Radītājs mums spīd caur biedriem

Vai mīlestība pret Radītāju var būt lielāka par mīlestību pret biedriem? Tas vienkārši nevar būt – ka es attiektos pret Radītāju labāk nekā pret biedriem. Tāpēc, ka biedri ir mana garīgā kli, kā sacīts: „No mīlestības pret radījumiem uz mīlestību pret Radītāju”.

Tāpēc nepieciešams saprast, ka tikpat spēcīgi kā mēs tiecamies pie Radītāja, vispirms nepieciešams gluži tāpat un pat vēl spēcīgāk tiekties uz savienošanos ar biedriem. Taču praksē tas parasti notiek otrādi. Cilvēks tiecās pie Radītāja, un tas ir viņa mērķis, taču biedros, atbilstoši savai egoistiskai dabai, desmitniekā, mīlestībā pret tuvāko viņš neredz svarīgumu.

Mēs savu ceļu uzsākam no vēlmes atrast augstāko spēku, kurš mūs vada. Taču pakāpeniski mēs sākam atklāt, ka mums ir nepieciešama garīgā kli, kura tiek veidota no mīlestības pret biedriem, vienotībā, visas cilvēces nepieciešamības sajūtā. Iznāk, ka attieksme pret tuvāko kļūst mums svarīgāka par attieksmi pret Radītāju.

Lai gan Radītājs ir daudz svarīgāks un ir galīgais mērķis – Radītājs ir viss. Taču kopā ar to mums atklājas biedru svarīgums, jo, ja Radītājs mums spīd, tad tikai caur viņiem. Iznāk, ka biedri iegūst arvien lielāku un lielāku svarīgumu, un es savā sirdī veidoju tādu grupas tēlu, lai tas kļūtu par manu kli, kur es atklāju Radītāju un savu attieksmi pret Viņu.

Tāpēc jautājums: „Vai mīlestība pret Radītāju var būt lielāka par mīlestību pret biedriem?”, pieprasa ļoti vienkāršu atbildi: šodien mums vissvarīgākā ir grupa. Lai gan galīgais mērķis, proti, Radītājs vienmēr ir mūsu acu priekšā, kā zvaigzne, kas norāda ceļu. Tomēr sasniegt šo zvaigzni, mēs spējam tikai ratos dēvētos par „desmitnieku”.

No nodarbības par tēmu „Bijība”, 30.06.2022.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed