Category Archives: Citāti no rīta nodarbībām

Galvenais bauslis: vienotība

„Baušļu pildīšana” kabalas grupā ir desmit cilvēku vai mazāk apvienošanās, kuri savstarpēji nolemj, ka vēlas sasniegt Radītāju.

Un tāpēc viņu pienākums ir savienoties un sākt veidot grupu, kura ir apvienota pēc dvēseles likumiem, pēc savstarpējās atdeves likumiem. Labi, ja viņi ir desmit, taču, ja tā nesanāk, tad ir rakstīts, ka minimālais daudzums ir divi. (vairāk…)

Ko dēvē par garīgu cilvēku

Parasti mēs attīstāmies, pateicoties tam, ka iztēlojamies daudz augstākas jūtas un prātu, nekā iepriekš: arvien vairāk un vairāk, un tādējādi augam. Taču tas viss atrodas mūsu materiālajā prātā. Šādā ceļā nav iespējams nonākt līdz garīgai izzināšanai, tāpēc ka garīgais strādā pēc pretējiem likumiem.

Tāpēc es palieku ar savām parastām jūtām un prātu, fiksējot to šajā stāvoklī, taču virs sava viedokļa, prāta un sirds, virs savām vēlmēm un domām, tas ir, virs sevis paša būvēju vēl vienu, man pretēju stāvokli. (vairāk…)

Solis pa kreisi, solis pa labi = solis uz priekšu

Izveidot jaunus maņu orgānus, lai atklātu garīgo pasauli nozīmē izveidot starp mums savstarpējās saiknes, kurās mēs spēsim atklāt Radītāju un tādējādi sniegt Viņam baudu. Šo jauno uztveri dēvē par „ticību, kas augstāka par zināšanām”, Binas līmeni, atdevi, altruistisku nodomu.

Gatavojot mūs šādai labošanai Radītājs pakāpeniski slēpj garīgās pasaules, nolaižot tās līdz šīs pasaules līmenim, kur spēj eksistēt radījumi un sašķeļ kopīgo dvēseli daudzās daļās. (vairāk…)

Garīgā darba īpatnība

Kāpēc mēs jau iepriekš nespējam zināt garīgo ceļu un pa to virzīties tāpat kā materiālajā, saņemot spēku, zināšanas, prātu? Šādi tas darbojas zinātnē un jebkurā materiālā lietā – visur, izņemot garīgo.

Taču garīgais no mums prasa veikt darbības vēl pirms, mēs tās sapratīsim un vēl pirms tam, kad būs mūsu spēkos to izpildīt. (vairāk…)

Mīlestība stiprāka par dabu

Mietpilsoņa lūgšana: katru mirkli patīkami justies, to prasa arī visa nedzīvā daba, augi un dzīvnieki. Tā ir parasta instinktīva līgšana, kuru cilvēks sajūt kā dabiskas rūpes pašam par sevi, vai arī reliģijas ietekme, kura cilvēkam māca vērsties pie Radītāja ar lūgumu pēc piepildījuma. (vairāk…)

Divas pretējības, kas darbojas reizē

Garīgais ceļš pamatojas uz pretējībām: pacēlumiem un kritumiem, no kuriem abi ir vienlīdz svarīgi un ved uz vienu mērķi. Pretēji laiki, stāvokļi, radījumi, kuriem ir pretējas īpašības, taču tik un tā apvienojas kopā – visa garīgā pasaule veidojas uz divām pretējībām, kas darbojas kā viens veselums.

Pretējas īpašības viena otru neanulē un nemijas, bet darbojas paralēli, vienlaicīgi. (vairāk…)

Uzdāvini sevi biedriem

Garīgās kli radīšana tiek veikta, pateicoties tam, ka tuvojamies biedriem. Taču šāda satuvināšanās ir iespējama tikai sevis anulēšanas ceļā, pieņemot no viņiem to, kam es nepiekrītu. Es iekļaujos grupā, sevi anulējot par labu grupai, tā vietā, lai pārliecinātu grupu pieņemt manu viedokli. No tā sastāv viss darbs. (vairāk…)

Lūgšana, kura bezgalīgi paplašinās

Kāda līgšana ir visefektīvākā: par biedru (savā vietā), par grupu (biedra vietā), par pasaules kli (grupas vietā)? Kur atrodas optimālais mērķis, par kura sasniegšanu nepieciešams just līdzi?

Es lūdzu par viņiem, raidot augšup MAN, taču viņi atbildē saņem no augšienes MAD, kas ir mans vislielākais atalgojums. Un jo plašāka mana lūgšana, jo tā ir efektīvāka. (vairāk…)

Unikāls vēstījums no katras dvēseles

Tam kurš vēlas strādāt pie Radītāja ir jāiekļaujas visā radījumā, tas ir, nepieciešams sajust viņu vēlmes, pievienoties visām dvēselēm, iekļaujot sevi viņos un viņus sevī.

Viņš sev atstāj tikai nepieciešamo, lai savienotos ar Radītāju un visa viņa atlikusī vēlme ir iekļauties kopīgajā radījumā. Vēlme mums tiek dota tikai ar šo mērķi, lai pieslēgtos pie visiem. (vairāk…)

Īstenā un šķietamā vadība

Mēs redzam realitāti no sevis uz āru, atrodoties Radītājā, augstākajā spēkā, izņemot kuru nekā cita nav. Mēs eksistējam zināmā realitātē, kas ir ieskauta mūsu egoisma čaulā, caur kuru Radītāja vietā redzam kaut kādas citas ainas un formas – iedomātu realitāti, izzūdošu, īslaicīgu pasauli.

Nepieciešams censties neitralizēt šo aizsedzošo ekrānu, kurš attēlo un mūs maldina, it kā mēs redzētu lielu pasauli, un tajā kaut kādas kustības, darbības, nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu, cilvēkus. (vairāk…)