Category Archives: Citāti no rīta nodarbībām

Viegli sevi anulēt diženā priekšā

Ar katru dienu mūsu ceļš kļūst arvien precīzāks, virziens skaidrāks, un vēlamais un esošais stāvoklis arvien noteiktāks. Es savu virzību mēru ar to, cik daudz spēka saņemu no grupas, cik vēlmes uz Radītāja atklāšanu, un cik pats spēju šo vēlmi dot grupai. Šie divi spēki mani pareizi notur ceļā uz mērķi.

Galvenais nepārtraukti celt mērķa svarīgumu, kas visu laiku zūd. Pateicoties tam, mēs nepārtraukti virzīsimies uz priekšu. Nav iespējams iztikt bez negatīvā spēka, tāpēc ka gaismas priekšrocība atklājas no tumsas. (vairāk…)

Bez pavadoņa nenonākt garīgajā pasaulē

Bez ticības viedajiem nav iespējams sasniegt ticību, kas augstāka par zināšanām un kontaktu ar Radītāju. Tāpēc, ka starp mūsu egoistisko vēlmi un atdeves vēlmi nav tiešas saiknes.

Atrodoties egoismā, mēs nespējam pārlēkt atdeves vēlmē un pat nesaprotam, kas tas ir, kā tam piekļūt. Tāpēc mums ir nepieciešams pavadonis, kurš spēs mūs pārvest no šīs pasaules sajūtas uz augstākās pasaules sajūtu. (vairāk…)

Lūgšanas bezgalīgais spēks

Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.

Cilvēks piedzimst kā dzīvnieks, tāpēc ka mūsu pasaulē neeksistē nekas, izņemot nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni. Un, ja mēs turpināsim attīstīties šajā pašā plaknē, tad tā arī neizkļūsim no dzīvnieciskā līmeņa, kā sacīts „Visi līdzīgi mirstīgiem dzīvniekiem”. (vairāk…)

Starp vēlamo un reālo

Attālums starp vēlamo un reālo stāvokli sevī ietver visu mūsu dzīvi. Šādi var sacīt gan par materiālo dzīvi, gan par garīgo. Katrs gadījums sastāv no esošā stāvokļa, un stāvokļa, kurā mēs vēlētos būt. Taču atšķirību starp šiem diviem stāvokļiem dēvē par mūsu dzīvi.

Tāpēc, ja mēs vēlamies sasniegt patiesus stāvokļus, par kuriem stāsta kabalisti, tad mums ir jāiztēlojas sevi ideālā stāvoklī, tas ir, absolūtā Radītāja vadībā. (vairāk…)

Radītāja adoptēšana

Ja es vēlos garīgajā virzīties uz priekšu, tad man katru sekundi visas savas jūtas, uzmanība, mīlestība, caur desmitnieku jāizvada pie Radītāja. Un pat tad, ja es nejūtu nekādu vēlmi, es to cenšos darīt mākslīgi.

Kā ģimene, kura adoptējusi bērnu, cenšas viņam izrādīt pēc iespējas vairāk uzmanību, lai gan vēl nav viņam no sirds pieķērušies, un viņš vēl šķiet svešs. (vairāk…)

Meistars mīl savu nodarbi

Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.

Pusdienu gatavošana var būt māksla – viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmes, darbā ieliktā. Un mums nepieciešams izdarīt tā, lai garīgais darbs kļūtu mums mīļš, nevis izsauktu ciešanas. Nepieciešams gūt baudu no tā, kā egoisms pretojas, bet mums tas ir jāpārvar. (vairāk…)

Glābšanas riņķis dzīves straumē

Nepieciešams desmitniekā izveidot tādu aizsardzību gluži kā drošības sietu, glābšanas riņķi vai drošības jostu, kas atbalstītu katru. Tad cilvēks justu, ka viņam vienmēr ir kur pieķerties, lai svešas vēlmes nenotriektu viņu no ceļa.

Grupā ir jābūt sajūtai, ka mēs kopā ejam uz vienu mērķi, pamatojoties uz drošu metodiku, tiecoties savstarpēji tuvoties un tuvoties ar Radītāju. (vairāk…)

Uzziniet, kas ir laime!

Sašķeltība atklājas mūsu dabiskajās egoistiskajās vēlmēs, kurās mēs esam spējīgi redzēt, just, pārdzīvot. Un tāpēc mūsu rīcībā ir bagāts vārdu krājums, lai paustu savu nevēlēšanos, ciešanas, nesapratni, jūtu apjukumu – visas negatīvās sajūtas.

Sarakstīti daudzi romāni un uzņemtas daudzas filmas par smagām, mokošām, dramatiskām situācijām, kad cilvēki cieš. Lai aprakstītu ciešanas, mums ir liels daudzums vārdu, sajūtu, izteiksmju. Taču par labu stāvokli gandrīz nav ko sacīt – mums vienkārši ir labi un viss! (vairāk…)

Žēlsirdība, taisnīgums un miers

Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.

Taču cilvēks apkārtni iekārto pēc savām vajadzībā, to mainot, lai padarītu komfortāku. Ja apstākļi ir slikti, tad cilvēks tos uzlabo: ievelk ūdeni tur, kur tā nav, iededz uguni, sevi sasilda un pat izgudro ledusskapjus. Viņš pats sev rada labus apstākļus. (vairāk…)

Pasaules evolūcija – mūsu iekšējā attīstība

Ir ļoti svarīgs precizējums mūsdienu materiālistiskajai realitātes uztverei, atbilstoši kurai pasaule ir evolūcijas procesa rezultāts, pakāpeniska matērijas attīstība no atoma. Šādi domā mūsdienu cilvēks, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.

Taču „Desmit Sefirotu Mācība” skaidro, ka visa realitāte tika radīta ar vienu domu, kura turpina darboties. „Būtībā šī doma ir cēlonis un darbība, un gaidāmais atalgojums un visu pūļu būtība.” (vairāk…)