Mums jāveido starp mums integrālā sistēma – jāformē pareizs „iesaiņojums”, pareiza apkārtne un tādā veidā katrs ir jāaudzina. Tā mēs izaudzinām īstu Cilvēku, sākot no cilvēciskās attīstības pakāpes, – izaudzinām no tiem „mežoņiem”, kādi esam šodien attieksmē viens pret otru.

Pateicoties labām savstarpējām attiecībām, dalībai, savstarpībai, savstarpējai atdevei, mēs realizējam divas uzvedības formas:

● labsirdīgas savstarpējās attiecības ar cilvēkiem cilvēciskajā pakāpē, mūsu plaknē;

● labas savstarpējās attiecības ar Dabu, ar tās vispārējo savstarpējās atdeves un mīlestības likumu. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Vai mēs varam pašlaik pietiekami efektīvi un ātri mainīt pasauli?

Atbilde: Mainīt pasauli – nozīmē skaidrot pasaulei, kāda tā ir un kādai tai jābūt. Ja es laboju sevi un sāku būt kā integrāla daļa visā šajā apjomā, šajā sistēmā, tad ar šo es arī mainu pasauli. Tad, kad es sāku skaidrot visai pasaulei, kas ar to notiek un kādā veidā mums jāmainās, lai novestu pasauli pie līdzsvara, es to mainu.

Taču principā es skaidroju tādēļ, lai cilvēki paši mainītos – tajā nav nekādas vardarbības. Es nevaru piespiest viņus, nevaru izdomāt kādu jaunu sabiedrību, „iebāzt” viņus tur un pasaule kļūst labāka. Nekādi! (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc netiek veidotas masu skolas un pirmskolas mācību iestādes, kur bērnus audzina saskaņā ar integrālo metodiku?

Atbilde: Mēs ceram, ka cilvēkiem pietiks veselā saprāta, lai savus bērnus audzinātu atbilstoši integrālai metodikai, kad cilvēks saprot, ka ir pareizi savstarpēji mijiedarboties ar citiem cilvēkiem un kļūt par mūsu pasaules saprātīgu daļu. Viņš redz pasauli pilnīgi citādi. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kā definēt cilvēka individualitātes jēdzienu mūsdienu situācijā?

Atbilde: Cilvēka individualitāti nosaka divi parametri: raksturs un viņa egoisma lielums. Raksturs – tas, kā izpaužas cilvēka egoisms, bet egoisma lielums nosaka, cik lielā mērā tas ir pretstatā sabiedrībai. Pretstats – tās ir tikai negatīvās īpašības un tādas, kas pretējas integritātei. Ar tām tiek mērīts – cik lielā mērā cilvēks pretstata sevi sabiedrībai, tādā mērā viņš ir gatavs upurēt sabiedrību minimālas personiskas baudas dēļ. Šim nolūkam psiholoģijā pastāv dažādas metodikas. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc tieši XXI gadsimta paaudzei jālemj visas problēmas? Kāpēc XXI gadsimts, nevis XXV? Ar ko tas ir tik īpašs?

Atbilde: Pirmkārt, šeit nav nekā jauna. Principā tā ir tā pati egoisma attīstība, kad tas pāriet no nedzīvā līmeņa uz augu, bet no augu uz dzīvniecisko. Tur taču arī viss balstīts uz integrāciju.

Bija elementārdaļiņa, un piepeši tā sāka veidot asociāciju ar pārējām daļiņām – atoms. Pēc tam šie atomi savstarpēji savienojās noteiktos ķīmiskos elementos, turpretim ķīmiskie elementi – augu veidojumos. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Vai jaunatnes iedziļināšanās zinātnē, darbā nav pāragra? Vai mēs neatņemam viņien jaunību, bērnību, pusaudža gadus?

Atbilde: Esmu jau vectēvs. Mans dēls ir izdevējs, vecākā meita – bioloģijas doktors, jaunākā ir pabeigusi filozofijas fakultāti, strādā mūsu sistēmā.

Es neredzu, ka mūsu paaudzes bērniem būtu īpaši laimīga bērnība. Viņi atrodas zem liela spiediena: no vecāku puses – vecākiem nav laika, pietrūkst pacietības; no skolas puses – atzīmes, eksāmeni (no mūsu redzes viedokļa tas viss ir pilnīgi nepareizi); no klases puses – cīņa par varu, par ietekmi. Mēs zinām, kas notiek skolā starp bērniem. Vienkārši žēl viņus. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Jūs teicāt, ka cilvēks – it kā vēža audzējs dabas ķermenī. Pirms cik gadiem tas notika?

Atbilde: Lieta tā, ka egoisms mūsos attīstās pakāpeniski. Mēs esam izgājuši dažus attīstības posmus.

Sākot ar 5. gs. pirms m. ē. līdz m. ē. 5. gs. cilvēce attīstījās tieksmē pēc bagātības. No 5. gs. līdz 15. gs. – tieksmē pēc varas, varenības. Un pēdējos gadsimtos, sākot ar 15. – 16. un līdz 20. gs. beigām – tieksmē pēc zināšanām. Tās ir galvenās tendences.

Jau 20. gs. sākumā akadēmiķis Vernadskis raksturoja mūsu attīstību kā beigu posmu, kas ved pie noosfēras – līdzsvara ar dabu. Vēlāk šo ideju atbalstīja daudzi citi zinātnieki. Tālāk šīs iestrādes turpināja visiem pazīstamais „Romas klubs”, bet pēc tā parādījās arī citi atzarojumi. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Vēsture parāda, ka cilvēces attīstība desmit tūkstošu gadu gaitā nespēja mainīt cilvēka dabu. Kāds spēks to var palīdzēt izdarīt?

Atbilde: Tāds spēks dabā pastāv. Tad, kad jūs pūlaties kļūt par dabas integrālo daļu, jūs negaidīti sākat saņemt kādu spēku, atbalstu. Tas ir dabas likums. Daba it kā nāk jums pretim.

Tā nav mistika. Pēc savas darbības sfēras esmu ļoti tālu no dažādiem mistiskiem skaidrojumiem. Mēs vienkārši to redzam. Mums jācenšas būt integrāliem tāpat kā bērns, kurš vēlas kļūt pieaudzis, – viņš vienkārši rotaļājoties iztēlojas sevi par pieaugušo. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Kongresi, Notikumi - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Mēs dzīvojam pasaulē, kas kļuvusi integrāla. To apstiprina visu zemju un valstu kopsakarība.

Šodien pat nav jākaro vienam ar otru, pietiek pārtraukt sakarus ar kādu valsti un tā krīt. Aizliedziet preču ievešanu un eksportēšanu un tā jau nevarēs pastāvēt, tādā pakāpē mēs esam savstarpēji saistīti.

Iznāk, ka mums jāmācās sadzīvot vienam ar otru, jo ja mēs esam savstarpēji saistīti, tad nevaram pastāvīgi atrasties pretdarbībā gluži kā vienas ģimenes locekļi, kuri pastāvīgi strīdas, bet vienalga dzīvo zem viena jumta. Tas ir, mums ar to kaut kas ir jādara. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras egoisms no lielas pašpārliecinātības?

Atbilde: Vispār egoisms – tā ir gluži laba lieta. Tas ir dabas centrālais spēks, kas attīsta jebkuru matēriju un visu virza uz priekšu.

Lieta tāda, ka tikai mūsdienās, kad mēs turamies pretī dabai, tas kļūst par negatīvu.

Līdz mūslaikiem pats par sevi tas nebija negatīvs. Mēs virzījāmies uz priekšu, attīstījām zinātni, tehnoloģiju, dzīvi, sabiedrisko valsts iekārtu. Tas viss bija tikai mūsu labā. Jo lielākā vēlme bija cilvēkam, jo augstāk viņš atradās: zinātnieks, izgudrotājs, dzejnieks – nav svarīgi kas, bet viņš virzīja attīstību uz priekšu. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→