Dzīve – tas ir scenārijs, kuru var pārrakstīt no jauna un sākt pārvaldīt savu dzīvi. Galu galā cilvēkam apnīk kino, kurā kāds ar varu viņu padarījis par galveno varoni. Tā ir sveša dzīve, taču es gribu dzīvot savu dzīvi. (vairāk…)
Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.
Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā. (vairāk…)
Jautājums: Es nebaidos nomirt, taču piedzimt no jauna baidos un nevēlos. Kāds šeit ir Radītāja nodoms?
Atbilde: Tu baidies piedzimt no jauna, tāpēc ka zini, kas tas ir: atkal dzimšana, šūpulis, bērnudārzs, skola, slimības, potes, problēmas, aizvainojumi.
Sacīts, ka sēdēja viedie un domāja: „Kurš ir laimīgāks: piedzimis vai nepiedzimis cilvēks?” Un izlēma, ka laimīgāks ir nedzimušais. Taču, ja tu esi piedzimis, tad izpildi savu uzdevumu un vairs nepiedzimsti.
No nodarbības krievu valodā, 02.09.2018.
Jautājums: Ja visa cilvēka dzīve, no sākuma līdz galam, ir absolūti ieprogrammēta, tad kāpēc katru mirkli viņam tiek dota sajūta, ka cilvēks pats izvēlas savu nākamo soli: ar ko precēties, kur dzīvot, ko darīt?
Atbilde: Citādāk cilvēks nespētu izdzīvot, viņš sevi nonāvētu, ja zinātu, ka dzīvo kā dzīvnieks, kuru nepārtraukti vada. Kas tad viņam dzīvē atliktu, tikai meklēt kādā veidā patīkamāk pavadīt katru mirkli un mazāk ciest? Kāda jēga no tādas dzīves un kam tas ir nepieciešams? (vairāk…)
Jautājums: Vai tiešām visa mana dzīve jau iepriekš ir ieprogrammēta un šajā programmā ieplānota katra dzīves minūte?
Atbilde: Vai tad var notikt kāds nejaušs notikums? Dabā nav nekādu nejaušību, taču mēs spējam saprast tikai vienu procentu notiekošā. Un, tāpēc, redzot dabas sistēmā kādu notikumu, mēs kliedzam kā mazi bērni: „Viņš pats nokrita, pats saplīsa!” (vairāk…)
Jautājums: Kabalisti raksta, ka visi cilvēki rezultātā nonāks pie augstākā spēka atklāsmes. Taču līdz ar to kabalas zinātne daudzos izraisa bailes un naidīgumu. Kas izraisa šo šķērsli, kas iet kopsolī ar kabalu jau daudzus gadu tūkstošus?
Atbilde: Šķērslis iekļauts cilvēka dabā, tas ir egoisms, kas necieš kabalas zinātni, jo tā viņam nozīmē nāvi. Cilvēkam jānonāk pie kabalas aiz izmisuma, no nespējas atbildēt uz jautājumu: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, un viņš jūt, ka viņam ir jāatrod atbilde, jo bez tās nav dzīves. (vairāk…)
Jautājums: Ja godīgi es nevēlos studēt kabalu. Taču man nav izvēles, jo es jūtu, ka mani neliks mierā. Vai arī es kaut kur kļūdos?
Atbilde: Nezinu. Pamēģiniet visu pamest. Izdosies – jā, neizdosies – pieņemsiet galējo lēmumu un atgriezīsieties.
Taču no tā, ka jūs skraidīsiet turpu šurpu, nedaudz studēt, nedaudz nē, nekāda labuma nebūs. Vēlos uzreiz teikt: nav vērts. Nav vērts sākt vilties, vainot kabalu, tā vietā, lai sevi labotu. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc sieviete vienmēr ar visu ir neapmierināta? Ko darīt, lai sieviete būtu apmierināta un mierīga?
Atbilde: Mūsu pasaulē sievietei ir ļoti maz piepildīšanās objektu, pamatā tie ir vīrs, ģimene, bērni, uzmanība pret viņu.
Taču vai viņai no tā ir kāds apmierinājums? No vīra dažkārt ir. No bērniem – iekams viņa par tiem rūpējas un tas viņu piepilda. Turklāt apmierinātība ģimenē ir ne tikai iekšēja ģimenes problēma, jo to ietekmē tūkstošiem visa veida avoti. (vairāk…)
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”: Ja mēs griezīsimies pie atbildes meklēšanas tikai uz vienu vienīgu jautājumu, esmu pārliecināts, ka visas problēmas un šaubas (sakarā ar kabalas zinātnes nepieciešamību) izzudīs no redzes loka.
Runa iet par uzmācīgu jautājumu, kuru uzdod visi cilvēki: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?” Šie mūsu dzīves gadi mums maksā tik dārgi, citādi sakot, mēs dēļ tiem paciešam milzum daudz ciešanas un mokas, lai beigās tos noslēgtu. Kurš tad tos izbauda? Vai ja precīzāk, kam es sniedzu baudu? (vairāk…)
Pasaulē katrs cilvēks sūdzas par savu dzīvi un protams katram kaut kur un iespējams pat visā ir taisnība. Tāpēc, ka ne jau viņš pats izraisa dažādas nepatikšanas, bet gan viņa daba, nesapratne, nespēja redzēt nākotni, nespēja paredzēt pasaules notikumus.
Tad, ko mēs cilvēkam varam pārmest? Ja ieskatīsimies viņa liktenī, uzvedībā, atklāsim, ka katrs no mums ir piedzimis, dzīvo, mirst ne pēc savas izvēles. Un mūsu rīcību nosaka apstākļi un mūsos iemiesotās īpašības – ne pēc mūsu izvēles. Tādējādi cilvēks nekur nav brīvs. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei