Sākotnējā radīšanas darbībā jau pašā saknē ir ielikts viss, kas turpmāk notiks. Katrā vēlmē, kas atklājas jau eksistē ieliktā programma, tas ir, atklājas nevis vēlme, bet gan informatīvs ieraks, „rešimo”.
Šie informatīvie gēni parādījās pasauļu izplatīšanās rezultātā no Bezgalības pasaules caur visiem garīgajiem līmeņiem, parcufim, pasaulēm, sefirot līdz tie nonāca līdz mūsu pasaulei.
Kāds ir korona vīrusa parādīšanās iemesls? Tādēļ, ka nav pareizas saiknes starp visiem radījuma elementiem visos līmeņos: nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā, cilvēciskajā.
Tur, kur atbilstoši attīstības programmai, kas mūs virza uz galīgo labošanos, vajadzētu parādīties savienojumam, taču tā vēl līdz šim nav – no šo pārrāvumu vietām kā no plaisām sienās lien ārā vīrusi. (vairāk…)
Dienu no dienas situācija visā pasaulē arvien vairāk pasliktinās. Tas liecina par to, ka cilvēce nevirzās pareizā virzienā un neatvieglo savu stāvokli.
Tā vietā, lai ietu gaismas ceļu, kas ir vēlams radījumam un Radītājam, cilvēce tāpēc, ka nesaprot, kas notiek un ko nepieciešams darīt, iet ciešanu ceļu – izejot dabisku notikumu attīstību, tas ir, zem spēku spiediena, kas mums uzliek par pienākumu virzīties uz priekšu. Nav izvēles nākas iet. (vairāk…)
Nepieciešams tiekties uz to, lai mūsu vēršanās pie Radītāja būtu pēc iespējas tālāka no mūsu egoisma, un mēs vēlētos apvienoties centrālajā punktā starp mums. Tas nozīmē, ka es anulēju sevi un attiecos pret visiem vienlīdzīgi, un starp viņiem nav slikto un labo, tuvo un tālo, bet visi ir absolūti vienādi.
Es nepārtraukti rūpējos par to, lai nedomātu par individuālu labumu, par savām jūtām, sapratni, piepildījumu, bet visu daru tikai tāpēc, lai izveidotu kli (tilpni), apvienošanos, vienotību – Radītāja, Viņa diženuma atklāšanās vietu. (vairāk…)
Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.
Mēs jūtam tikai to, kas mums spēj nest baudu vai gluži pretēji izsaukt ciešanas, tas ir, plusu vai mīnusu atbilstoši savai egoistiskai vēlmei patīkami dzīvot. (vairāk…)
Siržu savienošanās – tā ir sajūta, ka mēs atrodamies vienā sirdī: saprotam viens otru, jūtam, mums ir viens mērķis un ir tikai viens spēks, kurš mūs vada. Taču savienošanās priekšnoteikums ir saprast sevī, ko nozīmē atšķirtība.
Viens neeksistē bez otra, pretstati viens otru atbalsta. Divām īpašībām nepieciešams būt kopā: Radītājs un radība, vēlme baudīt un vēlme atdot. Tad mēs vienu jūtam uz otra fona. (vairāk…)
Ar ko atšķiras mūsdienas no visiem agrākajiem attīstības posmiem, kurus mēs esam izgājuši uz Zemeslodes? Mēs nepārtraukti centāmies uzlabot savu stāvokli un tādēļ, piemērojot savām vajadzībām, sev pakļāvām dabu. Mēs nevēlējāmies mainīties paši, bet tiecāmies mainīt pasauli, uzskatot sevi par dabas saimniekiem. (vairāk…)
Pasaule pakāpeniski pieņem jaunu veidolu. Koronavīruss, kurš pašlaik pasaulē izplatās, ir sekas tam, ka mēs neejam kopsolī ar laiku. Mēs esam pēdējā paaudze, tas ir – pirmā paaudze, kurai izlabojoties jāpaceļas atdeves līmenī.
Taču atdeves līmenis tiek dēvēts par „ticību virs zināšanām”, proti, atdeve augstāk par saņemšanu. Tādēļ nepieciešams pavērot, vai mēs šai prasībai atbilstam. (vairāk…)
Vienatnē nav iespējams iziet no krituma un, jo augstāk attīstīts stāvoklis, jo grūtāk to saprast, piekrist un no tā pacelties. Vienīgais veids ir lūgt palīdzību biedriem. Tikai, ja es esmu piekāpīgs viņu priekšā un viņiem lūdzos, tad kopā ar viņiem spēšu iziet no krituma.
Karantīnas dēļ daudzi žēlojas, ka jūtas izolēti, it kā nokļuvuši melnajā caurumā. Taču jāsaprot, ka visa mūsu pasaule, visa Galaktika, Visums atrodas melnajā caurumā. Neko nepadarīsi, tas ir fakts. Tāpēc nav nekas ārkārtējs, ka arī tu jūti šo tumsu.
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana