Category Archives: Dvēsele un ķermenis

Kas notiek ar dvēseli, kad ķermenis nomirst

Jautājums: Kas notiek ar cilvēku, ar viņa dvēseli, kad viņš nomirst?

Atbilde: Kad cilvēks nomirts – nomirst viņa ķermenis, un viņš vairs sevi neuztver caur ķermeni. Tas arī viss. (vairāk…)

Īpaša dvēsele

Jautājums: Kad jūs sakāt, ka cilvēks, kurš izzina garīgo, degs no iekšienes un tas patiešām būs jūtams, jūs ņemat alegoriju no tā, ko uztvērāt pats?

Atbilde: Protams, pats! Visu, kas ir pasaulē, cilvēks iziet pats. Skatoties, kādā veidā katrs izdzīvo dzīvi: īsu vai garu, vairāk vai mazāk veiksmīgu, ciešanas, problēmas, nedaudz no viena, nedaudz no otra. (vairāk…)

Domas enerģija

Jautājums: Kādā veidā apvienojoties un nostādot sevi līdzībā ar vispārīgā lauka domu, mēs sasniedzam nemirstību?

Atbilde: Mēs sasniedzam nemirstību, tāpēc ka pati doma ir nemirstīga!

Mēs izejam caur mūsu fiziskajiem matērijas, enerģijas stāvokļiem, caur visu to, kas tika radīts no Lielā sprādziena punkta, un no šī stāvokļa izejam. Paceļamies virs matērijas, enerģijas, informācijas domas laukā. (vairāk…)

Materiālā un garīgā atmiņa

Jautājums: Kas ir atmiņa? Kur tā glabājas?

Atbilde: Ir vairāku veidu atmiņas. Viena no tām ir ķīmiskā vai elektroķīmiskā līmeņa atmiņa – būtībā tas ir vien un tas pats. Cita atmiņa – garīgā, kura nevar tikt dzēsta ar kaut kādām ārējām materiālām darbībām. (vairāk…)

Iesākumā bija doma

Jautājums: No kurienes sākas doma?

Atbilde: Doma ir sākotnēja. Ja mēs iedziļināmies domā, tad redzam, ka izejam ārpus laika robežām. Nav sākuma un gala un tāpēc tur ir nemirstība.

Proti, runa nav pat to, kā mēs sevi izjūtam dotajā mirklī – kā kaut kādu fizisku ķermeni, noteiktas konsistences, siltu, kurš aizņem noteiktu apjomu. (vairāk…)

Vai mēs eksistējam?

Jautājums: Vai nāve parastam cilvēkam ir tāds stāvoklis, kad viņš pārstāj just informācijas plūsmu caur saviem pieciem fiziskiem maņu orgāniem?

Atbilde: Jā, viņa ķermenis mirst – acis it kā neredz, ausis nedzird utt. To mēs dēvējam par nāvi.

Jautājums: Bet patiesībā? (vairāk…)

Jaunības eliksīrs

Hārvardas universitātes biologs paziņojis, ka izgudrojis jaunības eliksīru, kurš pārprogrammē ģenētisko programmu, apturot novecošanu un pat pagriežot laiku atpakaļ, kā rezultātā sirmie mati kļūst tumšāki, bet grumbas izlīdzinās. Jau ir veikti izmēģinājumi ar pelēm un drīzumā tiek plānoti izmēģinājumi ar cilvēkiem.

Taču es domāju, ka nav iespējams atgriezties atpakaļ laikā un to nav nepieciešams darīt. Mums ir jādzīvo tik ilgi, cik mums ir lemts un jāpriecājas par savu daļu. Ļaujiet augstākajam spēkam vadīt jūsu dzīvi. Taču nodot šo varu cilvēka rokās ir riskanti. Iespējams, ar pelēm viņam tas izdevās, taču es nevēlos būt izmēģinājuma pele. (vairāk…)

Mirušos nepieciešams atlaist

Replika: Raksta Irina: „Mēs piedzimām kā dvīnes. Es vienmēr jutu, kad nepieciešams piezvanīt Klārai, kad viņai slikti, un viņa zvanīja man. Mēs nekad nestrīdējāmies. Klāra nomira un tad man it kā atņēma spēkus. Eju pie viņas uz kapsētu, sēžu, runāju ar viņu – tāda ir mana dzīve šodien. Man ir ģimene, bērni, mazbērni, taču man nekas nenes prieku.

Cienījamais Mihael, varbūt jūs man kaut ko ieteiksies, – ko man darīt? (vairāk…)

Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi

Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir noslēpumaina tēma, par kuru ir ļoti daudz dažādu viedokļu. Ir reliģijas, kuras tic, ka cilvēks dažādos veidos dzīvo daudzas dzīves. Vai patiešām eksistē tāda parādība kā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi?

Jā eksistē, kā tas rakstīts kabalas grāmatās: ARI grāmatā „Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi” un Grāmatā „Zoar”. Taču tas ir pavisam kas cits, nekā to iztēlojas parasti cilvēki, kuri domā, ka dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir, kad mana dvēsele iemiesojās citā ķermenī, kurš dzīvoja pirms simts gadiem. Patiesībā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi vispār neattiecas uz ķermeņiem. (vairāk…)

Ir dzīve pēc nāves!

Koronavīrusa pandēmija izsauc vispārēju atslābumu visai cilvēcei: nogurums no mērķa, cerības, atalgojuma par pūlēm zaudējuma. Cilvēks zemapziņā jūt, ka nav dēļ kā dzīvot, un krīt apātijā, depresijā, grūtsirdībā. Visa pasaule it kā grimst miegā. (vairāk…)