2022. gads iezīmējies ar smagiem notikumiem: karš, klimata izmaiņas, protesta demonstrācijas visā pasaulē un daudz kas cits.

Cilvēcei šis gads bija smags, un mēs ieejam 2023. gadā ar absolūtas nākotnes neziņas sajūtu. Skaidrs ir viens, ka mūs nesagaida vienkāršs periods, kuru pavadīs augsta inflācija un nekārtības dažādās valstīs.

Cilvēki nevēlas viens otru saprast, valstis nespēj noslēgt mieru un izbeigt karus. Pastāv liels daudzums problēmu: klimata izmaiņas, epidēmijas, ugunsgrēki, ūdens un elektrības pārtraukumi. Cilvēce sevi neredz pareizi, un tāpēc ar katru gadu mūsu dzīve brūk arvien vairāk. Un šajā jaunajā 2023. gadā mums nāksies to apzināties.

Diemžēl cilvēce nav guvusi nekādu mācību no pagājušā 2022. gada – nepielika pūles, lai labotos un mainītos, bet turpina vienkārši plūst pa dzīves straumi turp, kur šī straume to nes.

Es skatos uz cilvēces nākotni ļoti skeptiski, tāpēc ka mums pietrūkst prāta, lai pastrādātu pie kļūdām, kā ar tām strādājām skolā, lai turpmāk tās neatkārtotu. Un tāpēc ir bažas – kā mēs virzīsimies tālāk. Visi skatās nākotnē ar lielu pārliecības trūkumu, nezinot, ko darīt ar mūsu dzīvi, kā pretoties savam egoismam.

Nav saprotams, kur likt radioaktīvos atkritumus no atomelektrostacijām, no ieročiem un no kodolbumbām. Problēma ir tik ļoti samilzusi, ka jau iziet ārpus mūsu kontroles. Kas zina, ar ko tas beigsies.

Mēs redzam, ka divas valstis Krievija un Ukraina karo, un tam neredz galu. Pretstāve pastiprinās, vēl tikai netrūka, ka tas pāraugtu kodolkarā. Un arī Ķīna pieprasa paplašināt savu ietekmes zonu pasaulē, un citās valstīs pieaug konflikti. Es neredzu, ka pasauli turpmāk sagaida laba nākotne.

Acīm redzot mums nāksies iziet caur savas dabas ļaunuma apzināšanos un atbildēt par visām kļūdām – izdarītām pagātnē un pieļautām šodien. Un pēc tam mums varbūt ir cerība nonākt līdz labai dzīvei.

Galvenais – mums trūkst sirds! Mums nav sirsnīgas attieksmes vienam pret otru, un tāpēc, diemžēl, mēs nespējam sajust cita sāpi, nespējam apvienoties, lai viens otram palīdzētu. Mēs sadedzinām un iznīcinām dabas resursus, graujam zemeslodi, un līdz ar to mums nevar būt laba dzīve.

Lai visu izlabotu, nepieciešams mainīt cilvēku, taču mēs nevēlamies mācīties un pat neticam, ka tas ir iespējams. Mēs vēl neesam nonākuši līdz ļaunuma apziņai un nezinām, kas ir patiesais iemesls šādai vispusējai krīzei visā pasaulē. Īstenais cilvēka ienaidnieks ir viņa egoisms. Un, pat ja mēs to reizumis atzīstam, tad nezinām, kā pretstāvēt savam egoismam. Tāpēc mums vēl trūkst īstas ļaunuma apzināšanās.

Mums nepieciešams pārdomāt savu pagātni un izdarīt no tā pareizus secinājumus nākotnei. Visi saprot, ka turpinot pa vecam, mēs sevi aprokam. Tāpēc, ka mums nav ne prāta, ne sirds – vienīgais mūsu ieguvums ir ieroči, ar kuriem mēs spējam iznīcināt visu Zemeslodi. Un, neskatoties uz to, mēs nespējam apstāties un pagriezties uz jaunā ceļa.

Pat augstākā vadība nespēj precīzi pateikt, kāda būs mūsu nākotne, jo cilvēkam ir dota izvēles brīvība. Cilvēce var noteikt sev ceļu pa kuru vēlas virzīties – vai tas būtu labs, vai slikts, tas ir atkarīgs no mūsu izvēles – kā šodien, tā arī rīt.

No pārraides „Miers”, 15.12.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →