Vai ir saikne starp materiāliem notikumiem, kas notiek pasaulē dēļ koronavīrusa epidēmijas, un mūsu iekšējām izmaiņām? Mēs visi sākam no šīs pasaules, no dzīvnieciskā stāvokļa, un iesākumā mūsos nav nekā garīga.
Taču negaidot atnāk vīruss un mums palīdz. Es nerunāju par ciešanām, kas pavada šo procesu, bet tikai par rezultātiem, kas attiecas uz garīgo. Mūsu dzīvē nav iespējams tikai vinnēt un ne ar ko nesamaksāt. (vairāk…)
Vispārēju uzmanību piesaistījušais koronavīruss patiesībā, šķiet, tikai bērnu spēlīte, salīdzinot ar katastrofām, kādas draud nākotnē. Piemēram, pakāpeniska Zemes magnētisko polu nobīdīšanās draud novest līdz pēkšņām izmaiņām, kā rezultātā atgriezīsies ledus laikmets.
Kādēļ mēs tā uztraucamies par kaut kādu vīrusu, kurš nav nekas salīdzinājumā ar tālāko notikumu attīstību? Lieta tā, ka koronavīruss trāpa katram individuāli. Turpretī, ja tuvotos sasalums vai okeāns paceltos par vairākiem metriem, es šo efektu nesajutīšu individuāli sevī, pārbaudot savu temperatūru vai pulsu. (vairāk…)
Kādu prognozi var dot koronavīrusa epidēmijas attīstībai, vai tā izplatīsies tālāk pa pasauli vai to varēs apstādināt? Šeit ir vairāki aizsardzības līmeņi.
Vispirms tas ir atkarīgs no kabalas zinātnes izplatīšanas, no tā, ka cilvēki kaut tikai dzirdēs par līdzsvaru un harmoniju pasaulē, par pareizām saiknēm cilvēciskajā sabiedrībā, par to, ka daba mūs piespiež to darīt, tomēr mūsu neatbilstība dabas likumiem rada visus šos vīrusus. To nepieciešams izskaidrot un izplatīt ar visu sociālo tīklu palīdzību. Viss ir mūsu rokās. (vairāk…)
Jo tālāk mēs attīstāmies, jo stingrāk daba pieprasa no mums saglabāt līdzsvaru starp saņemšanu un došanu. Taču mēs neesam spējīgi noturēt tos līdzsvarā tādēļ, ka, jo vairāk attīstāmies, jo vairāk ciešam.
Ne jau ļauni spēki mums uzbrūk, bet arvien vairāk pieaug disbalanss starp saņemšanas spēkiem un atdeves spēkiem. Saņemšanas spēks, vēlme baudīt nepārtraukti pieaug, taču nekompensējas, neizlabojas ar vēlmi dot. (vairāk…)
Koronavīruss palīdzēs cilvēcei aizdomāties par savu nākotni tā vietā, lai domātu par to, ko pirkt un kā izklaidēties. Vīruss jau ir izdarījis savu darbu un attīrījis mūsu domas.
Tagad nepieciešams tikai saprast, kur mēs dodamies. Šodien nevienam nevajag skaidrot, ka mūsu dzīve nav neko vērta – vīruss to mums jau ir izskaidrojis. Taču paliek jautājums: kurp šai dzīvei jābūt virzītai? (vairāk…)
Pēc koronavīrusa epidēmijas pasaule kļūs citāda, jauna. Vīruss atnāca tāpēc, lai attīrītu no mums visus atkritumus. Dabā nav nekā kaitīga. Vīruss atbrīvo vietu labajam.
Visi atkritumi, kuri piepilda mūsu uzbūvēto cilvēcisko sabiedrību, nobirst, un tā vietā atklāsies iespēja piepildīt mūsu attiecības ar labestību un mīlestību, būvējot brīnišķīgu, gaišu pasauli saviem bērniem un mazbērniem. (vairāk…)
Koronavīrusa epidēmija skar katru cilvēku pasaulē, lai no kurienes viņš nebūtu: no Itālijas, Izraēlas, Korejas, Krievijas. Visa pasaule satraucas. Vīruss izplatās, neatzīstot nekādas robežas, un tam nav redzams gals. Speciālisti pareģo, ka epidēmija ievilksies gadu, līdz neparādīsies kādi līdzekļi cīņā ar vīrusu.
Koronavīruss ļoti spēcīgi izmainījis attiecības starp cilvēkiem cilvēciskajā sabiedrībā, uzstādot mums nopietnus jautājumus. Ko nepieciešams darīt, lai atgrieztos pie normālas dzīves, ko daba no mums vēlas, un kāpēc mums nes šādus pārsteigumus? Kāds ir visu problēmu, ar kurām mēs savā dzīvē saskaramies, risinājums? (vairāk…)
Vēstures gaitā mēs esam saņēmuši daudz uzmanības apliecinājumus no Radītāja, laba un labu daroša. Taču, atrodoties egoistiskās, Radītājam pretējās īpašībās, mēs uztvērām šīs mīlestības un rūpju izpausmes kā sitienus un nesajutām nepieciešamību mainīties.
Kā mīloši vecāki liek bērnam mācīties, taču viņš vēlas tikai spēlēties un viņus neklausa, uzskatot, ka vecāki viņu ienīst. (vairāk…)
Cilvēce savā attīstībā ir nogājusi ļoti lielu ceļu, nonākot līdz tam, ka sāk sevi sajust kā vienu ķermeni. Nepieciešams pateikties koronavīrusam par to, ka tas novedis visu pasauli līdz šādai vienotībai. Ja epidēmija ievilksies, tad cilvēce atklās, ka patiešām pieder vienai sistēmai, un mēs visi esam viens no otra atkarīgi.
Pagaidām šī atkarība izpaužas tajā, ka baidoties aplipināties, es sevi no citiem atslēdzu, noslēdzu no negatīvās saiknes. Taču sāksim atklāt pozitīvo atkarību! Ja mēs savienosimies pareizi, tad sāksim veidot pozitīvus vīrusus. (vairāk…)
Ierobežojums ir, kad es slēdzu savu vēlmi, neļaujot sev saņemt baudu, gluži kā zīdainis, kurš aizspiedis muti un atsakās ēst.
Taču trieciens ietver nosacījumu: ja man ir iespēja ēst, lai sniegtu baudu mātei, tad es ar prieku atvēršu muti. Taču man tagad nav tādas iespējas, ko darīt! Palīdzi man, dod vēlmi sniegt Tev baudu, un es būšu laimīgs sevi atvērt saņemšanai. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana