkstošu gadu laikā attīstījās egoisms – vēlme gūt baudu, saņemt, ietvert visu sevī.
No gada gadā, no paaudzes paaudzē, sākot no Lielā sprādziena, egoisms attīstījās vispirms nedzīvā matērijā, tad augu un dzīvnieciskajā dabā līdz izveidojās cilvēce. (vairāk…)
Integrālās izglītības metodika ļauj cilvēkam attīstīt savu iekšējo individualitāti. Neviens neiejaucas viņa iekšējā pasaulē.
Taču reizē ar to cilvēks zina, ka sajust pasauli un realitāti daudz augstākā un plašākā aspektā virs noslēgtības un individualitātes, iespējams tikai saistoties ar citiem. (vairāk…)
Vientulības problēma, kas aptver mūsdienu pasauli, ir saistīta ar cilvēka iekšējo tukšumu. Un pat, ja cilvēks vēlētos no vientulības atbrīvoties, viņš nezina kādā veidā to izdarīt.
To nemāca ne skolotāji skolā, ne psihologi, ne psihiatri. Lieta tāda, ka viņi paši ir tikpat vientuļi, tāpēc nespēj sniegt padomu, kādā veidā atbrīvoties no vientulības un satuvināt cilvēkus. (vairāk…)
Mūsdienu sabiedrība sastāv no individuālistiem, kuri nevēlas viens ar otru saistīties, pareizāk sakot, nav spējīgi saistīties. Taču no otras puses mēs saprotam, ka bez saiknes vienam ar otru paliksim tukši un nelaimīgi.
Vientulībā mēs nespēsim gūt baudu no dzīves: bez ģimenes, bez bērniem, bez īstiem biedriem. (vairāk…)
Jautājums: Vientulība ir mūsdienu sabiedrības posts. Cilvēkā, kuru aptver milzīgs cilvēku daudzums, dzīvo iekšēja absolūtas vientulības sajūta. Visvairāk šī parādība ir izplatīta jauniešu vidū un tas uzņem arvien lielākus apgriezienus un spēku.
Pusaudži, kuri pusi dienas pavada skolā, lielā draugu pulkā un otru pusi dienas pie datora virtuālos sociālos tīklos, neskatoties uz to, cieš no vientulības. (vairāk…)
Jautājums: Katrai paaudzei ir raksturīgas savas vērtības: vieni ciena naudu, citi zināšanas, un katra nākamā paaudze arvien mazāk cienīs materiālo un vairāk tieksies uz iekšējām vērtībām.
Atšķirība starp paaudzēm kļūst tik milzīga, ka nav saprotams, kādā veidā šodien vecāki spēj audzināt jauno paaudzi, kura dzīvo mums absolūti nezināmā pasaulē. Tāpēc, ka mēs izaugām vecajā pasaulē, kura iespējams, jau ir iegrimusi vēsturē. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei