Zinātnieki cīnās, meklējot jaunus enerģijas avotus. Taču, kad notiek kodoltermiskā reakcija uz Saules vai laboratorijā, tad izdalās enerģija, kura jau eksistēja slēptā veidā un sintēzes rezultātā tā tikai atbrīvojās. Taču, kas tā ir par enerģiju, kura slēpjas starp cilvēkiem?

Tā ir vislielākā enerģija. Tāpēc, ka kodoltermiskajā reakcijā, kuru veic laboratorijā, mēs tikai sašķeļam, vai savienojam materiālās daļiņas. Taču, kad strādājam ar enerģiju, kura eksistē starp cilvēkiem, mēs iegūstam piekļuvi neierobežotam enerģijas avotam. Taču tas viss ir atkarīgs no cilvēku savstarpējām attiecībām.

Mēs nenovēršami izsmeļam savas iespējas gūt enerģiju no nedzīvā, augu vai dzīvnieciskām izejvielām. Mums nāksies šeit pievienot cilvēka vēlmi. Šī ir absolūti jauna pieeja, kas ir iespējama ar nosacījumu, ka mēs jau pārvaldām nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni.

Cilvēku savstarpējās saiknes enerģija ir neierobežota, tāpēc ka pieder cilvēciskajam līmenim. Tādējādi mēs iedarbinām dabas spēku, kas darbojas starp Radītāju un radījumiem. Turklāt mums nav nepieciešams dedzināt izejvielas vai šķelt atomus. Tamdēļ nav nepieciešams veidot laboratorijas – nepieciešama tikai cilvēku doma, kuri apvienosies un kopā padomās par to, kā visiem kopā gūt enerģiju par labu visiem.

Un „katls” šīs enerģijas ražošanai arī būs tikai domās. Šī doma, radījuma nodoms, cilvēku apvienošanās un savstarpēja palīdzība mums kļūs par neizsīkstošu enerģijas avotu, kas spēs nodrošināt visas mūsu vajadzības.

Ja starp mums būs vienotība, vienošanās domās un vēlmēs, savstarpēja palīdzība un atbalsts, iekšējā saikne, tad ar savu kopīgo vēlmi mēs pietuvosimies Augstākā vēlmei. Un ar šādu formu mēs iedarbināsim spēkus, kuri spēj uzturēt tādu saikni starp visām matērijas daļiņām, kas rada daudz augstāka līmeņa enerģiju, nekā visi enerģijas veidi, kuri ir pieejami mūsu iztēlei.

Tā būs garīgā līmeņa enerģija, kas rodas vienkārši no nekā. Un šī enerģija mūs apgaismos, sasildīs, strādās starp mums. Mēs spēsim ģenerēt šo enerģiju tikai ar domas spēku.

Runa ir par to, lai no matērijas iegūtu tajā slēpto iekšējo enerģiju, kas tajā ielikta ar radīšanas nodomu. Un tad mums vairs nebūs nekādas vajadzības celt elektrostacijas, mēs saņemsim enerģiju bez jebkādiem palīglīdzekļiem – vienkārši domās. Un tā būs tāda enerģija, kuru var izmantot jebkuriem mērķiem.

Mēs arī šodien nevisai saprotam, kas ir elektroenerģija, mēs vienkārši esam iemācījušies to izmantot. Taču šeit runa ir par absolūti cita līmeņa enerģiju. Tomēr augstākā vadība mums neatvērs pieeju šai megaenerģijai, iekams cilvēce sevi neizlabos. Šai enerģijai iespējams tuvoties tikai ar nosacījumu, ka mēs to vēlamies izmantot par labu cilvēkiem.

Atbilstoši tam kādā mērā cilvēks spēs darboties par labu tuvākajam, dēļ cilvēku apvienošanās, atbilstoši tam viņš saņems atļauju izmantot enerģiju, kas slēpta matērijā. Tamdēļ mums nepieciešams savienot vienu ar otru divus spēkus: augstāko Radītāja spēku un zemāko radījuma spēku.

No sarunas ar žurnālistiem, 13.12.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija | Add Comment →