Pārdzimšanas riņķojumi. Atdeves un mīlestības griezumā

Replika: Kabalisti raksta, ka cilvēks, atrodoties tieši šajā pasaulē, bioloģiskā ķermenī, nevis pēc nāves, spēj sasniegt stāvokli, kad viņš maina savu dabu.

Atbilde: Pēc nāves praktiski nekas nenotiek. Tāpēc, ka fiziskā ķermeņa nāve ļoti maz ietekmē, ja vispār ietekmē, garīgā ķermeņa stāvokli – to, ko mēs dēvējam par „dvēseli”.

Jautājums: Un tomēr cilvēks šajā pasaulē pārdzīvo dažādus stāvokļus. Vai paliek kāds ieraksts? Kaut kas paliek?

Atbilde: Paliek tik, cik cilvēks atdod pasaulei.

Jautājums: Un ja viņš vienkārši dzīvo parastu dzīvi? Viņam ir ģimene uz kādas salas, nodzīvoja tur vairākus desmitus gadu un viss. Vai no viņa kaut kas paliek?

Atbilde: Kas var palikt?

Replika: Viņš taču pārdzīvoja, mīlēja, cieta.

Atbilde: Jā, mīlēja naudu un pārdzīvoja dēļ tās trūkuma. Un viss. Lūk, tas, kas viņam palika.

Replika: Un tomēr cilvēks ne jau vienkārši tāpat vien dzīvo, daba nerada vienkārši kaut kādus apstākļus.

Atbilde: Viņam nav nekā cienīga, lai kaut kas paliktu.

Jautājums: Jūs vēlaties sacīt, ka cienīgi ir tikai rūpēties par tuvāko? Tas ir cienīgi?

Atbilde: Jā, tāpēc ka, ja viņš to dara, tad tikai pret savu dabu. Tajā viņš līdzinājās Radītājam, kurš darbojas tikai atdeves un mīlestības griezumā pret citiem.

Ja cilvēks darbojas pret savu egoistisko dabu, par labu kādam mērķim, piemēram, lai sasniegtu Radītāju, tad šīs darbības iespiežas un it kā attīsta dvēseli, mūsu vēlmes.

Taču, ja cilvēks veic darbības atbilstoši savai dabai, kurā viss ir jau sākotnēji ielikts, tad nekas nepaliek, tāpēc ka tajā nav nekā no viņa paša.

Turpinājums sekos…

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 09.10.2022.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed