Ierobežojums ir, kad es slēdzu savu vēlmi, neļaujot sev saņemt baudu, gluži kā zīdainis, kurš aizspiedis muti un atsakās ēst.
Taču trieciens ietver nosacījumu: ja man ir iespēja ēst, lai sniegtu baudu mātei, tad es ar prieku atvēršu muti. Taču man tagad nav tādas iespējas, ko darīt! Palīdzi man, dod vēlmi sniegt Tev baudu, un es būšu laimīgs sevi atvērt saņemšanai. (vairāk…)
Iekšējā gaisma ir tas, ko es saņemu no Saimnieka, gūstot baudu visās savās vēlmēs no piepildījuma garšas un no Radītāja attieksmes pret mani, kurš šādā diženumā aicina mani uz saikni un apdāvina.
Es sajūtu visas šīs materiālās, dvēseliskās un garīgās baudas visos līmeņos, un man ir jāgūst visas baudas, kādas tik ir iespējamas. (vairāk…)
Vienaldzība ir daļa pretējo īpašību. Vienaldzība cilvēkam tiek dota, lai viņš noskaidrotu, kas viņš patiesībā ir bez iedarbības no augšienes vai grupas ietekmes. Caur grupu es arī saņemu ietekmi no augšienes, tāpēc ka tikai caur to es spēju saistīties ar Radītāju, un pats pamudināt viņa iedarbību. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 2. nodarbība
Garīgais tiek izzināts tikai caurs mūsu savstarpējo saikni. To nav vienkārši pieņemt un tas nav īsti saprotams, tāpēc ka tas ir pret mūsu dabu. Cilvēcei arvien vairāk attīstoties, no paaudzes paaudzē tūkstošiem gadu, mēs kļūstam arvien egoistiskāki.
Tas ir labi redzams cilvēciskās sabiedrības transformācijās, kas sākās no dzimtas klaniem, kuri pēc tam pārveidojās ciemos, taču ciemi pārauga lielās pilsētās, valstīts. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 5. nodarbība
Sacīts: „strādājiet Radītājam priekā”. Ja nav prieka – tā ir zīme, ka mēs neatrodamies garīgajā. Atdeve nav iespējama bez prieka.
Grāmatā „Zoar” rakstīts, ka „Šehina atrodas tikai ideālā vietā: ne nepietiekamā vietā, ne bojājuma vietā, ne skumjā vietā, bet gan pareizā vietā, priecīgā vietā”. Tāpēc, ka izlabotā vietā ir Radītāja spīdējums un tas cilvēkam nes prieku. (vairāk…)
Visas dienas garumā nepieciešams sekot tikai vienai domai: “Nav neviena cita, izņemot Radītāju, laba un labu daroša”, nepārtraukti pie tās atgriezties un censties pie tās turēties, lai nezaudētu patīkamu sajūtu.
Ja mums ir nepatīkami, ja kaut kas mūsu dzīvē nekārtojas – tā ir zīme, ka no mūsu redzesloka ir pazudis Radītājs. (vairāk…)
Pa labi Radītājs, atdeves īpašība, pa kreisi mēs, saņemšanas īpašība. Taču pa vidu starp mums šī pasaule, šķērssiena. Radītājs veido sienu, taču mums tā ir jāpārņem: pakāpeniski mazām porcijām jāpārnes to no apslēptības atklātībā. (vairāk…)
„Baušļu pildīšana” kabalas grupā ir desmit cilvēku vai mazāk apvienošanās, kuri savstarpēji nolemj, ka vēlas sasniegt Radītāju.
Un tāpēc viņu pienākums ir savienoties un sākt veidot grupu, kura ir apvienota pēc dvēseles likumiem, pēc savstarpējās atdeves likumiem. Labi, ja viņi ir desmit, taču, ja tā nesanāk, tad ir rakstīts, ka minimālais daudzums ir divi. (vairāk…)
Parasti mēs attīstāmies, pateicoties tam, ka iztēlojamies daudz augstākas jūtas un prātu, nekā iepriekš: arvien vairāk un vairāk, un tādējādi augam. Taču tas viss atrodas mūsu materiālajā prātā. Šādā ceļā nav iespējams nonākt līdz garīgai izzināšanai, tāpēc ka garīgais strādā pēc pretējiem likumiem.
Tāpēc es palieku ar savām parastām jūtām un prātu, fiksējot to šajā stāvoklī, taču virs sava viedokļa, prāta un sirds, virs savām vēlmēm un domām, tas ir, virs sevis paša būvēju vēl vienu, man pretēju stāvokli. (vairāk…)
Izveidot jaunus maņu orgānus, lai atklātu garīgo pasauli nozīmē izveidot starp mums savstarpējās saiknes, kurās mēs spēsim atklāt Radītāju un tādējādi sniegt Viņam baudu. Šo jauno uztveri dēvē par „ticību, kas augstāka par zināšanām”, Binas līmeni, atdevi, altruistisku nodomu.
Gatavojot mūs šādai labošanai Radītājs pakāpeniski slēpj garīgās pasaules, nolaižot tās līdz šīs pasaules līmenim, kur spēj eksistēt radījumi un sašķeļ kopīgo dvēseli daudzās daļās. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei