Category Archives: Citāti no rīta nodarbībām

Paātrināt garīgā ceļa sākumu

Laika kategorija ir tas, kas mūsos rada jucekli. Ja nebūtu pagātnes, tagadnes un nākotnes, bet būtu tikai viens laika punkts – tikai mirklis, mēs dzīvotu citā realitātē. Taču, tādēļ, ka mēs nezinām, kas notiks nākamajā mirklī, kurš attiecībā uz mums eksistē slēptā veidā, mums rodas problēma.

Taču no otras puses, tas ir lieliski, ka mēs nezinām savu nākotni un nespējam neko paredzēt. Tāpēc, ka tas mums sniedz iespēju sajust nepieciešamību pēc Radītāja! Un tas ir vissvarīgākais moments, kuru nepieciešams sasniegt: nepieciešamību pēc Radītāja palīdzības, Viņa izpausmē. (vairāk…)

Paslēpes ar Radītāju

Apvienošanos nepieciešams iekarot! Tāpēc, ka atbilstoši mūsu pūlēm to sasniegt materiālajā pasaulē, katrs atbilstoši savai izpratnei un dvēseles saknei, spraucoties savienoties, uzliekam Radītājam par pienākumu to realizēt. Radītājs mūs trenē gluži kā skolotājs, instruktors, un tāpēc ne vienmēr palīdz stiprināt apvienošanos, taču reizēm gluži otrādi norāda, kur ir nepieciešams pielikt vēl vairāk pūļu.

Viņš mums dod visa veida uzdevumus, piespiežot izmēģināt dažādus veidus. Un, ja mēs pareizi atšifrējam Viņa vēršanos pie mums, uztverot visu realitātē notiekošo, no kopīgās dvēseles sašķelšanās krītot grēkā pie Laba un Ļauna Atzīšanas Koka un līdz pat šodienai, kā Radītāja vēršanos pie mums ar mērķi palīdzēt mums realizēt apvienošanos, tad atbilstoši tam sākam saprast savu darbu. (vairāk…)

Dubultā pilsonība

Sevi nostiprinot garīgajā pasaulē, cilvēks nelielām porcijām pārnes Valdnieka dārgumu krātuvi no vecās valsts uz jauno zemi, līdz pārnesīs to visu. Un, lai gan neredz sava darba augļus, taču cenšas ticēt, ka strādā pareizi.

Vecā dzimtā valsts atrodas manī un katrā no mums. Es par to ļoti rūpējos, esmu tur uzkrājis milzīgu īpašumu, tā ir visa mana manta, viss es, tas kas man sniedz dzīvības sajūta, pārliecību. Tas viss pieder man un nevienam nav ļauts tam pieskarties! (vairāk…)

Dzīve dēļ Radītāja un radījuma tikšanās

Visā kopīgā realitātes sistēmā ir tikai divi: Radītājs un radījums, augstākā gaisma un vēlme, kuru Viņš radīja iekšēji sevī kā melnu punktu, kuru Viņš attīsta.

Šis punkts attīstījās līdz stāvoklim, kad sāka sevi just kā neatkarīgi eksistējošu, tas ir, kā cilvēku, kurš dzīvo šajā pasaulē un, kurš atstāts savā vaļā.

Šis punkts pārstāja ievērot, ka atrodas augstākajā gaismā, kura pār to valda, virza, nepārtraukti ar to strādā. (vairāk…)

Prieks pareizas virzības rādītājs

Nepieciešamība pēc Radītāja palīdzības atklājas tieši desmitniekā. Mums ir darīšana tikai ar vienu augstāko spēku, izņemot, kuru nekā cita nav. Tādēļ, lai mūs izaudzinātu, Radītājs rada ļaunuma sākotni un Toru, kā līdzekli tā labošanai, un aicina mūs izmantot šos divus spēkus – vienu pret otru, lai paceltos un sasniegtu Viņa līmeni. (vairāk…)

Galvojums kā dabas likums

Radīšanas mērķis ir līdzināties Radītājam, ko iespējams sasniegt labojot dvēseli, kuru speciāli sašķēla Ādama grēkā krišana pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Kopīgās dvēseles daļas zaudēja savstarpējo saikni un pat kļuva viena otrai pretējas.

Taču mums tās no jauna nepieciešams savākt vienā dvēselē, sākot no vieglākajām līdz smagākām, tas ir, tādām kuras pieprasa daudz precīzāku savienojumu. (vairāk…)

Parakstam galvojumu

Visa labošanās sastāv no kopīgās dvēseles vienas sistēmas atjaunošanas, kura tika apzināti sašķelta Ādamam krītot grēkā pie Laba un Ļauna Atzīšanas koka. Sašķelšana bija sagatavošanās mūsu darbam. Taču mums nepieciešams savākt visas sašķeltās lauskas un tās pareizi savienot kopā.

Grūtības šajā darbā ir tajā, ka ikreiz, kad mēs kaut ko darām praksē, pievienojot kādu daļu, iespējams pat neapzināti, pārejot uz nākamo daļu viss iepriekšējais, it kā zūd. Tāpēc, ka parādās jaunas īpašības, jaunas sajūtas, jauni apstākļi. (vairāk…)

Nulle no desmit sefirot

Radītājs atklājas desmitnieka vienotībā, kur katrs sevi ir anulējis līdz nullei. Taču kādā veidā šī apvienošanās iznāk vienāda, ja katrs veic savu individuālo sevis anulēšanu un attiecībā pret to grupu, kāda tā viņam individuāli šķiet?

Katram ir sava vēlme, atšķirīga no visiem citiem, tāpēc visas mūsu nulles iznāk dažādas. Kādā veidā tās pārvēršas vienā nullē? (vairāk…)

Ēģiptes siets

Pirms pacelšanās augšup garīgajā pasaulē cilvēks pa ceļam iziet ļoti smagu periodu, kuru dēvē par „septiņiem bada gadiem”, sirds nocietināšanos. Viņš redz, ka slīgst savā egoismā, nav spējīgs no tā iziet, un nekad to nespēs izdarīt. Un tā ir taisnība, tāpēc ka vēlme gūt baudu ir mūsu vienīgā daba.

Šis periods nav drošs tāpēc, ka cilvēkam var šķist, ka nav nekas bīstams palikt savā egoistiskā vēlmē un nav vērts ar to karot. Kāpēc velti mocīties, censties no tā atbrīvoties, ja tik un tā nekas nesanāks? Egoisms cilvēkam rāda, it kā viņam nebūtu nekādas cerības atbrīvoties. (vairāk…)

Kā mēra dvēseles uzticību

Mācoties kabalu, nepieciešams tiekties nevis vienkārši kļūt gudrākam, saņemot jaunas zināšanas savā prātā, taču galvenais ir mainīt savas jūtas, lai mainītos, paplašinātos sirds. Sirds mācās just daudz augstākas parādības, kuras pašlaik mums nav pieejamas: atdeves darbība, apvienošanās, – tas ir virs mūsu saprāta. (vairāk…)