Mūsu pasaulē nav nekādu jaunu dvēseļu, kuras atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikta daudzuma dvēseles, kuras riņķo formas izmaiņu pārdzimšanā, ik reiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē. (Bāls Sulams, „Miers”)

Jautājums: Iznāk, ka pasaulē ir n–tais dvēseļu daudzums, kuras tūkstošiem gadu nepārtraukti atgriežas. Kāds ir to daudzums?

Atbilde: Tam nav nozīmes – pieci, desmit tūkstoši vai miljoni. Tās nepārtraukti dalās un savienojas. Mēs redzam, ka cilvēku daudzums pasaulē pieaug, tas nozīmē, ka ir atbilstība starp dvēseļu daudzumu un ķermeņu daudzumu.

Replika: Taču Bāls Sulams apgalvo: „Ir tikai noteikta daudzuma dvēseles”. Tomēr mēs redzam, ka pēdējos simts gados cilvēku daudzums pasaulē ir divkāršojies.

Atbilde: Tās ir savstarpēji sadalījušās.

Jautājums: Iznāk, ka dvēsele ir kaut kāds nefiksēts stāvoklis?

Atbilde: Jā, tas ir kāds enerģētisks lādiņš, tēls, vēlme, kas spēj sadalīties daudz dažādās vēlmēs.

Labums no pārtraukumiem starp pārdzimšanas riņķojumiem ir tajā, lai cilvēks sāktu jaunu eksistenci – ar mērķi izmainīt savu dabu, struktūru un kopumā savu galīgo uzdevumu.

Taču, lai to paveiktu ar vienu dzīvi nepietiek. Nepieciešamas desmitiem, simtiem dzīvju, tāpēc ka dvēsele pati par sevi neko nedara, tā saistās ar citām dvēselēm un tāpēc pāriet dažādos stāvokļos.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 09.10.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs | Add Comment →