Category Archives: Apvienošanās prakse

Seminārs aplī un praktiskā kabala, 1. daļa

Jautājums: Kabalas metodika ļauj mainīt cilvēka dabu, lai no saņemšanas savā labā viņš sāktu rūpēties par citiem. Un lai šo metodiku realizētu tiek izmantoti semināri aplī, „apaļie galdi”. Kas ir apaļie galdi?

Atbilde: Apaļais galds ir grupas darbība, kurā piedalās vīrieši, sievietes, bērni. Kabala ir Radītāja atklāsme radījumiem šajā pasaulē, un to ir iespējams sasniegt iegūstos īpašību līdzību. Tas nozīmē, ka mums ir jāiegūst īpašības, kas līdzinās augstākajam spēkam un tad mēs spēsim to atklāt, gluži kā jebkuram lokatoram ir jābūt gatavam parādībām, kuras tam ir paredzēts uztvert. (vairāk…)

Raudzīties ar mīlestības acīm

Jautājums: Jūs sacījāt, ka, ja mēs mācāmies, pamatojoties uz integrālo metodiku, tad citu cilvēku negatīvās īpašības mēs sākam uztvert kā pozitīvas. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ja neesmu pacēlies virs sava egoisma, es neredzu otru cilvēku, es redzu tikai sevi. Taču, ja es pārvaru savu egoismu, tad tajā pašā brīdī vērtēju otru tā, kā viņš vērtē sevi pats. Tas ir, es redzu, ka viņš pareizi rīkojas, pareizi darbojas. Tas biju es, kuram nebija taisnība, jo tādā veidā biju viņu vērtējis no sava egoistiskā redzes viedokļa.

Replika: Tādā gadījumā mums izjūk ne tikai subjektīvais „es”, mums sabrūk visa ētika.

Atbilde: Mūsu egoismā nav nekādas ētikas, izņemot tikai vienu, kā saraust vairāk un kā nostumt visus tālāk. Es runāju par mūsu personīgo dabu.

Tad, kad mēs raugāmies uz citu cilvēku, tad pūlamies atrast viņā trūkumus, just viņu tā, it kā viņš būtu zemāks, turpretī sevi just atrodamies augstāk par viņu. Tā ir dabiska mūsu egoisma aizsargreakcija. Tieši tā mēs lūkojamies uz visu pasauli.

Es raugos uz savu bērnu un svešu. Mans bērns – vienmēr man zināmā mērā labāks par citiem.

Es pastāvīgi lieku sevi izdevīgākā pozīcijā, pretējā gadījumā man nav jēgas pastāvēt. Mana egoisma aizsargreakcija virzīta uz to, lai mani atbalstītu tajā aspektā, ka man ir tiesības pastāvēt, es pastāvu.

Turpretī, kad es paceļos virs sava egoisma, tad redzu pārējos pilnīgi citām acīm.

No TV raidījuma „Integrālā pasaule”, 27.11.2012.

Avots krievu valodā

Atver acis – tu nodari sev ļaunumu!

Šodien mēs runājam par pilnīgi jaunu attieksmi pret pasauli, cilvēkiem, pret sevi kā integrālo sistēmu, pie kuras mūs noved daba: atklāj mums sabiedrību, krīzi, savstarpējo saikni. Ja mēs reāli pavērtos uz lietu būtību un labi izanalizētu šo faktu, tad atklātu, ka darbojoties pret citem, es darbojos pret sevi, pie tam ar daudzkārt pastiprinātu negatīvo iedarbību.

Es iedarbojos uz apkārtējo sabiedrību, uz tās iekārtu, spēku, viedokli un no visas sistēmas, pret kuru dotajā brīdī esmu nostājies, man tas atgriežas kā bumerangs. Taču pretestība, kuru es sajūtu, tā ir visa mehānisma summārā kustība un man tam ir jāpretojas.

Rezultātā es nonāku līdz bezspēkam, iztukšotībai, pie motivācijas trūkuma, jo redzu, ka nevienā jomā nespēju gūt panākumus, – pasaule arvien vairāk saceļas pret mani visos tās līmeņos (lielāko tiesu sabiedriskajā un ekoloģiskajā). Tādēļ man nekas neizdodas. (vairāk…)

Taisne caur diviem punktiem – uz Bezgalību

No Rabaša raksta „Par biedru svarīgumu”: Ja starp biedriem pastāv mīlestība, tad viņi tiecas viens otrā saskatīt tikai labas īpašības, nevis trūkumus.

Tādējādi, ja tu redzi biedrā ko sliktu, tas nozīmē, ka trūkums nav biedrā, bet tevī, tas ir, tas esi tu, kurš pārkāpa mīlestību pret biedriem, un tāpēc ieraudzīji viņos sliktas īpašības. Tādējādi ne biedram tagad jālabo sevi, bet tev pašam nepieciešama labošanās. Tajā brīdī, kad izlabosi visus savas mīlestības trūkumus, tu ieraudzīsi biedros tikai labas īpašības.

Sacīts, ka „Radītājs radīja cilvēku kā taisnprātīgu, taču cilvēki sev izdomāja vairums aprēķinu”. Ja mēs uztveram pasauli saskaņā ar personīgajām īpašībām, domām un vēlmēm, tad neatbrīvosimies no bezgalīgajām pretenzijām un nespēsim nonākt pie saskaņas, vispārējā kopsaucēja. Mūsu galvā pastāvīgi rušinās dažādi egoistiski aprēķini, nedodot mums mieru un noved pie bezmērķīgas rosības. (vairāk…)

Pasaules labošanās epicentrā

Jautājums: Kāds sakars starp grupas centru un izplatīšanu visai pasaulei?

Atbilde: Pirmām kārtām, mums jātiecas uz grupas centru, lai īstenotu Toras dižo likumu – mīlestību pret tuvāko. Pretējā gadījumā tas nebūs centrs.

Caur šo centrālo punktu, kurā sākas noskaidrošanas un turpat labošanās beigās arī beidzas – caur šiem nosacījumiem es attiecos pret visu esamību un visu pasauli (99%). Es vēlos visu cilvēci ieraudzīt šajā centrālajā punktā un tur noteikti to ieraudzīšu!

Cik lielā mērā es izlaboju sevi grupas centrā savā attieksmē pret pārējo pasauli (pret 99%), ar visām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kuras tajā atklāju ar visiem viedokļiem un sajūtām, kas manī jau izveidojušies, – tai pašā mērā es redzu visu cilvēci grupas centrā jau izlabotu un gatavu manai realizācijai. Tādējādi es darbošos no pasaules iekšējās daļas  – uz ārieni un līdz ar to radīšu garīgo izplatīšanu. Tad es ieraudzīšu, cik efektīvi tā palīdz pasaulei, un kā pasaule virzās uz priekšu un mainās. (vairāk…)

Viena dzīve un kopēja lūgšana visiem

Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)