Category Archives: Citāti no rīta nodarbībām

Ja nebūtu radījuma, nebūtu arī Radītāja

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Mums jācenšas saprast mūsu tuvināšanās principu ar patieso pasaules telpu, ar Radītāja atklāšanu, kurš atrodas tieši vēlmē satuvināties ar atdeves, mīlestības, saiknes īpašību, taču vienlaikus ar to nešķirties no tām īpašībām, kuras ir pretējas satuvinātībai, atdevei, komunikācijai, mīlestībai. (vairāk…)

Atdeves īpašībai nav nepieciešami izskaidrojumi

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Jautājums: Mums nepieciešams piepildīt tuvākā vēlmi, tas ir, mūsu biedra, par labu viņam. Ko nozīmē „viņa labums”?

Atbilde: Es nezinu, ko nozīmē „viņa labums”. Es tikai zinu, ko es vēlētos saņemt. Lūk, to pašu es vēlos dot biedram. Un viss.

Tāpēc mīlestības īpašībai nav nepieciešama nekāda īpašā izskaidrošana, ja vien tu neaizmirsti par to, ka mīlēt otru nozīmē attiekties pret viņu kā pret sevi.

No starptautiskā kongresa „Pacēlums virs sevis” 1. nodarbības, 06.01.2022.

Avots krievu valodā

Uzbrukumā Radītāja apslēptībai

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Es ceru, ka jums bija laiks sagatavoties kongresam un sajusties daudz patstāvīgākiem. Pacentīsimies aizvadīt kongresu tā, lai patiešām sajustu to kli (tilpni), kuru mums kopā jāizveido, lai tajā atklātu Radītāju. Tas ir pats galvenais.

Kongresa nosaukums runā pats par sevi – „Pacēlums virs sevis”. Tas, principā, ir tas, kas jādara katram un visiem kopā, savstarpējā palīdzībā. Un tad mēs sajutīsim to pasauli, kurā mēs patiesībā atrodamies, pastāvīgi eksistējošā – nevis mūsu sašķeltās jūtās, uztverēs, bet gan Radītāja radītajā, kurā mēs patiešām eksistējam. (vairāk…)

Panaceja no visām bēdām

Es vēlos, lai manas ciešanas būtu mīlestības ciešanas: no tā, ka es nemāku mīlēt biedrus un mīlēt Radītāju. Ja es vēlos nomainīt ciešanas uz mīlestības ciešanām, lai naida un atstumtības vietā pret biedriem un Radītāju nonāktu līdz mīlestībai, tad tādējādi visu ļaunumu pārvēršu labajā. (vairāk…)

Nav nekā pilnīgāka par nepietiekamību

Nav nekā lielāka, augstāka un pilnīgāka par saiknes nepietiekamību ar Radītāja. Ja man trūkst saliedētības ar Radītāju, tad kas var būt labāks?

Ja man ir uzklāts galds, tad ir lieliski, ja jūtu tik lielu izsalkumu, ka esmu gatavs nobaudīt visus cienastus, kas ir uz galda un tādējādi sniegt baudu Saimniekam, kurš to visu gatavoja ar mīlestību. (vairāk…)

Kā nomierināt dabu, kura sacēlusies pret mums

Garīgais darbs spēj nest iedvesmu un baudu vēl pirms cilvēks nonāk līdz Radītāja atklāšanai, ja vien mēs viens otru ietekmējam ar mērķa diženumu un grupas svarīgumu. Un tas viss tās krīzes fonā, kuru mēs redzam pasaulē – izmisums un apmulsums, kas aptvēris cilvēci.

Ja iepriekš bija nosacīti mierīgi un veiksmīgi dzīves periodi, kad cilvēki varēja ceļot, izklaidēties, tad šodien visi atrodas bailēs par savu tagadni un nākotni, un jau ir pieraduši dzīvot zem šāda spiediena no dabas puses. Vulkānu izvirdumi, ekstremāls karstums vai aukstums, plūdi, zemestrīces, kari, epidēmijas – it kā visa daba būtu sacēlusies pret mums. (vairāk…)

Tikšanās vietu ar Radītāju mainīt nedrīkst

Ja es neredzu panākumus, tas nozīmē, ka nestrādāju grupā. Vienatnē atklāt Radītāju nav iespējams. Tādēļ obligāti ir jāatrodas desmitniekā.
Cilvēks atrodas grupā, bet grupa atrodas Radītājā. Es nevaru izlauzties pie Radītāja, apejot grupu, tomēr man ar to ir jāsaistās un tikai pēc tam sasniegšu Radītāju. Tāpēc, ka man pašam nav instrumentu, nav desmit sefirotu saiknei ar Radītāju.

(vairāk…)

Jūtu un prāta savienība

Ārējo zinātņu iedvesma nomāc prātu, jo tur, kur pārņem emocijas, prāts pārstāj darboties. Kā tiek sacīts: „Mīlestības dēļ zaudēju galvu”.

Taču garīgajā ir otrādi, tur pārdzīvojumi un iedvesma papildina izpratni, un rada tās dziļumu. Tāpēc, ka garīgā mīlestība sākotnēji ir balstīta uz ekrāna ierobežošanu, uz atstarotās gaismas, tas ir, uz vēlmes baudīt pārvarēšanu, atšķirībā no materiālās pasaules, kad mēs tiecamies tur, kur mums diktē vēlme. (vairāk…)

Grupa – žirokompass

Lidmašīnā ir ierīce, kuru dēvē par žirokompasu. Tas ir veidots no žiroskopa, kurš nepārtraukti griežas un norāda virzienu uz Ziemeļpolu, palīdzot lidmašīnai orientēties.

Mums par šādu žirokompasu kalpo grupa. Mums nav citas orientēšanās iespējas. Mēs it kā atrodamies nelielā laiviņā okeāna vidū un nezinām, kurp peldēt. Tāpēc mūsu vienīgais kompass ir mūsu egoisms. (vairāk…)

Kāpēc neizdodas iežēlināt Radītāju

Paceļoties arvien augstāk uz radīšanas mērķi, mums atklājas arvien lielāks un agresīvāks egoisms. Kā sacīts: „Jo augstāks cilvēks, jo lielāks viņa egoisms”. Un mēs šo egoistisko vēlmi izlabojam un tādējādi paceļamies augstāk.

Pacelties iespējams tikai kāpjot sasisto vēlmju kalnā, kurš palicis no grēkā krišanas ar Laba un Ļauna Atzīšanas koku, tas ir, no Ādama Rišona sistēmas sašķelšanās. Radītājs ar nolūku sašķēla šo sistēmu, lai dotu mums materiālu darbam un izlabošanai. (vairāk…)