Category Archives: Baušļi

Bauslis: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt”

Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. Tora, Likumu grāmata, Baethanan, 5:16]

Tēvs un māte ir divi gaismas spēki, kuri cilvēku vada, audzina, rūpējas un virza viņu uz priekšu.

Māte ir Hasadim (Bina) gaisma – žēlsirdības gaisma. Tēvs ir Hohma gaisma – gudrības gaisma. Kad šīs abas gaismas iedarbojas uz cilvēku, tiek labots viņa egoisms. (vairāk…)

Bauslis „Nenogalini”

Nenogalini. [Tora, „Likumu grāmata”, Vaethanan, 5:17]

Cilvēkam ir jāsaprot, ka viss viņā un ap viņu pastāvošais ir viņa personīgais iekšējais stāvoklis un viņam nav tiesību pret kaut ko attiekties, it kā tas viņam nebūtu vajadzīgs un var tikt anulēts, izsvītrots, iznīcināts.

Pasaulē nepastāv ļaunums. Viss ir atkarīgs tikai no tā, kā cilvēks šīs īpašības izmanto. Tāpēc, ka pat visnaidīgākās, visļaunākās īpašības, kuras viņā rodas vai nonāk pie viņa, it kā, no ārienes, ir jāpieņem kā nākošas no Radītāja.

Šajā pasaulē nav nekā, ko būtu iespējams iznīcināt vai pilnībā izsvītrot. Viss radīts tādēļ, lai mēs mainītu šo vēlmju un īpašību realizācijas metodiku.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.03.2016.

Avots krievu valodā

Divi ceļi, kas ved uz vienu mērķi

Jautājums: Ja daba jebkurā gadījumā darīs savu, kāpēc mums ar to jācīnās, jo tā vai citādi mēs sasniegsim galīgo mērķi?

Atbilde: Pravieši paredzēja cilvēces nākotni.

Pravietis ir cilvēks, kuram ir saikne ar Radītāju, viņš ir sasniedzis tādu atdeves un mīlestības īpašību, ka var izveidot saikni starp sevi un citiem, kas līdzinās Radītāja īpašībai. (vairāk…)

Kādam nolūkam nepieciešami baušļi?

Jautājums: Kādu vietu garīgajā darbā ieņem fiziska baušļu pildīšana?

Atbilde: Visi baušļi ir tikai garīgo likumu izpausme mūsu pasaulē. Diemžēl to fiziska pildīšana nedod nekādus rezultātus.

To apstiprina fakts, ka neskatoties uz to, ka divu gadsimtu garumā ebreji ir pildījuši baušļus, mūsu stāvoklis tikai pasliktinās.

Likumu grāmatā „Šulhan aruh” ir daudz noteikumu, kuri stāsta par mīlestību pret tuvāko, par cilvēku pareizu, labu savstarpējo attieksmi. Taču mēs tos ignorējam it kā tie būtu rakstīti maziem bērniem, nevis mums. (vairāk…)

Kūlis, kas savākts no savstarpējām attiecībām

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.

Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:9 – 23:11; 23:15]

Omer simbolizē kūli, kas savākts no vārpām, kuras nogriež un sasien kopā. (vairāk…)

Svētki, kurus mēs nemanām

Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. [Tora, Levitu grāmata, Emor, 23:3]

Materiālajā pasaulē sestdiena atnāk katras nedēļas nogalē, tādēļ mēs aiz ieraduma, tīri psiholoģiski, neattiecamies pret to kā pret garīgu stāvokli.

Patiesībā tas ir visspēcīgākais attīstības līdzeklis. Septītajā dienā Malhut saņem visu, kas sešu dienu laikā tika izdarīts un ja es nepildīšu sestdienas nosacījumus, tad nepacelšos augstāk. Es nespēšu sasniegt jaunus garīgos pakāpienus, kuri tiek raksturoti jau kā svētki. (vairāk…)

Izraidīts pēc savas izvēles

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Ja Israēla tauta ievērotu Toras baušļus, tad ar to nekas ļauns nenotiktu.

Visu Toras baušļu pamatā, kā zināms, ir viens galvenais likums: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Turklāt paši baušļi ir mūsu vēlmes labojumi no egoistiskā nolūka uz altruistisko.

Taču, no otras puses, jāsaprot, ka trimda – nepieciešama lieta. Tā ir jāizjūt, tā ir jāpārdzīvo pa īstam, tajā uz noteiktu laiku jāiegrimst. (vairāk…)

Baušļa pildīšana vai ticība, augstāka par zināšanām

Baušļi ir darbības, kas paceļ mūs tuvāk Radītājam. Mēs arvien vairāk Viņam līdzināmies. Bauslis nozīmē, ka katrreiz kādu savas egoistiskās vēlmes daļu es varu izlabot uz atdevi un mīlestību, uz saikni ar citiem, uz ienākšanu garīgajā telpā. Viss, kas mums novēlēts, ir sava egoisma, savas ļaunās sākotnes labošana uz pretējo, pozitīvo.

Rakstā „Baušļi, kurus cilvēks noniecina” Rabašs raksta: „Vispirms nepieciešams izlabot vēlmi saņemt (avijut), lai tā nebūtu pārāk liela – tik lielā mērā, ka cilvēkam nebūtu iespējams ar to tikt galā. Tāpēc esam spiesti dot viņam (cilvēkam) mazāku vēlmi pēc baudas. Pēc tam, kad redz, ka var tikt galā ar mazu baudu, viņam tiek dota lielāka un tā tālāk.

Tas nozīmē, ka mūsu egoismu it kā sagriež „daļiņās”, kas mūsos pakāpeniski izpaužas un mēs varam šo egoismu izlabot pa daļām. Katrreiz notiek nakamās, arvien rupjākas, arvien smagākas egoisma daļas labošana uz altruismu, atdevi.  Tas tiek dēvēts par par baušļa pildīšanu. (vairāk…)

Vispārējā programma un katrs tās solis

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „Bauslis glābj tikai tad, kad cilvēks ar to nodarbojas, turpretī Tora glābj pastāvīgi, pat tad, kad ar to nenodarbojas”? Kāpēc vispār pastāv labojumā šāds sadalījums?

Atbilde: Par Toru dēvē gaismu, kas atrodas apkārt cilvēkam viņa garīgajā ceļā. Pat tad, kad izzūd iekšējā gaisma, kas piepildīja tilpni esošajā pakāpē, apkārtējais gaismojums paliek un atbalsta cilvēku. Ja cilvēkam nemirdz nekāda gaisma, viņš vispār pārstāj eksistēt. Visa dzīvība turas tikai pateicoties gaismai.

Tad, kad cilvēks nepilda „bausli”, proti, neatklāj specifisko gaismu Hasadim vai Hohma, pateicoties stāvoklim, kuru viņš ir sasniedzis, tad jebkurā gadījumā ir vispārējā pagaisma, kas dēvēta par „Toru”. Tā ir vispārējā radījuma programma, kas cilvēkam atrodas priekšā un viņam staro. Viņš to saprot, taču esošajā momentā nenodarbojas ar kādu no tās punktiem, konkrētu labošanos. (vairāk…)

Taisnā ceļā uz čūskas rīkli

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu. (vairāk…)