Paātrināt garīgā ceļa sākumu
Posted on septembris 18th, 2018
Laika kategorija ir tas, kas mūsos rada jucekli. Ja nebūtu pagātnes, tagadnes un nākotnes, bet būtu tikai viens laika punkts – tikai mirklis, mēs dzīvotu citā realitātē. Taču, tādēļ, ka mēs nezinām, kas notiks nākamajā mirklī, kurš attiecībā uz mums eksistē slēptā veidā, mums rodas problēma.
Taču no otras puses, tas ir lieliski, ka mēs nezinām savu nākotni un nespējam neko paredzēt. Tāpēc, ka tas mums sniedz iespēju sajust nepieciešamību pēc Radītāja! Un tas ir vissvarīgākais moments, kuru nepieciešams sasniegt: nepieciešamību pēc Radītāja palīdzības, Viņa izpausmē. (vairāk…)
Apvienošanos nepieciešams iekarot! Tāpēc, ka atbilstoši mūsu pūlēm to sasniegt materiālajā pasaulē, katrs atbilstoši savai izpratnei un dvēseles saknei, spraucoties savienoties, uzliekam Radītājam par pienākumu to realizēt. Radītājs mūs trenē gluži kā skolotājs, instruktors, un tāpēc ne vienmēr palīdz stiprināt apvienošanos, taču reizēm gluži otrādi norāda, kur ir nepieciešams pielikt vēl vairāk pūļu.
Sevi nostiprinot garīgajā pasaulē, cilvēks nelielām porcijām pārnes Valdnieka dārgumu krātuvi no vecās valsts uz jauno zemi, līdz pārnesīs to visu. Un, lai gan neredz sava darba augļus, taču cenšas ticēt, ka strādā pareizi.
Visā kopīgā realitātes sistēmā ir tikai divi: Radītājs un radījums, augstākā gaisma un vēlme, kuru Viņš radīja iekšēji sevī kā melnu punktu, kuru Viņš attīsta.
Nepieciešamība pēc Radītāja palīdzības atklājas tieši desmitniekā. Mums ir darīšana tikai ar vienu augstāko spēku, izņemot, kuru nekā cita nav. Tādēļ, lai mūs izaudzinātu, Radītājs rada ļaunuma sākotni un Toru, kā līdzekli tā labošanai, un aicina mūs izmantot šos divus spēkus – vienu pret otru, lai paceltos un sasniegtu Viņa līmeni. 
Radīšanas mērķis ir līdzināties Radītājam, ko iespējams sasniegt labojot dvēseli, kuru speciāli sašķēla Ādama grēkā krišana pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Kopīgās dvēseles daļas zaudēja savstarpējo saikni un pat kļuva viena otrai pretējas.
Visa labošanās sastāv no kopīgās dvēseles vienas sistēmas atjaunošanas, kura tika apzināti sašķelta Ādamam krītot grēkā pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Sašķelšana bija sagatavošanās mūsu darbam. Taču mums nepieciešams savākt visas sašķeltās lauskas un tās pareizi savienot kopā.
Radītājs atklājas desmitnieka vienotībā, kur katrs sevi ir anulējis līdz nullei. Taču kādā veidā šī apvienošanās iznāk vienāda, ja katrs veic savu individuālo sevis anulēšanu un attiecībā pret to grupu, kāda tā viņam individuāli šķiet?
Pirms pacelšanās augšup garīgajā pasaulē cilvēks pa ceļam iziet ļoti smagu periodu, kuru dēvē par „septiņiem bada gadiem”, sirds nocietināšanos. Viņš redz, ka slīgst savā egoismā, nav spējīgs no tā iziet, un nekad to nespēs izdarīt. Un tā ir taisnība, tāpēc ka vēlme gūt baudu ir mūsu vienīgā daba.
Pieteikties RSS barotnei