Category Archives: Citāti no rīta nodarbībām

Pārbaude – pareiza dalība kongresā

Sagatavošanās kongresam sevī ietver vēlmes uzkrāšanu, prieku, ka es braucu uz tikšanos, no kuras varu saņemt pamudinājumu, iedvesmu no Radītāja diženuma un svarīguma, kuru parasti nejūtu, tāpēc ka Viņš šajā pasaulē ir apslēpts.

Līdz tādam līmenim, ka es spēšu veikt darbības kas augstākas par manu sajūtu un prātu, it kā patiešām justu, ka ir spēks, kurš visu uztur un visu darbina, kustina visu Universu kopā ar mani un līdz pat sīkākajai šūnai, visus saistot vienā programmā. (vairāk…)

Kongress – vienmēr gluži kā pirmoreiz

Kongress vienmēr ir gluži kā pirmoreiz, tāpēc ka cilvēks, kurš stājas uz garīgā ceļa un sāk veikt sevī iekšējas izmaiņas, katru dienu ir kā jauns. Tāpēc arī tie, kuri atbraukuši uz kongresu pirmoreiz un studenti ar daudzu gadu pieredzi jutīsies vienādi, it kā pirmoreiz nokļuvuši kongresā.

Kabalas kongress ir gluži, kā piedzimt no jauna. Cilvēks iekļaujas jaunā vienotībā, un tas ir jauns garīgs pakāpiens, kur mēs ikreiz gaidām, ka atklāsim jaunu stāvokli, jaunu pasauli. Tāpēc cilvēki, kuri ir piedalījušies jau daudzos kongresos, visā notiekošajā var sajust vēl lielāku jaunumu, nekā iesācēji, kuri atbraukuši uz savu pirmo kongresu. (vairāk…)

Desmit sefirot un ne mazāk

Mēs garīgajā neesam spējīgi sajust mazāk par desmit sefirot, tāpēc ka desmit ir mūsu sajūtu slieksnis. Pēc pirmajām desmit īpašībām mēs sākam just, ka eksistējam, saņemam, saprotam, sajūtam. Taču līdz tam – nē. (vairāk…)

Garīgā pasaule – bezgalīgi skaista

Mēs nepareizi iztēlojamies bezgalību, kā kaut kādu bezgalīgu telpu. Taču garīgajā pasaulē bezgalība nozīmē neierobežotu piepildījumu. Tas ir stāvoklis, kad visas mūsu vēlmes, kuras pašas par sevi ir ierobežotas, tiek izlabotas uz atdevi.

Desmit sefirot ir bezgalība, 125 garīgie pakāpieni ir bezgalība. Garīgajā pasaulē viss ir bezgalīgs. Tikai mums, lai mēs spētu noteikt savu attieksmi, garīgais katrā pasaulē dalās desmit sefirot, 125 pakāpienos utt. (vairāk…)

Lūgšana par visiem glābj visus

Sirds lūzt no tā, kad redzu, ka neesmu spējīgs ar saviem spēkiem paveikt nevienu garīgu atdeves darbību. Es saprotu, ka man nav nekādas saiknes ar garīgo un esmu gatavs apvienoties ar biedriem. Proti, es jūtos kā parasts dzīvnieks un pat sliktāk.

Un no šāda stāvokļa man ir nepieciešams atmosties. Ja pirms tam mēs grupā noslēdzām savstarpēju vienošanos par pienākumu darboties kopā, tad tas man palīdz. Un tad es jūtu, ka neesmu viens un vispār lieta nav cilvēkos, bet savstarpēju vēlmju, nolūku, domu, pūļu saplūsmē, un atbilstoši tam visam es darbojos. (vairāk…)

Izzinot nenotveramo Radītāja pilnību

Ceturtā vēlmes stadija „bhina dalet”, kura ir radījums, ir vistālākā no Radītāja pēc savām īpašībām, taču Viņam vistuvākā pēc spējas Viņu izzināt.

Pārējās stadijas vispār nav iespējams novērtēt attiecībā uz izzināšanu, tāpēc ka tajās nav atstarojošās gaismas. Gaisma parādās tikai tādā gadījumā, ja ar to strādā bhina dalet. (vairāk…)

Neatlaidība ceļā

Ja cilvēks vēlas, lai Radītājs viņam palīdz nonākt līdz garīgai atklāsmei, tad no viņa tiek prasīta liela neatlaidība: ticība viedajiem un ticība Radītājam. Tā ir sava veida saliedētība, kad cilvēks atceļ savu viedokli un pievienojas skolotāja viedoklim, pildot viņa padomus.

„Skolotājs” ir visi kabalisti, kuri tūkstošiem gadu mums rakstīja grāmatas, visu skaidroja. Skolniekam savā virzībā uz priekšu ir uz viņiem jāpaļaujas, gluži kā mazam bērnam, kurš nezina, kur atrodas un nesaprot, kas jādara, taču klausa pieaugušos. (vairāk…)

Cīņa par brīvību

Visbīstamākais stāvoklis ir, nevis pacēlumi un kritumi, bet gan vienaldzība. Tāpēc, ka mums nav spēka no tās iziet: ne uz augšu, ne leju. To dēvē par nāvi. Lejā, kritumā cilvēks pārdzīvo dažādas problēmas, negatīvas ietekmes, svešas domas, taču viņš dzīvo, viņš nav miris. Nāve ir vienaldzība.

Radītājs saka: „Iesim pie Faraona”, tas ir, Viņš mūs aicina noskaidrot, kādā mērā mēs esam pretēji augstākajam spēkam, garīgajai pasaulei, atdevei un mīlestībai. Un tad mums parādās darba instrumenti: gaisma atklājas tumsas fonā. (vairāk…)

Gaismas brīnumainais spēks

Ticība ir atdeves spēks, kuru cilvēks iegūst un atbilstoši tam dzīvo. Šai atdevei ir jābūt augstākai par saņemšanu, tāpēc ka atdeve tiek veidota virs vēlmes gūt baudu, to neņemot vērā, pretēji saņemšanas spēkam.

Šodien mēs dodam, taču to nedēvē par atdevi, tāpēc ka mēs dodam dēļ saņemšanas vēlmē gūt baudu. Taču, kad atnāk gaisma, tā cilvēkam sniedz iespēju nesavtīgi dot. (vairāk…)

Augstāko pasauļu enciklopēdija

Galvenā grūtība ir tā, ka mēs vispār nespējam iedomāties garīgo darbu. Tas nav saprotams ne mūsu jūtās, ne prātā. Mēs sākotnēji esam cilvēki, kuri pilnībā ir piederoši šai pasaulei un strādājam tikai ar šīs pasaules jēdzieniem, mēriem, vērtējumiem – tajā ir visa mūsu dzīve.

Mūsu darba lauks tiek veidots no šīs pasaules jēdzieniem un neiziet ārpus tās rāmjiem. (vairāk…)