Jautājums: Jūsu skolotājs Rabašs raksta, ka cilvēkam ir jālūdz Radītājam, lai palīdzētu viņam iet augstāk par zināšanām. Un šim darbam jānotiek līksmi, it kā viņš jau būtu izpelnījies garīgās zināšanas.

Kā kaut ko tādu var prasīt? Ko darīt ar ikdienas lūgumiem, kas mums rodas automātiski?

Atbilde: Ja cilvēks sevi noskaņo uz saikni ar citiem, uz mīlestību pret citiem, ja viņš vēršas pie Radītāja, lai paceltos virs savas egoistiskās dabas, tad viņam viss pakāpeniski izdodas.

Replika: Tas taču ir pret mūsu dabu.

Atbilde: Jā. Tāpēc es teicu „pakāpeniski izdodas”.

Jautājums: Vēl jūsu skolotājs raksta, ka cilvēka grēks ir, ka viņš nav lūdzis palīdzību Radītājam. Taču, ja būtu lūdzis, tad noteikti būtu saņēmis.

Iznāk, ka cilvēka vienīgais grēks nav tas, ka viņš darīja kādas nepievilcīgas darbības, bet gan tas, ka viņš nelūdza palīdzību no Radītāja.

Atbilde: Jā. „Kāpēc nelūdzi?”

Jautājums: Vai tad dažādas darbības, kuras tu veici pret cilvēci nav uzskatāmas par grēku?

Atbilde: Vajadzēja lūgt, lai tev nebūtu šādu darbību, domu, pamudinājumu.

Jautājums: Tātad, ja kaut kas jau ir izdarīts, tas nav grēks?

Atbilde: Visu ir iespējams labot.

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 25.09.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks | Add Comment →