Replika: Jūs nepārtraukti stāstāt par visas cilvēces vienotību, par mīlestību pret tuvāko.
Atbilde: Tas ir pats galvenais.
Jautājums: Taču kurš to sajūt un saprot pareizā formā?
Atbilde: Uz to tiekties ir lietderīgi visiem. (vairāk…)
Jautājums: Vai kabalas studēšana var samazināt cilvēka nākamos pārdzimšanas riņķojumus? Vai arī to daudzums jau iepriekš ir noteikts?
Atbilde: Nav svarīgi, noteikts vai nē, taču mēs spējam tos mainīt, ietekmēt.
Jautājums: Esmu dzirdējis, ka, ja cilvēks, kurš mācās kabalu un atrodas desmitniekā, aiziet no dzīves, tad viņš turpina būt desmitnieka loceklis. Kā to saprast? (vairāk…)
Jautājums: No vienas puses, saskaņā ar kabalu, ir tikai viena dvēsele. No otras puses saka: „Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi”, – proti, to ir daudz, Kā to saprast?
Atbilde: Kopīgā dvēsele sadalījās daļās. To dēvē par „Ādamu”, tāpēc ka summā tai ir jābūt līdzīgai Radītājam, no vārda „dome” – līdzīgs. Un turpmāk tai ir jāiziet visāda veida pārveidošanās, un reizē ar to, nepārtraukti jātuvinās Radītāja līdzībai.
Jautājums: Pieņemsim, dzīvo cilvēks. Viņam ir jānomirst un no jauna jāpiedzimst, un atkal jāizdzīvo desmitiem, simtiem dzīvju. Kāds no tā ir ieguvums?
Atbilde: Ieguvums ir tajā, ka šīs daļas, kuras sevi izjūt kā cilvēkus, rezultātā savienojas, sasniedz kaut kādu savstarpēju saliedētību, nodomu, vēlmi un kļūst līdzīgas Radītājam.
Jautājums: Pastāv tāds jēdziens kā vīrišķā un sievišķā dvēsele. Kāda atšķirība? Par ko šeit ir runa?
Atbilde: Tas nav atkarīgs no dzimuma, bet tikai no dvēseles īpašībām dotajā brīdī.
Dvēsele ir vēlme ar nodomu. Tāda ir dvēseles konstrukcija. Uz katru vēlmes saņemt formu ir nodoms – kādēļ.
Turpinājums sekos…
No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 09.10.2022.
Mūsu pasaulē nav nekādu jaunu dvēseļu, kuras atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikta daudzuma dvēseles, kuras riņķo formas izmaiņu pārdzimšanā, ik reiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē. (Bāls Sulams, „Miers”)
Jautājums: Iznāk, ka pasaulē ir n–tais dvēseļu daudzums, kuras tūkstošiem gadu nepārtraukti atgriežas. Kāds ir to daudzums?
Atbilde: Tam nav nozīmes – pieci, desmit tūkstoši vai miljoni. Tās nepārtraukti dalās un savienojas. Mēs redzam, ka cilvēku daudzums pasaulē pieaug, tas nozīmē, ka ir atbilstība starp dvēseļu daudzumu un ķermeņu daudzumu. (vairāk…)
Replika: Kabalisti raksta, ka cilvēks, atrodoties tieši šajā pasaulē, bioloģiskā ķermenī, nevis pēc nāves, spēj sasniegt stāvokli, kad viņš maina savu dabu.
Atbilde: Pēc nāves praktiski nekas nenotiek. Tāpēc, ka fiziskā ķermeņa nāve ļoti maz ietekmē, ja vispār ietekmē, garīgā ķermeņa stāvokli – to, ko mēs dēvējam par „dvēseli”.
Jautājums: Un tomēr cilvēks šajā pasaulē pārdzīvo dažādus stāvokļus. Vai paliek kāds ieraksts? Kaut kas paliek? (vairāk…)
Jautājums: Vai cilvēka attīstība un pacelšanās garīgajā pasaulē ir atkarīga no iepriekšējām dzīvēm un pārdzimšanas riņķojumiem?
Atbilde: Praktiski nē. Tas ir atkarīgs tikai no tevis.
Replika: Parasti cilvēkiem nav problēmu ar pārdzimšanas riņķojumiem, viņi pret to attiecas normāli. Vienīgais jautājums: vai paliek apziņa? Ja vismaz kaut kas paliek no manis nākamajai dzīvei, tad var droši iet un mirt. (vairāk…)
Jautājums: Ja mēs runājam par cilvēka egoistiskām vēlmēm un domām, tad tās ir ierobežotas bioloģiskajā ķermenī, un, kad ķermenis mirst, tad arī vēlmes un domas pārstāj eksistēt?
Atbilde: Jā, tāpēc ka cilvēka domas nekādā gadījumā nav augstākas par ķermeni.
Smadzenes apstrādā mūsu domas un vēlmes, taču apziņa ir to rezultāts. Ja cilvēks attīsta mīlestību pret tuvāko, vai viņam ir altruistiski nodomi un vēlmes, tad tos neierobežo laiks, telpa un bioloģiskais ķermenis.
Tāpēc, ja šāds cilvēks dzīvo citos, tad viņš turpina dzīvot, kad viņa ķermenis nomirst.
Turpinājums sekos…
No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 09.10.2022.
Jautājums: Ko nozīmē cilvēka „pārdzimšanas riņķojumi”? Kas pārdzimst? Kāda daļa cilvēkā izzūd, kāda paliek?
Atbilde: Nekas. Ja cilvēks šajā dzīvē tiecas sasniegt augstāko mērķi, Augstāko pasauli, augstāko dzīvi, tad viņam, izmantojot visu, kas viņam ir šajā pasaulē, jādara tā, lai nonāktu Augstākajā pasaulē, tas ir, atdeves un mīlestības īpašībā, jākļūst dodošam labu kā Radītājs.
Tad viņam ir iespēja kaut kādā mērā būt līdzīgam Radītājam un eksistēt jau citā dimensijā – atdeves un mīlestības īpašībā par labu visam apkārtējo. (vairāk…)
Replika: Ļoti gribas ticēt tam, ka pēc nāves ir kaut kāds turpinājums. Kaut kas mūsos to pieprasa.
Atbilde: Ja mēs censtos piepildīt mūsu dzīvi ar kādu dziļu augstāko jēgu, tad mēs to saudzētu, par to baiļotos un censtos uzzināt, kāds tai ir iespējamais turpinājums. Bet tā, raugoties no tā, kā mēs dzīvojam, – kas var būt? Kāds pārdzimšanas riņķojums. Proti, atkal kaut kas tāds kā rotējošs ritenis. Un kas tajā ir labs? (vairāk…)
Jautājums: „Pārdzimšanas riņķojumu” tēma interesē daudzus cilvēkus, taču kāpēc tik maz par to ir rakstīts?
Atbilde: Lai nenodotu nepareizu informāciju un necenstos slēpt pareizo, bet dotu cilvēkam to, kas nepieciešams. Tāpēc kabalisti dod priekšroku klusēšanai.
Jautājums: Taču jēdziens „pārdzimšanas riņķojumi” tomēr eksistē? (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei