Pēdējos gados medicīnā tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kas ļauj pagarināt cilvēka mūžu līdz tādam līmenim, kas agrāk likās fantastiski. Taču vai ir jēga pagarināt dzīvi līdz 200 gadiem?
Pirms tūkstoš gadiem cilvēki dzīvoja divdesmit gadus un tas skaitījās normāli, taču šodien dzīves ilgums tuvojas simtam un tas skaitās normāli. Jautājums – ar ko šo dzīvi piepildīt, lai tas nebūtu tikai ar gājieniem pie ārsta. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēks ir tilpne, kurš atdzīvinās no kāda enerģijas avota. Kāpēc šodien jauniešiem ir nepieciešami enerģijas dzērieni? Viņi it kā sajūt absolūtu dzīvības enerģijas trūkumu. Kāpēc tik jaunā vecumā cilvēkiem nav dzīvības gara?
Atbilde: Tāpēc, ka viņiem nav kurp tiekties. Lieta nav dzīvības enerģijā. Enerģiju mēs saņemam no mērķa. (vairāk…)
Jautājums: Ja Zigmundam Freidam nebija atbildes uz jautājumu par dzīves jēgu, tas nozīmē, ka viņš centās cilvēku no šī jautājuma atslēgt?
Atbilde: Es gan neteiktu, ka Freids to nesaprata. Viņš vienkārši skaidri noteica robežas tur, kur šis jautājums bija reāli atrisināms no zinātniskā skatupunkta, no psihoanalītiķa ietekmes skatupunkta uz šo pasauli un reakcijas izpētīšanas, no psihologa mijiedarbības skatupunkta ar savu pacientu utt. (vairāk…)
Replika: Psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids apgalvoja, ja cilvēks jautā, kāda ir dzīves jēgu, tad tas ir psihisks traucējums.
Atbilde: No psihoanalītiķa skatupunkta viņam ir taisnība, tāpēc ka cilvēkam ir normāli, mierīgi jādzīvo savā dzīvnieciskajā stāvoklī. Bērni, sieva, darbs, daba, šī pasaule – viss ir radīts tādēļ, lai cilvēks sevi tajā īstenotu. (vairāk…)
Jautājums: Kas cilvēkam jāizmaina, lai kļūtu laimīgs?
Atbilde: Jāredz tā pasaule, kurā viņš atrodas.
Jautājums: Vai tādēļ viņam ir jāmaina kādi arēji nosacījumi? (vairāk…)
Replika: Psihologi apgalvo, ka laime ir nenoturīga emocija. Dzīšanās pēc laimes sniedz pretēju efektu. Cilvēki pārvērtē laimes nozīmi dzīvē un kļūst nelaimīgi. Nepārtraukti pārbauda savu stāvokli, to vien dara, kā sev jautā: „Tagad es esmu laimīgs? Un tagad?”
Un, ja atbild negatīvi, tad izjūt milzīgu vilšanos. „Mērķis būt laimīgam caurām diennaktīm ir nesasniedzams” – apgalvo psihologi, – „labāk laimi nemeklēt, bet vienkārši dzīvot”. (vairāk…)
Dot priekšroku dzīvei atdevē
Sacīts: „Lūk, tavā priekšā dzīvība un nāve – izvēlies dzīvību”. Tas ir, izvēlies atdeves un mīlestības īpašību pret citiem. Tas nav vienkārši, jo izvēle īstenojas virs mūsu egoisma. Tādēļ mēs dzīvojam.
Mums nepieciešams daudz ko iziet, lai patiešām to izprastu, dotu priekšroku dzīvei atdevē, citu cilvēku apkalpošanai, lai aizvestu viņus līdz savstarpējai vienotībai un tādējādi dotu Radītājam iespēju parādīties starp viņiem. (vairāk…)
Cilvēce ir absolūtā panikā, pateicoties koronavīrusam, kurš piespiež mūs apstādināt visu ražošanu, visu tirdzniecību, paralizē un bloķē veselas valstis.
Taču parastais cilvēks vispirms domā par savu ģimeni, par bērniem, par to, ko viņiem rīt dot ēst. Viņam vairāk par visu rūp, kā izdzīvot. Un tas ir iemesls, kāpēc pasaule ir ar mieru sastingt, it kā sakot: „Tagad parūpēsimies par dzīvību, bet pēc tam atjaunosim rūpniecību un ražošanu”. (vairāk…)
Dzīve – tas ir scenārijs, kuru var pārrakstīt no jauna un sākt pārvaldīt savu dzīvi. Galu galā cilvēkam apnīk kino, kurā kāds ar varu viņu padarījis par galveno varoni. Tā ir sveša dzīve, taču es gribu dzīvot savu dzīvi. (vairāk…)
Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.
Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana